Trio no Dānijas "Boho Dancer", kopā ar iepriekš šeit apskatītu kolektīvu "The Eclectic Moniker", bija viens no trim šā gada uzvarētājiem Dānijas Nacionālā Radio konkursā jaunajām un talantīgajām grupām.
Vispār informācijas par šiem jauniešiem nav diez ko daudz. Ir zināms, ka viņus sauc Askers Bjorks, Simuns Mors un Ida Venī. Tāpat ir skaidri zināms, ka pagājuša gada vasaras izskaņā "Boho Dancer" laida klajā sava vārdā nosaukto debijas singlplati ar piecām dziesmām.
Savā "Facebook" profilā grupa raksta, ka spēlē alternatīvo folku. Viņu ietekmes mūzika esot "Simon & Garfunkel", Petija Smita un Nina Saimona. Jāpiekrīt, viņi spēlē mūsdienīgu folkmūziku ar brīžiem psihodēliskiem iestarpinājumiem vai dziesmu nobeigumiem (dziesma "Pistols"). Tajā pašā laikā brīžiem viņu daiļrade jau iesniedzas vieglā popā ("Dear Man Tree"). Katrā ziņā - ievērtēšanas vērti! To arī aicinu darīt, zem šī raksta noklausoties visu singlplati "Boho Dancer".
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/bohodancer
http://www.facebook.com/Bohodancer?sk=info
Foto raksta ievadā no "Boho Dancer" profila portālā "MySpace".
Katrs, kurš uzzina, ka aiz pseidonīma "Balam Acab" slēpjas vien deviņpadsmit gadus vecais puika Alekss Kūns, ir patiesi izbrīnīts - vai tiešām ko tādu spēj radīt gandrīz vēl tīnis?! Un visiem nākas secināt, ka spēj gan.
Kūns ir viens no "interneta paaudzes" mūzikas veidotājiem. Savu karjeru Pensilvānijas (ASV) štata iedzīvotājs Kūns uzsāka citā elektroniskās mūzikas projektā "Etherea", bet šobrit ir pilnībā nodevies savai "Balam Acab" lietai. Kūns veido mūziku datorā, viņš rada melodiju un tad to apstrādā ar dažādiem skaņas efektiem, papildinot to ar programmatūras pārveidotu vokālu.
Pagājušā gada augustā Kūns laida klajā savu debijas singlplati "See Birds". Tāda paša nosaukuma singls ir tapis slavens ar to, ka tas ir izmantots kosmētikas ražotāja "L'Oreal" reklāmā ar slavenās dziedātājas Beyoncé piedalīšanos. Uz jautājumu, kā Kūns pats skatās uz šo faktu, ka viņa dziesma tā tiek izmantota, viņš atbild, ka patiesībā šo reklāmu ir redzējis tikai tāpēc, ka kāds to bija augšupielādējis "Youtube" portālā. Jo Kūns neskatās TV. "Iespējams, neviens no manas mūzikas klausītājiem neskatās TV," intervijā mūzikas portālam "Alteredzones.com" koķeti mēģina apgalvot pats Kūns.
Šobrīd talantīgajam jaunietim ir darba pilnas rokas, jo top viņa debijas plate, kam dienas gaismu paredzēts ieraudzīt šajā vasarā. To gaidot, aicinu iepazīt Aleksa Kūna līdzšinējo daiļradi - slavenāko viņa darbu "See Birds" un "Oh, Why" audioversijā, kā arī skaņdarbu "Dream Out" kaut kādā nebūt video variantā.
Pirms piecdesmit gadiem, 1961.gada 29.jūnijā, toreiz divdesmit sešus gadus vecais amerikāņu dziedātājs un komponists Dels Šenons pamodās kā Britu singlu topa uzvarētājs. Šo topu viņš taranēja ar savu dziesmu "Runaway", un tā izrādījās arī Šenona vienīgā dziesma Nr.1 Apvienotās Karalistes populārāko dziesmu listē, kaut savas karjeras laikā vēl trīspadsmit reizes viņš pamanījās iekļūt labāko dziesmu četrdesmitniekā.
Pagājuša gadsimta sešdesmitie gadi ir Šenona ziedu laiki. Ieskaitot "Runaway", nepilnu desmit gadu laikā Šenons laida klajā divdesmit sešus singlus, kuru veiksmes valstu topos gan bija dažāda. 1961.gada "Hats Off to Larry" vēl guva panākumus gan Britu salās (sestā vieta), gan ASV (piektā vieta). Tālāk sasniegumi bija krietni blāvāki. Taču Šenons bijis iedvesma daudziem mūsdienu māksliniekiem - viņa "Runaway" iedziedājuši neskaitāmi kolektīvi, redzamākais no kuriem ir "Traveling Wilburys". Bez tam Šenona dziesma "Cry Myself to Sleep" savulaik iedvesmoja Eltonu Džonu radīt savu megahitu "Crocodile Rock", bet kanādiešu jestrie zēni "Barenaked Ladies" Šenona "Runaway" noskaņas pārnesuši savā dziesmā "When You Dream".
Dzīves nogale Šenonam gan nebija diez ko jauka. Iedzīvojies smagā depresijā, viņš 1990.gada 8.februārī izdarīja pašnāvību nošaujoties, esot vien piecdesmit piecus gadus vecs. "Runaway" Šenona izpildījumā un "Barenaked Ladies" dziesma "When You Dream" še turpinājumā.
Futbolists, dziedātājs un komponists - nē, tas nav Deivids Bekhems, kurš iemācījies ar vienu pirkstu noklimperēt uz klavierēm pirmās taktis dziesmai "Kur tu teci, gailīti?" Tas ir Grēms Koltons - talantīgs zēns no Oklohamas (ASV). Džons Meijers, "Counting Crows", "Maroon 5", "Dave Matthews Band" - tās ir tikai dažas no zvaigznēm, ar kurām uz vienas skatuves uzstājies Koltons.
Pēc vidusskolas un aktīvās futbola spēlēšanas Koltons iestājās Teksasas Dienvidu metodistu universitātē un sāka uzstāties nelielos koncertiņos Dalasas pabos un kafejnīcās. Savu pirmās dziesmas Koltons publiskoja internetā. "Kad atgriezos savā kopmītņu istabiņā, mana e-pastkaste bija pilna ar e-pastiem no visas pasaules, kuros cilvēki man jautāja, kur var nopirkt manu albumu," atceras pats mākslinieks.
2002.gadā iznāca Koltona debijas plate "Graham Colton" un jau pavisam drīz tā nonāca arī grupas "Counting Crows" līdera Ādama Durica rokās, un viņš uzaicināja Koltonu pievienoties savas grupas tūrei kā koncertu iesildītāju. Pāris gadus vēlāk Koltons ar saviem grupas biedriem noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju "Universal Records" un kā "Graham Colton Band" izdeva plati "Drive" (2004).
Tūlīt pēc tam Kolotns pievērsās solo karjerai, 2007.gadā izdodot albumu "Here Right Now". Dziesmas šim albumam tapa divu gadu laikā, kurš Koltonam bija radoši veiksmīgs - sadarbība ar dziedātāju Vanessu Karltoni, uzstāšanās lielākajos ASV televīziju sarunu šovos.
"Pacific Coast Eyes" ir aktuālākais Koltona albums, kurš klajā nācis šajā gadā. Koltona mūzika ir īstens gardums poproka faniem. "Matchbox Twenty" un Roba Tomasa faniem patiks. Melodiska mūzika, pilna emociju. Albumu "Pacific Coast Eyes" bez maksas iespējams lejupielādēt zem šī raksta tūlīt aiz diviem Koltona dziesmu video - jaunā albuma tituldziesmai un skaņdarbam "Best Days", ar kuru droši vien būs pazīstami visi talantu šova "American Idol" skatītāji.
