sestdiena, 2011. gada 31. decembris

"Willow Farm" - "Tev Par To Nekas Nav Jāzin' " (2011, albuma apskats)

Pastāv uzskats, ka rakstnieks par tādu top tikai brīdī, kad viņam iznākusi grāmata, ko var paturēt rokā vai izmantot kā paliktni zem īsākas galda kājas. Mūziķim, pēc analoģijas, par tādu pilnasinīgi vajadzētu kļūt pēc tam, kad viņa sacerējumi tapuši apkopoti fiziski izdotā formā - diskā, platē vai, kā kādreiz, kasetē. Tomēr laiks ir darījis savu, un mūsdienās, kad miljonu skatījuma reižu "Youtube" vietnē var salasīt melodiski purkšķošs kaķis vai kāds vannas istabā ierakstīts lēkājošs Lēdijas Gāgas atdarinātājs, kad visu var "nopumpēt" un "atvilkt", domājams, ne bez atzinīgiem vārdiem daudzi sagaidījuši liepājnieku "Willow Farm" jauno albumu "Tev Par To Nekas Nav Jāzin' ". Pat ne jauno, bet pirmo. Pirmo, ko var pavīļāt iesvīdušajās rociņās, pagrozīt un, ja uznāk iedvesma, grupas dalībniekiem uz vāciņa piezīmēt ūsas. Tieši šajā momentā klausītājs ar albuma varoņiem satiekas kādā augstākā dimensijā, kam i ne tuvu nestāv klāt neko neizsakošie virtuālie failiņi, no kā sastāv plate, iegādājoties to digitāli. Tieši tāpēc publisks "fui!" PR speciālistam, kurš ieteica grupas albumu vienā no dabas spēku ("Uguns") videoattēlojumiem vienkārši sadedzināt. Tas man liekas tikpat zaimojoši kā sadedzināt grāmatu. Ja nu tiešām nebija iztikt bez uguns, varēja labāk aizdedzināt grupas menedžerim bārdu! :)



Mana pirmā saskare ar "Willow Farm", kā tagad atceros, bija 1995.gada jūnija sākums, kad biju ieklīdis toreiz vēl aktīvu koncertdzīvi piekopošajā klubā "u.t.t". Nezinu, toreiz man kaut kā vairāk patika Dīdžejs Bobo, un kopmītnēs pie sienas no iepriekšējiem iemītniekiem (laikam kaut kad vēl no astoņdesmitajiem) karājās Sabrinas foto ar tik lielām "kannām", ka tās, vēl ņemot vērā manu tā brīža vecumu un aizkavējušos pubertāti, aizēnoja skatu uz pilnīgi visu, kam tādu "kannu" nebija. Emīlam Dreiblatam un pārējiem, ar ko viņš tajā vakarā uzstājās, to nebija, tāpēc, pa kluso no kluba foajē sienas noāķējis to gadu "Mis Liepāja" titula īpašnieces Agneses Keišas fotogrāfiju, devos mājās, tā arī neguvis garīgo baudījumu (izņemot, protams, kas nāca no fotogrāfijas).

Tālāk grupas daiļrades un mani ceļi virzījās pa paralēlām dimensijām, bet diezgan tālu viena no otras. Bet brīdī, kad man vairs nepatika Dīdžejs Bobo, un arī Sabrina uz sienas intensīvo saules staru ietekmē jau sāka izskatīties pēc lidojoša cepelīna, kas pamazām sāk laist gaisu, šīs dimensijas satuvinājās. Esmu uzskatos, ka mūzikai ir jāmainās, arī viena mākslinieka, vienas grupas ietvaros. Tai ir jāiet laikam līdzi. Ja vēl precīzāk, tai tomēr ir jāiet "komerciāla skanējuma" virzienā, ja ar to saprot nevis "nolaizītu" un masām pieslīpētu skaņu, bet kvalitatīvu ierakstu un visu, kas līdz tādam noved - dziesmas aranžēšanu jo īpaši. Nevaru likt roku uz sirds un teikt, ka man patika, piemēram, agrīnā "Prāta Vētra" ar "Veroniku". Varu atzīties, ka arī "U2" es labprāt klausos, sākot ar viņu 2000.gada plati "All That You Can't Leave Behind" vai "Coldplay" ar 2005.gada "X&Y". Un arī "Willow Farm" man pa īsto sākās ar dziesmu "Puisēni No Zvaigznēm" - tas bija labi atstrādāts ieraksts, kura fonā neviens skaņu ieraksta inženieris netīšām neieklepojās. Šādi sauc arī "Willow Farm" pirmo albumu, kurš gan izdots tikai digitālā formātā, bet, kā jau vienojāmies, tas neskaitās - arī Grinčam bija plāns izdomāt risinājumu bada novēršanas problēmai pasaulē un tad nevienam to neteikt, un arī tas taču neskaitās.



Dziesma "Džeks" ir plates "Tev Par To Nekas Nav Jāzin'" ievaddziesma. To, tāpat kā pārējās desmit, komponējis Emīls Dreiblats, bet ar liriku nav skopojies portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš (viņš, starp citu, arī "Puisēnu" vārdu autors). Un viņš savu arodu zina! Piemēram, mana mīļākā albuma dziesma "Toms Un Džerijs":

"Lai gan Toms un Džerijs ir žiglāks,
Es vienmēr izvēlos ezīti miglā.
Es avīzē ietinu mirušu dūju,
Pusi karaļvalsts par beisbola nūju"

"Te tieši pretēji tam, kā ir mācīts,
Iet bojā sivēns, tiek izvarots lācīts.
Es avīzē ietinu mirušu dūju,
Pusi karaļvalsts par beisbola nūju"

Šis albums balstās uz trim vaļiem - dziesmu tekstiem, mūziku un faktu, ka tas pilnībā ir latviešu valodā. Katru "Willow Farm" dziesmu var lasīt (klausīties) kā stāstu, un patiesībā ir grūti ar kādu asu robežu nošķelt, kur sākas Dreiblata un kur beidzas Bērziņa vārsmas, un otrādi. Šķiet, viņi ir radniecīgas dvēseles. Tiesa, izvarotais lācītis ir Bērziņa daiļrades auglis, tāpēc 1:0 viņa labā. Intervijā "Rietumu Radio" Emīls izteica cerību, ka "Willow Farm" ir audzis, salīdzinājumā ar laiku pirms padsmit gadiem. Nemāku spriest profesionāli, esmu amatieris pļūtīzers, bet atļaušos apgalvot, ka šodienas "Willow Farm" tomēr ir baigi "cits Willow Farm". Labā nozīmē. Varbūt, salīdzinot ar vecajiem hitiem "Roku Rokā" un "Nešaujiet, Es Neesmu Lenons" (man gan vienmēr to labprātāk paticies saukt "Nešaujiet, Es Neesmu Emīls"), jaunās dziesmas liekas apcerīgākas, gausākas. Es teiktu, drīzāk nobriedušākas. Muzikāli, jo "Willow Farm" dziesmu teksti nekad nav bijuši no sērijas "kaķis - zaķis", "ola - skola" vai "virsa - ledusskapis". Un par dziedāšanu latviešu valodā dubults bonus! Jo, ja vien angļu dziesmu teksti neaprobežotos ar frāzēm, ko var izlasīt spamu vēstulēs, piemēram, "lik mai pusī", "enlardž jour penis" vai "bai viagra", šos dziļos domu graudus būtu liegts uztvert tādiem lauku plenčiem kā man, kurš pat uz teātra izrādi iet ar savu popkornu un kolas 2 litru pudeli.



