Kaut kad vasaras karstumā, kad vairāk jādomā, kā izvēdināt paduses un apslaucīt nosvīdušos pupus, iepazinām somu jaunēkļus grupu "Big Wave Riders". Toreiz viņiem nebija vēl albuma, tikai daži singliņi, ko visai drīz šis pats kvintets izņēma no apgrozības "Soundcloud" sistēmā, tamdēļ vasarā rakstītā ziņa vairs nav īsti pilnvērtīga.
Nu šie pārpratumi ir novērsti - izdots debijas singlalbums, nosaukts grupas vārdā, tas ielādēts "Grooveshark" sistēmā un klausāms bez apstājas vēl un vēl! Un tā nu Tepo ar saviem kolēģiem, kuri "mūziku veido bez precīzām matemātiskām kalkulācijām", piedāvā savu pirmo plati visā tās krāšņumā. Tiem, kam tīk karstas vasaras, šis albums būs īsti vietā. Sevišķi šajā laikā, kad ej tu savācies, kāds gadalaiks ir ārā - ziema, rudens vai agrs pavasaris.
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/bigwaveridersband
Foto raksta ievadā no "Big Wave Riders" profila portālā "Facebook".
Beidzot ir tapis skaidrs tā sauktā "skandināvu skanējuma" noslēpums. Un tā ir - depresija. Ilgi meklēju nosaukumu tai parādībai, kas ļauj šim reģionam - Skandināvijai - radīt tāda veida mūziku, kādu no šīm valstīm pēdējos gados dzirdam. Viens no galvenajiem grupas "Turn Off Your Television" iedvesmotājiem ir "zviedru depresija", ko paši trio skaidro ar īpatnējiem laika apstākļiem un rimto dzīvi šajā pārticības valstī Zviedrijā.
Jons, Stellans un Ēriks nāk no zviedru pilsētas Malmes, un, vēl bez sakārtotās dzīves, viņu iedvesmas avoti ir dīvaini mikrofoni, vecas ģitāras un mūzika no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem, izlaižot astoņdesmito gadu diskogalvas. Mikrofonus viņi mēdz gatavot paši, izmantojot gan vecus bises stobrus, gan ārā metamus mobilos telefonus. Tāpat "Turn Off Your Television" puiši, gluži kā tas dzirdēts ne no viena vien, atzīst, ka spēlēt uz vecām un nodriskātām ģitārām ir daudz lielāka bauda nekā uz "jaunām un glancētām".
"Turn Off Your Television" oktobra pašā sākumā laida klajā debijas plati, nosauktu savā vārdā. Auditorija, pārsvarā mūzikas blogotāji, šos ir ievērtējuši ļoti atzinīgi. Un ne velti. Jo "Turn Off Your Television" mūzikā nav meklējama ierastā "skandināvu stila" rutīna (kas, patiesībā, nemaz nav slikta). Šis trio izdaiļo savas debijas albuma dziesmas ar melodiskām "indiepopa" skaņām; kāds no apskatniekiem pat pamanījies piesaukt kantrī klātesamību šajās divpadsmit dziesmās. Bet tā tur - paldies onkulim ar garo, balto bārdu - nav nemaz. Vairāk tomēr labs pops, kuram nav tendence apnikt uzreiz pēc pirmās noklausīšanās reizes. Kaut gan tas droši vien - kā kuram. "Eiropas pirstāko dziesmu radio" intelektuālākajiem klausītājiem šis noteikti būs par garlaicīgu, savukārt "Latvijas Šlāgermūzikas kanāla" patērētājiem - jau daudz tuvāks. Tomēr, desmit minūšu laikā nesagaidījuši dziesmu "Gaidi mani dienas saulainajā pusē", visticamāk arī šī publika trio "Turn Off Your Television" zudīs.
Šie zviedri ir patīkami ne tikai ar mūziku, ko spēlē. Viņi arī nav skopi, jo savu debijas plati ļauj ikvienam gan noklausīties, gan lejupielādēt par baltu velti. To arī darām, tāpat kā secinām, ka pat savu depresiju nevaram vai nespējam izmantot kā zviedri. Mūsu, latviešu, depresija novedusi vien pie "O Kartes" akadēmijām un Andra Kiviča memuāriem. Tāpēc jālūdz tas pats onkulis ar garo, balto bārdu - kaut mums šī depresija pārāk ilgi neturpinātos. Savādāk memuārus sāks izdot arī Liene Šomase un tas mazais puisītis, kurš televīzija dzied policista formā. Un tāpēc prātīgāk būs televizoru izslēgt, kā to aicina mūsu jaunie zviedru draugi, un ieslīgt patiešām pozitīvā muzikālā depresijā.
Papildus resursi:
http://turnoffyourtelevision.se
http://www.myspace.com/turnoffyourtelevision
http://www.facebook.com/turnoffyourtelevision
Foto raksta ievadā no "Turn Off Your Television" profila portālā "Facebook".
"Šis dendijs ir daļa no jaunā "britu lauku dīvainīšu" viļņa, un patīk tiem, kas jūsmo par "Noah and the Whale" un "Mumford and Sons"," teikts šā gada Positivus festivāla programmā, iepazīstinot publiku ar britu Kingu Čārlzu. Izrādās, tur uzstājās baigie frukti! Čārlzam tad arī tiek ortopēdiskais krūšturis ar izšuvumu "Nedēļas singls". Un kā lai nedod šo titulu cilvēkam, kurš tā prot dejot (sk. video 1:03)?!
Visu pasauli nolikusi uz ceļiem ar savu pirmo singlu "Jar of Hearts", nedaudz maigāk turpina Kristīna Peri. Viņas dziesmas "Arms" video, protams, nav tik emocionāli grandiozs kā debijas singlam, taču, domājams, šī meitene dabiski un organiski nomaina to popmūzikas meiteņu daļu, kuras virsotnēs bija ierakstīti tādi vārdi kā Kristīna Agilera vai Mendija Mūra. Vien ar to atšķirību, ka Peri daiļradē, šķiet, ir vairāk dabiskuma. Protams, ja neskaita viņas notetovēto ķermeni - tas gan izskatās kā čūskas āda, kas reizi gadā nokrīt, un tad mežā eži no tās vāra buljonu.
Skaisti šonedēļ dzied arī Brets Andersons un Patriks Volfs. Vispār šonedēļ daudzi skaisti dzied.
