Harijam Nilsonam patika visādi niķi un stiķi, viņam patika dažādas vārdu spēles kā, piemēram, cūka-kūka, plāns-nāns vai Nilsons-Šmilsons. Iespējams, šo amizieri viņš mantoja no tēva puses vecvecākiem, kas bija cirka mākslinieki, un šo cirka arēnā valdošo maģisko noskaņu mūziķis savās radošajās gaitās saglabās visu savu mūžu. Esot tikai 52 gadu vecumā, pašā spēku pilnbriedā, Harijs Nilsons 1994.gada 15.janvārī aizgāja mūžībā. Kad gadu iepriekš mūziķi ķēra spēcīga sirdstrieka, viņš savai ierakstu kompānija nenogurdams uzstāja, ka ir jāizdod visu viņa albumu retrospekcija, labākais, kas tapis trīsdesmit gadu garajā un raženajā karjerā. Šāda retrospekcija tiešām arī iznāca - "Personal Best: The Harry Nilsson Anthology" dienasgaismu ieraudzīja gadu pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā. Nākamgad janvārī apritēs divdesmit gadi, kopš Nilsona nav mūsu vidū, un, acīmredzot, šāds laika sprīdis ir bijis gana garš, lai katrs individuāli un visa mūzikas industrija kopumā spētu novērtēt Nilsona vietu vēsturē un arī joprojām mūsdienās. Un šis novērtējums ir augsts. Kā gan citādi, ja reiz gandrīz vienlaicīgi klajā nākusi gan grāmata "Nilsson: The Life Of A Singer-Songwriter", gan 17 disku kolekcija "The RCA Albums Collection", kas ietver Nilsona visus studijas albumus un dažādus līdz šim nepubliskotus koncertu un demo ierakstus.
VIENKĀRŠI ĢĒNIJS
"Mēs zinājām, cik viņš ir talantīgs," atzīst viens no Nilsona muzikālajiem kompanjoniem un laikabiedriem Pīters Fremptons (attēlā pa labi). "Visiem mūziķiem [īpašumā] bija [kāds] viņa ieraksts. Viņš bija vienkārši fenomenāls!" Fremptonam pievienojas plaša mēroga personība Vens Daiks Pārks, kurš ir gan mūziķis, gan aktieris, gan režisors (starp citu, Nilsona mūzika krāšņo ap divdesmit mākslas filmu). "Viņš bija gudrākais cilvēks, kādu esmu saticis mūzikas biznesā," atceras Pārks. "Viņš darbojās visaugstākajā radošajā līmenī. Es viņu nesauktu par muzikālu ģēniju. Es viņu sauktu vienkārši par ģēniju!"
Kā atzīmē jau piesauktie un vēl citi laikabiedri, Nilsens ideāli izprata komponēšanas nianses. Viņš precīzi spēja definēt dziesmas struktūru un pēc tam to piepildīt ar saturu. Kolēģos pat valdīja tāda labvēlīga skaudība, jo ne visiem piemita šādas dziesmas "izskaitļošanas" spējas. Varētu pieņemt, ka daļu šo spēju izskaidro apstāklis, ka Nilsens savas darba dzīves pirmsākumos bija bankas darbinieks, kura pienākumos ietilpa darbs ar datoru, kas tajos laikos bija ne tikai retums, bet arī izmērā kā divi mūsdienu modernie lauksaimniecības kombaini. "Viss, ko es zināju, ka viņš ir eksbaņķieris no Ņujorkas. [Bet ieraugot] viņš neizskatījās ne pēc viena baņķiera, ko esmu redzējis, un viņš arī nedziedāja kā baņķieris," atklāts par saviem pirmajiem iespaidiem, sastopoties ar Nilsonu, ir viens no viņa leģendārā albuma "Nilsson Schmilsson" (1971) pavadošās grupas saksofonists Bobijs Kejs (attēlā apakšā).
Visticamāk, lielāku lomu par darba pieredzi ar sešdesmito gadu datoriem nospēlēja Nilsona paša talants un ārkārtīgs, apkārtējos brīžiem kaitinošs perfekcionisms. Tas pats Kejs to apliecina, turpinot savu stāstu: "Viņš bija perfekcionists. Viņš varēja [dziesmas] daļu atkārtot atkal un atkal, un atkal, līdz tā bija tieši tāda, kādu viņš gribēja. Reizēm tas varēja būt garlaicīgi, bet tas strādāja. Man patika, kā strādā viņa prāts. Viņš nebija iegrožots ne ar ko citu kā tikai savu iztēli." Tieši tā, Nilsons zināja, kā dziesmai jāskan, un dziesma allaž skanēja tieši tā!
BĪTLU "MĪĻĀKAIS AMERIKĀŅU MĀKSLINIEKS"
Kad 1971.gadā trīsdesmitgadnieks Nilsons pārcēlās uz Londonu, viņš brauca ne tikai ierakstīt albumus, viņš brauca uz Bītlu dzimteni! Trīs gadus iepriekš viņš, pirmo reizi viesojoties Londonā, iepazinās ar Liverpūles Četrinieka dalībniekiem, visciešāko draudzību nodibinot ar Ringo Stāru (abi attēlā pa labi 1975.gadā), kura apartamentos viņš tagad arī apmetās. Šajā pašā 1971.gadā ierakstu studijā "Trident Studious", kurā iemūžināta arī Bītlu dziesma "Hey Jude", tapa ierakstīts Nilsona septītais albums "Nilsson Schmilsson". Pirmā plate, ar kuru talantīgais Harijs kļuva patiešām pazīstams un populārs. Albumu augstu novērtēja arī Pols Makartnijs un Džons Lenons, nosaucot Nilsonu par savu "mīļāko amerikāņu mākslinieku" un prognozējot viņam spožu nākotni. Un tie nebija tikai tukši vārdi - Ringo Stārs kā bundzinieks ir piedalījies Nilsona platēs "Son Of Schmilsson" (1972) un "Pussy Cats" (1974), abi kopā filmējās arī muzikālā komēdijā "Son Of Dracula" (1974), savukārt Stāra slavenais "All-Star Band" sastāvs pavadīja Nilsona pašu pēdējo publisko uzstāšanos, kas notika 1992.gada 4.septembrī Lasvegasas "Caesars Palace". Protams, šī dziesma bija "Without You". Savukārt Džons Lenons piedalījās Nilsona albuma "Flash Harry" (1980) ierakstā, kopīgi komponējot un iedziedot dziesmu "Old Dirt Road".