Kādreiz sakarīgs radio dīdžejs, tagad rakstnieks Pēteris Pūrītis savā jaunajā grāmatā "Dr.Ausmoņa klīnika" raksta: "Teroristu ierocis ir bailes. Ja cilvēki domā, ka kafejnīcā nograndušo sprādzienu nav izraisījis gāzes balonam piestiprināts detonators, bet tas noticis drošības noteikumu neievērošanas dēļ... ja domā, ka plūdus izraisījušos ledus gūzmojumus Daugavā nav krāvuši simt cilvēku ārkārtīgi smagā darbā visas nakts garumā, bet tie izveidojušies paši no sevis... ja domā, ka mūzika, ko spēlē "Līvi", nav radīta nolūkā spīdzināt latviešus, bet ir itin jauka...," tad šiem teroristiem realizēt savus plānus, nespējot masas iebiedēt, nav nekādu izredžu. Visticamāk, "Līvu" mūzika tiešām radīta, lai spīdzinātu latviešus, vismaz daļu no tiem, bet droši vien tādu Liepājā ir mazākumā. Jo "Līvi" taču ir savējie! Un Liepāja - Latvijas mūzikas galvaspilsēta! (Šeit gribas pasmaidīt savu šķībo smaidu...:) ) Un, ja no avīzē ietītas mirušas dūjas lidojuma paskatās uz visu no augšas, tad varbūt "Willow Farm" ir kā tāds plāksteris, kas salīmē plaisu starp Liepājas vecajiem kraķiem ("Līviem", "Credo" utt.) un jaunajiem (piemēram, "Musiqg" (lai dies' nogrābstās!))? Vismaz man gribētos dzīvot pilsētā, kurā var rasties šādas dziesmas. Nu, es jau arī te laikam dzīvoju...

Bet, ja kāds vēlas iegūt jauno "Willow Farm" plati par velti, var nomērīt, kur Emīls to ierok, un doties ar lāpstu turp.





2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




piektdiena, 2011. gada 30. decembris

"Dear Reader" - "Elephant (Heart)" (video), "Replace Why with Funny" (pilns albums, audio)

Čerilina Makneila ir no Dienvidāfrikas. Sevis meklējumu rezultātā, mainot dzīvi un vidi, nu viņa dzīvo Berlīnē Vācijā. 2006.gadā viņa kopā ar draugu Derilu Torru nodibināja duetu un ierakstīja pirmo plati "The Younger". Vēl pēc trim gadiem tapa albums "Replace Why with Funny", kurš jau nesa dueta vārdu "Dear Reader". Pirmo albumu viņi ierakstīja kā "Harris Tweed", taču korekcijas ieviesa skotu tekstila kompānijas "Harris Tweed" lūgums jauniešiem nosaukumu nomainīt...

Kaut nebūtu iemesla. Tādai kompānijai šis duets būtu tikai ieguvums - viņi uz skatuves nerāda plikus dibenus (domājams), nelamājas un ir visādi citādi kulturāli cilvēki. Un tā mūzika! Klausoties dueta otro plati "Replace Why with Funny", jebkurš var burtiski izdzīvot veselu dzīvi. Tajā ir viss, kam dzīvē jābūt - iesākums, prieks, bēdas, sajūsma un kulminācija (manā ieskatā tā ir dziesma "The Same"), un kluss nobeigums.

Kā jau iesākumā minēts, Makneila tagad dzīvo Berlīnē, tāpēc nu "Dear Reader" ir tikai viņas projekts. Bet, acīmredzot, mājas sajūta ir nepieciešama, arī tālu no tām esot. Tāpēc ir tapis jauns "Dear Reader" albums "Idealistic Animals", kas nāca klajā šogad. Tā ir plate, kuras varoņi ir tādi zvēri kā žirafes, kamieļi, zemes tārpi un... cilvēks. Diez vai Berlīnē no rītiem aiz trešās stāva loga grabinās kāda izbadējusies žirafe, bet Johannesburgas apkārtnē, no kuras Makneila nāk, tas jau ir ticamāk.

Paklausies šodien tikai "Dear Reader" plati "Replace Why with Funny". Klausies un klausies atkal. Un redzēsi, ka pēc kādas trešās reizes tev pazudīs laika izjūta. Bet pirms visas plates viena no pieminētajām ideālo dzīvnieku dziesmām "Elephant (Heart)".





Papildus resursi:
http://dearreadermusic.com
http://www.facebook.com/pages/Dear-Reader
http://www.myspace.com/dearreadermusic

Foto raksta ievadā no dearreadermusic.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




ceturtdiena, 2011. gada 29. decembris

"Pendentif" - "Pendentif" (pilns albums, audio)

Franču valoda, saprotams, ir viena no šarmantākajām. Un visvieglāk apgūstamā - ieslidini mutē jēlu gliemezi un runā vienalga kādā mēlē: noteikti izklausīsies franciski! Tāpat ar franču popmūziku. Viens no simta mūspuses klausītājiem saprot, ko savās dziesmās "Et si tu n'existais pas" vai "À toi" vervelē slavenais franču mēles īpašnieks Džo Dasēns. Bet attiecīga rakursa radiostacijas drillē tās vai ikdienu! Jo mūzikai patiesībā nav tautības. Sevišķi labai mūzikai.

Franču mūzikas vietne yetyourefired.blogspot.com uzskata, arī viņu zemē beidzot ir uzradies labs popmūzikas projekts, tā nosaukums "Pendentif". "Mūsdienās, kad par popmūziku jūs varat lasīt ikvienā mūzikas apskatā, tā jau ieguvusi tādu kā sliktu auru, jo rada sajūtu, ka tā ir visvienkāršākā mūzika, kuru iespējams radīt. Bet patiesībā mēs aizmirstam, ka varam tikt pārsteigti, un "Pendentif" ir lielisks atgādinājums, kādam jāizskatās labam popam," par pašmāju mūzikas tendencēm spriež portāls.

Un "Pendentif" tiešām pārsteidz, jo, atšķirībā no citiem tautiešiem, viņi ir patīkami klausāmi. Kas ir šī, savā ziņā, fenomena noslēpums? Šķiet tas, ka jaunieši dzied ne tikai franciski, bet arī angliski un dara to vienas dziesmas ietvaros. Ļaudis, kas zina vismaz pāris vārdus angliski, un tādu ir daudzi jo daudzi, uzreiz sajūt taustāmu tuvību ar dziesmu. Pretējā gadījumā sanāk tāds gliemežu ēšanas pulciņš. Par jauniešiem kolektīva dalībniekus nodēvēju ne nejauši, jo par viņiem man nav zināms nekas - ne vārdi, ne uzvārdi, ne dzimumi. Kaut gan nē, atradu bildi, kurā redzams, ka "Pendentif" ir kvintets, kurš sastāv no četriem puikiem un vienas meitenes. Un mums ir "Pendentif" debijas singlplate, kas, jāatzīst, mazliet rullē.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/pendentif

Foto raksta ievadā no grupas "Pendentif" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




trešdiena, 2011. gada 28. decembris

Taavi Peterson & "Üdi" - "Tibet Ocean" (video), "I See Ladies" (audio)

Izrādās, leģendārās grupas "Guns'n'Roses" tik pat leģendārais solists Aksels Rouzs ir ne tikai dzimis mums kaimiņos Igaunijas pilsētā Tartu, bet turklāt ir tikai 24 gadus vecs... Vismaz tā varētu padomāt, dzirdot un redzot igauņu jauno talantu Tāvi Petersonu. Viņš ir mūsu kaimiņu republikas viena no talantu šovu finālistiem, tas notika 2007.gadā - "Eesti otsib superstaari" saucās šis konkurss igauņu valodā. Latviskojot sanāk laikam kaut kas līdzīgs "Igaunija meklē superzvaigzni!" Jāatzīst, latviešiem šāds pārambiciozs šova nosaukums būtu pašā laikā, par igauņiem - mazliet jāpabrīnās.