NEDĒĻAS SINGLS! King Charles – "Bam Bam"
Brett Anderson – "Crash About To Happen"
"Blink-182" – "Wishing Well"
"Fixers" - "Majesties Ranch"
"Gotye" – "Easy Way Out"
Ben Howard – "The Fear"
Lenny Kravitz – "Push"
Christina Perri – "Arms"
Patrick Wolf – "Together"
"The Wombats" - "1996"
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Asking Alexandria" – "Stepped Up And Scratched"
"Beans On Toast" – "Trying To Tell The Truth"
"Burzum" – "From The Depths Of The Darkness"
"Gorillaz" – "Singles Collection: 2001-2011"
"Hot Chelle Rae" – "Whatever"
"Il Divo" – "Wicked Game"
"The Lemonheads" – "Hotel Sessions'"
Joe McElderry – "Classic Christmas"
Kelly Rowland – "Here I Am"
"N-Dubz" – "Greatest Hits"
Olly Murs – "In Case You Didn't Know"
"Smiths & Burrows" – "Funny Looking Angels"
"The Unthanks" – "The Songs Of Robert Wyatt And Anthony & The Johnsons"
"Venom" – "Fallen Angels"
"The Wombles" – "The W Factor"
Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?
"Beans On Toast" – "Trying To Tell The Truth"
Turpinot stāstu par "britu lauku dīvainīšiem", nonākam līdz londoniešiem "Beans on Toast". Skaudri, asaras birdinoši vijoles solo, nerātns bandžo un nedaudz paģiraina balss - tie ir parametri, kas apraksta "Beans On Toast" otro plati "Writing on a Wall". Apskatot grupas mājaslapā jaunā albuma dziesmas "Blowjob for the Blues" video, ir skaidrs - vecās vērtības ir palikušas neskartas.
"Il Divo" – "Wicked Game"
"Il Divo" tulkojumā no itāļu valodas nozīmē "dievišķais [vīriešu dzimtes] izpildītājs", kvartets "Il Divo" tātad mums piedāvā četrus tādus daiļdziedātājus. Tuvojoties gada pirktākajiem, atvainojos, sirsnīgākajiem un dvēseliskākajiem svētkiem, arī šie vīri dāvā jaunu plati "Wicked Game". Formula jau labi ieeļļotā - klasiskas popdziesmas, apdarinātas viena popdziedātāja, divu tenoru un viena baritona spējām un vajadzībām, iekaro daudzu dāmu un kungu sirdis visā plašājā pasaulē. Arī šajos Ziemassvētkos.
"The Unthanks" – "The Songs Of Robert Wyatt And Anthony & The Johnsons"
Šis ir angļu folkgrupas "The Unthanks" 2009.gada albuma "Here's the Tender Coming" vāciņš, bet jau šonedēļ klajā nāk jauns, pēc skaita piektais, daudz slavētās grupas albums - "The Songs Of Robert Wyatt And Anthony & The Johnsons". Kā vēsta nosaukums, par albumā rodamo dziesmu autorību jautājumi atkrīt. Bet, ja šie malači jauno plati būs izveidojuši tikpat ekselentu kā "Here's the Tender Coming", šim ierakstam 2011.gadā izdoto albumu sarakstā būtu jābūt zelta burtiem.
Foto raksta ievadā Kings Čārlzs no www.electricpandamusic.com.
Pazīstamu dziesmu kaverversijas, protams, ir izplatīta prakse mūzikas industrijā. Taču nereti gadās, ka "pakaļdarinājums" izrādās dzīvotspējīgāks vai populārāks par pašu oriģinālu. Šajā reizē, pēc mūzikas izdevuma "NME" apkopojuma, desmit populāras un labi zināmas dziesmas, kuras patiesībā pirms šīm zināmajām versijām ir sacerējuši un dziedājuši citi. Šajā sarakstā pārsteigumi ir garantēti!
1. Elvis Presley - "Hound Dog" (1956)
ORIĢINĀLS: Willie Mae "Big Mama" Thornton (1952)
2. "Green Day" - "I Fought The Law" (2004)
ORIĢINĀLS: "The Crickets" (1959)
3. Beyonce - "If I Were A Boy" (2008)
ORIĢINĀLS: BC Jean (2008)
4. "Fatboy Slim" - "Praise You" (1999)
ORIĢINĀLS: Camille Yarbrough (1975)
5. Boy George - "The Crying Game" (1992)
ORIĢINĀLS: Dave Berry (1964)
6. Natalie Imbruglia - "Torn" (1997)
ORIĢINĀLS: "Ednaswap" (1995)
7. "Fugees" - "Killing Me Softly" (1995)
ORIĢINĀLS: Lori Liebman (1972)
8. Cyndi Lauper - "Girls Just Want To Have Fun" (1994)
ORIĢINĀLS: Robert Hazard (1979)
9. Jimi Hendrix - "Hey Joe" (1966)
ORIĢINĀLS: "The Leaves" (1965)
10. Laura Branigan - "Gloria" (1982)
ORIĢINĀLS: Umberto Tozzi (1979)
Šeit augstāk uzskaitītās un vēl dažas klasiskas kaverversijas vienā audio listē:
Foto raksta ievadā Beyonce no www.hdwallpapers.in.
Eva Kesidija ir kā spoks. Cilvēkiem, kuri nemēdz pētīt mūziķu biogrāfijas datus, tikai nodoties to daiļrades baudīšanai, visticamāk, būtu šoks, uzzinot, ka dziesmas, kas iekļauta kāda mākslinieka pavisam svaigi izdotā platē, izpilda balss, kura mūsu vidū fiziski vairs nav. Kesidija ir, manuprāt, vistipiskākais šāds piemērs. To, ka Maikls Džeksons, pateicoties dakterim, aizgāja, zināja vai ikkatrs planētas iedzīvotājs; ne velti viņš ir viens no pelnošākajiem "mironīšiem" šobrīd. Kesidijas gadījumā viss ir daudz savādāk. Savas 33 gadus ilgušās dzīves laikā Kesidija izdeva tikai vienu (!) albumu - 1992.gada "The Other Side". Taču šogad klajā nākusī plate "Simply Eva" ir vienpadsmitā, kas šo pasauli silda jau bez savas balss īpašnieces.
Desmit gadi bija doti Kesidija, lai radīto to, ko vēl 15 gadus pēc viņas nāves baudīt visai pasaulei. 23 gadu vecumā viņu savas grupas sastāvā kā vokālisti uzaicināja kāds klases biedrs. Tā viņa nokļuva ierakstu studijā, kuras skaņu inženierim Krisam Biondo bija skaidrs - Kesidija ir tīrradnis, kurš jāpatur acīs, un viņa kļuva par šīs skaņu ierakstu studijas fona dziedātāju ierakstu sesijās. Skaidrs, ka Kesidijas vokālās dotības bija krietni virs fona dziedātāju līmeņa, un 1990.gadā tapa grupa "Eva Cassidy Band".
