20 filmas, kas bija jānoskatās 2013.gadā

Kadrs no filmas "Sling Blade". Foto no www.pastemagazine.com

Pirmo reizi nedaudz par kino. Nākamo skaistāko mākslu aiz mūzikas...:) Kino vispār nekad neatstāj vienaldzīgu. Ir forši, mēsls, kolosāli - kaut kādas emocijas ir vienmēr. Un, jāatzīst, kino spēj kairināt cilvēku ar vienu maņu vairāk - redzi. Mūzika arī to spēj. Protams, ja pirms tam baudītas vajadzīgās sēnes.

Divdesmit filmas, kas neatstāja vienaldzīgu 2013.gadā. Nevienas šā gada kinolentes... Vēl jānosēžas, lai par tām varētu runāt nākamajā gadā. Filmu izkārtojumam sarakstā nav nekādas nozīmes. 

1. "The World's Fastest Indian" (2005)

Režisors Rodžers Donaldsons.

Lomās: Entonijs Hopkinss, Daijana Leda.

Vecgada vakarā Entonijs Hopkinss šampānieti iedzers ne tikai par godu gadu maiņām, bet arī atzīmējot savu 76. dzimšanas dienu. Taču, izskatās, par došanos pensijā viņš nemaz nedomā, jo vēl nākamajā gadā Hopkinam paredzētas lomas filmās, tai skaitā Ernesta Hemingveja loma filmā "Hemingway & Fuentes". "The World's Fastest Indian" ir stāsts par vecu vīru Bartu Manro, kurš, spītējot gan saviem gadiem, gan apkārtējo skepsei, īsteno mūža sapni - uzstāda pasaules ātruma rekordu, braucot ar motociklu, turklāt filma ir pilna cilvēcības un, varētu pat teikt, iedvesmojoša, lai arī, protams, mazliet uzspēlēta un savā ziņā prognozējama.

2. "Dark Shadows" (2012)

Režisors: Tims Bērtons.

Lomās: Džonijs Deps, Mišela Feifere.

Bērtona un Depa radošais duets, kam labpatīkas uz ekrāna radīt dažādus dīvaiņus, atgriezies ar kārtējo vampīru stāstu. Protams, šī nav šausmu filma, bet neskaitāmais apliecinājums Depa aktierspēles ģenialitātei gan. Taču, lai cik skumji tas nebūtu, Bērtonam & Depam tā arī nekad vairs nav izdevies pārspēt savu šedevru par Edvardu Šķērroci (1990). "Dark Shadows" ir laba izklaide, parodējot kādreiz tik šķietami šausminošās filmas par kaklos kodējiem un asiņu dzērājiem. Skatāma vien Depa dēļ.

3. "Temple Grandin" (2010)

Režisors: Miks Džeksons.

Lomās: Kleira Deina, Džulija Ormonda.

Merija Templa Grandina ir reāla persona. Šobrīd 66 gadus vecā Kolorado Universitātes profesore un dabas zinātņu doktore ir slavena ar to, ka izstrādājusi virkni uzlabojumus mājlopu turēšanā, pēc kuriem šobrīd strādā liela daļa lopkopības industrijas. Un vēl kopš dzimšanas Grandinai ir diagnosticēts autisma sindroms. Viņa pati uzskata, ka tieši šī diagnoze viņai ļauj saskatīt daudzas tādas lietas, ko vesels cilvēks nemaz neredz. "Ja jau lopiņam ir paredzēts būt nokautam, lai mums būtu, ko ēst, mums pret viņu ir jāizturas ar cieņu," filmā saka Grandina, kad pamato kādu no saviem izgudrojumiem - lopu dzenamo celiņu, kurā iet tiem nav bail. Galvenajā lomā, gluži kā tai dzimusi, - seriāla "Homeland" jeb "Svešais starp savējiem" zvaigzne Kleira Deina.

4. "The Tourist" (2010)

Režisors: Florians Henkels fon Donnersmarks.

Lomās: Džonijs Deps, Andželina Džollija.

Mūsdienās labai spriedzes filmai nebūt nav jāsastāv tikai no eksplozijām, šaušanu skatiem vai asiņainiem līķiem. Lai arī visi šie elementi filmā "The Tourist" patiešām atrodami, tās lielākā burvība slēpjas sižeta intrigā: kad un no kurienes beidzot uzradīsies varenais vīrs, kuru tik ļoti meklē gan policija, gan mazliet ļaunāki čaļi. Kāds jau, saprotams, teiks, ka "es jau visu filmas laiku zināju, ka tas ir viņš." Bet mēs, pārējie neaptēstie, filmas finālā varam apmierināti smaidīt ūsās gan par iznākumu, gan Džollijas un Depa saskanīgo pāra spēli.

5. "Meet Joe Black" (1988)

Režisors: Martins Brests.

Lomās: Entonijs Hopkinss, Breds Pits.

Filma, kuru prasās "pārskatīt" apmēram reizi piecos gados. Un, jo vecāks topi, jo lielāka rodas vēlme, lai pirms "noteiktās stundas", kā Hopkinsa varonim Viljamam Perišam, "kāds" dotu kaut pāris dienu, lai, tā teikt, "sakārtotu lietas uz zemes". Šis kāds, ko spēlē nupat jaunizceptais piecdesmitgadnieks Pits, nebūt nav melnu kapuci galvā un izkapti pār plecu - mūsdienās tās lietas acīmredzot darās daudz rafinētāk. Skārletu Johansoni! Kad pienāks "noteiktā stunda", lūdzu, sūtiet par to paziņot Skārletu Johansoni!...

6. "Ondine" (2009)

Režisors: Nīls Džordans.

Lomās: Kolins Farels, Aličja Bačleda.

Viss sakrīt: Ondīna ir kuģa tīklos iepinusies nāra, kas bēgusi no piespiedu laulībām savā zemūdens valstībā. Atraidītais nu viņu meklē arī virs ūdens, lai piespiestu meiteni-nāru rīkoties pretēji savai gribai. Līdz kaut kādam brīdim var šķist, ka šī tiešām ir vienkārši skarba pasaka, tomēr filmas tālākie notikumi atgādina jau sen zināmo patiesību: pasakas ir tikai biezās grāmatās skaistos vākos! Viss pārējais ir dzīve.

7. "La Vie en rose" (2007)

Režisors: Olivjē Dāns.

Lomās: Mariona Kotijāra, Silvji Testu.

Ja Edīte Piafa būtu vienkārši lieliska dziedātāja, kas, paralēli karjerai iekopusi rimtu ģimenes dzīvi, ar salkaniem stāstiem par to apbērtu modes un sieviešu žurnālus, visticamāk, viņas personības izzināšanai netiktu veltīts tik daudz laika mūsdienās. Šogad 10.oktobrī, apritēja 50 gadi, kopš Piafas aiziešanas, un tas, iespējams, bija iemesls, kāpēc izrādi par viņu iestudēja Liepājas teātris. Savukārt šī režisora Dāna filma tapusi it kā ar Piafas dzīvi galīgi "nesavelkamā" gadā, bet, protams, arī tā izmanto iespēju apskatīt to Piafas dzīves pusi, kas joprojām uztur dzīvu interesi par šo franču leģendu.

8. "Hatfields & McCoys" (2012)

Režisors: Kevins Reinolds.

Lomās: Kevins Kostners, Bils Pakstons.

Hetfīldu un Makoju ģimenes ir reāli eksistējušas (arī joprojām), un filmā attēlotā konflikta brīdī (1863-1891) dzīvoja Rietumvirdžīnijas-Kentuki apgabalā ASV. Abu ģimeņu ienaida oficiālais iemesls ir neuzticība vienam klanam pret otru, ko sēja dažu to locekļu dalība ASV Pilsoņu karā (1861-1865). Precīzāk, Džims Vānss ("Sātana" Hetfilda tēvocis) bija pirms laika atvaļināts no armijas it kā lauztas kājas dēļ. Ir grūti būt precīzam, mēģinot noskaidrot, kuri no šīs filmas sižeta faktiem ir patiesi, bet kuri nav (abu šo ģimeņu naids joprojām ASV ir gan daudzu filmu, gan uzvedumu tēma), taču viens ir skaidrs: šis trīs sēriju miniseriāls ļauj ieskatīties laikos, kad tiesu sprieda un sodu izpildīja katrs, kurš to vēlējās. Un, kad runa ir par ģimenes godu, pretinieka nometnē netiek saudzēts neviens - vai tas vīrs spēka gados vai pavisam zaļš puišelis. Un tam pa vidu aizliegta mīlestība, kad viena klana dēls ieskatās otra klana meitā - gandrīz kā Jānis Dombrava bildinātu Tatjanu Ždanoku.

