sestdiena, 2015. gada 31. oktobris

Ryan Adams - "1989" (2015)

Cilvēkiem ap četrdesmit, sevišķi vīriešiem, galvā mēdz saslēgties vadiņi, un viņi izdara pārsteidzošas un neizprotamas lietas. Apprecēt jaunu sievu, pilnā alpīnista ekipējumā uzkāpt Bastejkalnā, izslaukt kazu vai bez ķirurģiskas iejaukšanās nomainīt tai dzimumu - tie ir tikai daži piemēri. Bet, šķiet, pārspļāvis visus ir amerikāņu folkroka mākslinieks Raians Adams (40). Viņš ir ņēmis un pārdziedājis, lai dies' nogrābstās, visu Teilores Sviftas jaunāko albumu "1989". 

SVIFTAS DZIESMĀS "MAZ BULŠITA"

Ņemot vērā Sviftas neizskaidrojamo, globālo popularitāti, nebūtu nekas pārsteidzošs, ja šādu soli spertu kāds, kuram sevi vēl jāpierāda. Bet ko, un galvenais - kam, kaut kas bija jāpierāda Adamam? "Es esmu [Sviftas] fans, kopš [viņas 2008.gada albuma] "White Horse"," sarunā ar žurnālu "Rolling Stone" atklāj Adams. "Viņas dziesmas ir pamatīgas." Tur esot "maz bulšita", apgalvo Adams. Protams, Sviftas albums "1989" bija Adama tūres autobusa fonotēkā, un tas tur skanējis nepārtraukti. Un tā mūziķim radās "dīvaina doma" ierakstīt visu šo albumu pilnībā no jauna, tikai akustiskā versijā (tiesa, intervijā žurnālam "Entertainment Weekly" Adams minēja citu lēmuma pieņemšanas momentu - pērnā gada Ziemassvētku laiku, kuru viņš vienatnē pavadīja depresīvā noskaņojumā, jo izšķīrās no sievas - aktrises un dziedātājas Mendijas Mūras).

Šo dīvaino ideju Adams realizēja. Trīs nedēļu laikā plate tika pārskaņota "Adama noskaņās", kurās galu galā izpalika akustiskās versijas, bet kuras tika papildinātas ar stīgu instrumentiem. Sākumā apjukušais četrdesmitgadnieks bija plānojis šo ierakstu dāvināt un radīto Sviftas dziesmu programmu spēlēt tikai draugiem, tai skaitā pašai Sviftai. Taču, kad viņa aiz sajūsmas par rezultātu iesvilusies, Adams nolēma, ka tam jābūt viņa kārtējam albumam. Divas nedēļas pēc izdošanas (21.septembrī) Adama "1989" bija pārdots jau 50 tūkstošos digitālo kopiju un tapis par 2015.gada lielāko pārsteiguma albumu.

IESPĒJA "SPOTIFY" LIETOTĀJIEM

Tas, ka platei ir komerciāli panākumi, nav pārsteigums. Pirmkārt, Sviftas popularitāte žilbina, viņa ar šo albumu "1989" šobrīd atrodas komerciāli ļoti veiksmīgā turnejā, turklāt Sviftas aizliktais vārds ir vairāk vērts kā piecas ANO rezolūcijas kopā ņemtas (lai atceramies "Apple Music" piekāpšanos māksliniekiem honorāru jautājumā pēc Sviftas iejaukšanās, un šī paša "Apple Music" ietvaros skanošā globālā radio "Beats 1" intervijā viņa Adama plati nu ļoti saslavēja!). Cits jautājums - kāds ir albuma vēstījums un, tā teikt, sausais atlikums? 

Skaidrs, ka ieguvējs no šī visa ir tieši Adams. Ne jau Adama fani tagad pirks Sviftas plates. Savukārt ar Sviftu apsēstie Adama plati gan! Turklāt visiem "Spotify" lietotājiem, kuriem jau pieminēto honorāru dēļ Sviftas dziesmu katalogs nav pieejams, šī ir iespēja vismaz attālināti saprast, par ko tagad pasaule jūk prātā. "Man tās [Sviftas dziesmas] nozīmē to pašu, ko manis paša dziesmas," savu gluži organisko saplūšanu ar jauno popzvaigzni izskaidro Adams. "Pretējā gadījumā es tās nemaz nebūtu dziedājis." Āmen!


2015, www.musicstories.lv

ceturtdiena, 2015. gada 29. oktobris

Emily Kinney - "This Is War" (2015)

Emīlijas Kinejas vārds, domājams, nevienam neko dižu neizsaka. Varbūt nedaudz vairāk izteiktu Betas Grīnas vārds, bet arī diez vai. Savukārt seriālu "Staigājošie miroņi" jeb "The Walking Dead" nezina tikai retais. Un Beta Grīna ir blondā meitene, kura bija meita sirmajam vīram Heršavam. Abi gan seriālā ir jau pagalam - Heršavam galvu nocirta pustrakais Admirālis, savukārt Betu ar šāvienu vēderā likvidēja kāda kareivīga dāma, kura par to pretī saņēma līdzvērtīgu velti, tikai pierē.

Nu lūk, un šī Beta Grīna dzīvē saucas Emīlija Kineja. Izskatās, beigta viņa padarīta tikai "Staigājošajos miroņos", jo reālajā dzīvē Kineja ir pie labas veslības. Un turklāt dzied! Izrādās, trīsdesmit gadus (!!!) vecā aktrise nupat laidusi klajā jau savu trešo albumu "This Is War" (amizants nosaukums staigājošo miroņu kontekstā). 

Iespējams, visprātīgāk būtu nodibināt kādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju ar mērķi noskaidrot, kas Kinejai padodas labāk - cirst galvas sadalīšanās stadijā esošiem staigājošiem radījumiem vai dziedāt. "Staigājošajos miroņos" Beta no pelēkas peles beigās pārvērtās par samērā spilgtu personību, taču vienmēr palika otrajā plānā. Šķiet, ar mūziku ir tas pats. Tikai bez beigām un spilgtas personības.

Ar dalību šajā šausmu seriālā (viņa, starp citu, atveido ekrāna varoņus vēl citos TV stāstos, piemēram. "The Flash", "Masters of Sex" un "The Knick") Emīlija Kineja savu ir panākusi - ja smalkās balss īpašniecē neatpazītu trauslo Betu Grīnu, vismaz šī rakstiņa šeit, visticamāk, nebūtu. 

Un tagad vēlreiz izbaudīsim Betas Grīnas bojāejas epizodi (sākt skatīties kaut kur ap 3:50): 



2015, www.musicstories.lv

otrdiena, 2015. gada 27. oktobris

Janet Jackson - "Unbreakable" (2015)

Dženeta Džeksone (49), protams, vienmēr paliks popa karaļa Maikla Džeksona māšele, un, iespējams, reiz senā pagātnē - astoņdesmitajos, deviņdesmito sākumā - šis radniecības fakts daudziem šķita galvenais iemesls mākslinieces panākumiem. Taču tas nav taisnīgi - Dženetas Džeksones sniegums un muzikālā izaugsme, būsim godīgi, ir bijusi daudz vienmērīgāka un stabilākā kā slavenajam brālītim. Ja Maikla Džeksona plānotā atgriešanās 2009.gadā, kura nenotika mākslinieka nāves dēļ dažas nedēļas pirms koncertsērijas sākuma, šķita uzspēlēti mākslīgs mārketinga triks ar vienkāršu mērķi nopelnīt, kam, vismaz tīri vizuāli, Džeksons vairs fiziski neturēja līdzi, tad ar Dženetas kundzi ir pavisam savādāk.

