Marks Čepmens - cilvēks, kurš nogalināja Džonu Lenonu. 4.daļa - Bēgšana uz paradīzi

YMCA karjera

Pēc Kolumbijas vidusskolas pabeigšanas Marks Čepmens un Maikls Makfārlands uz laiku pārcēlās uz Čikāgu. Tur viņi baznīcās un kristiešu sanāksmēs uzstājās ar komēdiju numuriem, kuros Čepmens spēlēja ģitāru, bet Makfārlands improvizēja dažādas lomas. Taču pavisam drīz viņi atmeta ar roku savam "šovbiznesam" un atgriezās Džordžijā.

Atgriezies Čepmens strādāja dažādus darbus kustībā YMCA. Rudenī viņš tika uzņemts Dienvidu De Kalbas kopienas koledžā, lai iegūtu atbilstošu grādu YMCA karjerai. Taču šīs viņa ambīcijas izzuda brīdī, kad viņš kā viens daudziem pretendentiem tika izvēlēts darbam vasaras nometnē YMCA programmā.


Čepmens nokļuva Libānas pilsoņu kara epicentrā

Čepmens tika nosūtīts uz nometni Libānā, taču nokļuva tur pilsoņu kara epicentrā. Organizācijas darbinieki tika evakuēti, bet Čepmenam tika piedāvāts darbs Vjetnamas bēgļu nometnē Arkanzasas štata pilsētā Fortsmitā.

Tur Čepmens ātri vien kļuva par vjetnamiešu bērnu varoni. Viņa ietekme YMCA sistēmā tikai auga, līdz viņš kļuva par šīs YMCA programmas direktora Deivida Mūra labo roku. Acīmredzot tāpēc Mūrs 1980.gadā žurnālistiem varēja paziņot: "Viņš patiešām rūpējās par bēgļiem un visu darīja patiešām pareizi. Viņš bija vienreizējs!"

Taču šī programma bija īstermiņa, un tā drīz beidzās. 1981.gadā laikrakstā "New York" Čepmena nometnes kolēģis Kreigs Angers atceras sarunu starp Čepmenu un viņu kolēģi Rodu Rīmersmu nometnes pēdējās dienās: "Mēs visi atkal sanāksim kopā," Čepmena sacīto atceras Rīmersms. "Kādu dienu viens no mums kļūs par ko īpašu. Apmēram piecu gadu laikā kāds no mums izdarīs ko tādu, kas mūs atkal savedīs kopā."

Un Angers piebilst: "Tas bija 1975.gada decembrī."


Pēc pieciem gadiem Čepmens bija sasniedzis, ko vēlējās - ar jaku uz galvas viņš tiek vests uz tiesas zāli


Gadījuma sekss un domas par pašnāvību

Pa to laiku Džesika Blankenšipa apciemoja Čepmenu Fortsmitā un abi jau sāka apspriest precību plānus. Pavasarī Čepmens pievienojās savai draudzenei studijās kristīgajā Prezbiteriešu koledžā Lūkoutmontainā Tenesijas štatā. Katru vakaru viņi mācījās kopā.

Tācu Čepmens aizvien vairāk un vairāk studijās sāka atpalikt. Viņu aizvien vairāk sāka mocīt vainas apziņa, ka Fortsmitas tuvumā nometnes laikā kādā viesnīcā viņu pavedusi viena no nometnes darbiniecēm, par ko viņš nekādi nevarēja atzīties Džesikai. Čepmens ieslīga depresijā. Kā viņš vēlāk atzīsies savam biogrāfam Džekam Džounam, tas bija sākums domām par pašnāvību, kas viņu nomocīs turpmākos četrus gadus. Kādreiz viņš bija priekšzīmīgs un atzīts YMCA sistēmas darbinieks, programmas direktora labā roka, Vjetnamas bēgļu nometnes koordinators. Tagad viņš vairs neesot nekas.


Vasaras nometnes laikā Čepmenu pavedināja kāda viņa kolēģe


"Kad es šo faktu apzinājos, man bija sajūta, ka es krītu lejā melnā caurumā," Džounam atzinies Čepmens.