Konkursā Petersons neuzvarēja, var noprast, ka palika tikai trešais. Tomēr visa tā popularitātes jezga, acīmredzot, ir bijusi pietiekama, lai iegrūstu, tā teikt, kustībai. 2008.gadā igauņu Aksels Rouzs nodibināja grupu "Üdi", kuras plakātus, ja viņš izdomātu koncertēt Latvijā, vajadzētu izlīmēt pietiekamā augstumā, lai mūsu vietējie prātvēdēri nesadomātu uz tiem palabot grupas nosaukumu, pierakstot priekšā burtu "S". Bet vispār tulkojumā no igauņu valodas tā nozīmē "kaulu smadzenes". Bet tam jau nav nozīmē. Kā vēsta igauņu mūzikas portāls "Popop" (droši vien portāla izveidotājs igaunis nevarēja apstāties, spaidot uz klaviatūras taustiņus "p" un "o"... Šis bija spontāns joks par igauņiem...: ) ), grupas "Üdi" dalībnieki "ir atstājuši savas sirdis sešdesmitajos, bet prāts atrodas mūsdienās, un viņi raksta velnišķīgi labu mūziku!"

"Vai vienai grupai ir iespējams ko mainīt?" turpina "Popop". Un pats atbild: "Tieši to viņi vēlas noskaidrot." Ko un kāpēc mainīt, nav zināms. Un droši vien tas nav svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka mums kaimiņos patiesībā mīt laba mūzika, bet kopumā pat ar savu šķidro piedāvājumu, šķiet, mēs igauņiem tomēr šajā jautājumā "ieliekam". Un tā viņiem vajag! Nav ko te "vipendrivatsa" ar tiem eiro un budžeta pārpalikumiem...

Šķiet, plates šim projektam vēl nav, bet dažas dziesmas ir ievērtējamas tā "MySpace" profilā, un ir arī viens video dziesmai "Tibet Ocean".



I See Ladies

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/ydigrupp
http://www.facebook.com/pages/Taavi-Peterson-Üdi

Foto raksta ievadā no grupas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




otrdiena, 2011. gada 27. decembris

"4Instrumental" - "Salto no Vazio", "Tio Sun" (audio)

Laikā, kad pie mums slavas virsotnes bauda grupa "Instrumenti", kur citur pasaulē, un konkrēti Brazīlijā, ir kāds kolektīvs, kuru sauc līdzīgi - "4Instrumental". Tikai atšķirībā no mūsu zēniem, viņi patiešam tikai "instrumentierē" - spēlē instrumentālu progresīvo roku, papildinot to vietumis arī ar kaut ko no "funk" un džeza, bet to pēdējo viņu mūzikā ir pamaz.

Četri vīri, no kuriem divus sauc par Tjago, apvienību "4Instrumental" nodibināja 2008.gadā. Brazīliešu mūzikas dzīves apskata portāls "Meio Desligado", kas droši vien šos puišus zina labāk, saka, ka kvartets savā filozofijā pieslienas uzskatam, kurš deklarē - kultūra ir sociālās transformācijas līdzeklis. Ar vārdu "transformācija" šeit, iespējams, domāta lēna un visaptveroša pārveidošanās un, domājam, uz labo pusi. Ar šādu domu viņi ceļo pa valsti un koncertē. Taisnība jau viņiem ir. Arī Ainars Mielavs droši vien 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa dzied, lai ordeņotie onkuļi un tantes transformētos mums lojālākā virzienā. Kā viņš izteicās nesen intervijā žurnālam "Sestdiena", uzstājas viņš šajos pasākumos, lai godinātu savus karā bojā gājušos senčus un lai vienkārši iepriecinātu cilvēkus, jo, piemēram, viņa agrākās mājvietas vislabākie kaimiņi bijuši tieši krievi. Iespējams, tieši Mielavs pie Uzvaras pieminekļa ir šīs filozofijas raksturīgākais piemērs Latvijā.

Bet, atgriežoties pie brazīļiem "4Instrumental", diemžēl nav vēl viņiem plates, ko šeit ielikt. Viņu dziļdomīgo mūziku bez vārdiem var noklausīties "MySpace" profilā un dažus gabaliņus arī šeit zem raksta. Būs plate - noteikti to varēs noklausīties šeit!

4instrumental Salto no vazio by 4instrumental
4instrumental Tio Sun by 4instrumental

Papildus resursi:
http://4instrumental.tnb.art.br
http://www.myspace.com/4instrumental
http://www.facebook.com/pages/4Instrumental

Foto raksta ievadā no "4Instrumental" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniksronbergs.blogspot.com




pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

Katie Herzig - "Make A Noise" (video), "The Waking Sleep" (pilns albums, audio)

"Ko sola, tas jāpilda," to allaž pie sevis nosaku, kad pāreju ielas pretējā pusē, pretī nākot kādam, kam esmu parādā piecīti. Kad briesmas ir garām, vienmēr nosolos uzaudzēt ūsas, lai mani uz ielas neviens vairs neatpazītu. Bet šeit tā nevar - kā teikts, tā darīs! Vasarā apskatījām amerikāņu dziedātājas Keitijas Herzigas daiļradi, viņas pirmos soļus mūzikā. Un tad vēl tikai plānos bija viņas piektais albums "The Walking Sleep", kuru nosolījos šeit ievietot. Nu ko - to arī darām! Klausāmies Herzigas jauno plati, un papildus vēl māksliniece dāvā pavisam svaigu video dziesmai "Make A Noise" no plates.





Saistītie raksti:
Katie Herzig - "Hey Na Na" (video), "Apple Tree" (pilns albums, audio)

Papildus resursi:
http://www.katieherzig.com
http://www.myspace.com/katieherzig
http://www.facebook.com/pages/Katie-Herzig

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




svētdiena, 2011. gada 25. decembris

10 dziesmas, kuras vajadzēja noklausīties 2011.gadā

Pamazām jānorēķinās ar šo, jau aizejošo, 2011.gadu. Visi, kam nav slinkums apkopo savus dziesmu un albumu Top20, Top40 vai pat visus Top100. Šeit tikai desmit dziesmas, kuras liks atcerēties 2011.gadu, pie kam - dziesmas sakārtotas bez jebkādas topu hierarhijas: vienkārši desmit dziesmas, ko vajadzēja noklausīties šajā 2011.gadā. Atzīšos, viegli tas nebija - izvēlēties tikai desmit dziesmas. Jo labas mūzikas šajā gadā netrūka. Šīs dziesmas varētu nosaukt par 2011.gada mūzikas glazūras sastāvdaļu, bet ne visu glazūru - tā dzīvi šajā gadā saldināja ar vēl daudzām un daudzām citām dziesmām. Bet atvieglojumu sniedza doma, ka daļa no tām noteikti tiks iekļauta 2011.gada albumu desmitniekā, kurš šogad noteikti bijis jādzird. Tas gada pašā izskaņā.

Un tad man sanāca šādi...

1. "First Aid Kit" - "Ghost Town" ("The Big Black & The Blue", 2010)
Ar zviedru māsām Zoderbergām praktiski aizsākās mūzikas plūdums šajā vietnē. Viņu "Fleet Foxes" dziesmas "Tiger Mountain Peasant Song" kaverversija, nofilmēta mežā, abām sēžot uz celma un dziedot, pāršalca pasauli 2008.gadā. Dueta debijas plate "The Big Black & the Blue" nāca klajā 2010.gada janvārī, bet, redz, runā par to vēl šodien.


2. Ian Axel - "Waltz" ("This Is the New Year", 2011)
Jana Aksela mūzika aizrauj. Viņa debijas plati "This Is the New Year" var klausīties atkal un atkal. Viņš ir popsīgs, interesants. Un pati aizraujošākā ir Aksela dziesma "Waltz" - lai arī tās nosaukums liecina par piemērotību šīberēšanai uz nebēdu, tā gluži nav. Aksels ar savām iepauzēšanām to ir padarījis deju grīdām nepiemērotu, bet dzirdei un citām maņām ļoti tīkamu.