Papildus resursi:
http://grahamcolton.com/
http://www.myspace.com/grahamcolton
http://www.facebook.com/grahamcolton?sk=app_2405167945
Foto raksta ievadā no Grēma Koltona profila portālā "MySpace".
1056 (vienu tūkstoti piecdesmit sešas) nedēļas jeb nepilnus divdesmit gadus - šāds bija laiks, ko 1997.gada 28.jūnijā fiksēja ASV albumu topu veidotāji. Tieši šādu prātam neaptveramu laiku ASV albumu topā atradās "Pink Floyd" astotā studijas plate "Dark Side of the Moon". Šī slavenākā no "Pink Floyd" platēm visā pasaulē pārdota vairāk kā četrdesmit piecos miljonos ekesmplāru. Krita arī "Bollboard" albumu tops - ar 741 nedēļu jeb laika posmu no 1973. līdz 1988.gadam, atrodoties šajā topā, "Pink Floyd" joprojām ir nepārspēta savā ilglaicīgajā popularitātē.
Albums "The Dark Side of the Moon" tika izdots 1973.gada martā, un tas tika ierakstīta Abeiroudas studijā Londonā, kur vien pirms nieka gadiem savas plates ierakstīja arī "The Beatles" četrnieks. Albumā bez himniskās dziesmas "Time" vēl rodamas tādas "Pink Floyd" klasiskās vērtības kā dziesmas "Money", "Us And Them", kopumā desmit skaņdarbi, kurus liela daļa pasaules jau ceturto gadu desmitu spēj nodungot no galvas.
Vasara ir savā pilnbriedā, festivālu laiks rit pilnā sparā. Varbūt tāpēc virkne šīs nedēļas jauno singlu videoversijās dominē koncertu atmosfēra ar daudz izstieptām plaukšķošām rociņām un, attiecīgi zem tām, - daudz iesvīdušu padušu.
Džeims Blants ir viens no šiem pieminētajiem - viņa jaunais singls "I'll Be Your Man" iesilda arī mūsu publiku pirms rudenī gaidāmās Blānta jau otrās ciemošanās reizes Rīgā. Ceturtais singls no izbijušā karavīra 2010.gada plates "Some Kind of Trouble" ir gana uzmundrinošs un jestrs.
Gribētos izcelt vēl divus singlus. Pirmais no tiem ir Londonas kvintets "History Of Apple Pie" ar singlu "You're So Cool" - brīnišķīgs video par saldējumu, kurš nerod savā dzīvē citu laimi, kā vien to, ka viņu palaiza. Un otrs ir zviedru dziedātājas Robinas jaunākais veikums singls "Call Your Girlfriend". Ja dziesmai arī nav ne vainas, tad klips pilnīgi noteikti pretendē uz Gada tizlākā videoklipa titulu. Tur tizls ir pilnīgi viss - Robinas vistas džemperis, pidžambikses un tās kustības! Un tieši tāpēc šis klips ir tik jauks...:)
Albumu parādē gan ir vesela plejāde labu plašu - gan "Arcade Fire" pēdējā albuma "The Suburbs" atraugas, gan, skatos, jauna "Kaiser Chiefs" plate un, visbeidzot, vakar ar savu uzstāšanos noslēgusi Glāstonberijas festivālu, jaunu plati klajā laiž arī Beyonce. Vārdu sakot, kokteilis jaunajai karstuma viļņa pārņemtajai nedēļai ir garantēts!
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Arcade Fire" – "Scenes From The Suburbs"
Beyonce – "4"
Big Sean – "Finally Famous"
"Biffy Clyro" – "Revolutions: Live At Wembley"
"Burn Halo" – "Up From The Ashes"
"Foster The People" – "Torches"
"Iced Earth" – "Festival Of The Wicked"
Jill Scott – "The Light Of The Sun"
"Kaiser Chiefs" – "The Future Is Medieval"
"Limp Bizkit" – "Gold Cobra"
"Little Barrie" – 'King Of The Waves'
"Queensrÿche" – "Dedicated To Chaos"
"SBTRKT" – "SBTRKT"
"Set Your Goals" – "Burning At Both Ends"
"Taking Back Sunday" – "Taking Back Sunday"
"Thievery Corporation" – "Culture Of Fear"
Gillian Welch – "The Harrow And The Harvest"
Izreklamēts visos iespējamos portālos un blogos, Bons Aivers ar savu otro plati tomēr liek nedaudz vilties. Gaumes ir dažādas, un manējā īsti nepanes tik daudz šo kaķa ņaudēšanai līdzīgo vokālu. Vismaz ne veselas plates garumā. Bet pa dziesmai un ik pēc laika - tas der!
Barry Manilow – "15 Minutes"
Kopš gadus atpakaļ izlasīju, ka ASV tiesa par sodu kādam skolniekam, kurš pārāk skaļi klausījies mūziku, tādējādi traucējot kaimiņus, likusi viņam noteiktu stundu daudzumu klausīties tikai Beriju Manilovu, noklausos visas viņa plates. Tiesas lēmuma pamatojums - jaunajai paaudzei šāda mūzika ir tik neizturama, ka bargāku sodu pat nevarētu atrast. Pie tā arī tagad turos.
Patrick Wolf – "Lupercalia"
Šis ir pagājušas nedēļas labākais albums! Melodisks, bagāts emocijām un interesants. To visu saliekot kopā ar paša Patrika Volfa neviennozīmīgo personību, iegūstam ideālu plati!
Foto raksta ievadā Džeims Blants no www.sweetslyrics.com.
Kanādas "folk-kantrī-blūza" leģendārās grupas "Cowboy Junkies" vēsture jau sniedzas teju trešajā gadu desmitā. Bet grupas solistei Margo Timminai akurāt šodien paliek apaļi piecdesmit! Pēc dažiem avotiem gan izriet, ka viņai tie piecdesmit palikuši jau 27.janvārī...:)
Margo, kā viņu visi dēvē, dzimusi 1961.gada 27.jūnijā Monreālā (Kanādā) sešu bērnu ģimenē. Mīlestību uz mūziku viņa ir mantojusi caur savu brāli Maiklu, kura plašu kolekciju viņa bērnībā it bieži klausījusies. Tur arī viņa pirmo reizi sastapās ar Bobu Dilanu, Brūsu Springstīnu, Nīlu Jangu un daudziem citiem. Bērnībā viņa gribēja kļūt kā mamma - apprecēties, dzemdēt daudz bērnu un dzīvoties pa māju. "Bet, ja tas neizdotos, es gribēju būt "go-go" dejotāja," kādā intervijā savas bērnības atmiņas pārstāsta Margo.
Diemžēl šo sapni Margo nepiepildīja - viņa kļuva par dziedātāju, par ko nekad nebija sapņojusi. 1985.gadā Margo kopā ar diviem saviem brāļiem - Maiklu un Pīteru - nodibina grupu "Cowboy Junkies" un pie tā arī paliek. Ieskaitot aktuālāko "Cowboy Junkies" plati "Demons" (2011), grupa laidusi klajā četrpadsmit studijas plates, komerciāli veiksmīgākais no kuriem bija viņu otrais albums "The Trinity Session" (1988).
Jubilāri godinot (pat, ja tā dzimšanas diena bijusi janvārī), turpinājumā pats pirmais "Cowboy Junkies" singls Lū Rida komponētā "Sweet Jane" (1989), bet pēc tam "Angel Mine" no plates "Lay It Down" (1996).
Pirms pāris dienām savu piekto studijas plati "Lupecalia" laida klajā britu dziedātājs un multiinstrumentālists Patriks Volfs. Uz viņu attiecās teiciens: "Labāk vēlāk, nekā nekad". Labāk vēlāk, nekā nekad iepazīt šo talantīgo jaunēkli, kas divdesmit astoņu gadu vecumā jau spējis būt tik ražens.