Kesidija zināja savus talantus, pazina tos. Un nekļūdīgi pieņēma lēmumu, ka viņas spēcīgā puse ir balss. Un neizgudroja riteni no jauna, bet uzlaboja jau esošo - viņa savā versijā izpildīja citu jau sacerētas par klasiku kļuvušas džeza, blūza, folka un popa dziesmas. Viņas izpildījumā tās rada pavisam jaunu jēgu un nozīmi. Tā pati "Over the Rainbow" Kesidijas izpildījumā šķiet pavisam cita dziesma, kaut to simtos versiju ir iedziedājuši simtiem mākslinieki. Gluži tāpat ar Pola Saimona un Ārta Gārfunkela klasisko "Kathy’s Song".
"Simply Eva" albuma iznākšanas jēga nav saprotama. Un tāda nemaz arī droši vien nav. Albumā iekļautas 12 klasiskas dziesmas Kesidijas akustiskās ģitāras pavadībā. Šīs dziesmas jau ir dzirdētas citos albumos, neviena no tām nav jaunums. Tomēr Kesidijas albumus turpina izdot. Droši vien tāpēc, ka tos turpina pirkt. Vienkāršība - šķiet, šis būs atslēgas vārds Kesidijas albumu pieprasījumam vēl ilgi pēc viņas aiziešanas. Un, protams, improvizācija. Dziesmas, kuras mēs visi zinām, esam dzirdējuši desmitiem reižu un dučiem versijās, Kesidija mums dāvā kā no jauna. Viņas dzidrā balss, spēja manipulēt ar vokālu, pavisam nedaudz novirzoties no oriģināla, bet tūdaļ atgriežoties atpakaļ, acīmredzot ir tas, kas rada svaiguma sajūtu šajās dziesmās. Vēl neviens nav tik labi nodziedājis "What a Wonderful World" vai to pašu "Over the Rainbow". Un esmu pārliecināts, pat Džons Lenons, sēžot uz sava mākoņa maliņas, sajūsmā aplaudē Kesidijai par savas dziesmas "Imagine" izpildījumu.
Pirms piecpadsmit gadiem Eva Kesidija atstāja šo pasauli, zaudējot cīņā ar ādas vēzi. Pēc piecpadsmit gadiem cilvēki izdod un pērk viņas plates, it kā tās būtu nupat ierakstītas. Jo to skanējums un Kesidijas improvizācija, acīmredzot, stāv pāri laikam.
Par sevi norvēģu duets (dažbrīd ari trio) "House By The Lake" ir vārdos skops. Viņi ļauj runāt citiem un savai mūzikai. Citi saka, ka šie ir "kā "Fleet Foxes" un "The Hollies" bērniņš", vēl kāds "House By The Lake" nosauc par pēdējā laika labāko norvēģu "indie-folka" apvienību.
Sondre Ārnesens un Kedriks Tīlots laikam jau tiešām ir Sietlas (ASV) grupas "Fleet Foxes" fani, taču viņu mūzikā atrodamas arī citas ietekmes: Bobs Dilans, Arts Gārfunkels un visa šiem līdzīgi muzicējošā plejāde. Šķiet, tādas īstas debijas plates norvēģu puikām vēl nav, bet ir pirmie singli, no kuriem, cerams, reiz izaugs pirmais lielais albums. Šobrīd varam baudīt "House By The Lake" video dziesmai "Redwood", kā arī dziesmas "Wedding Song" un "National Park" audio versijas, kuras še pat iespējams bez maksas lejupielādēt. Šie noteikti ir jāpatur acīs.
Cilvēks pēc būtības ir mazohists. Piemēram, šņabis. Pa lielam tā ir negaršīgākā dzira, ko cilvēce jebkad ir radījusi, bet liela daļa taču to dzer! Un kaifo. Tāpat ar īslandišu mūziķi Soleju Stefansdotīru - viņas debijas albuma "Theater Island" ievadošā dziesma "Dutla" liekas kā plombīra saldējums ar marinētu gurķu garšu - neko tādu taču neviens prātīgs cilvēks neēdīs! Tomēr, kad pirmā jocīgā piegarša ir zudusi, roka pati stiepjas pēc šī saldējuma atkal. Un, kad to sāk gribēties vēl un vēl, tu jautā sev - kāpēc?
Stefansdotīra jeb "Sóley" ir divdesmit trīs gadus veca meitene no Reikjavikas, tas Īslandē, protams. Tur viņu pazīst kā "indie" grupas "Seabear" dalībnieci, bet nu jau kādu laiciņu Soleja darbojas arī kā solomāksliniece. Pagājušā gada martā klajā nāca viņas debijas singlplate "Theater Island", bet pavisam nesen, septembrī, klāt ir arī viņas pirmais lielais albums "We Sink".
Tas, ko spēlē Soleja, ir skandināvu mūzikai raksturīgais instrumentālais un mentālais savienojums. Tā ir noskaņu mūzika, kas lielā mērā balstās uz instrumentu harmonisko saspēli ar sapņainas noskaņas balsi un vietām arī, piemēram, putniņu čivināšanu vai jūras šalkoņu. Tiem, kas kaut nojauš, ko nozīmē Īslandes daba, vide un skati, noteikti nebrīnīsies par šīm sešām Solejas debijas singlplates dziesmām, pareizāk, - to radīto noskaņu. Sapņot nav liegts nevienam. Tāpat kā dzert šņabi. Vienīgi otrais negatīvi ietekmē veselību (vismaz tā saka tie stulbie ārsti). Tāpēc, pilnīgi noteikti, sapņu sajūtu iegūšanai dienišķos velna dziras klunkšķus mierīgi var aizstāt ar šo īslandiešu kārtējo brīnumu - Soleju Stefansdotīru. Viņas singlplate "Theater Island" še zem raksta tūlīt aiz video dziesmai "Blue Leaves" no tās, bet mākslinieces debijas albums jau pieejams "iTunes" bodītē. Nu tad - prozit!
Papildus resursi:
http://www.morrmusic.com/artist/Sóley
http://www.myspace.com/ssoolleeyy
http://www.facebook.com/soleysoleysoley
Foto raksta ievadā no Sóley profila portālā "Facebook".
Savā mūžā tikai trīs reizes esmu bijis ārzemēs un visas trīs reizes - Zviedrijā. Protams, neskaitot krievu laikos sestdienas rītos aizšaušanu uz Palangu pēc desas. Tas neskaitās, jo Palangu mēs savulaik leišiem uzdāvinājām un tāpēc daļēji tās varam saukt par savām mājām. Bet Zviedrijā ir forši! Tur ļaudis dzīvo kaut kā vienkāršāk, tuvāk dabai, vairāk saskaņā ar sevi. Tieši to pašu var teikt ar jauno zviedru dziedātāju, komponisti un pianisti Edu Magnasonu.