9. "La vita e bella" (1997)

Režisors: Roberto Benīni.

Lomās: Roberto Benīni, Nikoleta Braski.

"Dzīve ir skaista" - tā latviskojot sauc šo filmu, kuru būtu neiespējami nosaukt par jautru komēdiju, lai gan tieši tāda tā savā ziņā ir. Bet tikai tiktāl, cik par komēdiju var nosaukt Otrā pasaules kara briesmas, ebreju iznīcināšanas nometnes ieskaitot. Gvido (Roberts Benīni) tiek izsūtīts uz koncentrācijas nometni, taču līdzi dodas (paslepus) dēlēns Džošuā un (brīvprātīgi) sieva Dora (Nikoleta Braski), ko nometina sieviešu spārnā. Visu nometnes laiku Gvido dēlēnam ir iegalvojis, ka šī ir tikai "aizraujoša spēle", kurā jākrāj punkti, bet uzvarētājs saņems balvā īstu tanku. Punktus pārsvarā "piešķir" par slēpšanos no apsargiem. Filmas noslēgums skatītājam kā ar nazi nogriež kaut kur dziļi iekšienē esošās cerības uz laimīgām beigām, jo tās bija tik tuvu! Varbūt tieši šāds fināls padara kinolenti tik atmiņā paliekošu un iespaido tik dziļi, ka otro reizi skatīties šo filmu vēl ilgi negribēsies, bet aizmirst nevarēs nekad.

10. "Man On Wire" (2008)

Režisors: Džeimss Māršs.

Lomās: Filips Petī, Žans Fransuā Hekels.

1974.gada 7.augustā plkst. 7.15 toreiz 25 gadus vecais virves staigātājs Filips Petī no Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra Dienvidu dvīņutorņa uzsāka savu slavas ceļu, kas ilga 45 minūtes. 417 metrus virs zemes Petī staigāja no viena torņa uz otru, tad turpat uz virves apgūlās, tad cēlās un staigāja tālāk. Šokā bija visi, policiju un ielās drūzmējošos ļaužu pūļus ieskaitot, tikai ne pašu Petī un viņa triecienkomandu, kas šo operāciju plānoja un realizēja. Šajā dokumentālajā filmā iespējams redzēt ne tikai šermuļus uzdzenošus skatus un izsekot pa etapiem šīs "pastaigas" plānošanu, bet arī no tuvas distances apskatīt torņus, kuru vairs nav, bet kas visas pasaules atmiņās palikuši kā 2001.gada 11.septembra simbols.

11. "Jackie Brown" (1997)

Režisors: Kventins Tarantīno.

Lomās: Pema Graiere, Semjuels L.Džeksons, Roberts De Niro.

Nākamā Tarantīno filma pēc "Pulp Fiction" (1994). Tarantīno filmās velti minēt, kāds būs atrisinājums, bet skaidrs ir viens: visi visus gribēs apčakarēt! Un var sajūsmināties par vieglumu, ar kādu Tarantīno varoņi nogalina viens otru - tā kā vienkārši spēlējoties pārdur palaistus ziepju burbuļus! Tāpēc, skatoties meistara filmas, nedrīkst pieķerties nevienam varonim, jo nekad nezini, vai tam jau pēc desmit minūtēm nebūs iešauts sēkliniekos vai, dzīvam esot, noņemts skalps. Un, protams, šī formula attiecas arī uz filmu par Džekiju Braunu.

 12. "4 Months, 3 Weeks And 2 Days" (2007)

Režisors: Kristians Mundžu.

Lomās: Anmarija Marinka, Laura Vasilju.

Drūms kino. Drūma vide (astoņdesmitie gadi Rumānijā), drūma situācija - studentei Gabitai jāveic nelegāls aborts, šī baisā pasākuma "menedžēšanu" uzņemas viņas draudzene Otīlija, kam nospraustā mērķa īstenošanai jāziedo ne tikai nauda, laiks, savas attiecības, bet arī sevi pašu. Lai arī filma tapusi mūsdienās, vide, kurā notiek darbība (viesnīca, tumšās ielas, pelēcīgās studentu kopmītnes), ir radīta tieši tāda, kādu atceras šeit pat pie mums piedzīvojis katrs, kam tagad ap gadiem 40. Filma bez moralizēšanas, bet savā pieticībā iespaidīga.

13. "The Godfather" (1972)

Režisors: Frānsiss Fords Kopolla.