Semestra beigās Čepmens pameta koledžu, bet Džesika atsauca saderināšanos. Viņš atgriezās Dekatūrā un atsāka darbu kā vasaras nometnes direktora vietnieks, taču pēc mēneša pēc strīda ar peldēšanas treneri Čepmens darbu pameta. Pēc kāda viņa drauga ieteikuma Čepmens sāka strādāt apsardzes firmā par apsargu. Pēc laika viņam jaunajā darbā tika piedāvāts ieņemt augstāku amatu, taču Čepmens no tā izvairījās, jo baidījās no atbildības. Viņš kļuva aizvien vieglāk uzbudināms.

Sākumā Čepmens pildīja darba pienākumus bez ieroča, taču, izgājis nedēļu ilgus kursus, viņš ieguva ieroču nēsāšanas atļauju un turpināja darbu kā bruņots apsargs.

Tajā pašā laikā Čepmens vietējā bibliotēkā sāka pētīt Havaju salu karti. Viņš to pētīja, iedomājoties sevi šajā paradīzes salā.


Havaju salas Čepmens uzskatīja par paradīzi zemes virsū

1977.gadā Čepmens iekāpj lidmašīnā, kas dodas uz Honolulu. Viņš iztērēja visus savus iekrājumus - 1200 ASV dolārus -, lai nopirktu vienvirziena biļeti un beigās padižotos paradīzē.

Tad viņš varētu izdarīt pašnāvību.

Turpinājums sekos.

Rakstā izmantoti citāti no kriminālistikas televīzijas kanāla trutv pētījuma, kā arī ārzemju un pašmāju ziņu lentes.

2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Vētra, Holivuda un taureņi

Kādu brītiņu atpakaļ, atgādinot sev, ka pēc būtības esmu vecs perdelis, apskatīju virkni veco plašu jeb klasiku. Nedaudz laika ir pagājis un esmu sapratis, ka arī mūzikas pasaules vecajiem perdeļiem tomēr ir zināmas cerības uz jauno paaudzi. Dažas no šīm cerībām te tagad paķidāšu. To, kas man iekritis prātā un sirdī pēdējā mēneša laikā.

1. "School of Seven Bells" - "Windstorm"

Klejojot pa "New Musical Express" mājas lapu, atradu sadaļu, kurā var bez maksas nopumpāt dažādus mp3. Jāatzīst, tur var atrast labas lietas. Netrūkst arī sūdu uz kociņa. Taču tieši tur "School of Seven Bells" parādījās pie manas aprobežotās muzikālas gaumes robežām.

Grupa sastāv no trim jauniešiem - puiša Bendžamina Kērtisa un divām dvīņu māsām Alejandrijas un Klaudijas Dehezas. Palasījos mūzikas kritiķu atsauksmes - visi kā viens apgalvo, ka šai apvienībai ir lielas perspektīvas. Bija jāpiekrīt. BIJA. Jo kādu nedēļu atpakaļ viena no māsām paziņoja, ka grupu pamet. Skumji!





2. "Marina and the Diamonds" - "Hollywood"

25 gadus vecā grieķu izcelmses dziedātāja Marina Lambridi Diamandis 2010.gadā raidsabiedrības BBC ikgadējā jauno mūziķu konkursā "BBC Sound of 2010" ieguva otro vietu. Pirms gada viņu pazina viņas tētis, mamma, varbūt kāds mājas kaķis un vecais kaimiņš no blakus mājas, kurš visu laiku kasa cirkšņus. Bet tagad par viņu runā visa pasaule. Nekā īpaši oriģināla jau viņā nav - tā ir vienkārši laba popmūzika. Bet, kā par "Marina and the Diamonds" raksta mūzikas apskatnieki, ja reiz tāda ir nākotnes popmūzika, tad - lai iet ar!




3. "Hurts" - "Stay"

Tā nu ir sanācis, ka jāturpina atkal par "BBC Sound of 2010" konkursu. Jo raugi, nākamais mans intereses objekts ir Mančestras duets "Hurts", kurš pieminētajā konkursā ieņēma 4.vietu.

Teo Hačkrafts un Adams Andersons savu ceļu pie klausītājiem sāka britu laikraksta "The Guardian" elektroniskajā versijā rubrikā "Dienas grupa" (izklausās gandrīz kā kafejnīcās "Dienas zupa"). "Hurts" pirmais nozīmīgais starptautiskais uznāciens bija dziesma "Wonderful Life". Ideāla dziesma sabraukta kaķīša bērnu ceremonijai vai kā fona mūzika puņķu ēšanai pēc pusdienām. Drausmīgi nepatika! Bet "Stay" man norāva ūdeni!




4. Tone Damli - "Butterflies"

Drausmas! Jākonstatē, ka laikam esmu talantu šovu upuris. Sāku ar savu veco draudzeni Sūzanu Boilu, turpināju ar diviem tepat augstākminētiem māksliniekiem un, kā izrādās, ar to pašu arī turpinu.

Tone Damli ir 22 gadus veca dziedātāja no Norvēģijas, kura... 2005.gadā uzvarējusi "American Idol" Norvēģijas versijā. Šajā nedēļā (25.10.2010 - 31.10.2010) Damli ir izlikta BBC Radio 2 kā "Nedēļas ieraksts". Pagājušajā nedēļa šo titulu ieņēma mans Eltons ar savu jaunāko kopdarbu ar Leonu Rasselu "The Union", šonedēļ viņu izstūmis kaut kāds skuķis?

Bet ir jau labi - pat bez teikšanas un meklēšanas bija skaidrs, ka meitietis ir no Skandināvijas un ka dziesmas autors, visticamāk, ir sarakstījis dučiem dziesmu Eirovīzijas konkursantiem. Tāds viegls gabaliņš.




5. Fran Healy - "Buttercups"

Par šo man jāpasakās portālam TVNET. Bieži viņu mūzikas apskati ir vairāk vai mazāk slēptas "New Musical Experess" recenzijas, tāpat DELFI savas mūzikas ziņas bāzē uz šo resursu. Vēl nevienā ārzemju mūzikas portālā šis jaunums nav ļoti afišēts, tāpēc žetons TVNETam par pārsteigumu.

Frens Hīlijs ir vienas no izcilākās mūsdienu popgrupas "Travis" solists. Vispār es kādreiz domāju, ka Hīlijam vārds ir Travis, bet nu tas ir cits stāsts. Katrā gadījumā par vienu no savas dzīves lielākajām kļūdām varu nosaukt neaizbraukšanu uz "Positivus" festivālu 2008.gadā, kad "Travis" tur uzstājās. Neatceros, kas man bija - kakā stafilokoks vai kaķis iesprūdis podā - bet nebiju. Un tam vairs nav nozīmes.

Nozīme ir tikai šim - skaistai dziesmai un kolosālam klipam. Un, to klausoties, var secināt, kurš nosaka muzikālo toni grupā "Travis". Jo šis vispār skaitās viņa solo projekts.




Vēl gaidu:
"Antony & The Johnsons" – "Swanlights"
"Belle & Sebastian" – "Write About Love"
"Ocean Colour Scene" – "21"
"Squeeze" – "Spot The Difference"
Sufjan Stevens – "The Age Of Adz"
"The Walkmen" – "Lisbon"

2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Marks Čepmens - cilvēks, kurš nogalināja Džonu Lenonu. 3.daļa - Vētrainā jaunība

Marks Deivids Čepmens dzimis 1955.gada 10.maijā netālu no Fortvortas pilsētas Teksasas štatā. Viņa tēvs bija Gaisa spēku seržants, bet māte strādāja par medmāsu.

Neilgi pēc Deivida piedzimšanas viņa tēvs atvaļinājās no armijas un iestājās Purdjū Universitātē, lai iegūtu inženiera grādu. Viņš pārcēlās uz dzīvi Atlantas priekšpilsētā Dekatūrā, kur sāka strādāt kompānijas "American Oil Co" kredītu departamentā. Kad Deividam bija septiņi gadi, pasaulē nāca viņa māsiņa Sūzana.


Grūtā bērnība ar mazajiem cilvēciņiem?

Kā Čepmens vēlāk atklājis sarunās ar psihiatriem, viņš bērnībā nav juties diez ko laimīgs. Viņš bija tas, par kuru citi puikas smējušies. Viņš nebija arī labs sportists. Citi zēni viņu sauca par "mincīti" (pussy).


Bērnībā citi bērni Čepmenu iesauca par "mincīti"



Čepmenam praktiski nebija draugu, tāpēc viņš izdomāja savus - iedomu draugus. Savam biogrāfam Džekam Džounam viņš stāstījis: "Es mēdzu fantazēt, ka esmu karalis un ka man apkārti ir visi šie Mazie Cilvēciņi (..) Un es biju viņu varonis. Par mani katru dienu rakstīja avīzēs, rādīja televīzijā, tas man toreiz bija svarīgi. Viņi visi mani burtiski pielūdza. Pēc viņu domām nebija iespējams, ka es kaut kur par kaut ko varētu kļūdīties."