Viņas tēvs ir īslandietis, viņa pati augusi un pasauli iepazinusi lauku vidē Zviedrijas rietumos. Visticamāk, ieguvusi klasisku mūzikas izglītību, un to visu samaisot, rada mūziku, kādu, domājams, citur radīt nebūtu iespējams. Viņas pašas vārdā nosauktā debijas plate klajā nāca 2010.gadā. Tā ir brīnišķīga klasiskās, mūsdienu un kādas īpašas zviedru mežu mūzikas sintēze. Viņas dziesmās nevar saklausīt neko no modernā, no radiostacijās nodrāztā. Šķiet, viņa vispār nekad nav dzirdējusi ne par lēdījām gāgām, ne džastiniem bīberiem, un tieši šī iemesla dēļ viņas mūzika ir unikāla. Ja Zviedrijas mežos joprojām dzīvotu meža tautas, kuras prot sarunāties ar čūskām (tas pēc igauņu rakstnieka Andriusa Kivirehka grāmatas "Vīrs, kas zināja čuskuvārdus" motīviem), modernākā daļa no tās pilnīgi noteikti būtu Magnasones bezierunu piekritēji, čūskas ieskaitot.
Šā gada martā klajā nāca Magnasones otrā plate "Goods", tā turpina iesāktās tradīcijas - īpaša mūzika grūti nosakāmam noskaņojumam. Dziesmas "Blondie" video no jaunākās plates še turpinājumā, tūlīt aiz tās viss Edas Magnasonas debijas albums.
Papildus resursi:
http://www.eddamagnason.com
http://www.facebook.com/pages/Edda-Magnason
Foto raksta ievadā no Edas Magnasonas profila portālā "Facebook".
Reizēm gadās saklausīt tādu, nu TĀĀDU dziesmu, ka ne vairs mierīgi maizi ēst, ne bietes rīvēt. Taču nereti tie ir jaunu grupu pirmie singli vai vecu grupu vienīgie sakarīgie gabali viņu jaunajos vai ne tik jaunajos albumos. Reizēm gadās, ka albums ar šādu dziesmu vienkārši nav pieejams "strīmošanai", bet dziesmu parādīt gribās, - arī tādas šeit būs. Tāpēc reizi pa reizei še iemetīšu pāris trīs vai vairāk šādas dziesmiņas ar nelielu komentāru.
Lucy Love - "Thunder"
Dāņu "Prodigy" sieviešu dzimuma prototips, kura interneta meklētājos tiek jaukta ar tāda paša nosaukuma čehu pornozvaigzni. Man patīk abas, bet šoreiz par dāņu mākslinieci. 2009.gadā viņa laida klajā savu debijas plati "Superbillion", piesakot sevi elektroniskās, regeja, "dub" un repa mūzikas kokteilī. Nu kārta jaunai Lūsijas platei "Kilo" un dziesmai no tās - "Thunder".
Klausies vēl:
http://www.myspace.com/lucylovemc
"Lama" - "Flashes"
Seši puikas no Oslo, kas apvienojušies "indieroka" kolektīvā "Lama", šā gada 30.septembrī laida klajā savu trešo plati, kuras nosaukumu, sasodīts, nevaru atrast...:) Bet sūds ar to! Galvenais, ka tas, ko Nils Mārtins Larsens spēj dabūt laukā no savas ģitāras un kolēģiem, ir vienkārši skaisti. Ne neparasti, ne unikāli, bet - skaisti gan!
Freja Loeb - "Never Stop Coming Back"
Freja Lēba ir kā patīkams vēsa gaisa malks, ko ikviens kāri tver karstā vasaras dienā brīdī, kad no bērnības atminās dzeltenā citrona saldējuma par 7 kapeikām garšu. Šī dāņu kundze (vai jaunkundze) patīk visiem "Depeche Mode" (bet tikai grupas pirmssākumos) un "Pretenders" faniem. Viņas spēja apvienot astoņdesmito gadu sintezatoru toņus ar mūsdienu elektronikas iespējām, pa vidu vēl iespraužot saksafona solo, ir, ja ne apbrīnojama, tad vismaz par labu centību atzinīgi novērtējama. Un "Never Stop Coming Back", cik noprotams, ir pats, pats pirmais Frejas Lēbas singls.
"Kiriyama Family" - "Sneaky Boots"
"Mēs esam ģimene!" - tā vienkārši par sevi savā "Facebook" profilā raksta elektro-popa kvintets no Īslandes. "Sneaky Boots" ir viņu pats, pats pirmais singls, un ansamblis, kurā četri no pieciem dalībniekiem spēlē sintezatorus, attiecīgā žanra gardēžiem garām, cerams, nepaslīdēs. Ja rodas šaubas par to, ko turpmāk no īslandiešiem var sagaidīt, šeku reku klāt ir jau arī otrais grupas singls "Time Out", ko tās mājaslapā iespējams lejupielādēt bez maksas.
"Vicky" - "Feel Good"
Vēl viens īslandiešu kolektīvs - četru meiteņu grupa "Vicky". Viņu otrais albums "Cast A Light" iznāca šā gada oktobrī. Jāatzīst, viņas ir interesantas.
Klausies vēl:
http://www.myspace.com/vickytheband
"Indianna Dawn" - "I Always Miss You"
Šī ir skaistākā dziesma, kas šodien iekritusi ausīs. "I Always Miss You" ir pirmais singls no "Indianna Dawn", dāņu kvinteta, debijas plates "Somebody’s Dead", kas klajā nāca šā gada septembra sākumā. Nav vajadzības vairs pārdozēt plūmju kompotu, ja ir šāda mūzika!
Amerikāņiem grupai "Grouplove" lietas ar debijas plati "Never Trust A Happy Song" iet no rokas. Jaunais singls no tās "Lovely Cup", kaut jau zināms un klausīts daudz reižu, šonedēļ sit pāri visus citus jaunumus. Nedaudz regeja, nedaudz "Kings of Leon" ritmā ieturētā dziesma, atminoties, ka par šo grupu runāts jau gana daudz reižu, apziņas (vai zemapziņas) dziļumos liek nojaust, kurš varētu būt labākais šā gada albums...
Ļoti teicami papūlējušies briti "Big Deal" ar "Distant Neighborhood" un "Kasabian" ar "Re-Wired". Un īpašs paldies, protams, Britnijai Spīrsai, kuras jaunākais video "Criminal" vistiešākā veidā atbilst nosaukumam - pirmkārt, lai to apskatītos, jāievada savs dzimšanas datums, un, otrkārt, vēl minūti pēc klipa sākuma dziesma nebija pat ieskanējusies. Garlaicīgi un tizli!