Volfs (īstajā vārdā Patriks Denis Aps) dzimis Londonā 1983.gada 30.jūnijā un jau bērnībā apguva havajiešu ģitāras, piano un vijoles spēles mākslas. 2003.gadā, tātad tikai divdesmit gadu vecumā, Volfs izdeva savu debijas plati "Lycanthropy". Turpmāk regulāri ik pa diviem gadiem viņš izdeva pa platei, augot savā skanējumā un paplašinot muzicēšanas stilu no romantiskās folkmūzikas līdz tehnopopam.
"[šajā albumā] katra dziesma ir patiess stāsts, tās nav cēlušās no pasākām vai teikām, kā iepriekšējos albumos," par jaunāko plati "Lupecalia" saka pats Volfs. "Tas ir patiešām romantisks un patiesi godīgs albums". Romantika un mīlestība Volfam nav sveša - viņš ir atklāti atzinies, ka viņam ir vienalga, ko mīlēt - vīrieti vai sievieti. "Laikam varat mani saukt par biseksuālu. Man patīk sekss un iemīlēšanās, bet es pats nevēlos savu seksualitāti nodēvēt kādā terminā," atklāts ir Volfs.
Jaunā plate ir tiešām izcila. Deivids Bovijs, "Orchestral Manoeuvres in the Dark", "The Flaming Lips" - tās ir tikai dažas no ietekmēm, ko var saklausīt vienpadsmit albuma "Lupecalia" dziesmās. Tās ir bagātīgi aranžētas ar stīgu instrumentu partijām, un tajās ir neizskaidrojama mistika, kas liek šo plati klausīties vēl un vēlreiz. "The City" un "House" ir divas brīnišķīgas dziesmas no aktuālākā Volfa albuma - šo dziesmu video turpinājumā. Meklējiet arī visu plati!
Papildus resursi:
http://www.patrickwolf.com/house-splash/
http://www.myspace.com/officialpatrickwolf
http://www.facebook.com/pages/Patrick-Wolf/6229419319?sk=info
Londonietis Pīters Lidls kopā ar saviem kolēģiem no grupas "Dry The River", sadarbojoties ar producentu Pīteru Keitisu ("The National", "Interpol"), nodod pasaules vērtējumam video savai dziesmai "No Rest". Kam patīk, tas uzvelk tīras biksiņas un dodas šos klausīties uz Salacgrīvas "Positivus" festivālu 15.jūlijā.
Ar Noru Džonsu ir interesanti. Viņa ir tik stabila vērtība, ka, šķiet, no vietas to neizkustinās neviens. Liekas, viņa bija viena no pirmajām, kas gadsimtu mijā atdzīvināja šo popa, džeza un folkmūzikas žanru kokteili, atraujot vaļā galu maisam, no kura vēlāk šādi mākslinieki bira ārā pārpārēm.
Savu pirmo albumu "Come Away with Me" Džonsa izdeva 2002.gadā un kopš tā laika allaž bijusi cieņā ar savām platēm. Džonsa bija viena no pirmajām, kas popularitātes kalngalā uznesa šo džeza un folmūzikas kokteili, ko, apvienojot ar popmūzikas elementiem, izdevās "iemānīt" daudziem miljoniem klausītāju visā psaulē. Gandrīz desmit gadus viņa ceļo pa pasauli, koncertē, ieraksta dziesmas. Un visu šo laiku, paralēli savai solo karjerai, viņa laiku pa laikam ierakstīja arī pa kādam duetam. Viņas duetu partneru vidū ir nu jau mūžībā aizgājušais Rejs Čārlzs, Šons Bons (dziesmā virs šīs rindkopas), Villijs Nelsons, Hērbijs Henkoks, grupas "Foo Fighters", "Outkast", "Belle And Sebastian" un daudzi, daudzi citi. Laiku pa laikam kaut kur parādījās kāds šis Džonsas duetu dziedājums, bet pagājušā gadā viņa, iespējams, nospļāvās un izdeva visus šos duetus vienā platē "...Featuring".
Džonsas debijas platei "Come Away with Me" bija graujoši panākumi, vārda "graujoši" vistiešākajā nozīmē - astoņkārtīgs Platīna diska statuss Britu salās un albumu topu pirmās vietas arī ASV, Kanādā, Vācijā, Francijā, Japānā, Jaunzēlandē un Austrijā! Šķiet, pasaule elpoja ar Džonsu. Un nav brīnums, ka, pateicoties šai viņas popularitātei, daudzi, tai skaitā, leģendāri mākslinieki labprāt uzdziedāja ar jauniņo Džonsu kādu mīlas balādi. Viens no tiem bija arī Rejs Čārlzs, kur, visticamāk pagodināta jutās tieši Džonsa. Abi iedziedāja dziesmu "Here We Go Again", kas 2005.gadā ieguva "Grammy" balvu kategorijā "Gada ieraksts"!
Jau iesākumā minēju, ka Džonsa ir stabila vērtība. Viņa nemainās. Bet tas ir zināmā mērā arī viņas "Dēmokla zobens" - viņas 2004.gada plate "Feels Like Home" gandrīz atkārtoja debijas albuma panākumus, 2007.gada "Not Too Late" arī nebija slikti panākumi, bet jau 2009.gada albums "The Fall" topu virsotnes vairs nesasniedza. Atļaušos apgalvot, ka iemesls tam ir publikas apnikums klausīties vienu un to pašu gadu gadiem. Bez tam Džonsa ar savu popularitāti bija radījusi sev konkurentus, un viņa vairs uz šī žanra skatuves nebija viena. Un, klausoties šo duetu plati, nevilšus rodas nelāga doma - Jēziņ, ja tur nebūtu visu to duetu partneru, tā plate būtu tik garlaicīga! Bet to tur ir, un tieši viņi ienes Džonsas skanējumā ko oriģinālu. "Belle And Sebastian" un Džonsas kopdarbs dziesma "Little Lou, Ugly Jack, Prophet John" ir favorīts.
Plates "...Featuring" astoņpadsmit dziesmas ir ieskats Džonsas daiļrades pirmajos desmit gados, tā izgaismo viņas talantu un vietu gan uz skatuves, gan aizkulisēs, jo ne katram populāram skatuves māksliniekam ir bijis pa spēkam veiksmīgi sastrādāties ar tik daudzām zvaigznēm. Savā ziņā tieši šī duetu plate parāda Džonsas patiesās spējas mūzikā, jo tikai šeit mēs viņu atklājam pavisam citā gaismā - un šis novērtējums ir viņai glaimojošs. Tomēr publika domā savādāk - nevienā valstī albumu topos "...Featuring" neuzkāpa augstāk par desmito vietu (Japānā). Droši vien kaut kad drīzumā Džonsa laidīs klajā savu piekto studijas plati un patiesībā, iespējams, tieši tās panākumi vai neveiksmes būs Džonsas ceļa rādītājs turpmākajai karjerai. Bet šī albuma apskatu noslēgšu ar, jā - ģeniālā, pianista Hērbija Henkoka un Džonsas kopdarbu dziesmu "Court & Spark".
Albuma vērtējums: 5/10
Citi vērtējumi:
Allmusic.com: 4,5/5
Somu kvartets ar "oriģinālo" nosaukumu "The Friend" spēlē melodisku "indie-popu" ar nolūku iepriecināt cilvēkus un nest tiem gaismu dzīvē, kaut kā tā teikts "The Friend" resursos internetā. "Grupas mūziku varētu raksturot ar tādiem vārdiem kā pops, deju mūzika, melodisks roks un atmosfēriska skaņa," savā mājas lapā visu savā muzicēšanas stilā pa plauktiņiem saliek grupas dalībnieki.