3. "Útidúr" - "Fisherman`s Friend" ("This Mess We've Made", 2010)
Divpadsmit jauniešu kolektīvs, kas pūš, grūž un stumj, kopā radot kolosālu mūziku, bija viena no pirmajām Īslandes grupām, kas še nāca priekšā. Patiesībā ar viņiem arī sākās joprojām nevīstošā interese sekot līdzi mūzikai no šīs vulkānu zemes. Pati grupa "Útidúr" turpina muzicēt joprojām un joprojām ar daudz mūzikas instrumentiem, un joprojām ar pēc ķēma vai lētas klases mammīšu mājas darbinieces izkrāsotu solisti, kas dziedot kustas kā paralizēta vista. Bet skan tas viss kopā labi.


4. Lykke Li - "Sadness Is a Blessing" ("Wounded Rhymes", 2011)
Šī zviedru jaunkundze šogad uzrunāja pa divi lāgi - pirmo reizi ar "I Follow Rivers", otro ar šo "Sadness Is a Blessing", un tās abas ir no viņas otrās plates "Wounded Rhymes", kas ir viens no šā gada izteiksmīgākajiem albumiem.


5. "Baron Bane" - "My Slow World" ("LPTO", 2011)
"Es esmu dzimis kādā attālā ciemā, kura nosaukumu vairs neatceros. Tāpat es neatceros savus vecākus, pieņemot, ka tādi man ir bijuši. Vienīgās atmiņas no tiem laikiem man ir garās naktis, kurās pa ielām klīda ciema iedzīvotāji bez sejām," šāda ir zviedru kvinteta "Baron Bane" leģenda. Noslēpumaina grupa, jo uzstājas tikai maskās un neatklāj savus vārdus. Bet dziesma "My Slow World" - šī pavasara lielākais grāvējs viennozīmīgi!


6. "Ivan & Alyosha" - "I Was Born To Love Her" ("Fathers Be Kind", 2011)
Fjodora Dostojevska "Brāļu Karamazovu" galveno varoņu Ivana un Aļošas vārdā nosauktais kolektīvs no Sietlas ASV ar šo dziesmu "I Was Born Yo Love Her" nez kāpēc vasaras ieskaņā nespēja iziet no galvas. Laikam tāpēc, ka tā ir skaista dziesma.


7. Brandi Carlile - "The Story" ("The Story", 2007)
Nav daudz tādu cilvēki, kurus es apskaustu. Patiesībā tāda nav neviena. Pareizāk, nebija. Tagad ir. Saucās Brendija Kārlaila , jo viņas daudzveidīgās balss spējas un komponistes talantu uzteicis neviens cits kā mans Eltons. No otras puses - Eltons par mūzikas ģēniju uzskata Lēdiju Gāgu... Bet tam ir izskaidrojums - vecums nenāk viens! Savukārt Kārlaila tiešām ir meistars uz goda. Par to lai liecina fakts, ka vēl 2011.gadā nav iespējams apnikt viņas četrus gadus vecajai dziesmai "The Story".


8. Christina Perri - "Jar of Hearts" ("Lovestrong", 2011)
Atļaušos apgalvot, ka Kristīna Peri ir viena no 2011.gada labākajiem atklājumiem popmūzikā. Par to viņai, protams, bija šis tas no sava goda jāziedo, atvēlot dziesmu "A Thousand Years" tiem "Krēslas" filmu murgiem, bet visādi citādi, domāju, viņai konkurences šajā lauciņā šogad nav.


9. John Grant - "I Wanna Go To Marz" ("Queen Of Denmark", 2010)
Zāle, šņabis un apziņa, ka esi gejs - šie kādu laiku bija bijušās grupas "The Czars" līdera Džona Grānta dzīves sabiedrotie. Neviena nesaprasts, ar bailēm no tā, ka citi nepieņems viņa "novirzes", Grānts, acīmredzot, galā ir ticis. Un visa šī iespaidā Grānts ir radījis lielisku plati "Queen Of Denmark". Viņa "I Wanna Go To Mars" ir viena no pirmajām dziesmām, ko, izmantojot iespēju arī pie mums iepirkties "iTunes" veikalā, tur iegādājos. Laikam jau taisnība ir tiem, kas apgalvo - radošam cilvēkam ir jādzīvo mokās, tikai tad viņš spēj radīt ko īpašu.


10. "Arches" - "Like Fireworks" (2011)
Šie skoti vēl nav tikuši pie pirmās plates, izdod pa kādam singliņam laiku pa laikam. "Like Firework" - tas nav vienkāršs singliņš, tā ir Dziesma! Cerams, nākamgad šo grupu jau varēsim ievietot albumu apskatos un topos.




Foto raksta ievadā "First Aid Kit" no lapetitechoue.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




sestdiena, 2011. gada 24. decembris

"Coldplay" - "Mylo Xyloto" (2011, albuma apskats)

Runāt par britiem "Coldplay" dažiem nozīmē to pašu, ko runāt par dieviem. Kulta līmenī paceltais kvartets šo 2011.gadu atkal ir iekrāsojis savās krāsās, laižot klajā piekto albumu "Mylo Xyloto". 24.oktobrī tas iznāca un šobrīd, gada nopirktākajos svētkos pāris mēnešus vēlāk, plate jau ir sasniegusi savu apogeju, un par to arī šis stāsts.



"Coldplay" ir no tiem stāstiem, kuros viena no sižeta līnijām ir: "Jā, sākumā viņi bija kaut kas! Bet tagad, pieskaņojoties stadionu izmēru koncertiem, kļuvuši par masu preci." Un šiem kritizētājiem ir taisnība. Vismaz tajā, ka lielkoncertu publika viņus mīl - britu raidstacijas "BBC" klausītāji "Coldplay" atzinuši par šā gada labākajiem festivālu "hedlaineriem" jeb galvenajiem māksliniekiem. Un pelnīti! Viņi uz skatuves izdzīvo mūziku, nevis tirinās pavadošas deju grupas vidū.

Bet kur ir "Coldplay" spēks? Lāčplēsim tas bija ausīs, Kaščejam olā, bet Krisam Mārtinam un kompānijai, lai cik banāli tas neizklausītos, - mūzikā. Uz pasaules ir simtiem tūkstošu grupu, bet tikai nedaudzas izpelnās, ka to vārdā nosauc mūzikas stilus. Tikai pasakot, ka "tie spēlē "Coldplay" stilā", nevienam vairs nerodas nekādu jautājumu, kas tas par stilu un ko tas nozīmē. Tas, savukārt, liek "Coldplay" jauniešiem, kā teikt, "ziedot asinis labdarībai" jeb ķeckāt savas dziesmas, izpatīkot vēl lielākām masām. 2008.gada mazajā platītē "Prospekt's March", starp citu, ļoti labā platītē, vienu dziesmu bija pieaicināts noklepot reperis "Jay-Z", savukārt "Mylo Xyloto" albumā šāda pati nodeva ir dziesma "Princess of China", kurā piedalās šobrīd pa lielākajām pasaules skatuvēm pakaļu gorošā Rianna.



"Coldplay" aizsākumi meklējami 1996.gadā, kad Londonas Universitātes koledžā satikās Kriss Mārtins un Džonijs Baklands. Mārtins spēlēja vairākus instrumentus, Baklands ģitāru, bet nedaudz vēlāk viņiem pievienojās skotu basģitārists Gajs Berimans un bundzinieks Vils Čempions. Pirmā plate "Parachutes" grupai iznāca 2000.gadā. Kā iepriekš minēts, ir tādi, kas uzskata, ka šī ir vienīgā jēdzīgā grupas plate. Bet, ja skatās pēc pārdošanas rezultātiem, tas bijis tik tāds ieskrējiens pirms maratona, dzimtenē atnesot septiņkārtēja Platīna diska statusu. Un tikai dzimtenē tas sasniedza albumu topa virsotni. Bet tas, kas notika tālāk, jau līdzinās fantastikas filmas scenārijam: 2002.gada plate "A Rush of Blood to the Head" ir pirmā sešu lielo mūzikas valstu topos, bet 2005. gada "X&Y", 2008.gada "Viva la Vida or Death and All His Friends" un pat jau šī gada "Mylo Xyloto" ir "Nr.1" pilnīgi visos šo valstu albumu topos! Tas kārtējo reizi ļauj secināt, ka Kriss Mārtins pilnīgi mierīgi varētu izdot albumu ar dziesmām, kas ierakstītas, purkšķinot paduses, un visa pasaule to pirktu bez ierunām!