NEDĒĻAS SINGLS! "Grouplove" – "Lovely Cup"
"Big Deal" – "Distant Neighborhood"
"Bleeding Knees Club" – "Teenage Girls"
"Chase & Status" – "Flashing Lights"
"The Duke Spirit" – "Don't Wait"
"EMA" – "Marked"
Enrique Iglesias feat. "Pitbull" – "Like How It Feels"
Mary J.Blige – "25/8"
"Kasabian" – "Re-Wired"
"The King Blues" – "The Future's Not What It Used To Be"
"Seranades" – "Come Home"
Will Young – "Come On"
"Wu Lyf" - "We Bros"
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
Adam Lambert - "Beg For Mercy"
Charlene Soraia – "Moonchild"
Chris Cornell – "Songbook"
Emmy The Great & Tim Wheeler – "This Is Christmas"
"Erasure" – "Be With You"
James Durbin – "Memories Of A Beautiful Disaster"
Kate Bush – "50 Words For Snow"
Lady Gaga – "Born This Way: The Remix"
Mary J.Blige – "My Life II…The Journey Continues (Act 1)"
"Mortal Sin" – "Psychology Of Death"
"Nemesea" – "The Quiet Resistance"
"Nickelback" – "Here And Now"
"Oh Land" – "Oh Land"
"One Direction" – "Up All Night"
Rihanna – "Talk That Talk"
"The Saturdays" – "On Your Radar"
Seal – "Soul 2"
"The Swellers" – "Good For Me"
"Westlife" – "Greatest Hits"
"Yelawolf" – "Radioactive"
Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?
Kate Bush – "50 Words For Snow"
Klausīties Keitu Bušu vienmēr ir interesanti. Jo viņa nekad neatkārtojas. Iesaku, pat ja viņa nav mīļākā dziedātaja!
"Oh Land" – "Oh Land"
Nanna Olanda Fabriciusa jeb "Oh Land" piedāvā mūziku, ko grūti ielikt kādos emociju rāmjos. Tā ir vienlaicīgi pacilājoša, vienlaicīgi izklaidējoša, bet galvenais - tā reti kad apnīk. Dzimtenē Dānijā šis viņas otrais albums, kurš iznāca pavasarī, sasniedzis jau Zelta diska statusu. Gaidīsim, kas notiks citur.
Foto raksta ievadā "Grouplove" no www.beat.com.au.
Vakar apritēja apaļi 20 gadi, kopš īru supergrupa "U2" laida klajā savu septīto albumu "Achtung Baby". Grupas cienītāji mēdz nostāties divās viedokļu grupās. Vieni saka, ka "īstie" "U2" beidzās ar 1987.gada plati "The Joshua Tree", savukārt otrie domā, ka tieši "Achtung Baby" ir īru muzikālā pagrieziena punkts, kurā viņi kļūst vairāk popsīgi un stadionu formātam piemēroti, tādi, kādus pazīstam viņus šodien. Un katram no viņiem, domājams, ir taisnība. To, ka albumam ir liela nozīme popmūzikas vēsturē, apliecina "Achtung Baby" kaverversiju apkopojuma laišana klajā, tajā leģendārās dziesmas iedziedājušas tādas zvaigznes kā Deimiens Reiss, "Garbage", "Depeche Mode" un citi.
Turpinājumā desmit kaverversijas no šī jubilejas albuma pa vienai, tad sakompilētas vienā audiolistē, bet aiz tās (gandrīz!) viss oriģinālais grupas "U2" 1991.gada albums "Achtung Baby". Un ir skaidrs - šīs viennozīmīgi ir desmit dziesmas, kas spēcīgi koriģējušas popmūzikas vēsturi.
1. "Nine Inch Nails" - "Zoo Station"
2. "Cowboy Junkies" - "One"
3. Patti Smith – "Until The End Of The World"
4. "Garbage" – "Who’s Gonna Ride Your Wild Horses"
5. "Depeche Mode" – "So Cruel"
6. "Snow Patrol" – "Mysterious Ways"
7. "The Fray" – "Trying To Throw Your Arms Around The World"
8. "Gavin Friday" – "The Fly"
9. "The Killers" – "Ultraviolet (Light My Way)"
10. Jack White – "Love Is Blindness"
Šeit kaverversiju albuma "Achtung Baby" audio liste:
Un šeit oriģinālais 1991.gada grupas "U2" albums "Achtung Baby":
Klausoties amerikāņu "Goo Goo Dolls" jauno plati, galvā ienāca salīdzinājums ar lielveikalu produktu līnijām - desas, cepumi, tējas, kafijas un pat šņabis jau nopērkams ar, piemēram, "Rimi" marku. Kā likums - visi šie produkti cenā ir lētāki kā "oriģinālie", un, jāatzīst, daži no tiem ir visnotaļ baudāmi. Bet vairākumam kāda sirds iekšbalss liek iet garām. Grupai "Goo Goo Dolls" šo nevajadzētu ņemt personīgi, jo runa jau varbūt pat arī nav tieši par šo kolektīvu, bet par visu šo mūsdienu melodiskā poproka masveida piedāvājumu. Tiesa, "Goo Goo Dolls" vēsture ir sena - tā dibināta 25 (!!!) gadus atpakaļ, 1986.gadā, - laikā, kad no skatuves nosvilpa ikvienu, kuram nebija pūdeļa frizūras vai spīdīgas disko žaketes. Džons Rzezniks ar kolēģiem, atšķirībā no daudziem saviem laikabiedriem, skatuves dēļus min joprojām.
Sākums grupai, šķiet, bija interesantāks kā turpinājums. 1986.gadā Rzezniks kopā ar Robiju Takaku un Džordžu Tutusku nodibināja grupu "The Sex Maggots" ("Seksa tārpi"). Un man, tāpat kā, domāju, visai mūziku klausošai sabiedrībai, ir tikai viens jautājums: "Veči, vismaz nosaukums jums bija kruts! Kāpēc tas bija jāmaina?!" Visticamāk, man atbildētu, ka būt par "Goo Goo Dolls" ir daudz pieklājīgāk, kas palīdzētu vienkāršāk iekarot arī mūzikas tirgu. Tās ierakstu kompānijas gan ir baigās maitas! Bet kaut kas ar to seksa padarīšanu jau vienalga ir palicis - ja nemaldos, "goo goo" meitenes ir tās, kuras pupu un dibena starpas tīra, rīvējoties gar metāla stieni publiskās vietās. Vai arī tās, kas to pašu dara būros. Ne zoodārzā, bet naktsklubos. Kaut gan, pa lielam, - kāda tur atšķirība?