Droši vien, nav komponistam lielāki kreņķi par to, ka viņu vairāk atpazīst, izpildot citu sacerētas dziesmas. Un ar Nilsonu bija tieši tā. Pirmos tiešām nozīmīgos starptautiskos panākumus Nilsons guva ar "Šmilsona" albumā iekļauto "Without You", kuras autori ir Pīts Hems un Toms Evanss no grupas "Badfinger" (kā singlu šo dziesmu grupa izdeva gadu iepriekš). Tiesa, pirmais daudzmaz veiksmīgais mēģinājums notika trīs gadus iepriekš ar folkroka komponista Freda Nīla (attēlā pa kreisi) sacerēto "Everybody's Talkin'", ko 1969.gadā Nilsons iedziedāja filmas "Midnight Cowboy" skaņu celiņam. Šī dziesma Nilsonu tracināja. Viņš nespēja samierināties, ka populārākā viņa izpildītā dziesma nav paša komponēta. Nikns bija arī pats dziesmas autors Nīls. Vens Daiks Pārks atceras: "Viņš [Nīls] man teica: "Pasaki Harijam [Nilsonam], lai viņš uzraksta kaut ko arī man." Ja vien viņš zinātu, kādas emocijas šī dziesma radīja pašam Harijam, varbūt viņš dusmotos mazāk."
"UN TU ARĪ EJ D...!"
Lenons un Makartnijs Nilsonā saskatīja klusu, nedaudz kautrīgu personu. Viņš ļoti reti uzstājās, tāpēc būt viņa koncertā allaž bijusi privilēģija. Zinātāji gan stāsta, ka kolīdz runa bijusi par mūziku, tās sacerēšanu vai izpildīšanu, lēnīgais lācītis Nilsons varējis pārvērsties par vilku vai indīgu čūsku. Bobijs Kejs atceras situāciju studijā, kad dziesmas "You're Brakin' My Heart" tekstā parādījās frāze "Ej dirst!" ("You're breakin' my heart, You're tearing it apart but fuck you"). "Kad es to pirmo reizi dzirdēju, mani tas ellišķīgi nošokēja," stāsta Kejs. "Es teicu: "Harij, tu nedrīksti ierakstā teikt "ej dirst!". Viņš atbildēja: "Kā tu to domā - es nedrīkstu?"." Vēl viens šī incidenta aculiecinieks Pīters Fremptons papildina: "[Producents] Ričards Perijs viņam pajautāja, vai tā tiešām ir laba ideja, un Harijs pagriezās uz viņa pusi un teica: "Un tu arī ej dirst!"."
Tieši tā dzīvi dzīvoja un nodzīvoja Harijs Nilsons. Viņa sirds atradās caur un caur mūzikā, un katrs, kurš pa to (gan sirdi, gan mūziku) vēlējās bradāt netīrām kājām vai pārkārtot pret Nilsona uzskatiem, jau iepriekš varēja rēķināties, uz kurieni viņam būs jāiet. Tik tā sirds. Tā neizturēja pirmā...
Trīs Harija Nilsona albumi, kas jānoklausās:
"Nilsson Schmilsson" (1971)
Saki Nilsons, prātā Šmilsons. Likumi, kas darbojās skolā, apgūstot manipulācijas ar daļskaitļiem, ir aktuāli arī šajā gadījumā. Jo it visur, kur tiek pieminēts Harijs Nilsons, domā jātur albums "Nilsson Schmilsson". Tas ir tikpat dabiski kā, ejot uz mazmājiņu, paņemt līdzi pankūkas ar zapti un krustvārdu mīklu žurnālu laika īsināšanai.
"A Little Touch Of Scmilsson In The Night" (1973)
Albums, kas mulsināja daudzus. Tas tapa kopā ar Frenka Sinatras dziesmu aranžētāju Gordonu Dženkinu, ieturot visu plati īsti "sinatriskā" stilā. Nepaies ne trīsdesmit gadi, kad šo pašu ideju aizņemsies Robijs Viljams ("Swing When You're Winning" (2001)), Rods Stjuarts ("The Complete American Songbook" sērija) un citi.
"Flash Harry" (1980)
Pēdējais Nilsona albums. Starp citu, ASV pirmo reizi oficiāli izdots tikai šā gada augustā. Platē iekļauts kopdarbs ar Džonu Lenonu "Old Dirt Road". Tiesa, pats Lenons šo dziesmu pirmo reizi izdeva jau 1974.gadā albumā "Walls And Bridges".
Izmantoti citāti no raksta "I sang my balls off for you, baby!" žurnāla "Uncut" 2013.gada septembra numurā.
Foto raksta ievadā no www.notesonmusic.de.
Pārējie attēli no interneta resursiem:
www.biography.com
blogs.houstonpress.com
beatlesphotoblog.com
i12bent.tumblr.com
www.youtube.com
2013, www.musicstories.lv