Grupas vēsture aizsākas 2006.gadā, kad bundzinieks Anti Siniranta un basģitārists Jako Kajans pievienojas ģitāristiem Miko Koskinenam un Andersam Vūrimā, kurš amatu apvienošanas kārtībā kļuva arī par solistu. 2007.gadā puikas izdeva savu debijas singlpati "Sports", bet gadu vēlāk singlu "Sparkling in the Rain".
Piecus gadus pēc dibināšanas, šā gada februārī, grupa "The Friend" beidzot laiž klajā savu pilno debijas plati "Athletic Girls" ar desmit dziesmām, piecas no kurām iespējams noklausīties zem šī raksta, tāpat kā video versiju albuma dziesmai "New Berlin Wall". To, vai grupa tik tiešām ienes gaismu mūsu drūmajās dzīvēs, grūti teikt. Bet viens ir skaidrs - viņu mūzika ir labi klausāma, tā nav vienveidīga (nu labi, varbūt nedaudz), un visiem klasiskā "indie" mūzikas cienītājiem šī plate noteikti jānoklausās, lai varbūt atklātu savus jaunos elkus.
"Mīlestība, karš un jūra starp tiem" - tā saucās Džoša Gerela sestā studijas plate, kas dienas gaismu ieraudzīja pavisam nesen, 15.jūnijā. Gerels ir dziesminieks un komponists, kura mūzikas stils tiek pakabināts zem folka.
Trīsdesmit gadus vecais mākslinieks nāk no Oregonas (ASV). Savā "Twitter" kontā viņš sevi dēvē par "mūziķi-vīru-tēvu-dēlu-ticīgo". Savukārt "indie" mūzikas vietnē "CDBaby" starp lietām, ko Gerels dara vai kādreiz darījis, uzskaitīts, piemēram, hipija periods, aizraušanās ar skeitbordu, narkotiku tirgošana piepilsētā, mūzikas un dizaina studijas... Vārdu sakot, daudzpusīgs puisis!
Gerela mūzika ir daudzpusīga. Jaunā plate "Love & War & The Sea In Between" ietver sevī astoņpadsmit noskaņu pilnas dziesmas, tur nav divu vienādu. "A Far-Off Hope" ir instrumentāls skaņdarbs, kas klausītāju aiznes jebkur, kur tas pats tobrīd vēlas atrasties - skaistā tropu pludmalē ar fantastisku okeāna krasta ainavu vai vienkārši ar jaunāko avīzi sēdēt mazmājiņā un risināt pēdējā lapaspusē esošo krustvārdu mīklu. "The Resistance" ir papildināta ar kārtīgu repu, bet "Flood Waters" cilvēkiem, kas grūti panes emocionālu aizkustinājumu, vispār nebūtu jāklausās - tā nones no kājām! Par stīgu un pūšamo instrumentu partijām dziesmā "Ulysses" vispār nerunāsim...
Džošs Gerels būs laba izvēle Deivida Greja, Džeimsa Morisona vai Tailera Džeimsa cienītājiem. Turklāt Gerels ir viens no labajiem un dāsnajiem muzikantiem, kam mūzika, pirmām kārtām, domāta sirdij, ne makam. Tāpēc visa jaunā plate "Love & War & The Sea In Between" še zem raksta ir lejupielādējama bez maksas. Pirms tās pāris video no Gerela koncertiem - dziesmām "Freedom" un "Restless Ones" no iepriekšējām platēm.
Papildus resursi:
http://joshgarrels.com
http://www.myspace.com/joshgarrels
http://www.facebook.com/pages/Josh-Garrels-Music/203366076927?sk=info
Foto raksta ievadā no Džoša Gerela profila portālā "MySpace".
Pirms trīsdesmit gadiem, 1981.gada 22.jūnijā tiesa oficiāli atzīst Marku Deividu Čepmenu par vainīgu Džona Lenona slepkavības apsūdzībā. Čepmens uz visu mūžu iegūst to, ko vēlējies - būt uzmanības lokā, būt kaut kas vairāk par vienkāršu ierindas pilsoni. Uz visu mūžu viņam uzspiež zīmogu "Lenona slepkava".
"The Beatles" dibinātājs Džons Lenons tika nogalināts 1980.gada 8.decembrī pie sava dzīvokļa Ņujorkā (ASV), blakus esot viņa sievai Joko Ono. Čepmens pirms neilga laika bija lūdzis Lenona autogrāfu, ko arī saņēmis, bet pēc mirkļa atgriezies un ar pieciem šāvieniem Lenonu nogalināja. Tad viņš apsēdās turpat uz trotuāra un sāka lasīt Dž.D.Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā", līdz ieradās policija.
Lai arī, pēc paša Čepmena vārdiem, viņš Lenonu noslepkavojis, lai iegūtu slavu, tiesa atzina viņu par rīcībspējīgu, un rezultātā cilvēks, kurš vainojams daudzu miljonu elka slepkavībā, tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu. Lai arī iesākumā Čepmens atteicās no publiskām intervijām, jo viņam "esot kauns par padarīto", gadiem ejot, viņš nesmādē nevienu iespēju publiski izteikties. Savu viedokli viņš mainījis arī pirmstermiņa atbrīvošanas lūgumu jautājumā - ja sākumā viņš teica, ka nekad to nelūgs, jo "izdarījis ko šausmīgu", tad tagad ik pēc likumā noteiktā termiņa, Čepmens ir nasks uz pirmstermiņa atbrīvošanas pieprasīšanu. Tiesa, viņš to nekad nav saņēmis un, visticamāk, nesaņems. Kā uzskata Atbrīvošanas lietu komisija, Čepmena atbrīvošana varētu būt bīstama viņa paša dzīvībai.
"Man bija vajadzīga viņa slava," uz žurnālistes jautājumu, kāpēc viņš noslepkavoja Lenonu, 1992.gada intervijā atzīst Čepmens. Turpinājumā neliels ieskats šajā intervijā. Bet sīkāk par Čepmena dzīvi var lasīt rakstu sērijā "Marks Čepmens - cilvēks, kurš nogalināja Džonu Lenonu". Un, visbeidzot, iedomāsimies pasauli, kurā cilvēki dzīvo mierā un saticībā, kā to dziesmā "Imagine" vēlējās pats Lenons.
Foto raksta ievadā Deivids Čepmens pēc apcietināšanas (foto no interneta avotiem).
"Ja jūs uzskatāt, ka esat dzirdējis ko līdzīgu "The Eclectic Moniker" mūzikai, tad patiesībā viss ir pavisam citādi - "The Eclectic Moniker" ir pirmie šāda mūzikas stila spēlētāji!" savā "Facebook" profilā pašapzinīgi klāsta jau divreiz pieminētā grupa no Dānijas. "Afro-roka" kokteilis - tā viņi dēvē savu muzicēšanas stilu un, ņemot vērā, ka grupa mājo Skandināvijā, ne bez iemesla uzskata sevi par samērā eksotisku parādību šajā reģionā.
"The Eclectic Moniker" pārsvarā ir četri dalībnieki Frederika Vederso vadībā, bet, uzstājoties koncertos, viņiem pievienojas vēl pieci mākslinieki. Var piekrist, ka viņi nespēlē standarta skandināvu "indie" popu, viņu skanējums ir atšķirīgs. Pols Saimons it kā lienot ārā pa visām viņu dziesmu vīlēm, kas tā arī ir. "Fireworks" ģitāras solo, piemēram, ir pilnīga Saimona dziesmas "Father And Daughter" sākuma kopija. Dziesmā "Easter Island" liekas, ka pēc ievada sāks dziedāt Bobs Mārlejs, bet nē - Vederso savā skaņajā balsī izdzied sapņu piedzīvojumus Lieldienu salā.