Tātad tik daudz nu ir par "Goo Goo Dolls" zināms - viņi ir melodiskā poproka pārstāvji, četras reizes nominēti "Grammy" balvai, trīs no kurām bija par dziesmu "Iris" 1998.gadā. Balvu iegūt gan nav izdevies. Toties no pārlieku lielas drillēšanas radiostacijās nelielus šermuļus no dziesmas "Iris" - gan.
Plate "Something for the Rest of Us" ir devītā grupas karjerā. Britu "BBC" mūzikas apskatā tā nosaukta par "vieglu ausīm". Tālāk seko epiteti par pārlieku metaforām bagātiem tekstiem un savā ziņā plates "nolikšana". Savukārt vienkāršie cilvēki slavē grupu par to, ka tā ļoti labi pazīst savu publiku, zina tās gaumi un vajadzības. Un tieši tāpēc "Goo Goo Dolls" ir saglabājusi stabilu fanu pulciņu cauri visiem šiem gadiem. Uz to pašu norāda arī "Q Magazine", piebilstos, ka jaunā plate "Something for the Rest of Us" ir prieks un laime jau esošajiem grupas faniem, taču "tajā nav nekā tāda, kas piesaistītu jaunu auditoriju."
Tātad kopsavilkums ir gaužām vienkāršs - grupas "Goo Goo Dolls" jaunā plate ir labs sabiedrotais: neuzbāzīgs, korekts, pieklājīgs. Ja tās kompānijā jums gadīsies skaļi palaist gāzītes, kompanjons izliksies, ka nekas nav bijis, bet no viņa šādu "dabisko procesu" skaļu izpaušanu nesagaidīsiet. Ja jums ir skumji, nomāc bēdas, droši varat ar viņu par to izpļāpāties. Tikai negaidiet atbildi - jūsu sarunu biedrs žūžinās savu dziesmu, un panāks pašu galveno - jūs radīsiet mieru sirdī un dvēselē. Bet ko vairāk no "Goo Goo Dolls" jaunās plates "Something for the Rest of Us" gan negaidiet. Un, domāju, viņi ne uz ko vairāk arī nepretendē.
Albuma vērtējums: 5/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3/5
Q: 3/5
Rolling Stone: 2/5
The Stylus: 7/10
Šarlotai Pererai bija visi priekšnoteikumi dienās kļūt par izcilu mūziķi - bērnībā deviņus gadus mācījusies klarnetes spēli ("Ak dievs, kā es varēju ar šo instrumentu tik ilgi noņemties"), apguvusi arī klavierspēles mākslu. Vārdu sakot, bija pavisam parasts bērns, kura vecāki labprātāk izvēlas sūtīt bērnu mūzikas skolā, nevis debašu pulciņā. Sak, izaugs vismaz par kārtīgu cilvēku, ne tikai prastu pļerkšķi. Tajā pašā laikā bija visi argumenti, lai Perera ar mūziku beigu galā būtu uz "Jūs" - kā jau iepriekš norādīts, klarnetes spēle viņai nepatika, bet desmit gadu vecumā klavierskolotāja paziņoja, ka nekāds pianists no viņas nesanāks. Parasti ar to bērnam visa muzikālā karjera ir cauri (vismaz man tā beidzās, kad klavieru skolotāja, uzskatot, ka man ir pārāk gari nagi, ar lielajām padomju laiku trulajām kancelejas šķērēm tos grieza nost).
Gadi gāja, un Pererai iekšā sēdēja kāds velniņš, kurš dīdīja atsākt kalpošanu skaņu mūzai. Un tā ari notika. Pieņēmusi skatuves vārdu "Big Fox", Perera sāka rakstīt mūziku. Par izbrīnu sev (jo viņa nekad to nebija darījusi), sanāca labi. Sanāca pat tik abi, ka viņas panākumiem noticēja mūzikas izdevniecība "Hybris", un jau pavisam drīz, 1.decembrī, dienasgaismu ieraudzīs "Lielās Lapsas" debijas albums. No tā jau nopludināti pāris singli - "Saturday" un "Boring Ones", un tie ļauj secināt, ka Zviedrijā ir dzimis, vai drīzāk - beidzot izgaismojies, jauns, tā sauktās, inteliģentās popmūzikas talants. Pereras paralēles mūzikā ir "Cat Power", "Feist", Regīna Spektora un citi. Trausla ir viņas mūzika. Tā ir tik smalka un trausla kā "Smalkā stila" Burkas kundzes karaliskais Dultona porcelāns - ar to ir jāapietas īpaši, un ziloņus tuvumā laist nedrīkst.
Koncertos Perera uzstāja kopā ar čellisti Gerdu Holmkvistu; klavieres ar čellu - tas jau vien izklausās smalki! Šo kopdarbu iespējams ievērtēt dziesmas "Dear Therapist" improvizētajā videoklipā, kas seko aiz "Big Fox" pirmo divu oficiālo singlu "Saturday" un "Boring Ones" videoversijām.
Papildus resursi:
http://bigfox.se
http://www.myspace.com/bigfoxmusic
http://www.facebook.com/bigfoxmusic
Foto raksta ievadā no "Big Fox" profila portālā "Facebook".
Šis ir vēl viens stāsts par kolektīvu, kurš, savācies, lai nospēlētu vienu koncertu, turpina to darīt joprojām un izdod plates vēl ilgi pēc "pirmā un vienīgā" koncerta. Norvēģu grupa "Kakkmaddafakka" ir nenosakāma skaita cilvēku muzikāla kopa, kuras kodols ir brāļi Aksels un Pēls Vindenesi. Šis Bergenas pilsētā bāzētais kolektīvs sastāv no klasisku mūzikas izglītību ieguvušiem jauniešiem, kas sapulcējās, lai 2006.gadā vietējā jauniešu centrā nospēlētu vienu koncertu. Tā lieta iepatikās, padevās, un jau gadu vēlāk viņi iznesa pasaulē savu debijas plati "Down To Earth".
Ja godīgi, nezinu kāpēc, bet, kā vēsta mediji, šī plate nesusi grupai "Kakkmaddafakka" tik negatīvas atsauksmes, ka tā drīz vien kļuva savā zemē visnotaļ zināma un populāra. Varbūt kritiķi pēla, bet publika to mīlēja, sevišķi viņu vitālo un atraktīvo uzstāšanos koncertos, kuros uz skatuves reizēm darbojas pat divpadsmit cilvēki.