"Mylo Xyloto" spozme šobrīd ir apslāpējusi "Coldplay" fanu trauksmi, ko radīja Mārtina izteikumi presē, ka šis būs grupas pēdējais albums. Jo viskrāšņāk mirdz tā zvaigzne, kas atrodas visaugstāk un spīd visspilgtāk - tieši šādā stāvoklī tagad atrodas "Coldplay". Ja viņi tiešām izlemtu tagad savu darbību izbeigt, viņu zvaigznes acis apžilbinošo gaismu diez vai izdotos tik ātri apdzēst. Ja godīgi, šķiet, Mārtins vienkārši koķetē. No otras puses - pieļauju, viņš ir pietiekami godīgs pret sevi, apzinoties, ka brīdī, kad "Coldplay" vairs nesniegs viņam gandarījumu, turpināt tiešām nebūs jēgas. "Ja jums nepatīk mūsu jaunais albums, sadedziniet to!" ar faniem turpina koķetēt Mārtins, zinot, ka "Coldplay" fanam sadedzināt sava elka albumu būtu tas pats, kas kristietim ar bībeli dauzīt mušas pa palodzi. Un tomēr zināma trauksme paliek - vai tiešām turam rokās pēdējo "Coldplay" plati?



Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
The Daily Telegraph: 4/5
The Guardian: 3/5
Los Angeles Times: 1,5/4
NME: 5/10
Pitchfork: 7/10
Q: 5/5
Rolling Stone: 3,5/5
Spin: 7/10

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




piektdiena, 2011. gada 23. decembris

10 dziesmas 2011.gada Ziemassvētkiem - 2.daļa

Šis ir 2011.gada Ziemassvētku dziesmu meklējumu noslēgums - nekādu džingelbelu! Pa kāda Džīzam var gadīties, bet principā šīs ir jaunas dziesmas vai vecās ļoti īpašās skaņās. Pirmā daļa šeit.

1. "Toad The Wet Sprocket" - "It Doesn't Feel Like Christmas"
Glens Filips kopā ar kolēģiem radījis vienu no labākajām šā gada svētku dziesmām. "Nav sajūta, ka ir Ziemassvētki," viņš saka, bet, pateicoties tieši šādām dziesmām, tā, ļoti ticams, varētu uzrasties.


2. Kate Miller-Heidke - "The Day After Christmas"
Austrālijā Ziemassvētkus svin savādāk - šortos un atvēsinošu dzērienu rokās, un kopā ar ķenguriem. Taču, neskatoties uz "nepareizo" klimatisko aspektu, austrālietei Keitai Millerei ir izdevies radīt tādām noskaņām bagātu Ziemassvētku dziesmu, ka pat mums ir saprotama tās bēdīgā stīga - ir diena pēc Ziemassvētkiem, svētki ir galā un līdz nākamajiem jāgaida vesels gads.


3. Zach Gill - "Party Hard"
Džeka Džonsona grupas dalībnieks Začs Džils, būdams nepārspējams multiinstrumentālists un arī dziedātājs, nolēmis vismaz uz gada baltajiem svētkiem izkāpt no Džonsona ēnas un nodziedāt vienu mazu mazītiņu, bet feinu Ziemassvētku ballīšu dziesmu. Pēc tās spriežos, ballīte gan tāda pašķidra, bet nu - Ziemassvētkos taču nevajag šerpi ballēties! Labāk prātīgi aiziet uz baznīcu un pēc tam saēsties vakariņās zirņus. Kaut gan - ņemot vērā, ka baznīcas pie mums ir diezgan drēgnas, varbūt zirņus tomēr vajag saēsties pirms tam.


4. "moe." - "Together In Christmas"
Pīrādziņi un būt kopā ar tevi - tāpēc es mīlu Ziemassvētkus, saka Robs Derāks un grupa "moe.", ko viņš nodibināja 22 gadus atpakaļ, studējot Bufalo Universitātē ASV. Liktos, vīrs solīdos gados, šo to jau būtu jāsaprot no dzīves, bet nekā. Dāvanas, vecais, dāvanas šodien ir vissvarīgākās Ziemassvētkos! Un pīrādziņiem arī nav ne vainas. Par to pārējo es nezinu.
Together AT Christmas by moe. on Grooveshark

5. Caitlin Rose & Keegan Dewitt - "You Never Come Home For Christmas"
Vairākas reizes vienas dziesmas laikā kādam pārmest, ka tas katrus Ziemassvētkus nenāk mājās, var tikai Ziemassvētku vecīša sieva. Kurš tad cits, izņemot viņu, šajā vakarā nav mājās? Nu, izņemot policistus, ugunsdzēsējus un personas, kas, apreibušas no piparkūku smaržas, apčurā pilsētu centrālās egles.


6. "Hurricane Bells" - "Christmas Don't Be Late"
Šedevrs! Tikai nedaudz garāka par minūti, bet šī dziesma iemieso daudzkārt lielāku svētku noskaņu kā garas operas vai nebeidzamie lielveikalu svētku laikā fonā skanošie repertuāri. "Christmas Don't Be Late" ir kā mazs skaitāmpantiņš, ko pieaugušie parasti izmanto, lai bez liekām pūlēm tiktu pie Ziemassvētku vecīša dāvanas. Turpmāk vairs nevajadzēs skaitīt: "Salavecim gara bārda / Rokas, dirsa tam no skārda / Kas tam karstu buču dos / Tam iečurāsim zābakos" Tagad tā vietā varēs nožūžot šo:


7. Joshua James - "God Rest Ye Merry Gentlemen"
1833.gadā pirmo reizi publiskotās nezināma autora Ziemassvētku dziesmas mūsdienīga versija. To savulaik iedziedājusi gan Enija Lenoksa, gan "Barenaked Ladies", bet tieši Džošua Džeimsa versijā tā skan patiesi godbijīgi svinīgi.


8. "Eyes Lips Eyes" - "Slept In Through Christmas"
Lūk, ar šādu vieglumu un attieksmi ir jāuzņem šie svētki. Vislabāk tos ir nogulēt pavisam...


9. Meiko - "Maybe Next Year"
"Šogad man nav dāvanu, jo esmu bijusi slikta meitene. Nekas, varbūt nākamgad būšu labāka," īsti ziemsvēciskā depresijā dzied amerikāņu dziedātāja Meiko. Bet nekas, tukšā jau viņa nepaliks. Vismaz žagarus Ziemassvētku vecītis atnesīs. Ja paveiksies, viņš būs tērpies lateksa biksēs un mute tam būs aizbāzta ar ābolu gluži kā ruksim cepeškrāsnī. Un tādā gadījumā nākamajā gadā kļūt par labu meiteni motivācijas nav nekādas...


10. Tori Amos - "A Silent Night With You"
Tā apcerīgi noslēgsim šo 2011.gada Ziemassvētku dziesmu apskatu. Torijas Emosas 2009.gada plate "Midwinter Graces" patiesībā ir Ziemassvētku albums - tajā ir tradicionālās svētku dziesmas, sajauktas ar pašas Emosas muzikālo pienesumu - kā dziesmā "A Silent Night With You".


Šeit rakstā minēto dziesmu liste:


Foto raksta ievadā no hystericalmarissa.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




"The Last Royals" - "Always, To Belong" (video)

Šā gada maijā, šeit iepazīstot duetu "The Last Royals", izteicām cerību, ka kaut kad varēsim paturēt rokās arī viņu pirmo lielo plati. Tas vēl nav noticis, taču plate, paziņojuši grupas dalībieki, ir gatava izdošanai jau pavisam drīz - vēl viens iemesls gaidīt jauno 2012.gadu!