"A Part of Something Bigger" ir grupas "The Eclectic Moniker" otrā singlplate, kas seko 2010.gada "Hometapes". Četrās dziesmās iespējams saklausīt visu, par ko še augšā rakstīts. Viņi ir kičīgi, vajag ievērtēt! "We're Soldiers in a Silent War" pieejams arī video versija, bet visa platīte tūlīt aiz tā.
Šodien savu trīsdesmito dzimšanas dienu svin vienas no populārākās amerikāņu rokgrupas "The Killers" solists Brendons Flovers. Viņš ir dzimis 1981.gada 21.jūnijā Nevadas štata (ASV) Hendersonas pilsētā skotu un lietuviešu izcelsmes vecāku ģimenē.
2001.gadā Flovers kopā ar ģitāristu Deivu Konigu nodibināja grupu "The Killers", kam vēlāk pievienojās arī basģitārists Marks Stormers un bundzinieks Ronijs Vanuci. Grupai ir iznākuši trīs albumi un tiem visiem ir galvu reibinoši panākumi dažādu valstu topos. Aktuālākā "The Killers" plate "Day & Age" iznāca 2008.gadā un Apvienotajā Karalistē vien tā ieguva četrkārtīga Platīna diska statusu.
Pats Flovers paralēli darbam grupā 2010.gadā pievērsās solo karjerai, izdodot kritiķu augsti vērtēto debijas plati "Flamingo", kas atkal lielāku atzinību izpelnījās tieši Britu salās, sasniedzot Zelta diska statusu.
Suminot Floversu šajā apaļajā jubilejā, turpinājumā divi video. "Crossfire" ir pirmais un populārākais singls no Floversa solo plates "Flamingo", bet tūlīt pēc tam "The Killers" dziesma "Human" no albuma "Day & Age".
Britu uzlecošā zvaigzne Anna Kalvi šā gada rudenī būs viešņa mūsu mazajā, kā vēsta tautas skaitīšanas operatīvie dati, - nepilnus divus miljonus apdzīvotajā zemītē. Iespējams, tam gatavojoties, bet, iespējams, nē, - šodien Anna izdod otro singlu "Desire" no savā vārdā nosauktās debijas plates. Interesants ir projekts "The Japanese Popstars", kam principā ar Japānu nav nekāds sakars - tas ir Ziemeļīrijā bāzēts elektroniskās mūzikas trio, kas šajā nedēļā izdod savu kārtējo veikumu dziesmu "Joshua" ar spalvaino paviānu galvenajā lomā skaņdarba video versijā. Talantu šovi ir darījuši savu - "The X Factor" 2007.gada sezonas dalībniece Emīlija Bigsa kopā ar vēl četrām visnotaļ pupainām dāmām noorganizējušas projektu (droši vien par ansambli to varētu sākt dēvēt tikai pēc kāda trešā albuma, ja tāds vēl pastāvēs) "Parade". Un, lai arī dziesmas šajā nedēļā ir katram dvēseles noskaņojumam un situācijai, izvēlēties Nedēļas singlu nebija grūti - tas ir kvintets no ASV "Foster The People" ar sava debijas albuma debijas singlu "Pumped Up Kicks".
No svaigajiem albumiem no pirmā acu skatiena, šķiet, ievērtējama būtu Bona Aivera otrā studijas plate, kā arī nedaudz ir ieintriģējis projekts "Owl City", bet pieļauju, ka tajā varētu arī vilties. Bet noteikti vilties nevajadzēs "Def Leppard" trīspadsmitajā studijas platē "Mirrorball" - visi zina, kas ir "Def Leppard", un, ja vecie roķeri neiet pie sirds, labāk viņus nemaz neaiztikt. Bet, kas "aizķers" pa īstam, par to pēc nedēļas.
NEDĒĻAS SINGLS! "Foster The People" – "Pumped Up Kicks"
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Atari Teenage Riot" – "Is This Hyperreal?"
"August Burns Red" – "Leveler"
"The Black Dahlia Murder" – "Ritual"
Bon Iver – "Bon Iver"
"Cascada" – "Original Me"
"Def Leppard" – "Mirrorball"
Devin Townsend – "Calm & The Storm: Deconstruction"/"Ghost"
"Digitalism" - "I Love You, Dude"
"The Fall" – "The Marshall Suite"
"The Feeling" – "Together We Were Made"
"In Flames" – "Sound Of A Playground Fading"
Liam Finn – "FOMO"
Barry Manilow – "15 Minutes"
"Owl City" – "All Thing's Bright And Beautiful"
Patrick Wolf – "Lupercalia"
"Pitbull" – "Planet Pit"
"Rival Sons" – "Pressure And Time"
"Simple Plan" – "Get Your Heart On!"
"Wiley" – "100% Publishing"
Trīsdesmit deviņus gadus vecais britu komponists, dziedātājs, dīdžejs un producents Fins Grīnals ar savu piekto studijas plati ir sarūpējis svētkus visiem folkmūzikas un "indie" mūzikas cienītājiem, radot ilūziju, ka laiks vismaz nepilnas stundas garumā uz mirkli apstājas. Iespējams, patiks "Everlast" faniem - viņu balsis ir sasodīti līdzīgas.
Paul Simon – "So Beautiful Or So What"
Patiesībā esmu samulsis. Un nedaudz vīlies. Pat pārlasīju, kas pārsvarā komponēja dziesmas duetam "Simon & Garfunkel", un tas bija Saimons. Vecais, labais Pols Saimons. Nu nekas, varbūt nākamreiz viņam paveiksies labāk...:)
Foto raksta ievadā no grupas "Foster The People" publicitātes materiāliem (www.fosterthepeople.com).
Bez pagātnes nav nākotnes, tā saka daudzi vīrieši, nespējot izmest tīņu gados zem gultas krātos seksa žurnālus pat tad, kad viņi jau ir it kā laimīgi precējušies. Tāpat nav par skādi šad tad paskatīties atpakaļ uz topu tabulām laikos, kad lēdijas gāgas vēl tusēja saviem tētiem pa oliņām, bet tumšādainie mākslinieki vispirms izārstēja klepu un tad kāpa uz skatuves, nevis kā tagad klepo prožektoru gaismā. Un tā turpinājumā stāvoklis Apvienotās Karalistes singlu topā 1971.gada 20.jūnijā. Pirmās vietas ieguvējai skotu grupai "Middle Of The Road" šis ir arī vienīgais topa augstākais sasniegums grupas pastāvēšanas vēsturē.
5.vieta: Tammi Lynn - "I'm Gonna Run Away From You"
4.vieta: "Blue Mink" - "The Banner Man"
Blue Mink - Banner Man
Džeks Milas, kura specifika ir folkmūzikas komponēšana, un Oli Čangs, kas vairāk nodarbojas ar elektroniskās popmūzikas producēšanu, kopā sāka eksperimentēt pavisam nejauši. Viņi abi strādā vienā ierakstu studijā Sidnejā (Austrālijā) un, īsinot laiku, sāka pa abiem veidot kaut ko līdzīgu dziesmām - tikai savam priekam. Līdz saprata, ka tur var izveidoties kas nopietnāks.
Savu projektu nosaukuši par "High Highs", Milas un Čangs sāka darboties jau nopietnāk. Kaut arī projektam bijuši tikai pāris koncertu Sidnejā, viņi ir pilni apņēmības kļūt par īstu grupu, soli pretī tam sperot, pieaicinot trešo dalībnieku bundzinieku Zaku Lipkinsu. Šajā brīdī "High Highs" piedāvā savas pirmās trīs dziesmas, vienai, no kurām - "Open Season" - izveidots arī videoklips. Gaidot puišu debijas plati, to arī aicinu ievērtēt, tāpat kā divas citas dziesmas - "Horses" un "Flowers Bloom".