Kad Čepmens vēlējās savus iedomu cilvēciņus izklaidēt, viņš tiem sarīkoja koncertus, uzliekot kādu plati. Visbiežākie viesmākslinieki šajos koncertos bija "The Beatles"...


Vieni no regulārajiem "Čepmena cilvēciņu" izklaidētājiem "The Beatles"



Bet ne vienmēr viņš bija labā garastāvoklī. Mājas dīvānā, kurā bieži par saviem cilvēciņiem fantazēja Čepmens, bija poga, kuru nospiežot, nolocījās dīvāna atzveltne. Pogu viņš mēdza spiest, kad bija dusmīgs, un parasti šādos "incidentos" "gāja bojā" daudz cilvēciņu. "Bet cilvēciņi man allaž piedeva, un dzīve "cilvēciņu pasaulē" atgriezās vecajās sliedēs. Šādas fantāzijas man bija daudzus gadus," atzīstas Čepmens.

Vecāki mazo Deividu uzskatīja par normālu bērnu. Viņa Inteliģences koeficents (IQ) 121 bija augstāks par vidējo. Viņam bija tādas pašas intereses kā citiem puikām - raķetes, NLO un, protams, Bītli, kuru plates mazais Deivids spēlēja bez apstājas.


Zēna gados Čepmenu interesēja arī NLO un raķetes


Čepmena tēvs - gādīgs ģimenes galva vai monstrs?

Vēlāk sarunās ar psihiatriem Čepmens atzinis, ka viņš izjutis pastāvīgas bailes no tēva, kurš regulāri esot iekaustījis Deivida māti. "Es mēdzu pamosties no tā, ka māte kliedzot sauc mani palīgā. Lai arī biju nobijies, gāju un centos tēvu pierunāt iet prom. Dažreiz man tas arī izdevās," Čepmens agrākos notikumus atcerējās sarunā ar žurnāla "People" žurnālistu Džeimu Geinu. Domās viņš fantazēja par to, kā tiek pie ieroča un tiek no tēva vaļā uz visiem laikiem...

Psiholoģei Lī Solkai Čepmens atzinis, ka tēvs nekad pret viņu nav izrādījis jebkādas mīlestības pazīmes vai sniedzis morālu atbalstu. "Es pat neatceros, ka mēs kādreiz būtu apskāvušies. Viņš nekad neteica, ka mīl mani. Viņš bija no tiem večiem, kuri nekad neatvainojas," tēvu atceras Čepmens.

Tas gan nesakrīt ar citu liecībām par viņa tēvu. Deivids Čepmens seniors bija skautu vienības vadītājs. YMCA nometnē viņš mācīja bērniem ģitārspēli, arī savam dēlam. "Es teiktu, ka tā bija ļoti laimīga ģimene," reportieriem atzīst YMCA nometnes direktors Adams. "Un mazais Marks bija laimīgs, citiem pielāgoties spējīgs zēns."


YMCA bērnu un jauniešu vasaras nometnes ASV ir populāras joprojām



Pat Diāna Čepmena, Deivida māte, nostājas sava vīra pusē, kaut atzīst, ka dažas reizes ir tikusi iekaustīta. "Patiesībā tieši [mans vīrs] Deivids ir tas, kurš visus šos gadus ir nodrošinājis mums jumtu virs galvas. Un es godīgi varu atzīt, ka Deivids Markam ir labāks vecāks nekā es," Geinam atzīst Čepmena kundze. "Tā ir taisnība - Deivida tēvs nemēdza izrādīt savas jūtas, taču dēla labā viņš izdarītu jebko."


Dumpinieka periods

Četrpadsmit gadu vecumā, mācoties Kolumbijas vidusskolas pirmajā kursā, Čepmens pēkšņi mainījās. Viņš sāka lietot marihuānu un heroīnu, ataudzēja matus, strīdējās ar vecākiem, kavēja skolu un līdz vēlām naktīm pavadīja laiku kopā ar saviem jauniegūtajiem no narkotikām atkarīgajiem draugiem. Vienu reizi viņu par LSD lietošanu aizturēja policija.