TŪRI IZPĀRDOD STUNDU LAIKĀ

Oktobra sākumā iznākušais Džeksones jaunais albums "Ubreakable", kas ir viņas pirmā plate, kopš brāļa nāves, ir pilns ar norādēm un emociju uzplaiksnījumiem, kam par iemeslu ir piedzīvotā traģēdiju. Taču plates nosaukums ("Nesalaužama") atbilst gan pašai Džeksonei, gan jo īpaši viņas publikai. Pusmūža vecuma dziedošās dāmas šobrīd jūtas labi, uzstājoties izpārdotos koncertos Lasvegasas kazino, tā nopelnot brangus honorārus (Šenija Tveina, Meraija Kerija). Savukārt Džeksone parāda snobiskajai kazino publikai vidējo pirkstu (tiesa, 7 gadu vecumā viņa tur ir uzstājusies, bet tas neskaitās!) un dodas pasaules koncerttūrē. Šobrīd tā noris ASV un nedaudz vēlāk Japānā, bet nākamā gada marta beigās pārcelsies uz Eiropu, un 27.aprīlī viesosies Latvijai ģeogrāfiski tuvākajā vietā Stokholmā. Un kas patiesībā ir aizraujoši - tūres pirmā daļa, kas 22.novembrī noslēdzas Japānā, pamatā tika izpārdota dažu stundu laikā un, pieļaujams, ka arī otrā daļa piedzīvojusi tādu pašu likteni. Publika ir nesalaužama, un tā grib dzirdēt Dženetu Džeksoni! Un redzēt!

Emocijas gan ir viena lieta, tās mēdz būt staipīgas, un staipīgas substances nav tas labākais, uz ko balstīt stingru viedokli. Pavisam kas cits ir cipari un statistika. Un tā Džeksones gadījumā runā pati par sevi. Par tradīciju jau kļuvusi Džeksones plašu debija "Billboard" albumu topa pirmajā vietā - "Unbreakable" to ir paveicis līdzīgi kā iepriekšējā plate "Discipline" (2008), kā arī vēl četri albumi iepriekš. Šobrīd Džeksone ir starp dāmām trešajā vietā "Billboard" Nr.1 albumu skaita ziņā - pirms viņas ir Bārbra Streizande (bet protams!) ar desmit un Madonna ar astoņām platēm.

KATRĀ DESMITGADĒ PA NR.1 ALBUMAM!

Tomēr ir vēl kāds statistikas rādītājs, kurš Džeksoni ne tikai ieceļ dažu izredzēto pulciņā, bet arī raksturo viņas iepriekš pieminēto panākumu pastāvību. Proti, Dženeta Džeksone ir viena no trim mūziķiem, kurai vismaz viens "Billboard" Nr.1 albums ir bijis katrā no pēdējām četrām desmitgadēm: "Control" (1986), "Rhythm Nation 1814" (1989), "janet." (1993), "Velvet Rope" (1997), "All for You" (2001), "Discipline" (2008) un nu arī "Unbreakable" (2015). Pārējie divi šī goda pulciņa dalībnieki ir Brūss Springstīns un, protams, Bārbra Streizande. Streizande turklāt ir vienīgā, kurai vismaz viens Nr.1 albums bijis katrā no sešām iepriekšējām desmitgadēm, bet šoreiz ne par to. Šie ir mūzikas, nevis kapeņu stāstiņi.


2015, www.musicstories.lv

svētdiena, 2015. gada 25. oktobris

Kacy Hill - "Bloo" (EP, 2015)

Hipohopa mākslinieka Kenjas Vesta bijusī skatuves dejotāja Keisija Hila ar savu kādreizējo priekšā repotāju nu ir pavisam citās attiecībās - Vests, pārstāvot ierakstu kompāniju "G.O.O.D. Music", ar Hilu parakstījis līgumu par albumu izdošanu. Jo, izrādās, rudmatainā deju meitene it labi prot arī dziedāt. Viņas debijas singlalbums "Bloo" ļauj prognozēt, ka Hilai panākumi ir teju garantēti, cik nu vispār šajā dzīvē kaut ko var garantēt. Dziedātājas Adeles (kura, starp citu, pavisam drīz, iespējams, klajā laidīs iepriekš neizziņotu jauno albumu) faniem Hila varētu patikt. 

Hila ir tendēta uz eksperimentiem. Ko gan citu var sagaidīt no 21 gadus jaunas meitenes, veicot savus pašus pirmos soļus mūzikas industrijā kā dziedātājai, nevis lēkātājai skatuves dibenā aiz kāda, kurš klepo mikrofonā skatuves priekšā. Pēc skata un balss Hila atgādina Toriju Emosu - abas rudmatinās sirēnas savās balsīs spēj sapiņķerēt ikvienu, kas tām ļaujas. Paaudžu maiņa tā saucamajā alternatīvajā popmūzikā notiek šorīd!


2015, www.musicstories.lv


piektdiena, 2015. gada 23. oktobris

"Majical Cloudz" - "Are You Alone?" (2015)

Kad dziedātājas Lordes pērnā gada Ziemeļamerikas tūres koncertu iesildītāji - Monreālas duets "Majical Cloudz" - uzkāpa uz plaši un ar vērienu iekārtotās skatuves un sāka uzstāšanos ar ērģelītēm un miksa pulti, tas izskatījās, mazākais, komiski. Bet dziedātājs Devons Velšs un ērģelnieks Metjū Oto mulstošajai publikai deva labu mācību - mazāk nozīmē vairāk! 

Dueta otrais albums "Are You Alone?" ir stāsta par pieticību mūzikā turpinājums. Un ērģelnieks, starp citu, arī nozīmē ērģelnieku, jo plates taustiņistruments ir ierakstīts baznīcas ērģeļu skaņu reģistros. Plates tituldziesmā ir vārdi: "Sarkanvīns un miega zāles / Tu saki, tev ir jāmirst, bet tu joprojam esi šeit." Lirika, kura attiecināma uz visu albumu - tu it kā esi šeit, bet patiesībā neesi, jo "Are You Alone?" cēlējspēks ir mazliet pārāks par Zemes pievilkšanās spēku. 


2015, www.musicstories.lv

trešdiena, 2015. gada 21. oktobris

Selena Gomez - "Revival" (2015)


"Es strādāju jau kopš septiņu gadu vecuma. No 17 gadu vecuma esmu bijusi UNICEF vēstniece (viņa ir visu laiku jaunākā UNICEF vēstniece - aut.), [Tāpēc] nokļūt tabloīdu stāstos ir tik nožēlojami. Tas pazudina visu, kas man šajā biznesā patika," Šādi žurnālā "Billboard" sūdzas Selīna Gomeza. Un ko gan citu lai divdesmit trīs gadus vecā meitene sagaida no pasaules, kurai viņa vienmēr asociēsies ar Disneja studijas filmām un publiskām attiecībām ar citu šovbiznesa upuri Džastinu Bīberu. 

ŠOVBIZNESA UPURI


Upuri ir abi, jo šis "ļaunuma iemiesojums" šovbizness bērnību atņēmis abiem. Sakritība vai nē, bet abi - gan Gomeza, gan Bībers - ar mēneša starpību izdod arī savas jaunās plates. Abas ar līdzīgu misiju - pierādīt sevi kā nobriedušas personības. Pirmais iznācis Gomezas albums "Revival". Nosaukums ("Atdzimšana") neesot tikai mārketinga triks vai poēzija, tas esot reāls process, ko šobrīd piedzīvo pati Gomeza. 

Savu aktrises karjeru Gomeza sāka vienpadsmit gadu vecumā filmā "Spy Kids 3-D: Game Over". Tālāk seko neskaitāmas princešu filmas un animācijas filmas (ar Gomezas balsi aizkadrā). Spēlēt princeses, pieļaujams, ir jauki līdz noteiktam vecumam. Pēc tam meitenēm izaug krūtis, sakuplojas dibeni, un viņas sāk filmēties tādās bezgaumībās kā filmā "Spring Breakers" (2013), kurā, šķiet, Gomeza ar kolēģēm redzamas vienīgi bikīni (pat tiesas priekšā!). Imidžs bija radīts, un no tā nu jātiek vaļā.

TOP PAR SIEVIETI BEZ ĶIRURĢISKAS IEJAUKŠANĀS

"Revival" plāns ir tieši tāds - transformēties no tīņu zvaigznes par sievieti, no Bībera bijušās par brīvu meiteni! Izskatās, albuma pirmā singla "Good for You" video bija jārada tāda kā šoka terapija, jo tajā Gomeza par sievieti ir transformējusies efektīvi bez gala. Erotiski vārtoties gultā, pusplikai šiverējot pa dušu un guļot uz grīdas kā šunelim, kurš gaida, kad saimnieks tam pakasīs nabu un pupeļus, Gomeza piesaka sevi kā 2015.gada jutekliskākā videoklipa aktrisi. "Tas ir pa to, kā es jūtos," klipa vadlīnijas atklāj Gomeza. "Jā, tas [video] ir seksuāls un valdzinošs, bet tas ir tas, kas [sievieti] padara par sievieti." 

Klausītājam, kurš Gomezas daiļradei līdzi sekojis minimāli (tiešām tikai dzelteno ziņu virsrakstu līmenī), "Revival" varētu būt ne tikai meksikāņu asinīm škaidītās meitenes atdzimšanas, bet pat piedzimšanas albums. Atšķirībā no viņas debijas plates "Stars Dance" (2013), jaunajā albumā teju visas dziesmas Gomeza ir sacerējusi pati. Ja iepriekšējā albuma producenti, acīmredzot, vēl baidījās meiteni muzikāli padarīt par sievieti, tad "Revival" to izdara dabiski un bez ķirurģiskas iejaukšanās. 

PATIESAIS PROMBŪTNES IEMESLS

Ja par medicīnu, pasaulei ir jāzina vēl viena lieta par Gomezu. "Stars Dance" tūres noslēdzošo posmu jaunā popzvaigzne atcēla un pazuda no sabiedrības acīm. Baumās par nespēju sadzīvot ar šķiršanos no Bībera, kas it kā novedusi meiteni līdz pašnāvības mēģinājumam, sadzeroties daudz tablešu, patiesībai atbilst tikai sadaļa par tabletēm. Tās viņa dzēra daudz, jo pērn janvārī Gomezai tikai diagnosticēta Lupus slimība. Tā ir autoimūna slimība, ko raksturo akūti un hroniski iekaisumi dažādu orgānu audos. "Tas ir [iemesls], kāpēc bija pārtraukums," atzīst pati dziedātāja. "Man varēja būt arī insults."

Pie malas medicīnu, vairs neesošas attiecības un briesmīgas filmas! Klausītāja priekšā stāv no jauna dzimusi popmūzikas zvaigzne vārdā Selīna Gomeza. Un lai veci, iekodēti stereotipi par šo meiteni nemazina vēlmi nobaudīt, ļoti ticams, šī gada labāko popmūzikas plati. 


2015, www.musicstories.lv

pirmdiena, 2015. gada 19. oktobris

Vai grupa "U2" ir nonākusi līdz savām loģiskajām beigām?


Īru supergrupa "U2" varētu arī vairs neizdot nevienu albumu, bet vienalga visu atlikušo mūžu koncertēt izpārdotās stadionu tūrēs. To grupai nodrošina tās jau teju četrdesmit gadu ilgusī karjera un tajā sastrādātais un nākamajām paaudzēm atstātais mantojums. Tomēr pēdējā gada laikā īru vīrus ir vajājusi viena nelaime pēc otras, un gan intervijās no žurnālistu puses, gan vienkāršās fanu virtuves sarunās par rutīnas jautājumu kļuvis šis: "Vai grupa "U2" ir nonākusi pie savām loģiskajām beigām?"

VEIKSMES ĒNĀ

Pirms četriem gadiem "U2" noslēdza savu "360°" koncerttūri, kas joprojām ir visienesīgākā mūzikas vēsturē - 110 koncertos tika iekasēti 736 miljoni ASV dolāru! Stadioni bija stāvgrūdām pilni, visi šovi izpārdoti, dzīve gāja tikai augšup. Taču jau šīs turnejas laikā "U2" līderis Bono grupas konsultantam Geivinam Fraidejam atklāja, ka nākamai tūrei vajadzētu būt intīmākai, raksta mūzikas žurnāls "Q", kura oktobra numura "vāka raksts" ir tieši par "U2". Šo "intīmo konceptu" grupa nolēma realizēt sava jaunākā albuma "Songs of Innocence" koncertsērijā "Innocence + Experience Tour", kas šobrīd no Amerikas kontinenta ir pārcēlusies uz Eiropu un 28.novembrī noslēgsies grupas dzimtajā Īrijā.

Pagājušā gada septembrī iznāca "U2" pēdējais albums "Songs of Innocence", un tas, saprotams, bija par iemeslu virknei interviju ar grupu un pastiprinātai uzmanībai vispār. Un jau tad nevarēja nepamanīt, ka gan mūzikas prese, gan arī paši mūziķi gluži kā "aizmirst" savu 2009.gada albumu "No Line on the Horizon". Izrādās, kā sarunājuši, visi šo plati uzskata par absolūtu rodošu izgāšanos. "Q" to nosauc par "juceklīgu", bet pērn žurnāla "Rolling Stone" vāka rakstā par šo albumu izvairījās runāt pat paši grupas dalībnieki, sakot, ka tieši "Songs of Innocence" atkal ir ceļš augšup "U2" radošuma kalnā. 

NEĒRTAIS DARĪJUMA AR APPLE

Nepamatoti, bet, acīmredzot, "U2" biklums par it kā neveiksmīgo plati pagrūda grupu uz pavisam neapdomīgu soli - kādā jaukā dienā aptuveni pusmiljarda "Apple" mūzikas lejupielāžu veikala "iTunes" lietotāju fonotēkās ne saukts, ne aicināts parādījās "U2" albums "Songs of Innocence". Grupai jau bija sadarbība ar "Apple" iepriekš 2004.gadā, kad tā ļāva kompānjai savu tolaik vēl inovatīvo produktu "iPod" reklamēt, izmantojot plates "How to Dismantle an Atomic Bomb" singlu "Vertigo", kā arī, izlaižot limitētu "iPod" skaitu, kuros jau ir pieejama visa "U2" diskogrāfija. Toreiz ar sadarbību apmierinātas bija abas puses. Bet teiciens par atkārtotas iekāpšanas vienā un tajā pašā upē neiespējamību, acīmredzot, nav bez pamata. 

Daudzi to uzskatīja par bezgaumību. Tāda līmeņa grupai bez maksas piedāvāt savu albumu - tas katastrofāli devalvē šīs mūzikas vērtību! Un ar "Songs of Innocence" notika tieši tā. "Vai es no tā jutos neērti? Jā, dažreiz jutos," savas izjūtas par darījumu ar "Apple" žurnālam "Q" atklāj "U2" bundzinieks Lerijs Mulens jaunākais. "Vēlāk man bija vēl neērtāk. [Bet dažreiz] sūdi notiek!" Savā ziņā viņam piekrīt grupas basģitārists Adams Kleitons, kurš atzīst, ka no šī reklāmas pasākuma jau bija gaidījis zināmas negatīvas atsauksmes. "Ko es negaidīju - ka cilvēkiem par [šīm] dziesmām būs tik maza interese," viņš neslēpj rūgtumu. "[Un] tad sekoja [Bono] riteņa avārija." Un šī avārija ir nākamā neveiksmīgā epizode grupas dzīvē pēdējā gada laikā.

VELOSIPĒDA AVĀRIJA

Pagājušā gada novembrī Ņujorjas Centrālparkā "U2" līderis Bono pamanījās iekļūt negadījumā ar velosipēdu. Lai gan presē sākotnēji parādījās ziņas par "tikai" salauztu roku, sekas slavenajam mūziķim bija daudz smagākas. Vēlak pieejamā informācija atklāja, ka negadījuma laikā bez rokas, pleca un elkoņa savainojuma Bono ir guvis arī acs dobuma bojājumus. Lai novērstu akūto situāciju, ārsti mūziķim veica operāciju, kas ilga piecas stundas. "Vēl tagad, piecus mēnešus pēc notikušā, kad grupa gatavojas "Innocence + Experience" tūrei, Bono nav pilnībā atveseļojies," pavasarī ziņoja slavenību aprakstītājs žurnāls "The Hollywood Reporter", liekot zem jautājuma zīmes gan plānotās tūres norisi, gan visas grupas nākotni.

Pamats bažām ir. Vēl gandrīz gadu pēc negatījuma sekas ir redzamas. Vairāki sejas kaulu lūzumi un nedienas ar kreiso roku liek par sevi manīt. "Viņš man parādīja savu roku," stāsta "Q" žurnālists Dorians Linskejs, kurš pavadīja grupu tās koncerttūres Bostonas koncertā un fiksēja notikumus aizkulisēs. "Divi pirksti ir palikuši stīvi un tos nevar [līdz galam] izstiept, un tas nozīmē, ka, iespējams, viņš nekad vairs nespēlēs ģitāru," skarbs savās prognozēs par Bono nākotni ir Linskejs. "Tas neizskatās labi," piekrīt pats stīvo pirkstu īpašnieks, atzīstot, ka jaunā situācija ir viņam visai kaitinoša. 

NELAIMJU SĒRIJA TURPINĀS

Ar to gan grupas nelaimju sērija nebeidzās. Četras dienas pirms "Innocence + Experience" tūres atklāšanas 14.maijā Kanādas pilsētā Vankūverā Mullens saņēma vēsti par tēva nāvi. Trešdienā viņš piedalījās tēva bērēs Īrijā, bet jau ceturtdienas vakarā bija uz skatuves Vankūverā. "Es viņam biju apsolījis, ka apglabāšu viņu," norunu ar tēvu atstāsta Mullens. "Es jutos tik atvieglots, izpildījis savu solījumu, taču es arī jutos atvieglots, atgriežoties vietā, uz kuru es vienmēr tiecos, un tā ir grupa."

Vēl pēc divām nedēļām "U2" saņēma jaunu triecienu. Pēc tūres "Innocence + Experience" septītā koncerta 26.maijā Inglvudā savā viesnīcas numurā no sirdstriekas mira grupas koncerttūres menedžeris Denis Šīens. "Mums viņš pietrūkst vairāk kā cilvēks, nekā tūres menedžera," atzīst "U2" ģitārists Edžs. "Unikāls bija nevis tas, ko viņš darīja, bet tas, kāds viņš bija,"

NENOKĀPT NO AUGSTĀKĀ PJEDESTĀLA

Vai tas, ko mēs šobrīd vērojam, ir vienas no planētas Zeme lielākās rokgrupas beigu sākums? Vai arī pierādīsies teiciens, ka viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus? "Es domāju, mēs jau no paša sākuma tikām veidota kā īsta grupa," uzskata Edžs. "Es vienmēr domāju, ka "The Beatles" bija grūti, jo tur patiesībā bija trīs līderi, un katrs sacentās par vadību." Viņš uzskata, ka "U2" katra dalībnieka pienesums nepārklājas. "Doma ir tāda, ka neuzvar katrs personīgi. Uzvar grupa." Līdz ar to var secināt, ka nekādu iekšēju konfliktu dēļ "U2" izjukšana nedraud. 

Kleitons, kurš katrā koncertā velk kādas citas grupas T-kreklu, reiz izteicies, ka, iespējams, "U2" varētu kļūt mierīgāki. Pamest stadionu un pat arēnu līgu un pielāgoties nelielu koncertzāļu auditorijām (vispār jau "Innocence + Experience" tūre iet šajā virzienā, bet nu vienalga tie ir savi divdesmit tūkstoši skatītāju koncertā!). Bono: "Cilvēki saka, tev patīk Nīla Janga un "Radiohead" [mūzikas] intimitāte, tad kāpēc arī tev nevar būt vairāk privātu, nevis publisku ambīciju?" Un no Bono atbildes, izlobot to no metaforām par futbola komandu "Arsenal" un "Čempionu līgu", izriet, ka, ja reiz esi stāvējis uz pjedestāla augstākā pakāpiena, tad nokāpt kaut par vienu zemāk ir grūti. Vismaz tik paštaisnam radījumam kā cilvēks. 

Nekas nav beidzies. Par to liecina arī Mullena apņemšanās sekot kanādiešu žurnālista un iedvesmotāja Malkolma Gladvela grāmatas "Outliers" galvenajai atziņai - lai kaut kur sasniegtu izcilību, nepieciešamas aptuveni desmit tūkstoši treniņu stundas. Bītliem šādi mācekļa gadi bija viņu agrīnajā periodā Hamburgā, bet "U2" tādi ir izpalikuši. "Kad beigsies tūre, mums jādodas izbraukumā, kura laikā mums izklaides pēc jāmācās nospēlēt citu dziesmas, tad jādodas atpakaļ, un ar to, ko esam iemācījušies, jāieraksta albums," saka Mullens. Un, lai arī tas varbūt vairāk ir kā joks, indikācija ir uztverama skaidri un nepārprotami - "U2" turpināsies!


Foto raksta ievadā no riffyou.com.

2015, www.musicstories.lv

sestdiena, 2015. gada 17. oktobris

Lana Del Rey - "Honeymoon" (2015)

Elizabete Vūlridža Grānta jeb meitene, ko pasaule pazīst ar skatuves vārdu Lana Del Reja joprojām ir viena no mūsdienu populārās mūzikas mīklām. 2011.gadā, ieaijājot pasauli ar savu pirmo uznācienu dziesmu "Video Games", retais varēja Del Rejai prognozēt tik spožu karjeru. Turklāt viņas noslēpumainība un manieres padarījušas Del Reju par daudzu, īpaši jaunu, meiteņu elku, kurš savdabīgā veidā iedvesmo vēsu attieksmi pret visu, kas neskar personiski.

Trīsdesmit gadus vecā Del Reja ir atgriezusies ar jaunu plati "Honeymoon". Un, ja kāds domā, ka ar katru nākamo albumu viņas noslēpumu plīvurs top aizvien plānāks un plānāks, tas smagi kļūdās. Ir pilnīgi pretēji. Pēc "Video Games" varēja padomāt, ka tas ir izņēmums - viena dziesma, kas vairāk pretendē būt vakara miega dziesmiņa bērniem, ne globāls hits. Taču gan debijas albums "Born to Die" (2012), gan nākamais "Ultraviolance" (2014) kā ar pirkstu acī iebaksta, ka savu stilu Del Reja ieturēs. Izdos miega dziesmas ar atombumbas enerģiju.