Papildus resursi:
http://www.highhighs.com/
http://www.myspace.com/highhighs#
http://www.facebook.com/highhighs?sk=info
http://www.spinner.com/2011/03/01/high-highs-sxsw-top-100/
Foto raksta ievadā no "High Highs" profila portālā "MySpace".
"Sirds ir kuģis, kas var tevi aizvest tālu prom, tālāk nekā tu jebkad esi bijis," liriski sava jaunā albuma tituldziesmā "Cardiology" sirds tēmu apspriež amerikāņu roķeri "Good Charlotte". Un turpina: "Kardioloģija ir noslēpums. Vai ir formula, kas spētu izskaidrot, kāpēc tā liek justies tik labi un kāpēc reizēm tā sāpina?"
Savu piekto studijas plati "Cardiology" kvintets "Good Charlotte" no Merilindas štata pilsētas Valdorfas (ASV) laida klajā pagājušā gada rudenī. Tās intriģējošais nosaukums, protams, liek noprast, ka albuma tematika būs veltīta medicīniska rakstura problēmu apspriešanai (grupas puiši jau arī nepaliek jaunāki, prostatas un viss kas cits, atbilstoši vecumam...), bet nē - kardioloģija ir medicīnas zinātne par sirdi, bet sirds, kā zināms, ir visa, kas saistīts ar mīlestību un jūtām, aizbildne. Tāpēc pamācošus dziesmu tekstus, ka jāseko līdzi savam holesterīna līmenim vai jāievēro diēta, šajā albumā neatrast. Toties aicinājumu labi izklaidēties dzimšanas dienas ballītē gan tajā atrodam.
"Good Charlotte" ceļš uz slavu un panākumiem aizsākās 1996.gada 1.aprīlī, tas tiek norādīts kā grupas dzimšanas datums, savukārt nosaukumu puikas aizņēmās no bērnu grāmatiņas "Good Charlotte: The Girls of Good Day Orphanage", ko sarakstījusi rakstniece Kerola Bīčjorka. Savā vārdā nosaukto debijas plati grupa izdeva 2000.gadā, un, par cik pasaule tobrīd bija uz līdzīga stila mūzikas viļņa ("Green Day", "Offspring"), "Good Charlotte" klājās visnotaļ labi. Bet ne komerciāli, ko nevar teikt par grupas otro albumu "The Young and the Hopeless" (2002), kuras pirmais singls "Lifestyles of the Rich and Famous" jau spēja iespraukties dažādu valstu singlu topos, augstāko pozīciju - astoto - sasniedzot Apvienotajā Karalistē.
Bet nu atkal par "Cardiology". Grupas solists Džoels Medens kanālam "MTV" pirms plates iznākšanas solīja, ka šoreiz "Good Charlotte" skanēs līdzīgi kā grupa "Blink-182". Bet, komentējot albuma nosaukumu, atzina jau šeit nedaudz augstāk izteikto novērojumu, ka cilvēkam "viss ir saslēgts ar sirdi". Bet par albuma producentu grupa izvēlējās Hovardu Bensonu, kurš jau ir ievingrinājis roku kaut vai pie "My Chemical Romance".
Grupa "Good Charlotte" allaž bijusi jaunu cilvēku iecienīta - viņu dziesmas ir par jaunību, trakulībām, jautrām ballītēm, un viņu skanējums ir tāds "pop-punk-pops", kas vecākiem cilvēkiem nav ilgi izlēkājams līdzi. Man jau lēkājot pēc trim "Cardiology" dziesmām, kardioloģija darīja savu, un tikai vecais, labais validols atgrieza pamatu zem kājām. Bet īstenībā, ja tā padomā, Medenam pašam tagad ir trīsdesmit divi, ģitāristam Bendži Medenam tik pat, jo, izrādās, viņi ir dviņubrāļi, ģitāristam un taustiņvīram Billijam Mārtinam nupat apritēja trīsdesmit, basistu Polu Tomasu šāds liktenis gaida rudenī, bet bundzinieks Dīns Batervords vispār ir 35 gadus vecs. Un tagad es nesaprotu - vai nu mana kardioloģija ir galīgā biezputrā vai arī šie džeki vispār pārtiek tikai no validola, jo lēkā un spēlē un izdala tādu enerģiju it kā viņiem būtu padsmit gadu, un viņi lēkātu aiz prieka, ka beidzot izdīgusi pirmā kaunuma spalva.
Albumā kopumā ir piecpadsmit dziesmas, ieskaitot pārdesmit sekunžu garo "Intro". Dziesmas pārsvarā, protams, "Good Charlotte" stilā - jestras, skaļas un popsīgas. Esmu pārliecināts, ka uz pasaules ir tūkstošiem cilvēku, kam "Cardiology" bija pagājušā gada gaidītākais albums, domāju, ir arī tādi, kas joprojām griež šo plati no rīta līdz vakaram, un varbūt kāds, apskatot albuma vāciņu, pirmo reizi ieraudzīja, kāda izskatās cilvēka sirds - ne tāds otrādi apgriezts dibens, kādu esam pieraduši redzēt Vazelīndienas kartiņās. Tomēr, jāatzīst, "Cardiology" manu uzmanību nespēj noturēt ilgāk par vienreizēju albuma noklausīšanos. Tajā dziesmas ir ļoti līdzīgas viena otrai, un, ja vien klausītājs nav liels šāda mūzikas stila piekritējs, plate ātri apnīk. Atsevišķas dziesmas - jā! Bet visu plati drillēt no sākuma līdz galam vairākas reizes īsti negribas. Vienkārši nepavelk. Tāpēc visiem "Good Charlotte" faniem lai labi skan, bet mēs, vecie perdeļi, meklēsim ko sev piemērotāku.
Albuma vērtējums: 4/10
Citi vērtējumi:
Allmusic.com: 3/5
Rolling Stone: 2,5/5
Us Weekly: 2,5/5
Virgin Music: 8/10
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad pasaule bija sev atklājusi sintezatorus, mūzikas industrija uz brīdi no tiem sajuka prātā. Ja, runā, ka Dievs radīja zemi un debesis, tad sintezators radīja, piemēram, grupu "Depeche Mode", kas ir aktuāla joprojām. Šīs grupas tā laika dalībniekam Vinsam Klārkam ar to bija par maz, un viņš nolēma izveidot vēl vienu apvienību uz šīs pašas sintezatoru bāzes - "Yazoo", kas bija viņa duets ar Elisoni Mojetu. Un viņai, tieši Mojetu Elisonei šodien ir apaļa jubileja - piecdesmit!
"Yazoo" pastāvēja ļoti īsu brīdi - tikai no 1981. līdz 1983.gadam, bet, neskatoties uz to, izlaida divus albumus, pirmais no kuriem "Upstairs at Eric's" (1982) Apvienotajā Karalistē albumu topā sasniedza otro vietu, bet otrais "You and Me Both" (1983) iekaroja pašu topa virsotni. "Only You" bija dziesma no "Yazoo" debijas plates, kas pēc tam piedzīvojusi daudzus pārskaņojumus citu grupu un mākslinieku izpildījumā. Neilgi pirms otrā albuma iznākšanas duets paziņoja, ka šķiras, un katrs no viņiem aizgāja savu ceļu. Klārks, kā zināms, izveidoja deviņdesmitajos gados veiksmīgo projektu "Erasure".
Mojeta noslēdza ierakstu līgumu ar "Columbia Records" un izveidoja iesākumā veiksmīgu solo karjeru. Sākot ar 1984.gada plati "Alf", viņa savas karjeras laikā ir izdevusi septiņas plates, veiksmīgākās no kurām bijušas tieši pirmās divas - jau pieminētā "Alf" un "Raindancing" (1987). Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Mojetu vispār vairs ievēro tikai dzimtenē. Droši vien tas arī kalpoja par iemeslu 2008.gadā paziņot par "Yazoo" atkalapvienošanos, kam 2010.gadā sekoja koncertalbums "Reconnected Live".