Šajā gadā puikas ir sarūpējuši savu otro albumu "Hest". Tik pat dzīvelīgi kā koncertos, "Kakkmaddafakka" ir arī šajā platē. Jestro garastāvokli nodrošina dažādo mūzikas stilu kokteilis - šie norvēģi savā spēlē apvieno labāko, ko piedāvā poproks, apvienojot to ar džeza, disko un "funk" ritmiem. Protams, viņi noteikti ir izteikti favorīti paaudzei līdz 25, tiem, kas var viņu straujajām ģitāras stīgām izlēkāt līdzi; mēs, vecie, varam tikai mūzikas ritmā šūpot alus kausu un TV tālvadības pulti. Bet, kas noteikti ir ievērības cienīgi, tie ir "Kakkmaddafakka" videoklipi. Domāju, vidējais katra viņu klipa budžets ir ne vairāk kā pieci eiro. Bet jaunieši progresē arī šajā jautājumā - nevar i ne salīdzināt patiešām naivi smieklīgo dziesmas "Restless" video ar, piemēram, dziesmas "Gangsta" vizualizāciju. Vai arī "Your Girl", - beidzot kāds parāda tuvplānā, kā ir kārtīgi jālaizās (mūsdienu jaunatne taču to tā vēl sauc?). Vilšanos tik rada, ka nav parādīts, kā estētiski pareizi jālaiza kakls. Bet to jau var atrast cita rakstura interneta resursos. Un jā, man tomēr liekas, ka grupas nosaukumā slēpjas kāda rupjība. Šķiet, kaut kāds mazerfakers tur ir apslēpts...
Uzskatam divi video - "Restless" un "Your Girl", bet tūlīt aiz tiem visa grupas "Kakkmaddafakka" otrā plate "Hest", no kuras arī abas videoklipu dziesmas.
Papildus resursi:
http://kakkmaddafakka.com
http://www.myspace.com/kakkmaddafakka
http://www.facebook.com/kakkmaddafakkamusic
Foto raksta ievadā no grupas "Kakkmaddafakka" profila portālā "Facebook".
Vai zini, kā dzied egļu sveķu izgarojumus pārostījušies, pustransā esoši meža rūķīši? Vai kā savu kaisli dziesmu mūzai izrāda kaķis, kurš balderjāņus samaisījis un izdzēris ar ieskābušu kazas pienu? Protams, tiešu atbildi mēs nesaņemsim nekad, taču kā paaudze, kas uzaugusi ar "Brīnumzemes" pasaku sērijas grāmatām, pafantazēt mēs varam gan!
Es lieku savu balsi uz to, ka gan dziedoši meža rūķīši, gan apkaifojies kaķis dzied līdzīgi dāņu kvinteta "Figurines" dalībniekiem. Mads Kjergārds ar kolēģiem savā mūzikā prot radīt pasaku meža atmosfēru. Iedomājos, aiz liela koka saknēm, kas jau ložņā pa sūnām, jo zem zemes sen vairs nav vietas, ar ģitārām, bungām un kādu bandžo stāv un dzied pieci rūķīši. Kjergārds ir galvenais, pārējie četri viņam piepalīdz "ūjināt" piedziedājumus, bet vecā koka zarā sēd ūpis un mēģina atcerēties, kad pēdējo reizi ķemmējis uzacis. "Good Old Friends" - tā sauc "Figurines" koncerta nākamo dziesmu, kuru, gluži kā visas iepriekšējās, jaukā grupa savā maigajā "indie-roka" manierē dāvā faniem. Pie "Drunkards Dream" publika beidzot iesilst - divas vāveres uzsāk slaidu valsi, lācim pēc vakardienas joprojām sāp galva, bet, kamēr visi ir iegrimuši mūzikas taktīs, sesks veic netiklas darbības ar ģitāras futrāli, ko pret koku atstutējis "Figurines" viens no ģitārvīriem Kristians Hjelms.
Koncerta laikā grupa ir nospēlējusi labākās dziesmas no visiem saviem četriem albumiem, bet meža publikai jo īpaši patika "Figurines" trešās plates "When the Deer Wore Blue" repertuārs. Bariņš termītu, kas koncertu noskatījās, caurbraucot no viena "jauno projektu" koka ēku ciema, kurš nu kaut kur pazudis, uz otru, skaļi apgalvoja, ka vislabāk grupai tomēr bija padevies debijas albums "Shake a Mountain". Viņam nepiekrita vilks ar koka kāju, kuru bija zaudējis karā pret kaimiņmeža ežiem: "Neviens "Figurines" albums pat tuvu nestāv viņu otrajam veikumam 2005.gada albumam "Skeleton"!" Termīti viņam, protams, nepiekrita un koka kāju nograuza.
Fināls bija klāt. Skanot grupas jaunākā albuma "Figurines" šā brīža lielākajam hītam "New Color", publika vai gluži apraudās, dziesmas izskaņā gaisā izšaujoties trim krāsainām raķetēm - tās izšāva vecais skunsks, izmantojot raķešu palaižamo iekārtu, kas darbojas, enerģijā pārstrādājot viņa smaku. Viss ir beidzies... Publika lēnām izklīst, termīti dodas uz nākamo ciemu, vilks pēc jaunas koka kājas, bet grupa "Figurines", kā allaž, ir ceļa jūtīs uz nākamo mežu, kur to gaida tik pat raiba publika.
Un kamēr es narkologu uzraudzībā ārstēju atkarību no balderjāņu maisījuma ar ieskābušu kazas pienu, aicinu pievienoties "Figurines" cienītāju pulkam, iepazīstot viņu trešo plati "When the Deer Wore Blue", bet pirms tam video dziesmai "New Colors" no grupas jaunākā albuma "Figurines".
Ja Leonardam Koenam pavisam nejauši kaut kādu iemeslu dēļ (katra vīrieša mūžā taču pienāk tāds brīdis) ienāktu prātā doma: "Diez, kāds es izskatītos, ja būtu sieviete? Tik pat muzikāla, kāds jau esmu. Un vēl pie tam afroamerikāņu izcelsmes!", viņam pilnīgi noteikti paveiktos - Etiopijā dzimusi un Somijā augusi Mirela Vāgnere būtu šis Koena sievišķais portrets. Ne tik daudz pēc vaiga, cik muzikāli. Bet ej nu sazini - varbūt arī pēc vaiga...
Spēlējot absolūtā minimālisma stilā, Vāgnere nespēj savu talantu notušēt nedz ar skaļiem bungu solo, nedz elektroniskiem efektiem, viņa vienkārši spēlē ģitāru un dzied savas sakomponētās dziesmas. Kad viņai bija sešpadsmit, tas viss sākās - radās "drūmas blūza un folka dziesmas, kas iziet caur kauliem". Šā gada februārī Vāgnere laida klajā savā vārdā nosauktu debijas plati. Somijā to uzņēma ar kritiķu gavilēm. "Viņa ir radījusi ko tādu, ko jūs mūsdienās nebūsiet dzirdējuši. Vāgneres dziesmas labi iederētos 1920.-ajos gados ASV Misisipi upes piekrastē, taču viņa ir šeit un tagad, 21.gadsimta otrajā gadu desmitā, un viņa ir no Somijas," jūsmo viens no viņiem. Savukārt Stīvam Šellijam no "Sonic Youth" atliek vien iekrist: "Patiešām brīnišķīgs ieraksts un dziesmas!"