Ar "Honeymoon" Del Reja ir gājusi vēl tālāk. Patiesībā, vēl tālāk pagātnē. Jo tā ir piecdesmito gadu "film noir" stilā ieturētu dziesmu virtene, katra no kurām varētu būt lielisks skaņu celiņš veciem melnbaltā kino krimiķiem ar Merilinu Monro vai Elizabeti Teilori galvenajās lomās. Šajā albumā jau vairs neizbrīna Del Rejas flegmātisms, bet pārsteigums ir tas, ka trešo plati pēc kārtas viņa šādi spēj ne tikai noturēt uzmanību, bet pat savā ziņā aizraut. 

"Del Rejas faktors" nenoliedzami ir viņas savdabīgais seksapils. Ja tādas popzvaigznes kā Nikija Mināža vai Rianna seksuālo pievilcību demonstrē, pēc iespējas skopāk piesedzot savus rausīšus, tad Del Rejas pievilcība slēpjas viņas it kā vēsumā. Reta tā fotogrāfija, kurā viņa redzama smaidām, dziesmu videoversijās Del Reja savu seksualitāti demonstrē, vairāk pavedinot ar skatienu, nevis plikumiem. Ja es būtu "film-noir" entuziaste Dita Rietuma, iespējams, lai nobildētos ar orgasmu sejā, pietiktu vien dažu akordu no "Honeymoon". Taču, par cik viss ir pavisam savādāk, tad atliek vien baudīt Lanas Del Rejas vēso atturību, prātā paturot rindiņas no viņas 2012.gada singlpates "Paradise" dziesmas "Cola": "Mans incītis garšo pēc pepsikolas." (My pussy tastes like Pepsi-Cola). Bez zemtekstiem. Jo man vairāk garšo kokakola.


2015, www.musicstories.lv

ceturtdiena, 2015. gada 15. oktobris

Don Henley - "Cass County" (2015)

Var jau, protams, teikt (un tā būs taisnība), ka leģendārajā amerikāņu kvartetā "Eagles" dzied visi čeri tā dalībnieki - vienādi dūšīgi un debešķīgi. Bet, kolīdz paklausies Dona Henlija solo plates, top skaidrs, ka, acīmredzot, viņam no četriem ir garākais kakls, kas mikrofonam ļauj piekļūt vistuvāk. Jo Henlija "kā viskijs nogatavinātā" ("Rolling Stone" citāts) balss - tā ir "Eagles" balss!

Sešdesmit astoņu gadu vecumā ticis pie pirmās solo plates piecpadsmit gadu laikā, Henlijs gremdējas pagātnē, aprušina un notīra savas saknes. Atgriežas pie tā, ar ko kādreiz sāka - kārtīgu kantrī! Tajā viņš dzīvoja vēl ilgi pirms "Eagles", ilgi pirms šobrīd Amerikā piedzīvojamās kantrīmūzikas histērijas. Vienpadsmit dziesmās Henlijs izstāsta savu mūzikas stāstu, kurš sastāv gan no oriģinālām dziesmām, gan vairākām kaverversijām, piemēram, "The Louvin Brothers" 1955.gada hita "When I Stop Dreaming", ko Henlijs izpilda kopā ar citu leģendu Dolliju Pārtoni (jāatzīst, plates briesmīgākā dziesma tās pārāk tradicionālā "kantrisma" dēļ). 

Vispār albumā viesu netrūkst. Ievaddziesmā "Brambie Rose", ko Henlijs dzied duetā ar šā brīža Amerikas vienu no spožajām kantrī zvaigznēm Mirandu Lambertu, kā mikls bebrs no duļķainas upes pietekas starp diviem romantiski noskaņotiem personāžiem pēkšņi izlien Miks Džegers. Turpat galvas ik pa laikam pabāž arī Martina Makbraida un Merls Hagards - Amerikas kantrīmūzikas skatuvēm labi zināmi mūziķi.

Kantrīfobiem no plates "Cass County" kā mironim no svecēm jābēg nav. Ja pat šo rindu autors to varēja noklausīties, tas būs pa spēkam ikvienam. Jo Henlijs, tik daudzus gadus pavadījis vienā no pasaules pelnošākajām grupām, lieliski saprot, cik tālu ar tām savām saknēm var iet, lai neaizbaidītu tos, kam līnijdejas nav lemtas, jo vienkārši nekad nespēj nostāties taisnā rindā kopā ar citiem. Vai arī allaž aizmirst mājās kovboja cepuri. 


2015, www.musicstories.lv

otrdiena, 2015. gada 13. oktobris

Nate Ruess - "Grand Romantic" (2015)

Kāpēc izjuka jaukais popmūzikas trio "fun.", īstas skaidrības nav. Pēc viņu 2012.gada plates "Some Nights" lieliskajiem panākumiem (albums tika pārdots vairāk kā 1,6 miljonos ekesmplāru) "fun." atvērtas bija visas skatuves! Taču notika pavisam savādāk. Trio - Neits Ruess, Džeks Antonofs un Endrjū Dosts - jau aptuveni gadu iet katrs savu ceļu un, kā stāsta zinātāji, pat nesarunājas savā starpā. Šie paši zinātāji dod mājienus, ka "fun." dalībnieki vienkārši vairs nav spējuši vienā kopīgā telpā ietilpināt katrs savus ego.

Skatuves gan tukšas nepaliek. Tieši otrādi - tagad viena kolektīva vietā tās dala veseli divi. Antonofs ar savu lielisko projektu "Bleachers" un nu arī Ruess ar savu solo izgājienu debijas albumu "Grand Romantic" (trešais dalībnieks Dosts nodevies filmu mūzikas sacerēšanai). Varētu domāt, ka nedalīta publikas uzmanība vairāk pievērsta tieši Ruesa daiļradei, viņš kā nekā bija "fun." līderis, taču jāatzīst, ka "Bleachers" debijas albums "Strange Desire" bija ne tikai pirmais, bet arī kritikas tik labi uzņemts, ka, iespējams, Ruesam bija divreiz ko pārdomāt, pirms savu varējumu nodot publiskai vērtēšanai. Un te nu tas ir.

"Grand Romantic" vēlreiz apliecina, ka toni "fun." noteica Ruess. Plate ir nosēta fanisku (no "fun.) dziesmu, kuru atšķirība no trio laikiem varbūt ir vienīgi manipulēšana ar simfonisko mūziku un kordziedāšanu ("Grand Romantic"). Škietami garlaicīgs un neinteresants albums var likties, pavirši to klausoties pirmo reizi, taču maldīgi ir domāt, ka Ruess platē nebūs iekodējis "fun." mūzikas popularitātes formulu - uzbāzīgus, korītī izpildāmus piedziedājumus un pēkšņus instrumentālus uzplaiksnījumus, kas jebkuru Ruesa dziesmu padara atšķirīgu un, jā, pat interesantu. 

Lai arī šis ir stāsts par Ruesu, nevar tam klāt nepievilkt Antonofu un viņa "Bleachers". "fun." sadalīšanās rezultātā pasaule varbūt pat vairāk ir ieguvusi no "Bleachers", taču arī Ruess, jaunu apstākļu dzīts, ir bijis spiests būt ļoti aktīvs, piedaloties neskaitāmos projektos (kaut vai "The Beach Boys" Braiena Vilsona jaunajā solo platē "No Pier Pressure", dziesmā "Just Give Me A Reason" (Pink) vai "Headlights" (Eminem)). Un nu katrs var izvēlēties, kura no "fun." dalībnieku ego sekot. 


2015, www.musicstories.lv

svētdiena, 2015. gada 11. oktobris

Būs stadions, būs Šīrans!