Apsveicot fanus un mūzikas baudītājus visos šitajos tuvojošajos svētkos, "The Last Royals" dāvā arī savu artavu zem eglītes - video dziesmai "Always, To Belong" no jaunās plates, kura, starp citu, sauksies "Twistification".



Foto raksta ievadā no "The Last Royals" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

"My Enhanced Little Rhubarb" - "In Memory of Rupert Cloud" (pilns albums, audio)

Vidusskolā, kad literatūras stundā vajadzēja radīt kādu fantāzijas domrakstu, klasesbiedri allaž iedziļinājās dziļās tēmās - rakstīja par attiecībām, par mīlestību, kāda klasesbiedrene bija uzrakstījusi eseju par to, ko jūt salauzta sirds. Tas bija stulbi! Vismaz man tā toreiz likās. Jo pats es allaž rakstīju, piešķirot cilvēciskus vaibstus - raksturu, domāšanu - meža dzīvniekiem. Man cieņā bija zaķi un eži, un droši vien ar šādiem sacerējumiem es būtu varējis tālu tikt... kādā bērnudārza vecuma auditorijas konkurencē. Kad to sapratu, mana bērnība beidzās, un es saskumu.

Bet nu pavisam nejauši esmu atradis dvēseles radiniekus, kas mani atkal aiznes atpakaļ zaķu un ežu laikos - tas ir zviedru trio "My Enhanced Little Rhubarb", kurā muzicē brālis un māsa Lindstrēmi un māsas draudziņš Hugo Milvūds. Viņu debijas plate "In Memory of Rupert Cloud" ir īpaša, jo tas ir stāsts par mākonīti vārdā Ruperts un ābeli Zelmu, stāsts par viņu abu kopīgo dzīvi. Kādu dienu Ruperts debesīs sajutās ļoti vientuļš (todien spīdēja saule), un viņam palika tik skumji, ka uznāca raudiens. Saprotams, kad mākonītis raud vai čurā, uz zemes esošajiem tas nozīmē lietu. Un tā šīs Ruperta asaras lietus veidolā nolija pār Zelmu. Un Zelmai radās spēki pacelt pret debesīm savus no sausuma novārgušos zarus. Viņa pacēla tos tik augstu debesīs, ka tie satapās ar mākoni. Ruperta un Zelmas stāsts bija sācies...

Šis ir vadmotīvs trio debijas platei. Viņi rada brīnišķīgu mūziku un nesaķēpā to ar bezjēdzīgi nodrāztiem mīlas stāstiem kā mana klasesbiedrene. Tiesa, šajos "My Enhanced Little Rhubarb" stāstos nav zaķu un ežu, bet bez Zelmas un Ruperta ir vēl arī citi personāži, piemēram, ābols Džons, kas, saprotams, ir Zelmas dēls un viņam ir veltīta albuma dziesma "John, Stay Around My Roots". Man nav ne jausmas, vai rakstīt dziesmas par šādām lietām cilvēki pārstāj, kad viņiem beidzās bērnība (vai zāle nākamajam kāsim). Ja tā notiek, gribētos zviedru jauniešiem novēlēt pēc iespējas ilgāk palikt tādiem, kādi viņi ir - tīri, naivi un radoši! Bet visiem pārējiem - ja ir nomocījusi pieaugušo dzīve, plate "In Memory of Rupert Cloud" lai dod to grūdienu, kas reizēm trūkst, lai paceltos vismaz pāris centimetrus no zemes.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/myenhancedlittlerhubarb
http://www.facebook.com/pages/My-Enhanced-Little-Rhubarb

Foto raksta ievadā no "My Enhanced Little Rhubarb" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




trešdiena, 2011. gada 21. decembris

"Sidewalk" - "Tuesday's A Day To Remember" (pilns albums, audio)

Dzīvē tā reizēm gadās - tu ej uz veikalu pēc baltmaizes, bet nopērc rozā sieviešu gumijas zābakus ar Buratīno attēlu uz to ārējām malām. Man sanāca tāpat. Salasījos atsauksmes par ansambli ar nosaukumu "Sidewalk", kas it kā esot radījis normālam cilvēkam klausāmu hip-hop mūziku, nolēmu to uzmeklēt. Bet, izrādās, muzikālu apvienību ar nosaukumu "Sidewalk" ir vairāk kā viena. Un uzdūros šai kompānijai no Nīderlandes.

Trio "Sidewalk" šā gada rudenī beidzot pēc desmit gadu pastāvēšanas izdeva savu debijas plati "Tuesday's A Day To Remember". "Mēs desmit gadus rakstījām dziesmas (..) un pēdējos trīs pavadījām studijā. Izbaudiet!" - klausītājus grupa "Sidewalk" uzrunā savā "Bandcamp" profilā un piedāvā noklausīties visu debijas albumu. Tas ir jauks, melodisks indie-pops. "Lieliskas dziesmas! Šie puiši tiks tālu!" - uzskata holandiešu lielākais popmūzikas portāls "Live XS Magazine". Nīderlandes viena no lielākajām radiostacijām "3FM radio" savukārt ir pārliecināta, ka "labāku grupu jūs vēl nekad nebūsiet dzirdējuši!" "Pagaidām," gan piebilst radiostacija, nodrošinot sev atkāpšanās ceļu nākotnē, ja nu kas.

Bet atkāpšanās īsti nav nepieciešama - "Sidewalk" tiešām ir labi. Un tiešām "ir labi", nevis "nav slikti". Noteikti vajag izmantot iespēju albumu bez maksas lejupielādēt grupas mājaslapā. Lai top gaisma, teica Sadams Huseins un aizdedzināja Irākas naftas atradnes - i būs gaisma, i amerikāņiem nekas netiks, tā teikt. Savukārt mēs, lai iegūtu gaismu, neko nededzināsim - vien noklausīsimies šo holandiešu zēnu debijas plati. Bet, ja noteikti vajag kaut ko aizdedzināt, drīz nāks Ziemassvētku vecītis un viņam, vecajam maitam, ir gara un pūkaina bārda...



Papildus resursi:
http://www.musicbysidewalk.com

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




otrdiena, 2011. gada 20. decembris

Marc Broussard - "Home" (video), "Marc Broussard" (pilns albums, audio)

"Šis ir patiess ieraksts, kā jau visi mani iepriekšējie," komentējot savu jaunāko plati, saka amerikāņu komponists un dziedātājs Marks Brusārds. "Es necentos pārsteigt klausītāju. Mēs paņēmām dažas pamatsajūtas, tāpat kā kādus īpašus stāstus no manas dzīves un piemērojām tos dziesmu tekstiem." Tāda ir Brusārda dziesmu tapšanas formula, ja varam ticēt viņa mājaslapā sacītajam.

Pats mākslinieks ir nācis no muzikālas ģimenes. Viņa tēvs, Teds Brusārds, ir viens no piecdesmito gadu grupas "The Boogie Kings" dibinātājiem. Ar sievu Sonju, Marka māti, Tedz salaulājās uz laivas ar nosaukumu "The Rock Boat VII". Ģimenes tradīcijas turpina arī Marks - savam vecākajam dēlam Geivinam viņš veltījis dziesmu "Gavin’s Song", bet vidējo dēlu Gibu Brusārds nosaucis par godu mūziķim un draugam Gibam Drollam, ar ko kopā daudz koncertējis.

Savu karjeru Brusādrs uzsāka kristīgajā grupā "Y", bet tas nebija ilgi - jau nākamajā gadā viņš nodevās solokarjerai, izdodot savu debijas plati "Momentary Setback". Brusārda mūzika ir viegla, melodiska, tāpēc nav nekāds brīnums, ka jau pavisam drīz viņa kompozīcijas sāka izmantot arī citi mākslinieki, piemēram, Lianna Raima savā albumā "Family" iekļāva Brusārda dziesmu "Nothing Wrong", bet Kellija Klerksone koncertos nereti izpilda dziesmu "Home", kas arī ir Brusārda garadarbs.