Turpinājumā dziesmas "No Death" video, kā arī visa Mirelas Vāgneres debijas plate.
Papildus resursi:
http://www.myspace.com/mirelwagner
http://www.facebook.com/pages/Mirel-Wagner
http://www.bonevoyagerecordings.com/artists/mirel-wagner
Foto raksta ievadā no Mirelas Vāgneres profila portālā "Facebook".
Ziemassvētku laiks patiešām ir klāt! Tāds singlu un albumu birums, ka ja vien visus sapirktu, radi paliktu bez dāvanām. Riktīgi aizkustināja londonieši "Dry The River" ar "Weights & Measures" - ja ārā būtu balts sniegs, šī būtu mana šā brīža Ziemassvētku dziesma. Taču, sniega nav, un dziesmai skaista klipa arī - tāpēc šonedēļ stringus ar apzeltītu uzrakstu "Nedēļas singls" uz tās dibena šņores saņem Ādams Jangs un viņa kolēģi, kas veido projektu "Owl City". Lai arī dziesma "Dreams Don't Turn To Dust" ir jau piektais singls no grupas trešā studijas albuma "All Things Bright and Beautiful", varbūt tieši tas šim kolektīvam liks pievērst uzmanību tādiem atpalikušiem mūzikas interesentiem kā es.
Izcilas dziesmas šonedēļ piedāvā arī citi - "Death Cab For Cutie" septītā albuma "Codes and Keys" otrais singls "Stay Young, Go Dancing" ir vienkārši pacilājošs, bet briti "Hyde & Beast" dziesmas "You Will Be Lonely" video versijā izmanto pēdējā laikā tik populāros dzīvniekus - viņiem tas ir nobēdājies lāčuks, bet, ja atmiņa neviļ, "Coldplay" jaunākajam singlam "Paradise" tas bija zīlonītis.
NEDĒĻAS SINGLS! "Owl City" – "Dreams Don't Turn To Dust"
"2:54" – "Scarlet"
"The Collective" – "Teardrop"
"Death Cab For Cutie" – "Stay Young, Go Dancing"
"Dry The River" – "Weights & Measures"
Ed Sheeran – "Lego House"
Estelle – "Back To Love"
"Hyde & Beast" – "You Will Be Lonely"
Kate Bush – "Wild Man"
"Oh Land" – "White Nights"
"One Direction" – "Gotta Be You"
"Red Hot Chili Peppers" – "Monarchy Of Roses"
"The Saturdays" – "My Heart Takes Over"
"Westlife" – "Lighthouse"
Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Angels & Airwaves" – "Love Parts One & Two"
Bill Ryder – Jones – "If…"
"Cynic" – "Carbon Based Anatomy"
Drake – "Take Care"
"Electric Empire" – "Electric Empire"
"The Fall" – "Ersatz G.B"
"Gym Class Heroes" – "The Papercut Chronicles II"
"JLS" – "Jukebox"
Liz Green – "O, Devotion"
"Los Campesinos" – "Hello Sadness"
"Parade" – "Parade"
Pixie Lott – "Young, Foolish, Happy"
"REM" – "Part Lies, Part Heart, Part Truth, Part Garbage 1982-2011"
Seasick Steve – "Walkin' Man: The Very Best Of Seasick Steve"
"Screaming Trees" – "Last Words: The Final Recordings"
"Snow Patrol" – "Fallen Empires"
William Shatner – "Seeking Major Tom"
Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?
Bill Ryder – Jones – "If…"
28 gadus vecais angļu īsfilmu mūzikas komponists Bils Raiders Džouns neatstās vienaldzīgu nevienu mūzikas gaumē pieaugušu klausītāju. Nosvērti melodiskas ģitāras, un sajūta, ka, lai kur mēs arī visu līdzšinējo dzīvi būtu skrējuši, tam nav bijusi nekāda jēga - visu izsaka, vai silda dvēseli. Raiders Džouns silda.
Liz Green – "O, Devotion"
"Spocīgi un brīnišķīgi," tā par amerikāņu dziedātājas Lizas Grīnas debijas plati raksta avīze "Sunday Times". "Brīnišķīgi!" - tā, savukārt, par to pašu apgalvo britu "The Guardian". Un atliek vien abiem noticēt. Folkmūzikas cienītājiem noteikti!
"Snow Patrol" – "Fallen Empires"
Pastāv uzskats, ka īri "Snow Patrol" ir britu supergrupas "Coldplay" jaunākie brāļi. Vismaz muzikāli. Šīs teorijas atbalstītājiem ir skaidrs - nekas nenotiek tāpat vien. 24.oktobrī savu piekto plati "Mylo Xyloto" izdeva "Coldplay", bet, šeku, nepilnu mēnesi vēlāk, tiesa, jau sesto albumu "Fallen Empires" izdod arī "Snow Patrol". Un, ja godīgi pieiet pie lietas, - "Snow Patrol" savulaik savu debijas plati izdeva divus gadus agrāk kā "Colplay", attiecīgi - 1998. un 2000.gadā. Tā kā vēl var pastrīdēties, kurš te ir lielais un kurš - mazais brālis. Bet jaunā plate - noteikti klausāma!
Foto raksta ievadā "Owl City" no www.europeanhitradio.lv.
Atzīšos, latviešu mūzika nav mans iecienītākais žanrs. Manā ieskatā mums populārā mūzika beidzās astoņdesmito sākumā, līdz ar Ojāra Grīnberga & Margaritas Vilcānes un Noras Bumbieres & Viktora Lapčenoka noiešanas no skatuves. Vēl mazliet "jūtu" astoņdesmito vidus un nedaudz uz beigām mūziku, bet deviņdesmitajos - tur nu sākas slima suņa murgi! Tik uz deviņdesmito beigām, šķiet, kaut kas mazliet uzlabojās. Par latviešu tautas muzikālo degradāciju gan jāpasakās valsts finansētajam "Latvijas Radio 2". Ja nu jaunā kultūras ministre solās veikt šajā jomā reformas, tad pirmais būtu nolemt slēgt to balagānu vai izdevīgi pārdot, naudu investējot, piemēram, "Radio Klasika" attīstībai. Bet, kā teiktu bijušais kardināls Pujāts, es jau esmu tikai "fantazjors".
Lai nu kā, saņēmos un par godu Latvijas dzimšanas dienai mēģināju apkopot desmit dziesmas, kas man tomēr liek justies lepnam, ka esmu latvietis. Ja vēl mēs naturalizētu Eltonu Džonu...