Eds Šīrans (24) savā ziņā ir mūsdienu populārās mūzikas fenomens. Viens pats uz skatuves ar ģitārīti viņš var noturēt tūkstošiem tūkstošu klausītāju uzmanību un novest daļu no tiem pat līdz ekstāzei. "Tu esi vienīgais cilvēks pasaulē, kurš to var izdarīt," koncertā, viņam pievienojoties, teica Šīrana mentors un padomdevējs Eltons Džons. Koncertā Vemblija stadionā; koncertā, kurš bija Eda Šīrana solo koncerts Vemblija stadionā; vienā no trim koncertiem Vemblija stadionā; trim pilnībā izpārdotiem koncertiem Vemblija stadionā. Vemblija stadionā Londonā, kurā uzstāties ir katra mūziķa sapnis!

VIENS ESMU LABĀKS!

Koncerti Vemblijā ir bijis pietiekami zīmīgs notikums Širana karjerā, lai viņš papildinātu savu jau tā bagātīgo tetovējumu klāstu ar vienu lauvu. "Anglijas ģerbonī ir trīs lauvas, tāpēc biju nolēmis [uztetovēt] trīs lauvas, bet tā vietā [uztetovēju] vienu," intervijā žurnālam "Rolling Stone" stāsta Šīrans. Un tūlīt aizsvilstās, ka nesaprotot, kāpēc presei ir tāda interese par viņa tetovējumiem. Vispār par viņu. "Es presei nekad neesmu bijis interesants, bet tagad esmu, tikai es nesaprotu, kāpēc. Es nedaru neko tik interesantu," Šīrans turpina sirdīties. "Es lasu stāstus par Džastinu Bīberu un iedomājos: "O jā, tas izklausās jautri." Bet par mani ir aptuveni: "Eds f***ing iet un nopērk vīna pudeli." Kuru tas interesē? (..) Viņi neraksta par pareizajām lietām - Vemblija [koncerts] bija diezgan liels sasniegums, es domāju. Viņi [prese] izvēlas nepareizās lietas, uz ko koncentrēties," pavisam aizsvilstās Šīrans, nepadomājot, ka žurnāls "Rolling Stone" ar visu intervētāju Patriku Doilu tā pati prese vien ir.

Vai Šīrans tomēr neplāno sapulcēt sev aiz muguras koncertos arī pavadošo grupu, vai nav domājis par to? "Esmu," atzīst Šīrans. Un tad es iedomājos, viņš turpina, ka "manā līmenī nav neviena cita, kurš dara to, ko daru es [uzstājas bez pavadošās grupas], tad kāpēc man vajadzētu gribēt darīt to pašu, ko dara visi pārējie? Un es zinu, ka mani koncerti var būt labāki, ja es to daru vienatnē, nevis kopā ar grupu."

VISI CEĻI VED UZ STADIONIEM

Latvijā Šīrans jau ir koncertējis arēnā, bet pastāv iespēja, ka redzēsim rudmataino siržu lauzēju mūsmājās vēl kādu reizi, ja vien uzlabosim un daudzmaz pasaules līmenī savedīsim kārtībā kādu no saviem stadioniem. Jo Šīrans grib koncertēt "stadionos visur [pasaulē], ne tikai noteiktās vietās." Nupat viņam bija stadionu koncerti Dalasā un Hjūstonā, nākamais ir Bostonā. "Es gribu, lai [man koncertēt] būtu iespējams atbilstošos stadionos visā pasaulē." 

Paralēli aktīvajai koncertdzīvei Šīrans strādā arī pie sava trešā un pat ceturtā albuma. "Iespējams, es varētu vienu no tiem izdot jau rīt, un cilvēkiem tas patiktu," atzīst dziedātājs. "[Otrajā albumā] "X" bija daudz labu dziesmu un pāris lieliskas dziesmas, bet man ir tāda sajūta, ka pāris nākamajos albumos būs vairāk lielisku dziesmu, nekā [vienkārši] labu dziesmu."

KĪTA RIČARDA DZĪVES GRUDRĪBAS

Pašpārliecinātības Šīranam netrūkst. Protams, ne bez iemesla. Viņa dziesma "Thinking Out Loud" ir viena no "Spotify" servisā visu laiku klausītākām dziesmām (šobrīd nepilni 494 miljoni straumējumu), viņa koncerti tiek izpārdoti zibens ātrumā un tas viss 24 gadu vecumā, kad priekšā vēl visa dzīve. Un, lai arī šobrīd Šīrans bauda dzīvi par visiem 100% (arī uz interviju ar "Rolling Stone" viņš ieradies kopā ar paģirām), domājams, lieliskus padomus, kā izklaidēties jēgpilni, viņam sniedza "The Rolling Stones", kuru tūres dažus koncertus Šīrans iesildīja, ģitārists Kīts Ričards. "Labākā lieta, ko viņš [Ričards] man pateica, bija, kad mēs runājām par iespējām [lietojot narkotikas] tikt arestētam: "Man nekad nav bijušas problēmas ar narkotikām, man ir bijušas problēmas ar policiju." 



Foto raksta ievadā no hellogiggles.com.

2015, www.musicstories.lv

piektdiena, 2015. gada 9. oktobris

Rod Stewart - "Another Country" (2015)

Nevienam nav noslēpums, ka Roda Stjuarta (70) kaislības ir trīs: mūzika, futbols un sievietes. Mainoties Stjuarta vecumam, šīs kaislības ir variējušas dažādā secībā, bet bijušas ir vienmēr. Viņam ir astoņi bērni no piecām sievietēm, tas viens. Otrs - Rods Stjuarts ir tik kaislīgs futbola fans, ka aiz savas mājas Anglijā viņš ir izveidojis futbola laukumu oriģinālā izmērā, kurā, kad neatrodas izbraukumos, trenējas mūziķa iecienītākā komanda "Glasgow Celtic". Un, treškārt, mūzika. Tai pēdējo pusgadsimtu pieder Stjuarta sirds, un droši vien, pateicoties mūzikai, viņš var komfortabli sadzīvot arī ar abām pārējām kaislībām.

23.oktobrī klajā nāks Stjuarta jaunākais albums "Another Country", un vēl gadus desmit atpakaļ tas, visticamāk, neradītu tik lielu interesi kā mūsdienās. Lietas ir mainījušās jau kopš meistara iepriekšējā albuma "Time" (2013). Jo pirmo reizi divdesmit gadu laikā Stjuarts pats atkal sacerēja savam albumam dziesmas! "Es vienmēr esmu sevi mocījis ar domu: "Tu sevi [tikai] iedomājies par komponistu. [Patiesībā] tu esi [tikai] izpildītājs."," intervijā žurnālam "Rolling Stone" atklāj Stjuarts. Bet 2012.gadā, strādājot pie savas autobiogrāfiskās grāmatas "Rod: The Autobiography", viņa prātā esot kaut kas it kā atbloķējies, raksta "Rolling Stone", un pavisam drīz viņam bija pietiekami daudz pašam savu dziesmu, lai taptu albums "Time". Un arī "Another Country" sastāv no divpadsmit Stjuarta paša sacerētām dziesmām. Plate, kura tapusi ierakstīta Stjuarta bibliotēkā, "Rolling Stone" veidotāji zina teikt, būs vairāk līdzīga mākslinieka agrīnajiem klasiskajiem solo albumiem, uzstājīgi dominējot vijolēm un mandolīnām. 