Lomās: Marlons Brando, Als Pačīno.

"Krusttēva" triloģijas pirmā daļa. Teju trīs stundas (aptuveni šāda garuma ir visas triloģijas filmas) aizrit kā mirklis. Elegantas slepkavības (bieži gan upuris, gan uzbrucējs ir tērpušies solīdos uzvalkos), intrigas, likteņa pavērsieni, kas par Korleones klana jauno līderi padara ģimenes locekli, kas iepriekš skeptiski raudzījies uz vecā Dona Vito darba metodēm. Līķi izgāztuvēs, ar caurumiem pierēs pie stūres vai vienkārši mežmalā aprakti - šo labumu, saprotams, filmā netrūkst, taču Kopolla ļauj skatītājam sagatavoties, kad paredzēts kāds elegants žņaugšanas akts vai pieres caurumošana, vai auto eksplozija. Te viss iederas organiski. Bauda skatīties!

14. "Tokyo Story" (1953)

Režisors: Jasudziro Odzu.

Lomās: Čišjū Rū, Čieko Higasijama.

Filma ikvienam mūsdienu straujās dzīves virpulī ierautajam. Tā stāsta par sirmu pāri no provinces, kas beidzot nolemj apciemot savus bērnus Tokijā. Bērniem savas rūpes, darbi, tāpēc vecīši tā īsti ar uzmanību lutināti netiek. Lai nemaisītos pa kājām, viņi senčus nosūta "atpūsties uz sanatoriju". Bet, lai arī ir vecīši (un varbūt tieši tāpēc), abi ļoti labi saprot, ka saviem bērniem viņi kļuvuši par nastu. Tiem, kam allaž pie auss telefons, pie rokas pāris gadžetu, kas pieslēgti katrs savam sociālajam tīklam, bet pie pakaļas viss, kas notiek apkārt, "Tokijas stāsts" lai dod iedvesmu varbūt dzīvot lēnāk (abiem vecīšiem visas problēmas palīdz atrisināt vēss prāts un mierīgs skats uz dzīvi) un padomāt, vai arī paši, dzīvojot kā vāveres ritenī, novārtā nav atstājuši kādu, kurš reizi pa reizei nebūtu uz dumpi, ka tam piezvana un pavaicā: "Kā iet?".

15. "Whale Rider" (2002)

Režisors: Niki Karo.

Lomās: Keiša Kāstla-Hjūdža, Raviri Paratene.

Vangara cilts Jaunzēlandē no paaudzes paaudzē nodod leģendu par vīru vārdā Paikea, kas tūkstoš gadus atpakaļ šeit ieradās vaļa mugurā pēc tam, kad jūrā bija apgāzusies viņa laiva. Ar šo leģendu dzīvo arī vecais Koro, tāpēc viņš ir sašutis, kad dēls savai jaundzimušajai meitai dod vārdu Paikea. Velns, kā zināms, slēpjas detaļās, tāpēc vēlāk tomēr izrādās, ka tieši meitenei Paikea, nevis kādam no piekrastes zēniem, piemīt daudz vairāk tādu īpašību, kas ļautu tai kļūt par daļu no leģendas. Stāsts par veca veča ietiepību un jaunas meitenes (bērna) naivu spītību, esot pārliecinātai, ka tieši viņa ir leģendas turpinājums.

16. "The Intouchables" (2011)

Režisori: Olivjē Nakašs, Ēriks Toleidano.

Lomās: Fransuā Kluzē, Omārs Sajs.

Tu vari būt paralizēts, bet tajā pašā laikā lidot ar deltaplānu, lidmašīnu, traukties ātrā mašīnā un darīt jebko citu, ja vien tev blakus ir īstais cilvēks. Un, protams, ja esi miljonārs un vari to atļauties. Filipe to atļauties var, un viņa īstais cilvēks ir melnādainais bijušais ieslodzītais Driss, ko Filipe izvēlas no visas plejādes pretendentu. Iesākumā nedroši, bet turpinājumā abu attiecības pārvēršas par ko līdzīgu cieņpilnai blakuspastāvēšanai (vai to var nosaukt par klasisku draudzību?), un tieši Driss ir tas, kurš ļauj Filipem realizēt visas trakās idejas. Starp citu, šis pasakai līdzīgais stāsts balstās pavisam reālos prototipos un notikumos.

17. "Lawrence Of Arabia" (1962)

Režisors: Deivids Līns.