"Man nebija nekādas misijas," par jaunāko plati "Marc Broussard" saka tās autors. "Šis albums radās, tikai pateicoties spēcīgai mūzikai." Vārdu sakot, ja ir vēlme pēc kā nesamākslota, patiesa, bet tajā pašā laikā varbūt ne ļoti oriģināla, Marks Brusārds ar savu jauno un visām iepriekšējām platēm būs akurāti laikā! Pirms visas jaunās plates turpinājumā arī video Brusārda laikam jau pazīstamākai dziesmai "Home".





Papildus resursi:
http://www.marcbroussard.com
http://www.myspace.com/marcbroussard
http://www.facebook.com/marcbroussard

Foto raksta ievadā no Marka Brusārda profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

"Youth Lagoon" - "The Year of Hibernation" (pilns albums, audio)

"Godīgums" - šis ir vārds, ko savas mūzikas sakarā vairākkārt intervijās min Trevors Pauers. Viņa projekts "Youth Lagoon" jau ir izraisījis sajūsmas vētras mūzikas kritiķu vidū. Šis 22 gadus vecais Aidaho štata (ASV) iedzīvotājs pārsteidza pasauli ar savu debijas singlu "July" - tad daudzi centās noskaidrot, kādi ļaudis slēpjas aiz šī nosaukuma "Youth Lagoon"? Izrādās - tur ir tikai viens Pauers, kurš, turklāt, savas dziesmas ir ierakstījis guļamistabā. Stāsts nav oriģināls, bet mūzika gan ievērības cienīga.

"Youth Lagoon" debijas plate "The Year of Hibernation" iznāca šā gada rudenī. Tās ir īpašas vienpadsmit dziesmas - ja tās kādu atstāj vienaldzīgu (un vienalga - pozitīvā vai negatīvā nozīmē), var droši teikt, ka šis "kāds" nav dzīva būtne, kas sastāv no kauliem, ādas, asinīm un dažreiz puņķiem. "Es tikai gribēju uzrakstīt godīgas, patiesas dziesmas. Mūsdienās ir tik daudz seklas mūzikas!" - saka Pauers, atgādinot vecu vīru, kam visa pasaule, izņemot viņu pašu, ir slikta. Bet daļēji jau viņam var piekrist.

"Man patīk noslēpumainība," mūzikas portālam "Pitchfork", atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš neuzstājas ar īsto vārdu, atzīst Pauers. Viņam galvenais - lai klausītājs novērtē un koncentrējas uz mūziku, nevis cilvēku vārdiem un skaļiem izteikumiem. Viens no aizraujošākajiem šā gada albumiem "The Year of Hibernation" turpinājumā.



Papildus resursi:
http://www.facebook.com/youthlagoon

Foto raksta ievadā no "Youth Lagoon" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




svētdiena, 2011. gada 18. decembris

10 dziesmas 2011.gada Ziemassvētkiem - 1.daļa

Šoreiz piedāvājumā desmit Ziemassvētku dziesmas, kas nav tradicionālās, bet šajā un iepriekšējā, 2010.gadā, radītās. Pastāv iespēja, ka tieši šīs šogad radīs lielāku "svētku" noskaņu kā visas citas iepriekš jau nodrilllētās. Desmit Ziemassvētku dziesmas būs kā savdabīgs pretmets pirms gada publiskotajam Grinča svētku dziesmu topam. 23.decembrī - otrs šāds pats izlaidums šeit pat! Tikai ar citām dziesmām, saprotams...

Neliels brīdinājums - "Grooveshark" nedaudz niķojas, ievietojot šeit dziesmas "strīmošanai", tāpēc lielāka iespēja visam aiziet būs tad, ja ziņa tiks lasīta, uzklikšķinot uz tās nosaukuma zem datuma. Ja arī tad neiet atsevišķās dziesmas, dziesmu listei raksta apakšā noteikti vajadzētu aiziet. Atvainojos par neērtībām, ja tādas rodas.

1. "The Deer Tracks" - "Christmas Fire"
Jau drīz pēc iepriekšējiem Ziemassvētkiem atklāju šo zviedru dueta dziesmu un pie sevis nosirdījos, ka neesmu to pamanījis agrāk. Toreiz apalvoju, ka jau gada sākumā esmu uzgājis sev 2011.gada mīļāko Ziemassvētku dziesmu. Un tā arī ir.


2. "Fitz & The Tantrums" - "Santa Stole My Lady"
2008.gadā dibinātais soul/indie/pop ansamblis no ASV dzied un spēlē dzīvespriecīgu mūziku, par to parūpējies grupas līderis Maikls Ficpatriks. Viņš pa lielam arī sacer savam sekstetam dziesmas un raksta tekstus. Ja pieņem, ka liriku viņš rada patiesu savu pārdzīvojumu iespaidā, visticamāk, ka Santa Klauss, apciemojot namus svētku naktī, ne tikai izdzer kaķim nolikto pienu, bet savāc savās kamanās arī pa kādai namamātei.


3. "The Polyphonic Spree" - "It's Christmas"
"Psihedēliskā popa" un "simfoniskā roka" kolektīvs "The Polyphonic Spree" vairāk atgādina amerikāņu filmās redzētos gospeļu dziedātāju korus baznīcās, kur normāls cilvēks dievkalpojuma laikā nemaz nevar pasnaust kā pie mums. "It's Christmas" ir akurāt šādā stilā ieturēta dziesma, un man patīk šī kolektīva galvenā vīra Tima Delautera attieksme pret šo svētku mūziku.
It's Christmas by The Polyphonic Spree on Grooveshark

4. "Army Navy" - "Stay In"
Kalifornijas trio "Army Navy" dzied vieglu indie-popu; mūzikas žurnāls "Spin" viņu mūziku nodēvējis par "tīru popu tagadnes cilvēkiem". "Stay In" ir grupas sveiciens šā gada Ziemassvētkiem.


5. "Roman Candle" - "It's Christmas. Go On And Say Hello"
Ir Ziemassvētki. Vāķieties prom un sakiet visiem: "Čau! Tev bikses nav!" Aptuveni šādi pasauli šajā trako skrējienu pa bodēm laikā aicina rīkoties grupa "Roman Candle" savā īpašajā svētku singlā.


6. "Diamond Rugs" - "Christmas In a Chinese Restaurant"
Lai arī apvienībā "Diamond Rugs" muzicē seši cilvēki, viņu singls par Ziemassvētkiem ķīniešu restorānā skan kā vientuļa, noskumuša pianista priekšnesums piesmēķētā bārā laika sprīdī starp pēdējā apmeklētāja došanos mājup un apkopējas ierašanos uzpost piemēsloto iestādījumu. Tomam Veitam, domāju, šie patiktu.
Christmas In A Chinese Restaurant by Diamond Rugs on Grooveshark

7. "Woods" - "Christmas Time is Here"
"Lo-fi" folkgrupa no Brūklinas (ASV) pa savam sapratusi slavenā džezmeņa Vinsa Guaraldi savulaik sakomponēto dziesmu "Christmas Time is Here".


8. "Summer Camp" - "Christmas Wrapping"
Dueta "Summer Camp" versija par Ziemassvētkiem ir atbilstoša šā gada noskaņai - ne sniega, ne sala, ne noskaņas. Bet varbūt, ņemot vērā globālās sasilšanas draudus, tieši tādi būs nākotnes Ziemassvētki?... Cool!


9. "The Barr Brothers" - "Dear Mrs. Claus"
Kanādiešu kvartets "The Barr Brothers" ķeras vērsim tieši pie ragiem - raksta vēstuli nevis Santa Klausam, bet viņa kundzei.
Dear Mrs. Claus by The Barr Brothers on Grooveshark

10. "Chamberlin" - "In the Bleak Midwinter"
Šo, visticamāk, svētvakarā klausās Ādamsu ģimene. Iespējams, piedziedājumā pievienojas arī Roka. Viena no labākajām 2011.gada Ziemassvētku dziesmām! Nopietni.