Lasvegasas koncertsērijas laikā "Caesars Palace" viesnīcā dziesmas "Do Ya Think I'm Sexy?" laikā uz skatuves videoekrāniem parādās 1977.gada žurnāla "Rolling Stone" vāks ar Stjuartu uz tā un citātu no vāka raksta: "50 gadu vecumā es negribu dziedāt "Do Ya Think I'm Sexy?" un kļūt par pašam savu parodiju." Šis ir vēl viens no veidiem, kādā Stjuarts apliecina savu veselīgo humora izjūtu (šajā jautājumā kas piebilstams būtu arī Eltonam Džonam, jo viņi abi ar Stjuartu dala vienas "Caesars Palace" ģerbtuves un mēdz viens otram atstāt tur joku pilnas zīmītes). Stjuartam ir septiņdesmit, bet pensionēties viņš vēl nedomā (protams, ja par vienu Lasvegasas koncertu mākslinieka maciņš papildinās ar 450 tūkstošiem ASV dolāru!). Tieši otrādi - viņš ir tik aktīvs kā nekad! 2012.gadā, topot uzņemtiem Rokenrola slavas zālē, pēc deviņpadsmit gadu pārtraukuma Stjuarts atkal uzstājās kopā ar savu veco grupu "The Faces". Tāpat nesen viņš pirmo reizi vairāk kā desmit gadu laikā atkal atgriezās "Billboard" pirmajā simtniekā, piepalīdzot reperim "A$AP Rocky" dziesmā "Everyday". Tas viss ir uz labu. Un dod cerības klausītājam atkal satikties ar mūziķi šī vārda cildenākajā nozīmē, nevis salkanu kaverversiju atdziedātāju, par ko Stjuarts pēdējās desmitgadēs bija pārvērties.




2015, www.musicstories.lv

trešdiena, 2015. gada 7. oktobris

James Taylor - "Before This World" (2015)

Pēc 13 gadu pārtraukuma albumu ar jaunām dziesmām šajā gadā izdevis amerikāņu mūziķis un komponists Džeimss Teilors. Visus šos gadus viņš ir bijis aktīvs - regulāri koncertējis, izdevis koncertalbumus vai kaverversiju plates, tāpat viņš ir labs palīgs savu 14-gadīgo dvīņu audzināšanā. Dažus gadus atpakaļ Teilors saprata, ka, ja vien viņš vēl jebkad grib izdot albumu ar oriģinālām, paša sacerētām dziesmām, komponēšanai viņa dzīvē jābūt prioritātei. Pieredzējušais vīrs uz laiku aizlienēja kāda sava drauga dzīvokli, apmetās tajā un rakstīja, rakstīja, rakstīja. Un uzrakstīja to, kas nu klausāms zem nosaukuma "Before This World". Tā sauc Teilora jauno plati.

"Es neesmu no tiem mūziķiem, kuri sevi visu laiku atjaunina," Teilors kā attaisnodamies saka žurnālam "Rolling Stone". Attaisnodamies par to, ka plate "Before This World" izklausās gluži kā viņa klasiskie septiņdesmito gadu albumi "One Man Dog" (1972) vai "Walking Man" (1975). Un tiešām - atšķirību nav īpaši daudz! "Es lēni evolucionēju ierakstoties un komponējot, un kaut kādā ziņā, es domāju, man tas nāk pat par labu."

Tagad, 67 gadu vecumā, Teilors var godīgi atskatīties uz savu dzīvi. Viņš dzīvoja laikā, kad mūziķi bija kulta personības un līdz ar to pieņēma arī attiecīgu dzīvesstilu. Atkarība no heroīna, līdzīgi kā daudzus citus Teilora kolēģus, gandrīz iedzina viņu kapā, un atņēma arī ģimeni - meitu Salliju (41) un dēlu, arī mūziķi, Benu (38), un sievu Kārliju Saimoni - talantīgu dziedātāju un komponisti. "Sallija un Bens ir lieliski," atzīst Teilors. "Bet tur nav manu nopelnu. Es biju diezgan apdraudošs tēvs. Atkarības aizkavē attīstību, varbūt tāpēc es pārāk vēlu kļuvu pieaudzis."

Džeimss Teilors ir viens no tiem mūzikas "zelta laikmeta" māksliniekiem, kura dziesmās var klausīties stundām, viņa plates var spēlēt vienu pēc otras un skaudībā noelsties par to tīrību un vienkāršību, kas mūzikā valdīja pirms četrdesmit gadiem. Bet, kā jau teica pats Teilors, viņš evolucionē lēni, tāpēc arī "Before This World" ir kā ķirsītis uz visīstākās mūzikas tortes. 


2015, www.musicstories.lv

pirmdiena, 2015. gada 5. oktobris

"Creed" sola atgriezties

Pēc vētrainiem gadiem, kas nesuši sev līdzi gan neskaitāmus arestus par atrašanos publiskās vietās dzērumā, gan seksa skandālus, atklātībā parādoties orālā seksa video ar grūpijām, arī neadekvātu uzvešanos kontaktos ar Baltā nama administrāciju, ar skaidru skatu uz dzīvi sācis lūkoties grupas "Creed" līderis Skots Staps (Scott Stapp) (42). Ārstējis atkarību no alkohola un narkotikām, pēc tam mēģinājis slāpēt savu bipolāro traucējumu sekas, Staps sarunā ar žurnālu "Billborad" atzinis, ka ļoti vēlētos "Creed" atkalapvienošanos (grupa praktiski neeksistē no 2004.gada).

Savu nodomu nopietnību Staps apliecina ar ziņu, ka jau novembrī iznāks "Creed" retrospektīvs trīs CD komplekts ar visu grupas hitu akustiskajām versijām, fragmentiem no dažādiem koncertiem, kā arī iepriekš neizdotu dziesmu demo ierakstiem. Jauns "Creed" albums tiek plānots pēc pusotra gada. "Nekas nav akmenī cirsts, bet tas [jaunais albums] ir redzeslokā," atzīst Staps. "Mēs visi ["Creed" dalībnieki savā starpā] komunicējam, un ar to viss sakās."

Iepriekšējie desmit gadi Stapam maksāja gandrīz visu - karjeru, ģimeni, dzīvību galu galā. Bet liktenis bija vēlīgs, un Stapa sieva Džaklīna, sapratusi, ka vīra "dilēriumi" nav tikai alkohola un narkotiku radīti apziņas baltie plankumi, bet nopietna garīga slimība, pēc dažu nedēļu šķirtības atsāka komunikāciju ar laulāto, un savas attiecības kārtoja ne tikai pie ģimenes psihologa, bet arī TV realitātes šovā "Couples Therapy". "Bailes, protams, bija, bet mēs lēmumu [piedalīties] pieņēmām visa ģimene," žurnālam "Billboard" saka Džaklīna. "Mūsu pusauga dēlam (Stapu ģimenē kopā ir trīs bērni - aut.piez.) [lēmuma pieņemšanā] bija liela loma. Viņš teica: "Mamm, jums tas patiešām ir jāizdara!"." Piedalīties šajā realitātes šovā bija neomulīgi, atzīst Staps. "Jo iemesli, kāpēc tur atradāmies, bija īsti."

Turpinājumā TV kompānijas ABC sižets, kurā Stapu pāris stāsta par saviem pēdējo gadu pārdzīvojumiem un ceļu uz izdziedināsanu.


Foto raksta ievadā no žurnāla "People".

2015, www.musicstories.lv


sestdiena, 2015. gada 3. oktobris

Pēdējā vēstule no Vārānasī

Pilsēta Vārānasī, kam mūsu Dons jeb Arturs Šingirejs ir veltījis savu 2014.gada albumu, reālajā pasaulē nemaz nav tik romantiska kā dziesmas šajā platē. Ja, protams, par romantiku neuzskata... līķu dedzinašanu. Šajā Indijas pilsētā no visas milzīgās valsts cilvēki ierodas nomirt. Un tapt sadedzinātiem. Hinduisma skartie uzskata, ka, 24 stundu laikā pēc nāves topot sadedzinātam Vārānasī, tiek pārrauts mūžīgais pārdzimšanas loks, un cilvēks beidzot nonāk debesīs un bauda mūžīgo mieru. Šī viena miljona iedzīvotāju pilsēta 24 stundas diennaktī burtiski kūp. Tajā ir pat viesnīcas, kurās uzņem cilvēkus tikai tad, ja ir pierādījumi, ka tuvākajās 15 dienās viesis atstās šo pasauli, lai tad tūlīt pēc nāves varētu notikt šis reliģiskais ķermeņa dedzināšanas rituāls. 