Čepmens jaunībā padevās arī narkotiku valdzinājumam



Kad māte reiz viņu ieslēdza istabā, Čepmens izgāza durvis ar visām eņģēm un aizgāja no mājām, nākamo nedēļu pavadot kāda sava drauga mājās. Vēlāk viņš aizbēga uz Majami, kur divas nedēļas dzīvoja uz ielas, līdz kāds viņam nopirka autobusa biļeti atceļam uz mājām.

Taču viņa dumpinieciskais periods beidzās tik pat negaidīti kā bija sācies. Kad Čepmenam palika sešpadsmit, pilsētā ieradās evaņģēlists no Kalifornijas. Arī Deivids devās uz vienu tikšanos ar šo sludinātāju, kas būtiski ietekmēja viņa reliģiskos uzskatus.


"Atdzimušais" kristietis

Čepmena draugs Ņūtons Hendrikss nespēja noticēt izmaiņām. Vecais Deivids "staigāja gariem matiem, valkāja vecas armijas jakas, zaļu putekļmēteli un tādā garā. Tagad viņš bija kļuvis daudz mierīgāks, runāja vienkāršāk un bija nogriezis matus. Viņš joprojām valkāja garu mēteli un ģērbās kā iepriekš, taču tagad papildus tam viņš kaklā nēsāja masīvu koka krustu."


Uz Čepmenu lielu iespaidu radīja kāds evaņģēlija sludinātājs



Pavisam drīz Čepmens sāka runāt reliģiskos traktātos. Drīz viņš iepazinās ar savu pirmo draudzeni Džesiku Blankenšipu, kura arī bija viena no "atdzimušajiem" kristiešiem. Skolā viņa sekmes uzlabojās. Viņš ziedoja savu laiku darbam vienā no YMCA skolēnu vasaras nometnēm, kļūstot par tās vadītāja vietnieku.

Nometnes bērni viņu burtiski dievināja, atzīst tās vadītājs Adams. Bērni Čepmenu iesaukuši par Nemo, ietekmējoties no Žila Verna daiļrades. Kad viņš nometnē iepazīstināja visus ar saņemto balvu par pašaizliedzīgo darbu un ieguldījumu nometnes tapšanā, visi bērni piecēlās kājās un sauca: "Ne - mo! Ne - mo! Ne - mo!"


Kapteinis Nemo kadrā no filmas "The Amazing Captain Nemo"


"Iedomājies - Džons Lenons ir miris"

Tomēr bija divi notikumi, kas ietekmēja "atdzimušo" Deividu. Kad Džons Lenons paziņoja, ka Bītli ir populārāki par pašu Jēzu Kristu, Čepmenā radās naids uz savu kādreizējo varoni. Kopā ar saviem kristīgajiem draugiem Čepmens mēdza dziedāt savu versiju Lenona dziesmai "Imagine", kurā bija arī vārdi: "Iedomājies - Džons Lenons ir miris."


Džons Lenons taisnojas par savu izteikumu, ka Bītli ir populārāki par Jēzu Kristu



Savukārt viņa draugs Maikls Makfārlands ieteica grāmatu - Selindžera noveli "Uz kraujas rudzu laukā". Tas ir stāsts par kādu puisi vārdā Holdens Kolfīlds, kurš grib izrauties no apnicīgās skolas, no derdzīgās kopmītnes, no visas šīs dzīves "priekš kaķiem".


Nesen latviešu valodā klajā nākusī Selindžera grāmata "Uz kraujas rudzu laukā"

Es iedomājos visus šos mazos bērnus spēlējam kādu spēli lielā rudzu laukā. Tūkstošiem mazu bērnu un neviena pieaugušā apkārt. Es domāju, izņemot mani. Un es stāvu uz pašas kraujas malas. Tas, ko es darīju, es ķēru katru, kurš sāka iet pāri kraujas malai, es domāju, ja tie skrēja un neskatījās, kur iet, es uzrados nez no kurienes un ķēru tos. To es darīju visu dienu. Es vienkārši biju ķērājs rudzu laukā.



Deivids Čepmens bija saticis Holdenu Kolfīldu.

Vai arī bija otrādi?

Turpinājums sekos.

Piezīme: attēlā raksta sākumā redzams Čepmenu attēlojošs aktieris Džereds Leto (foto no wweek.com).

Rakstā izmantoti citāti no kriminālistikas televīzijas kanāla trutv pētījuma, kā arī ārzemju un pašmāju ziņu lentes.

2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com