"Erasure" jau labu laiku ir vairāk kā parodija par izbijušiem zelta laikiem, Mojetai ar diez ko labi solo lietās neiet, bet laiks rādīs, vai astoņdesmito gadu zvaigznes spēs adaptēties laika periodā divdesmit trīsdesmit gadus pēc tā. "Only You" "Yazoo" oriģinālajā izpildījumā, bet ne oriģinālā video, turpinājumā, kā arī 1984.gada dziesma "All Cried Out" Mojetas izpildījumā 2009.gadā. Daudz laimes!
Holandiešu tētis un amerikāņu mamma - tādi ir vecāki dziedātājai un komponistei Laurai Jansenai, kura šobrīd mājo ASV, taču viņai ir dubultpilsonība - gan Amerikas, gan Holandes. Piecu gadu vecumā laikā, kad viņas ģimene bieži pārceļoja no vienas valsts uz citu, Jansena sāka spēlēt klavieres, jo, "lai kur mēs arī nepārceltos, klavieres bija nemainīga lieta [kas ceļoja mums līdzi]," viņa atceras. Meitene iemīļoja klasisko mūziku, "Queen", Džoniju Mičelu, Barbaru Streizandi un citus. Jau vidusskolas gados viņu aizrāva politika, un Jansena iesaistījās darbā ANO ("es gribēju kļūt par pirmo sievieti [ANO] ģenerālsekretāri"). Taču šis aicinājums atdzisa pēc tam, kad Āfrikā tika nogalināts kāds viņas labs draugs, kurš turp bija devies humanitārā misijā.
Pēc Holandes Mūzikas akadēmijas pabeigšanas Jansena ilgi meklēja savu "balsi". Viņa gribēja savu īpašo "balsi" - kā Emīlijai Harisai vai Petijai Grīfinai, taču labu laiku nekas nenotika. Bet atklāsme nāca. Brīdī, kad, cik noprotams, viņa šķīrās no sava drauga. "Es dzīvoju mājā ar draugu, suni un pagalmu, un viss bija kārtībā. Un tad pēkšņi tā visa vairs nebija! Es atrados mājās viena ar klavierēm un datoru!" Un tajā brīdī radās dziesma "Bells", kuras nosaukumam iedvesma aizgūta no baznīciņas pāri ielai, kurā katru svētdienu skanēja zvani.
2009.gada rudenī dziesmai "Bells" bija pievienojušas arī citas, lai taptu Jansenas debijas albums ar tādu pašu nosaukumu - "Bells". Tiesa, pirms tam viņa jau bija izdevusi divas mazās singlplatītes - 2007.gadā "Trauma" un 2009.gadā "Single Girls". "Bells" Holandē uzkāpa līdz albumu topa sestajai vietai, 2010.gadā nopelnot arī Zelta diska statusu, kam šajā valstī nepieciešams pārdot divdesmit piecus tūkstošus plašu.
Jauks pops - ja vajag divos vārdos, var raksturot Jansenas daiļradi. Tajā nav nekā sarežģīta, divritenis no jauna nav izgudrots. Tieši otrādi - Jansena, piemēram, paņem jau zināmas dziesmas ("Kings Of Leon" "Use Somebody") un nodzied tā, ka koncertos visi tūkstoši klausītāji dzied līdzi. Un to šajā gadījumā var izdarīt par vieglāk nekā pie oriģināla. Tāpēc, gaidot Lauras Jansenas jauno plati, kas droši vien kaut kad iznāks, ieklausīsimies un ieskatīsimies dažās viņas dziesmās - pirmajos singlos "Use Somebody" un "Single Girls".
Papildus resursi:
http://www.laurajansen.com/
http://www.myspace.com/laurajansenmusic
http://www.facebook.com/LauraJansenTunes?sk=info
Foto raksta ievadā no Laura Jansenas profila portālā "MySpace".
2001.gada 17.jūnijā britu kvartets "Travis" uzrāpās sava mājas albumu topa pašā augstākajā pakāpienā un noturējās tur četras nedēļas. Artilērija grupai bija smaga - viņu trešais albums "The Invisible Band", kurā ir virkne joprojām par šīs grupas klasiku uzskatītajām dziesmām, piemēram, "Sing", "Flowers In The Window", "Afterglow" un citas. Albumam bija panākumi ne tikai Anglijā, tas augstāko pozīciju iekaroja arī Īrijā un Norvēģijā. Amerikāņi gan to neiemīlēja, "Billboard" topā tas spēja sasniegt tikai trīsdesmit devīto vietu.
Atceroties desmit gadus vecu pagātni, aicinu iegrimt nostaļģijā, noklausoties divas no "The Invisible Band" dziesmām - "Sing" un "Flowers In The Window".
No Londonas nākušais kvintets "Dry The River" kopā sanāca 2009.gada augustā. Viņu līderis ir medicīnas students Pīters Lidls, kurš sapulcinājis ap sevi vēl četrus Pola Saimona, "Fleet Foxes" un Bona Aivera fanus, jo tieši šie minēti kā grupas galvenie ietekmes avoti mūzikā.
"Dry The River" lielākais lāsts droši vien ir grupa "Mumford & Sons", kurai visi, kam vien nav slinkums, viņus pielīdzina. Nezinu, iespējams, tas viņiem ir arī gods. Tomēr "Dry The River" iet savu ceļu, komponējot un izpildot amerikāņu folkroka un "indieroka" maisījumu. Dziesmas "Dry The River" ir labas! Tur ko sev atradīs gan jau minēto ietekmes avotu fani, gan, piemēram, "Anthony And The Johnsons" cienītāji. Par to var pārliecināties, noklausoties viņu debijas singlplates "Bible Belt" dziesmas. Dažas šeit apakšā zem raksta. Ja tas viss iet pie dūšas, droši var doties 15.jūlijā uz "Positivus" festivālu Salacgrīvā, lai no plkst. 19.00 līdz 19.45 uz "Cēsu alus" skatuves skatītu "Dry The River" vaigā.
Astoņdesmitajos gados pie mums populārākās rotaļlietas bija ar vati piebāztas čeburaškas un Dobeles kaut kādā tur kombinātā radītās gumijas pīles, suņi un kaķi, kas, kā vēlāk izrādījās, sava ķīmiskā satura dēļ maitā bērnu veselību. Savukārt Rietumu pasaulē tajā laikā populāra bija rotaļlietu sērija "Chad Valley", kurā ietilpa vesela armija mīksto lācīšu, tai skaitā slavenais Mistera Bīna lācītis Tedijs. Iespējams, Huga Manuels bērnībā arī devās pie miera ar šādu lācīti, jo, nedaudz pieaugot, viņš nolēma pieņemt sev skatuves vārdu "Chad Valley" un priecēt pasauli ar saviem dziesmu remiksiem.
Kā teikts viņa "Facebook" profilā, "Manuels pavada savu laiku starp Ibizu un Kongo, radot mūziku džungļiem un mūziku pludmalei." Bez tam viņš darbojas arī tropiskās mūzikas grupā "JONQUI". Bet šobrīd Manuela bāzes vieta ir Apvienotās Karalistes pilsēta Oksforda.
Iespējams, kaut kur var atrast visu Mauela diskogrāfiju un visus pārējos viņa biogrāfiskos datus, taču nez, vai tas ir vajadzīgs. Lai par viņu runā viņa dziesmas un dziesmu remiksi, starp kuriem atrodami arī, piemēram, "Foals" dziesmas "Spanish Sahara" Manuela apdare.