Tomēr bez mūžīgajiem dūmiem un savu kārtu uz sārta gaidošajiem nelaiķu ķermeņiem šim kremēšanas rituālam ir arī kāda ekoloģiski biedējoša blakne. Proti, indieši tuvinieku pelnus neaprok, netur burciņā uz kamīna vai speciālās urnu novietnēs kapsētās. Kremēšanas rituāls ir veiksmīgi noslēdzies, ja aizgājēja pelni ir izkaisīti Gangas upē, kas apskalo Vārānasī. Ņemot vērā, ka hinduistiem Ganga ir svēta upe un tajā notiek dažādi rituāli, dažviet Gangas krasti atgādina ekoloģiskas katastrofas skartu vietu. Masveida mazgāšanās, līķu "aizpludināšana" pa straumi vai to mērkšana ūdenī pirms kremācijas, neievērojot nekādus sanitāros apstākļus, gada laikā prasa vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības, kuras izdzēsušas dažādas infekcijas slimības, ko pārnesājis Gangas ūdens.

Ne tik spīdoši arī iet Indijas svētajiem dzīvniekiem govīm, kuras Vārānasī klaiņo pa ielām kā pie mums kaķi vai suņi. Izrādās, kā raksta "Newsweek", Indijā esot ap trīs tūkstošiem nelegālu govju kautuvju, kas šo ragulopu gaļu tālāk pārdodot kā bifeļu gaļu. Domājams, tas ir ienesīgs bizness, jo gotiņas pašas klīst apkārt bez īpašas uzraudzības. Bet, ja kāds top pieķerts svēto govju slaktēšanā, viņam var tikt piespriests pat astoņu gadu ilgs cietumsods.

Par to tad arī Dona dziesmiņa "Pēdējā vēstule"... :)


Foto raksta ievadā no delfi.lv.

2015, www.musicstories.lv

ceturtdiena, 2015. gada 1. oktobris

Albumu divkaujas: kam tas ir izdevīgi?

Piektdiena, 13.novembris, daudzu tīņu vecuma mūzikas mīļotāju kalendāros jau ir iekrāsota sarkanā krāsā vai jebkā savādāk atzīmēta kā ļoti svarīga diena. Jo tieši šajā dienā vienlaicīgi klajā nāks divu popmūzikas ikonu - Džastina Bībera un grupas "One Direction" - jaunākie albumi. Atmetot vīpsnāšanu par šo mākslinieku radošo pienesumu mūzikas visumā, nevar nenovērtēt viņu ietekmi uz miljonu auditoriju un, līdz ar to, arī naudas plūsmu, kas šai auditorijai seko. Vai mūzikas izdevniecības šādus lēmumus pieņem apzināti un vai mūsdienās, kad mūzikas klausīšanās paradumi ir krasi mainījušies, šādi lēmumi maz ko spēj ietekmēt?

DATUMUS SASKAŅOJA PAT BĪTLI 

Pāršķirstot vēstures biezo sējumu lappuses, šāda sacensība - viena žanra divu ikonu albumu izdošana vienā dienā - nav nebijis notikums. Piemēram, 2007.gadā vienā un tajā pašā otrdienā savus albumus izdeva hiphopa grandi Kenja Vestss un "50 Cent". Cīņa gan izrādījās ne īpaši vienlīdzīga, jo Vesta albums "Graduation" izrādījās komerciāli ļoti veiksmīgs, tajā pašā laikā "50 Cent" plate "Curtis" netika uzņemta ar tik lielu sajūsmu un uzskatāma par Kērtisa Džeimsa Džeksona III ("50 Cent" īstais vārds) karjeras norieta sākumu. 

Tomēr, neskatoties uz savstarpējo konkurenci (bet varbūt tieši, pateicoties tai) pasaules ietekmīgāko grupu izdevniecības cenšas saskaņot jauno plašu izdošanas datumus. Žurnāls "Billboard", kurš šajā nedēļā pievērsies gaidāmajiem "13.novembra notikumiem", atgādina plaši zināmo patiesību, ka pat divas pasaules lielākās grupas - "The Beatles" un "The Rolling Stones" - savulaik saskaņojušas albumu izdošanas datumus. Tāpēc ziņa, ka "Sony Music" savu aizbilstāmo "One Direction" piekto albumu "Made in the A.M." izdos vienā dienā ar "Universal Music Group" pārstāvētā popa princīša Bībera atgriešanās plati, kurai vēl nav zināms nosaukums, zinātājiem neliekas tikai sakritība. Bet kurš no tā būs ieguvējs?

FAVORĪTS - BĪBERS

Kā žurnālam "Billboard" iztecies kāds vārdā neminēts mūzikas ierakstu komersants, "cīņa jau ir par vieniem un tiem pašiem dolāriem", jo gan "One Direction", gan Bībera auditorijas lielā mērā pārklājas. Taču mūsdienās ar saviem dolāriem par jaunajiem albumiem tiešā veidā "balso" retais. Un ļoti ticams, ka 13.novembrī abi albumi tiks klausīti uz nebēdu, izmantojot straumēšanas servisus "Spotify", "Apple Music" un pārējos (starp citu, laika posmā no 2013.gada septembra līdz 2014.gada septembrim straumējumu skaits pasaulē ir pieaudzis par 97%, ziņo "Billborad"). Tāpēc lielākā cīņa starp albumiem būs tieši digitālajā vidē. 

"Spotify" platformu veiksmīgi izmantojis Bībera menedžments, panākot, ka viņa singls "What Do You Mean?" no gaidāmās plates nedēļas laikā bija straumēts 40 miljonu reižu. Provizoriski Bīberam par labu runā fakts, ka "What Do You Mean?" debijas nedēļā "Billborad TOP 100" uzreiz ieņēma pirmo pozīciju (tur gan dziesma sabija tikai vienu nedēļu). "One Direction", savukārt, atkopjas pēc sava dalībnieka Zeina Malika aiziešanas no kolektīva un solo karjeras uzsākšanas. Kvarteta singls "Drag Me Down", lai arī debitēja "Billboard" topa 3.vietā, jau nedēļām atrodas aiz pirmā divdesmitnieka. Turklāt jaunieši ir pieļāvuši iespēju 2016.gadā paņemt atvaļinājumu, "One Direction" ir noguruši. Tā kā visas zvaigznes un prognozes norāda uz to, ka šajā albumu duelī, visticamāk, uzvarēs Bībers.

ATDEVA VIETU ADELEI?

Vai "13.novembris" ir nejaušību sakritība, atklās nākotnes mūzikas vēstures pētnieki. Vairāki neatkarīgi avoti "Billborad" apstiprinājuiši, ka "One Direction" jaunā albuma iznākšana no iepriekš paredzētā 20.novembra pārcelta par nedēļu agrāk, jo šajā datumā pēc četru gadu pārtraukuma plānots izdot jauno Adeles albumu, kam gan nav oficiāla apstiprinājuma. Tāpat kā oficiāla apstiprinājuma nav jauno Vesta, Bejonsī un Riannas albumu izdošanas datumiem, tāpēc līdz gada beigām, kad noslēgsies viens no aktīvākajiem albumu izdošanas gada periodiem, iespējas sagaidīt kārtējo dueli ir visai lielas.

Foto raksta ievadā no youtube.com.

2015, www.musicstories.lv