Lomās: Pīters O'Tūls, Aleks Giness.

Trīs stundas garā filma "Arābijas Lourenss" māca vairākas lietas. Pirmkārt, karu uzvarētāji allaž ir tie, kas pēc tam sadala laupījumu, nevis tie, kas uzvaru izcīnījuši kaujas laukā. Otrkārt, lai arī filmas notikumus pilnīgi mierīgi varētu iekļaut kādās 90 minūtēs, Deivids Līns spējis radīt stāstu, kas aizrauj arī trīs stundu garumā. Padomā tik, filmas laikā iespējams ar ekspresi aizbraukt no Liepājas līdz Rīgai! Un, treškārt, šis garstāsts noskatāms, kaut vai godinot pirms divām nedēļām, 14.decembrī, mūžībā aizgājušo galvenās lomas attēlotāju Pīteru O'Tūlu.

18. "Samsara" (2011)

Režisors: Rons Frike.

Mēma dokumentālā filma. Cilvēki kadrā nerunā, bet vērīgi skatās objektīvā, saglabājot vislielāko nopietnību. It kā ikdienišķas lietas, skati un vietas, kas apkārt ir vienmēr bijušas un vēl kādu laiku būs (kamēr paši visu nesacūkosim). Piecu gadu laikā filmēts 25 valstīs. Daži kadri (iebalzamēts bērna līķītis baznīcā, vistu ieslaucīšana mašīnā, kas tās nogādās uz kaujamās līnijas) varbūt liek sajusties mazliet neomulīgi, bet acis atraut no ekrāna vienalga nevar.

19. "City Lights" (1931)

Režisors: Čārlijs Čaplins.

Lomās: Čārlijs Čaplins, Virdžīnija Čerilla.

Skaņu kino, protams, bija milzīgs progress. Bet liela daļa industrijā iesaistīto par to tikai smīnēja (lai atceramies 2011.gada "oskaroto" filmu "The Artist" un tās notikumus), jo runāšana taču nomāks visu aktierspēli! Kas kaut ko tādu nāks skatīties? Kas notika tālāk, ir zināms katram. Taču, vērojot šo 1931.gada filmu un Čaplina darbu tajā, patiešām top skaidrs, kāpēc valdīja tāda skepse pret skaņas kino: tādi aktieri kā Čaplins ar savu mīmiku, plastiku, kustībām un visu savu būtību filmas stāstu izstāstīja bez neviena vārda daudz labāk kā to spētu visi pasaules daiļrunātāji kopā ņemti! "City Lights" aizkustina pat 21.gadsimta moderno un, kā mēdz uzskatīt, emocionāli notrulināto cilvēku. Un varbūt spēj tieši tāpēc, ka viss ir tik vienkāršs un nesamākslots? 

20. "Sling Blade" (1996)

Režisors: Billijs Bobs Torntons.

Lomās: Billijs Bobs Torntons, Dvaits Joukams.

Filma Foresta Gampa cienītājiem. Tiesa, pēc satura nežēlīgāka, asiņaināka, taču "kadrā" liela daļa no tā tieši parādīta netiek - stāsts ir vienkārši skumjāks. Karls Čilders, mentāli tomēr nebūdams pilnīgi vesels, divpadsmit gadu vecumā nogalināja savu māti un viņas mīļāko. Turpmāko dzīvi viņš pavadīja ārstniecības iestādē, taču pienāca brīdis, kad Karls "skaitījās" izārstēts. Atgriezies dzimtajā ciematā, viņš sastopas ar zēnu Frenku Vitliju un, kaut kādā ziņā prātiņos esot aptuveni vienā līmenī, abi kļūst par draugiem. Frenka tētis pirms kāda laika bija izdarījis pašnāvību, bet viņa mammu lenca Doils - dzērājs un kauslis, kas abiem darīja pāri ne tikai morāli. Karls, kurš bērnībā tika turēts izraktā bedrē šķūnī un pāris reižu nedēļā pabarots, uzmeklē savu tēvu. Nekāda jaukā šī tikšanās neizvērtās, un, šķiet, pēc tās Karls saprata, kā palīdzēt Frenkam un Lindai tikt vaļā no varmākas Doila... Šādai ir jābūt filmai! Kas liek domāt, prātot un smadzenēm vārīties pat, nepārspīlējot, nedēļām pēc noskatīšanās. Šādam ir jābūt īstam kino!

2013, www.musicstories.lv