"Without You", "Everybody's Talkin'", "Coconut" - bez šīm dziesmām nav iedomājama pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu amerikāņu estrādes mūzika, un tās vaininieks bija šodienas jubilārs Harijs Nilsons. Ja vien viņš 1994.gadā nebūtu aizgājis mūžībā, šodien viņš varētu ar kādu dziesmu izklaidēt savas septiņdesmitās dzimšanas dienas svinību viesus.
Nisons piedzima 1941.gada 15.jūnijā Ņujorkā (ASV) ģimenē, kam izklaidēt publiku bija asinīs - viņa vecvecāki bija cirka mākslinieki. Tiesa, ar to arī visa izklaidēšanās beidzās, jo, kad Nilsonam bija trīs gadi, tēvs ģimeni pameta, un turpmāk viņu audzināja tikai māte. Tomēr viņa onkulis Džons, kurš pats bija mehāniķis, ieinteresēja puiku mūzikas pasaulē. Tieši, piepalīdzot Džona sniegtajām dziedāšanas stundām un savam dabiskajam talantam, Nilsons kā demo dziesmu iedziedātājs nokļuva pie komponista Skota Tērnera. Tālāk viņa karjera gāja augšup griezdamās.
1966.gadā Nilsons izdeva savu pirmo solo plati "Spotlight on Nilsson", kam kopumā sekoja vēl piecpadsmit, pēdējai "Flash Harry" iznākot 1980.gadā. Atzinību viņš ir saņēmis arī kā filmu dziesmu izpilditājs - par filmas "Midnight Cowboy" galvenās tēmas dziesmas "Everybody's Talkin'" izpildījumu Nilsons 1969.gadā saņēma "Grammy" balvu, gluži tāpat kā par dziesmu "Without You" kā labākais vīriešu vokāla izpildītājs 1972.gadā.
Noslēdzot šo pat lāgā neuzsākto stāstu par leģendu, aicinu ieklausīties trīs vispopulārākajās Nilsona dziesmās un atcerēties jaunību vai iepazīt šo mākslinieku pirmo reizi.
Kerijs Brazers ir dziedātājs un komponists no Losandželosas (ASV), kas savu pirmo slavu un atpazīstamību guva, pateicoties viņa komponētajai dziesmai "Blue Eyes" filmai "Garden State" (2004) ar Natāliju Portmani vienā no galvenajām lomām. Nesaistoties ar ierakstu kompānijām, Brazers koncertē, ceļo pa pasauli un sadarbojas ar tādiem elektroniskās mūzikas monstriem kā DJ Tiesto, kas "elektrizējis" Brazera dziesmu "Ride", kā arī vienā no savām platēm iekļāvis Brazera viņam speciāli komponēto dziesmu "Kaleidoscope".
No septiņdesmito gadu folkmūzikas līdz astoņdesmito britu "new wave" - šīs ir ietekmes, kuras Brazers licis lietā radot savas pirmās singlplates "All the Rage" (2004) un "Waiting for Your Letter" (2005) tik labas, ka tās atzinīgi novērtēja gan kritika, gan publikas naudas maciņi. Būdams neatkarīgais mākslinieks, Brazers visnotaļ aktīvi izmanto interneta vidi sevis reklamēšanai, un tas ir devis panākumus - ar abām pieminētajām singlplatēm viņš iekļuva Nr.1 pozīcijā "iTunes" dziedātāju - komponistu topā, bet viņa daiļradi portālā "MySpace" iepazinuši teju desmit miljoni apmeklētāji.
2007.gadā Brazers laida klajā savu debijas plati "Who You Are". "Labi izstrādāts, skaists un vienkārši perfekts popa albums," par plati sajūsmā bija mūzikas izdevums "Music Glob". Savukārt Maiks Fārlijs no izdevuma "BULLZ-EYE" saka atklāti: "Šajā [2007.] gadā jums būs grūti atrast labāku plati par šo." 2010.gadā Brazers laida klajā savu otro studijas plati "Under Control", kas atkal iekaroja "iTunes" topa augšgalu un guva atzinību arī vienā no Billboard topiem (Heatseekers Chart), sasniedzot desmito vietu.
Brazers ir ļoti viegli klausāms, viņa dziesmas ir pilnas visdažādākā spektra emociju. Plate "Under Control" noderēs gan pārdomu brīžiem, gan emocionālu uzplūdu gadījumā, jo tajā var atrast perfekti aranžētas "indiepopa" dziesmas, kurās netrūkst instrumentālas pārbagātības, un melodija dažbrīd liek pašam gaudot dziesmām līdzi. "Belong", "Ghost Town" un klasiskā grupas "Level 42" dziesma "Something About You" Brazera versijā ir tikai dažas no šī albuma desmit pērlēm. Un, ņemot vērā, ka Brazers ir aizrautīgs filmu mūzikas autors ("Grey's Anatomy", "Psych" ir tikai divas no piecpadsmit filmām, kam viņš rakstījis mūziku), arī viņa video klipu veidošanā redzama augsta režisoru līdzdarbība, par ko iespējams pārliecināties šeit zem raksta, skatot divus klipus - dziesmām "Ghost Town" un "Honestly". Savukārt pēc tam ir dziesmu liste ar četrām dažādu laiku Brazera dziesmām, kuras, veicot īsas formalitātes, iespējams bez maksas lejupielādēt. Bet aicinu arī sameklēt un klausīties visu Brazera 2009.gada plati "Under Control".
Beidzot viņš atbilst savai būtībai - vecs izvirtulis! :) Bet nopietni - šodien pusgadsimta jubileju svin viena no pretrunīgākajām popa zvaigznēm Bojs Džordžs jeb īstajā vārdā Džordžs Alans Odovs. 1961.gada 14.jūnijā pasaule pārvērtās, jo Londonas Dienvidaustrumu piepilsētā Bekslijā hospitāļa dzemdību zāli piepildīja smalki spiedzieni. Iespējams, tā bija pirmā un pēdējā reize, kad apkārtējie varēja, tikai uzmetot Džordžam skatu, noteikt viņa dzimumu, jo vēlāk tas kļuva pagrūti.
Džordža ziedu laiki bija astoņdesmitie. Viņa dziesmu naivais romantisms un lipīgās melodijas aizrāva daudzus. Un Džordžs to izmantoja, pievēršot sev uzmanību, ģērbjoties un krāsojoties vairāk kā meitietis. Un nevienam nebija noslēpums viņa netradicionālā seksuālā orientācija. Un, lai arī astoņdesmitajos sabiedrības tolerance šādam jutelīgam jautājumam bija krietni mazāka kā mūsdienās, publika bija sajūsmā par Džordža izpildītajām dziesmām "Karma Chameleon" (1983), "Do You Really Want to Hurt Me" (1982) no "Culture Club" laikiem vai "Everything I Own" (1987) un "The Crying Game" (1992) no viņa solo karjeras perioda.
Pēdējos gados Džordžs vairāk izcēlies ar skandāliem, ne dziesmām. 1998.gadā "Culture Club" it kā apvienojās, bet tas būtu kaut kas līdzīgs tam, ja no mauzoleja iznestu Ļeņina mūmiju un liktu tai atkal sestdienas talkā nest lielu baļķi - ne vairs tie laiki, ne tikumu! Tāpēc šobrīd vairāk dzirdam par Džordža nedienām ar narkotikām un dzīvošanos pa tiesas zālēm sakarā ar tām. Bet, Džordž, Tev šodien ir piecdesmit! Beidz taču vienreiz ņemties - uzvelc savu vissmalkāko kleitu un sāc taču beidzot uzvesties kā kārtīgam vecim pienākas! :)
Vārdu sakot, daudz laimes, Boj Džordž! Lai Tev vēl piecdesmit! Kā minimums.