Klausies visas dziesmas vienā listē:


Foto raksta ievadā no www.indierockcafe.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




sestdiena, 2011. gada 17. decembris

Tori Amos - "Night of Hunters" (2011, albuma apskats)

Gads nu jau ir gandrīz izskanējis, tāpēc atlicis pavisam nedaudz laika, lai ielūkotos vēl pāris labās šajā gadā iznākušās platēs. Torijas Emosas "Night of Hunters", neapšaubāmi, ir viena no tādām. Turpinot iepriekšējā albuma "Midwinter Graces" (2009) tradīcijas, jaunā plate arī ir ieturēta tādās, varētu teikt, ziemiskās noskaņās - apcerīgās, mierīgās un pārdomu pilnās.



Emosa auga kristīgā ģimenē, jo viņas tēvs bija mācītājs. Bet viņš ātri saprata, ka meita savu muzikālo talantu neliks lietā, spēlējot psalmus viņa vadītajos dievkalpojumos. Jau četrpadsmit gadu vecumā Emosa spēlēja dažādos bāros, izklaidējot apmeklētājus ar savu klavierspēli, un tēvs allaž bija viņai līdzās. Gods un slava šim vīram! Jo, ja viņš būtu viens no tiem apmātajiem baznīckungiem, kas nekur neredz neko citu, kā baušļu pārkāpšanu un katrā neticīgajā - inkvizīcijas upuri, droši vien mēs par tādu Emosu vispār neko nezinātu. Bet tagad zinām.



"Night of Hunters" ir Emosas divpadsmitā studijas plate, bet savu pirmo albumu "Little Earthquakes" viņa izdeva 1992.gadā. Ir lietas, kas Emosas daiļrade ir mainījušās. Pirmā un galvenā - viņas mūzika, salīdzinot ar deviņdesmitajiem, ir kļuvusi izteikti nosvērtāka. Vēl šā gadsimta mijā viņa mēģināja kļūt roķīgāka, popsīgāka, "saprotamāka", taču Emosas ampluā ir pavisam cits - viņa ir klasiski izglītota klavierspēlē, kompozīcijā, un viņa vienkārši, pat gribot, nespēj radīt tukšas dziesmas. Katrā albumā varbūt ir pa kādai topu dziesmai, taču īstenā un patiesā Emosa slēpjas aiz pārējam dziesmām.

Par šo savu vājību - būt un darīt to, kas pašam patīk un sagādā prieku, Emosa ir arī samaksājusi. Ja vien par "samaksu" var uzskatīt vietu zaudēšanu albumu un dziesmu tipos. Pēdējā dziesma Nr.1 Emosai bija ASV 2002.gadā ar dziesmu "A Sorta Fairytale". Albums "Midwinter Graces" vispār neguva nekādu ievērību - bet tas ir viens no labākajiem Emosas albumiem "ever"!!! Cerams, arī šī plate negūs plašu popularitāti, jo pretējais, acīmredzot, nozīmētu, ka Emosa savā daiļradē kaut kur šauj greizi. Pie "Night of Hunters" vēl ir jāpierod, taču šaubu nav - šis ir viens no šā gada labākajiem albumiem.



Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
All Music Guide: 4/5
The Daily Express: 5/5
London Evening Standard: 4/5
Los Angeles Times: 3/4
Uncut: 8/10
Spin: 7/10
The Guardian: 3/5



2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




piektdiena, 2011. gada 16. decembris

Matthew Sweet - "She Walks the Night" (video), "Under the Covers, Vol. 1" (pilns albums, audio)

Astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums ir Metjū Svīta ziedu laiki uz skatuves, taču šis vīrs nespēj būt vienaldzīgs pret mūzikas valdzinājumu arī šobrīd. Tā viņu vajā no bērnības - jau tīņa vecumā Svīts mājas apstākļos ierakstīja savas dziesmas kasetēs. Viņš bija neatlaidīgs un dzīvoja visnotaļ muzikālā vidē - viņš iekļāvās tā sauktajā Atēnu (to, kas Džordžijas štatā ASV) mūzikas skatuvē, kurā tolaik toni noteica grupas "R.E.M." un "The B-52's".

Svīta pirmā grupa, kurā viņš ņēma dalību, saucās "The Specs". Tomēr spēcīgs grūdiens no aizmugures, kā rezultātā Svīts nonāca uz patiešām lielās skatuves, bija sadarbība ar "R.E.M." basgalvaino līderi Maiku Staipu. Staips un Svīts 1983.gadā zem nosaukuma "Community Trolls" ierakstīja trīs dziesmas - "Tainted Obligation", "Six Stock Answers" un "My Roof to Your Roof". Tas bija noslēpumains projekts, par kura pārējiem dalībniekiem nekas nav zinām. Bet Svītam tas bija atspēriena punkts.

1991.gadā Svīts izdeva savu komerciāli veiksmīgāko plati "Girlfriend" - tie arī bija viņa slavas laiki. Tagad, 2011.gadā, Svīts jau ir izlaidis savu 17.studijas albumu "Modern Art" un joprojām spēj pulcēt fanu pūļus savos koncertos. Ar ko šis stāsts ir īpašs? Laikam ne ar ko. Vienkārši reizēm ir patīkami paklausīties cilvēku, kam mūzika nav nauda, bezierunu slava vai kaprīze. Kaut gan kaprīze, iespējams, tā Svītam ir - lai ko arī saka albumu pārdošanas tabulas, viņam ir vienalga, kurā vietā tajās atrodas viņa plates. Viņš vienkārši dara to, kas patīk - spēlē ģitāru un dzied!

Šī stāsta turpinājumā neliels ieskats Metjū Svīta daiļradē - viņa zināmākā dziesma "Girlfriend", tad no jaunākā albuma video dziesmai "She Walks the Night" un, visbeidzot, Svīta sadarbībā ar Sūzanu Hofu iedziedātā 2006.gada plate "Under the Covers, Vol. 1" - "The Beatles", Bobs Dilans, "The Who" nedaudz citādākās skaņās. Bet, ja gribās dzirdēt "R.E.M." versiju 2.0, Svīta "Facebook" profilā jānoklausās viņa jaunā plate "Modern Art"!







Papildus resursi:
http://www.matthewsweet.com
www.facebook.com/iammatthewsweet

Foto raksta ievadā no Metjū Svīta profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com




Lana Del Rey - "Born To Die" (video)

Raķetes cienīgā ātrumā attīstās 25 gadus vecās amerikāņu dziedātājas Elizabetes Grāntas jeb "Lana Del Rey" karjera. Ieguvusi plašu atpazīstamību ar askētisku klipu dziesmai "Video Games" (to 17.oktobrī te nominējām kā Nedēļas singlu), Grānta uzsāka burtiski vertikālu ceļu popularitātes debesīs. Nu viņa ir gatava savai debijas platei un nupat atklājusi tās nosaukumu - "Born To Die". Tieši tā arī sauc Grāntas jaunāko singlu, kam nupat arī publiskots video.

Jau iepriekš tika solīts, ka klipā filmēsies īsts tīģeris. Bet nevajag kreņķēties un uztraukties, ja liekas, ka dubultojas. Jā, video ir divi tīģeri, bet - ko tik mūsdienās nevar panākt ar datoru palīdzību? "Born To Die" klips gan jau tiks nominēts kādā no sadaļām "Seksīgākais...", "Pikantākais..." utt. utjpr. Bet pats galvenais, ka Eliazbete Grānta, droši vien pateicoties arī producentiem, ir uzķērusi savu "īsto ekrāna seju" un pie tās arī rātni pieturās. Nav par skādi pavērot, ar kādiem trikiem viņa klipā aizķer skatītāju (droši vien pārsvarā vīriešu dzimtes) - mīmika, skatiena fokuss un tā starp zobiem iekļuvušā kūša izņemšana (2:34)!...



Saistītie raksti:
Lana Del Ray - "Video Games" (jaunākie singli un albumi - 17.10.2011)

Foto raksta ievadā kadrs no video "Born To Die" (www.hardcandymusic.com).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com