Sešdesmit sešus gadus vecajam Stjuartam šī ir jau divdesmit septītā studijas plate. Savu pirmo albumu "An Old Raincoat Won't Ever Let You Down" viņš izdeva 1969.gadā un kopš tā laika nav apstājies ne mirkli. Čerkstošais balss tembrs neļauj viņu sajaukt ar kādu citu, un tā ir bijusi viņa firmas zīme visu karjeras laiku. Savu karjeru Stjuarts sāka sešdesmitajos grupās "The Jeff Beck Group" un "Faces", bet 1969.gadā pievērsās solo karjerai, kas padarīja viņu par to, kas ir šodien. Viņa debijas albums iesākās ar "The Rolling Stones" dalībnieku Mika Džegera un Kīta Ričarda dziesmu "Street Fighting Man", bet, kā karjeras sākumā pienākas, no astoņām albuma dziesmām, gods, kam gods, piecas bija paša Stjuarta komponētas. Arī "I Wouldn't Ever Change A Thing".
Ir cilvēki, uz kuriem, gadiem ejot, ir daudz patīkamāk skatīties kā jaunībā. Stjuarts ir akurāt tāds. No jauna, spuraina gailēna, viņš ir pārvērties par spurainu gaili solīdā vecumā. Bet to apliecina ne tikai viņa izskats, bet arī uzņemtais kurss mūzikā - albumu sērija "The Great American Songbook" pierāda, ka Stjuarts ir sasniedzis zināmu briedumu un dvēseles stāvokli. Vai arī tas pierāda, ka komponista potences viņš ir izlicis pēc pilnas programmas jau savas daiļrades spožajos gados - septiņdesmitajos.
"Lielo amerikāņu dziesmu grāmatu" Stjuarts sāka šķirstīt 2002.gadā. Ideja par to radās, vēloties apkopot un pašam iedziedāt dziesmas, kuras viņa bērnībā klausījās vecāki un kuras spēlēja pa radio. Ja atceramies, arī Fils Kolins atvadījās no mūzikas industrijas, iedziedot savas bērnībā izdzīvotās dziesmas albumā "Going Back". Vienīgi Kolins ar to arī beidza, bet Stjuarts jau ticis līdz piektajai sērijai!
"Kurš gan 2001.gadā, kad sākām [darbu pie] "The Great American Songbook", varēja iedomāties, ka tuvākajā desmitgadē mēs tiksim līdz piektajai daļai?" par šo albumu saka Stjuarts. Bet kāpēc gan ne? Visas šajā sērijā ietvertās dziesmas ir labi zināmas vidējam statistiskam amerikānim, daudzas no tām pirms tam izpildījušas leģendas kā, piemēram, Frenks Sinatra. Un Stjuarts joprojām ir šķelmīgs velns, uz kuru paskatoties, daudzām publikā sēdošām dāmām iesvīst pupuvestes.
Šonedēļ paklausījos arī vecākas Stjuarta plates. Ne no septiņdesmitajiem. Jo man Stjuarts sākās ar viņa 1991.gada albumu "Vagabond Heart" ar hitiem "Rhythm of My Heart" un "Broken Arrow". Daudz klausījos arī viņa 2006.gada koverversiju plati "Still the Same... Great Rock Classics of Our Time", un man tā patīk daudzkārt labāk par šīm amerikāņu dziesmu grāmatām. Nezinu, laikam neesmu sirdī amerikānis, lai gandrīz stundu no vietas bez uzmanības atslābuma varētu klausīties šī kontinenta piecdesmito un sešdesmito gadu deju zāļu grāvējus. "Still the Same..." ir citāds - 100% pops un eleganta dziesmu izvēle.
Albums ""Fly Me To The Moon..." noslēdzas ar leģendāro Henri Mancini un Džonija Mercera dziesmu "Moon River", ko iedziedājuši visi, kam nav bijis slinkums. Jo tā ir skaista dziesma. Un, klausoties, kā šo dziesmu, visu albumu un amerikāņu mūzikas albumu sēriju iedzied Stjuarts, nāk prātā citāts no kādas viņa intervijas: "Kādreiz man pirmajā vietā bija sievietes, otrajā futbols un trešajā alus. Bet, gadiem ejot, šīs lietas savā secībā ir mainījušās. Un tagad pirmajās divās vietās ir futbols un alus." Nu ko, ja arī jums vairs sievietes nepatīk, tad ziniet - klāt ir vecums. Vai arī esat zilais. Vai heteroseksuāla sieviete. Vai arī jums karā Afganistānā bumbas sprādzienā ir norauts krāniņš. Vārdu sakot, variantu ir daudz, bet Rods Stjuarts mums ir viens. Un cerams, amerikāņu dziesmu grāmata līdz ar šo piekto daļu būs izšķirstīta.
Mans albuma vērtējums: 1/5
allmusic.com: 2,5/5
rateyourmusic.com: 2,55/5
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru