"Simply Red" - "Big Love" (2015)

Kad britu pop-soula bruņinieki "Simply Red" 2010.gada oktobrī pie Sidnejas Operas nama nospēlēja savu atvadu tūres pēdējo koncertu, no vienas puses, protams, bija zināma nožēla par to, ka vēl viens laikmets populārajā mūzikā ir beidzies. No otras puses, par rudmataino ģēniju dēvētais Miks Haknels (55) pēdējo padsmit gadu izdotajos albumos vairāk atražoja "Simply Red" "franšīzi", tiesa, katrā no platēm iekļaujot arī pa kādam šedevram, kurš gan ātri vien noslīka grupas ziedu laiku repertuārā, piemēram, līdz nelabumam nodrillētajos hitos "Stars" vai "If You Don't Know Me By Now". Bet vai kāds maz atceras lieliskās "Simply Red" balādes "Thank You" no plates "Love And The Russian Winter" (1999) un "Say You Love Me" no albuma "Blue" (1998)? 

Asara vēl nebija nožuvusi, apraudot atvadas, kad medijos parādījās ziņa: ""Simply Red" atgriežas!" Ar jaunu plati "Big Love" un pat koncerttūri! Un pat koncertu Rīgā šā gada 23.oktobrī "Arēnā Rīga"! Turpat, kur Haknels ar kolēģiem jau 2006.gadā sniedza ne pārāk sirsnīgu, bet ļoti profesionālu (kā ierasts) performanci. Jau skatoties Sidnejas atvadu koncerta ierakstu, varēja tikai minēt, pēc cik ilga laika "Simply Red" atgriezīsies. Izrādās, pēc pieciem gadiem. 

Atšķirībā no grupas faniem, mūzikas prese šo atgriešanos diez cik silti neuzņem. Žurnāls "Uncut" norāda, ka dažām no plates dziesmām, piemēram, "Tight Tones", Haknels vienkārši jau ir par vecu, savukārt dziesma "The Old Man and the Beer" "viņam piestāv labāk". Britu "The Guradian" savus tautiešus burtiski iemīda zemē, norādot, ka virs "Big Love" dziesmām "karājas izkaltusi nostaļģija", un tās ir "noslīpētas un sentimentālas". "Liriski pieticīgi, muzikāli [dzīvo] uz [iepriekšējiem] lauriem, tur nav nekāda "uhhh"," iznīcinošo kritikas vilni noslēdz žurnāls "Q". Bet par ko tad ir tāds cepiens? Nu ne par ko taču! Lai arī "Simply Red" jau sen ir pārvērtusies par pārsvarā koncertējošu grupu, kas var dzīvot no sava ziedu laiku repertuāra, viņi ir atgriezušies, jo paši alkst skatuves (droši vien, arī honorāru), un tieši to pašu grib viņu klausītājs (izņemot honorāru)! Turklāt "Simply Red" arī ar "Big Love" turpina tradīciju ar vienu šedevru albumā - šoreiz tuvāk pie beigām...

2015, www.musicstories.lv

  

Rob Thomas - "The Great Unknown" (2015)

"Savu ego es apmierināju ar pirmajiem diviem solo albumiem," sarunā ar žurnālu "Billborad" atklāj grupas "Matchbox Twenty" līderis Robs Tomass (43). Viņa trešā plate "The Great Unknown", kas klajā nākusi nupat, 21.augustā, tapusi, sadarbojoties ar "ārpakalpojuma" autoriem kā, piemēram, Raianu Tederu (Madonna, "U2", Adele u.c.) un Rikiju Rīdu (Džeisons Derulo, "Twenty One Pilots", "Fifth Harmony" u.c.). 

Ja "Matchbox Twenty" allaž bijusi popgrupa, kas koķetē ar rokmūziku, tad savās solo izpausmēs Tomass bez aplinkiem atdodas popmūzikas dieviem. Vienmēr to ir darījis. "The Great Unknown" ir deju mūzikas albums. Abas plati ievadošās dziesmas "I Think We'd Feel Good Together" un "Trust You" kārtīgi iesildīs kaulus pat līnijdeju pulciņa dalībniekiem pirms kārtējās nodarbības, savukārt tām sekojošā "Hold On Forever" jau tagad tiek dēvēta par nākotnē pieprasītu kāzu dziesmu. "Kas zina, kā karjera iegrozīsies. Es varētu spēlēt kāzas," smejot apsver pats Tomas. Ķidāt pārējās dziesmas nav vērts, jo turpinājumā ir vēl desmit komercradio rotācijās iekļaujamu dziesmu, kurās brīžiem Tomass jau mazliet pārcenšas ar "būšanu modernam", bet, būsim godīgi, viņam tas piestāv. 

Cik ilgi Tomass vēl dziedās un ierakstīs albumus? "Es reiz runāju ar Brūsu Springstīnu par to, ka es jau šobrīd esmu savā otrajā fanu paaudzē, bet viņš pat ceturtajā. Viņš [Springstīns] teica: "Turpini spēlēt cilvēkiem, kuriem patiešām patīk tas, ko tu dari. Viņu bērni turpinās nākt [uz koncertiem], un tev vienmēr būs augoša fanu bāze"." Lūk tā tiek nodotas vecajo zinības jaunajiem, savukārt, ja jaunībā no "Matchbox Twenty" palika slapjas biksiņas, "The Great Unknown" ir "obligātā literatūra". Kaut vai, lai saprastu, kā Robs Tomass iet līdzi laikam. Vai pat cenšas to apsteigt.

2015, www.musicstories.lv

Halsey - "Badlands" (2015)

Septiņu gadu vecumā viņa sāka lasīt "Lolitu" un "Lielo Getsbiju". Četrpadsmit gadu vecumā viņa "YouTube" sāka ievietot savas akustiskās ģitāras pavadībā ieskaņotās dažādu dziesmu kaverversijas. Tagad viņai ir divdesmit, bet jūtoties kā četrdesmitgadīga. Ešlija Nikolete Frandžipeina, kura pieņēmusi skatuves vārdu Holsija (Halsey), pa dzīvi kārpoties kā pa nātrēm, jau šīs nedēļas nogalē sagaidīs savu debijas plati "Badlands".

Holsijas vecāki, kad viņa piedzima, bija jaunāki kā viņa ir tagad. Iztika samērā pieticīgi un dzīvoja dažādās vietās krustu šķērsu pa visu Ņūdžersiju, sekodami jel kādam darbam, ko varēja dabūt. Holsijai ir vēl divi brāļi, un tā viņi visi pārvietojās no vienas vietas uz otru, līdz desmit gadu vecumam meitai nomainot sešas skolas. Iespējams, mūzika bija vienīgā nemainīgā lieta viņas dzīvē, kuru turklāt visur varēja paņemt līdzi, jo tā bija Holsijas galvā un sirdī.

Holsija ir spuraina personība. Pa pusei baltā, pa pusei melnā, atklāti biseksuāla, turklāt cīnās ar bipolāriem traucējumiem, kas meitenes raksturiņu padara jo pikantāku. Taču tieši tāda viņa ir un tieši tādu pasaule viņu pieņem. Holsija uz skatuves nāk brīdī, kad popmūzikā valda sievietes, precīzāk - jaunas sievietes, tāpēc tas vien, kāda uzmaība viņai šobrīd ir pievērsta, jau ir zināma uzvara sīvajā konkurencē. Viņa tiek salīdzināta gan ar tumšo mākslinieci Lorde, gan popa bezkaunīti Mailiju Sairusu, gan flegmātisko Lanu Del Reju. Holsija ir paņēmusi pa druskai no visām, radot popmūziku, kurā gaišuma maz, bet vilkme ievērojama.

Nupat pabeigusi iesildīt divus mēnešus ilgušo "Imagine Dragons" stadionu tūri, Holsija atpūšas. Un "Holsija atpūšas" nenozīmē jogas nodarbības bezpersoniskas, nomierinošas fona mūzikas pavadībā. Viņai patīk uzdzīvot, un viņa to var atļauties. Jo Holsijai ir tikai divdesmit. Nokrāsojusi matus zilā krāsā, viņa sagaida savu debijas plati, kurā ietverti arī viņas līdzšinējie hiti - gan "Ghost" ar video, kas marķējams ar 18+ zīmi, gan marihuānu apdziedošā himna "New Americana". Bet vispār viņa apsverot matus nodzīt pavisam. Lai nu būtu... Savukārt mūzikas vērotājiem atklāts paliek prognožu konkursa jautājums: vai un kad Holsija beigs būt dumpiniece un pieaugs? Un no tā, savukārt, izriet otrs jautājums: vai tāda Holsija vairs kādam būs bajadzīga? Tā kā - kamēr raksta plates, lai skujās un trako! Par Bārbaru Streizandi jau var paspēt pārvērsties jebkurā laikā.

2015, www.musicstories.lv

Mūzikas izdevniecības pērk vietu dziesmu listēs

Ja kādai no tavām "Spotify" ("Deezer", "Apple Music" utt.) dziemu listēm sekotāju skaits tuvojas desmit tūkstošiem vai jau ir krietni lielāks, esi gatavs drīzumā saņemt vēsti no kādas ierakstu kompānijas algota pārstāvja. Jo viss ir pavisam vienkārši - cīņa par klausītāju tagad notiek arī straumēšanas servisos! Žurnāls "Billboard" atklāj dažas nianses no šī kaujas lauka.

PAT LĪDZ $10 000

Lai arī tiešā veidā ierakstu kompānijas šādu faktu neatzīst, nozares zinātāji apgalvo pretējo. Proti, šīs kompānijas caur starpniekiem sazinās ar lielāko dziesmu listu īpašniekiem un par to, ka viņu listēs parādās konkrētās ierakstu kompānijas mākslinieka dziesmas, tiek samaksātas zināmas naudas summas. Pēc "Billboard" datiem, maksa par iekļūšanu dziesmu listē ar vairākiem desmitiem tūkstošu sekotāju svārstās ap diviem tūkstošiem ASV dolāru, bet šī summa pieaug līdz ar sekotāju skaitu un var sasniegt pat desmit tūkstošus dolāru. 

Ierakstu kompānijām tas ir izdevīgi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, klausītājs no radio ētera viļņiem masveidā ir pārcēlies uz straumēšanas vidi. Otrkārt, "Billboard" resursi ir izrēķinājuši, ka, lai ASV valsts mērogā radiostacijās iedabūtu savu dziesmu, jāšķirās vismaz no 300 000 dolāru. Tātad par šādu naudas summu var "noalgot" aptuveni 60-100 dziesmu listes, caur kurām vajadzīgā dziesma tiek noraidīta līdz masām. 

PIRMS KLAUSIES, UZMET ACI SEKOTĀJU SKAITAM!

Atklāts paliek jautājums, cik tas ir godīgi pret klausītāju un vai tas ir... teiksi tā, ētiski? Izrādās, nekādu likumisku šķēršļu tam šorīd nav. Tiesa, ir gaidāmas izmaiņas. Kā žurnālam "Billborad" savā paziņojumā norādījis "Spotify" komunikācijas vadītājs Džonatans Prinss, jaunajos straumēšanas servisa noteikumos ASV teritorijai lietotājiem tiks aizliegts pārdot savus kontus vai dziesmu listes, vai "pieņemt jebkādas kompensācijas, finansiālas vai cita veida, lai ietekmētu (..) saturu, kas iekļauts kontā vai dziesmu listē." Atklāts gan paliek jautājums, cik lielas ir "Spotify" iespējas šādas vienošanās atklāt. 

Mūzikas izdevēji, protams, šo pirkšanas praksi tupinās - uz šo brīdi straumēšanas vide ir visstraujāk augošā, ja salīdzina ar tradicionālajiem mūzikas klausīšanās veidiem. Un tomēr šī slēptā reklāma nes līdzi zināmu bīstamību. Līdz šim dziesmu listes ar lielu sekotāju pulku uzturēja tā sauktie gaumes noteicēji jeb "taste makers". Šīs listes klausās un tām seko līdzi, jo tajās var uziet to, kas nekad nav bijis un nebūs lielo izdevēju interešu sfērā. Tātad varēja klausīties to, ko nespēlē radiostacijas. Domājams, ne pārāk uzkrītoši, bet ar laiku šis mainīsies. Vismaz, kas attiecas uz dziesmu listēm ar lielu sekotāju skaitu. Bet kopumā droši vien nemainīsies nekas - dziesmu listes tiks klausītas, emocionālais baudījums gūts, un vēl viens veids kā pavisam nemanot iebarot reklamētu saturu būs tapis noslīpets līdz niansēm. Un tomēr - pirms sākt sekot kādai dziesmu listei, nofiksēt tās jau esošo sekotāju skaitu nepavisam nebūtu lieki.

Foto raksta ievadā no wondershare.com.

2015, www.musicstories.lv

"Of Monsters and Men" - "Beneath the Skin" (2015)

Islandieši "Of Monsters and Men" ir pieauguši. Salīdzinot ar pirmsākumu draiskpilno daiļradi, ar savu otro plati "Beneath the Skin" mūsu priekšā stāv pilnībā pieaudzis un nobriedis kolektīvs. Savā ziņā šo kvintetu var salīdzināt ar "Mumford & Sons" maģiskajām pārvērtībām, jo "Of Monsters and Men" šobrīd pilnīgi noteikti spēlē stadionu koncertiem ļoti piedienošu mūziku. Daudz kompaktāku, jā, arī komerciālāku kā debijas platē "My Head Is an Animal" (2011), kas, pēc "Nielsen Music" datiem, tika pārdots pārsteidoši lielā - 1,1 miljonu kopiju - tirāžā. Stila maiņai, visticmāk, pie vainas ir "Of Monsters and Men" ļoti aktīvā koncertdarbība pēc debijas plates izdošanas. Saspēlējušies simtos koncertu, plecu pie pleca izbraukājuši pasauli, grupas dalībnieki ar tradicionāli islandiski grūti izrunājamiem uzvārdiem "pierīvējās" viens notram, aprada, saprata, ko no kura gaidīt, un rezultātā ierakstīja brīniškīgu albumu.

2015, www.musicstories.lv

Carly Rae Jepsen - "Emotion" (2015)

Pirms dažiem gadiem Kārlija Reja Džepsena (29), gluži kā no Nekurienes, ieradās ēteru viļņos ar dziesmu "Call Me Maybe", un iekaroja pasaules topus, tai skaitā deviņas nedēļas ieņemot "Billborad Hot 100" troni. Pēkšņi viņas balss skanēja radiostacijās visā pasaulē, un varētu padomāt, ka Džepsenas zvaigzne ir uzlēkusi. Taču viss, kā jau ierasts, nav tik vienkārši.

VISS BĪBERA DĒĻ?

Pirmkārt jau, Džepsena neuzradās no Nekurienes. Viņa ir Kanādas britu Kolumbijas apgabalā dzimusi meitene, kas 2007.gadā vietējā talantu šovā "Canadian Idol" no cīņas par titulu izstājās pašās beigās, paliekot trešajā vietā. Pēc neilgas viesmīles un ielu mūzikantes karjeras, Džepsena ierakstīja savu debijas plati "Tug of War" (2008). Tajā ir ļoti grūti, ja pat ne neiespējami, atpazīt "Call Me Maybe" Džepsenu - tas ir rāmu, folkmūzikas tradīcijās balstītu šūpuļdziesmu apkopojums. Pilnīgs pretstats ir dziedātājas nākamais albums "Kiss" (2012) - ir sajūta, ka šis albums tapis, izmantojot tikai programmējamus sintezatorus. Un tieši no šī albuma nāk "Call Me Maybe".

Kas to zina, kā viss būtu izvērties, ja lipīgo "Call Me Maybe" nebūtu piefiksējis popmūzikas zelta puisēns Džastins Bībers - viņš sajūsmu par dziesmu izrādīja tviterī. Jau pēc neilga laika Džepsena bija parastījusi līgumu ar ierakstu kompāniju "Interscope", bet "Call Me Maybe" kļuvis par pasaules līmeņa hītu. "Man personīgi bija apnicis dzirdēt savu balsi radio," iespējams, nedaudz koķetējot, žurnālam "Billboard" saka Džepsena. "Esmu pārliecināta, ka citiem arī." Par to gan varētu arī šaubīties, ņemot vērā, ka dziesma "Call Me Maybe" līdz šim ir lejupielādēta 7,6 miljons reižu, pēc "Nielsen Music" datiem. Šie paši dati gan parāda arī kādu negatīvāku tendenci - viss albums "Kiss" ir pārdots tikai 292 tūkstošos eksemplāru. Tātad - vai mūsu priekšā stāv kārtējā viena hīta zvaigzne?

DĀVANA, KURU OTRO REIZI SAŅEMT NEVĒLAS

Atbilde uz šo jautājumu Džepsenai aizvien biežāk jānoformulē intervijās pirms viņas gaidāmās jaunās plates "Emotion". Jautājums kļuvis vēl aktuālāks pēc tam, kad gaidāmās plates pirmais singls "I Really Like You", kuras videoversijā Džepsenu "tēlo" Toms Henks, "Billborad" Simtnieka tabulā spējis uzrāpties tikai līdz 39.vietai. Taču izskatās, ka tas vairāk uztrauc vaicātājus, ne pašu Džepsenu vai viņas komandu. ""Call Me Maybe" bija tāda dāvana, bet es nevēlos, lai tas notiek vēlreiz," atzīst pati dziedātāja. Līdzīgās domās ir arī viņas (un Džastina Bībera) producents Skūters Brauns, sakot, ka tādus augstumus, kādus sasniedza "Call Me Maybe", "nav pat plānots sasniegt."

Uz šāda fona pasaule tad nu arī sagaida Džepsenas trešo plati "Emotion", kura iznāks 21.augustā. "I Really Like You" skaidri definē virzienu, kurā turpina iet Džepsena - popmūzikas dievi savu artavu noteikti saņems! Taču vismaz otrais plates singls "Your Type" tāpat arī dod mājienus, ka Džepsenas meklējumi elektronikas virzienā turpinās, liekot saausīties pat, piemēram, skotu "Chvrches" cienītājiem. Šis ir albums emocionāliem cilvēkiem.

2015, www.musicstories.lv

"Gengahr" - "A Dream Outside" (2015)

"Šī ir gudra, inteliģenta mūzika," par Londonas kvarteta "Gengahr" debijas albumu "A Dream Outside" saka žurnāls "Clash Music". Plate tapusi aptuveni gada laikā, paralēli koncertējot tūrēs kopā ar pilsētas biedriem "Wolf Alice" un tautiešiem "alt-J". "Gengahr" panākumi ir acīmredzami - viņu debijas plate iznāca 15.jūnijā, un tajā pašā dienā britu "BBC Radio 6 Music" to kronēja par savu dienas albumu; uzstāšanās festivālos rit pilnā sparā, bet rudenī gaidāma "Gengahr" Eiropas tūre, kuras Latvijai ģeogrāfiski tuvākais koncerts nolikts uz 30.oktobri Stokholmā.

Kāpēc gan šie zēni - Fēlikss, Denijs, Džons un Hju - visiem ir tik mīļi? Nu, varbūt kaut vai tāpēc, ka viņu debijas plati var klausīties, šķiet, mūžīgi. Nopietni! "Gengahr" ģitārspēle ir aizraujoša, harmonijas tik meistarīgi sakārtotas, ka gandrīz vai jāšauj pa ausi, kura grib tās klausīties vēl un vēl, kad prāts saka, ka nedēļa nonstopā ar vienu albumu - tas jau ir par traku! Principā 2015.gads mūzikā ar "Gengahr" plati "A Dream Outside" varētu būt arī noslēdzies.

2015, www.musicstories.lv

"Crazy P" - "Walk Talk Dance Sing" (2015)

Kurš gan nepazīst Trako Krāniņu? Jauniem zēniem tas šūpojas augšup lejup teju sirdsritmā, vidēja vecuma kungiem pēc vajadzības, bet vīriem labākajos gados - pensijas dienās, kad sanācis atlicināt zilajai tabletei. Bet ko nu par anatomiju un fizioloģiju, labāk pāriet pie mūzikas. Un, skaties, arī šeit viņš ir priekšā - Trakais Krāniņš jeb "Crazy Penis", jeb "Crazy P" - disko/deephouse kvintets no Notingemas Lielbritānijā. Viņi laiduši klajā savu septīto plati "Walk Talk Dance Sing", un par to ir bilstami daži vārdi.

Šie daži vārdi, godīgi sakot, ir pat ne tik daudz par "Crazy P", cik par disko ēras renesansi vispār. Kā šī mūzikas stila ne īpašam pārzinātājam, uz labu laimi gribētos minēt, ka 2015.gadā disko atdzimis "Daft Punk" un Džordžio Morodera dēļ, kurš pēc trīsdesmit gadu pārtraukuma pavasarī atkal izdeva solo albumu. Protams, stilu visus šos gadus gādīgi kopuši arī citi, bet Morodera jaunās plates sakarā visi pasaules prožektori bija ieslēgti un notēmēti taisni uz viņu, kas sen neredzētos augstumos pacēla arī visu disko "nozari". "Crazy P" to (disko pacelšanu augstumos) arī dara lieliski. 

Nav mazsvarīgi, ka grupas vokāliste ir dāma. Danieles Mūras vokālā lavierēšana starp sintīpopa izliktajām skaņu cilpām zināmai daļai vīru atmiņā atsauc Morodera "veco, labo" laiku muzikālās partneres - Debiju Hariju no "Blondie" dziesmā "Call Me", Airīnu Karu dziesmā "What A Feelin'" vai Boniju Taileri dziesmā "Here She Comes". Nu labi, salīdzinājums ar Taileri nebūs korekts, jo viņa dzied kā saplīsis putekļsūcējs. Mūra nē. Dzied skaisti. Ļoti skaisti. Tik skaisti, ka pat kungiem labākajos gados mīlas metronoms pats no sevis šūpojas mūzikas ritmā. "Crazy P" mūzikas ritmā.

2015, www.musicstories.lv

Black - "Blind Faith" (2015)

Astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā vidusskolas pēdējo klašu džeki zināja - visu diskotēkas laiku var pa stūriem iedzert, uzraut dūmu vai darīt ko citu tikpat jēgpilnu, taču piecpadsmit minūtes pirms vienpadsmitiem, kad direktors ieslēgs aktu zālē lielās gaismas, ir jābūt deju placī. Jo kā pēdējo deju dīdžejs noteikti uzliks Bleka "Wonderful Life", kuras laikā tad nu varēs nospaidīt, kas nu tajā vakarā būs pieejams spaidīšanai. Kopš Bleka jeb Kolina Vērnkumba (Colin Vearnkombe) (53) debijas albuma "Wonderful Life" (1987) lielākā daļa spaidītāju par viņu, visticamāk, neko vairāk tā arī nav dzirdējuši. Vēl līdz 1991.gadam Bleks ierakstu kompānijas "A&M Records" paspārnē izdeva dažus albumus, taču tiem praktiski nebija nekādu komerciālu panākumu. Bleks kļuva par viena hīta zvaigzni.

2015.gadā viņš atkal ir atgriezies. Ieskaitot koncertu albumus, "Blind Faith" ir mākslinieka četrpadsmitais daiļrades apkopojums platē. Grūti teikt, vai Vērnkumba kungs pēc "Wonderful Life" panākumiem un tālāk sekojošās aizmirstības tapa grūtsirdīgs vai krita depresijā. Izskatās, ka nē. Jo pat gandrīz trīsdesmit gadu pēc savas slavas stundas viņš izklausās tikpat mierīgs un nosvērts, kādu viņu pazīstam no "Wonderful Life". Šķiet, pretenziju pret dzīvi Vērnkumbam nav vispār! Un kā tāds šis albums "Blind Faith" arī uztverams - bez pretenzijām, bet atmiņām par citiem laikiem. Labākiem, neapšaubāmi. Vai tādiem pašiem kā tagad. Sliktākiem noteikti nē.

2015, www.musicstories.lv

"Oh Wonder" - "Oh Wonder" (2015)

Ar regularitāti - vienu reizi mēnesī - notiek daudzas jaukas lietas. Saņemam algu, izdodam algu. Meitenēm vēl papildus bonusi... Elektriski noskaņotais Londonas duets "Oh Wonder" vesela gada garumā šo ikmēneša baudu sarakstu papildināja ar savu - proti, pagājušā gada septembrī Džozefīne Vandera Gača un Entonijs Vests nolēma katru mēnesi internetā publicēt pa vienai dziesmai, līdz sanāks kārtīgam albumam. Pirmā publicētā balāde "Body Gold" mūzikas straumēšanas vietnē "SoundCloud" tika atskaņota 1,4 miljonus reižu. Un tā katru mēnesi pa dziesmai.

Kopumā "Oh Wonder" visas līdz šim publicētās divpadsmit dziesmas visās platformās ir straumētas aptuveni 30 miljons reižu, un nu ir pienācis dueta visatbildīgākais brīdis - pēc 4.septembrī paredzētās debijas albuma iznākšanas Gačai un Vestam beidzot jāiznāk no tumsas gaismā, un jākļūst par publiskām personām. Jo notiks pats, pats pirmais "Oh Wonder" koncerts. Vismaz Gača ir mazliet uztraukusies. "Tas būs īpaši redzēt, ka cilvēki klausās mūsu mūziku," viņa atzīst žurnālam "Q". "Cerams, tie straumēšanas rezultāti nav tikai no manas mammas..." 

2015, www.musicstories.lv

Raury - "Indigo Child" (2014)

Reperiem, protams, jābūt savam imidžam. Ideāli, ja afroamerikānis, ar Betmena tetovējumu uz skausta, masīvu zelta ķēdi ap kaklu, šķībi sagrieztu keponu uz galvas. Pilnai laimei vēl zelta breketes uz zobiem. Un dibenā pīrsings. Nu labi, pīrsings var arī nebūt. Lūk, šāds ir ideāls reperis. Bija. Tad nāca Eminems. Repoja skaisti, bet... sasodīts, viņš ir baltais! Un tā tās lietas aizgāja galīgi šķērsām. Nupat jau ir tik tālu, ka tagad mums ir reperis... salmu cepurītē. Viņu sauc Rauri Aleksandrs Tulis jeb vienkārši Raury.

Taisnības labad gan jāsaka, ka deviņpadsmit gadus vecais Raury nav "īsts" reperis. Viņš gan ir melnīgsnējs, dzimis ASV, taču ir savādāks reperis. Raury ir mūzikas žanrus ignorējošs pusaudzis, kurš izplata iedvesmu caur sakarsētu hip-hop-folk-soula-elektronisko mūziku, raksta žurnāls "Q" savā jaunākajā numurā. Par to katrs var pārliecināties pats, noklausoties Raury debijas singlplatīti "Indigo Child". Šajā stilu mikslī trūkst varbūt vienīgi purkšķināšanas ar padusi. Albums ir paralizējoši labs!

Ja viss sanāks kā plānots, kaut kad pārskatāmā nākotnē iznāks Raury debijas plate, pie kuras viņš pamazām strādā. "[Manai paaudzei] ir bijs jātiek galā ar lielu apjomu negatavas izklaides. Tagad mēs gribam [radīt]  kaut ko, kas piedāvā pozitīvu iedvesmu," žurnālam "Q" saka Raury. "Tieši tāpēc es to arī daru. Izplatu iedvesmu." Un, lai arī vārdi skaļi, "Indigo Child" to arī dara - iedvesmo. Vismaz ticībai, ka pat ar salmu cepurīti galvā tu vari būt reperis, kurš aizrauj un saviļņo.

2015, www.musicstories.lv

Vai koncertu nākotne ir ausu aizbāžņi?

Starp visām ziņām no pēdējā "Positivus" izspraucās vēsts, ka festivāla teritorijā esošās aptiekas vispieprasītākā prece bijusi... ausu aizbāžņi. Tiesa, tika piebilsts, ka tos pārsvarā pirkuši telšu pilsētiņas iemītnieki, lai miegu varētu baudīt puslīdz klusumā. Taču, visticamāk, jau pavisam tuvā nākotnē mēs ausu aizbāžņus lietosim, ejot uz koncertiem. Un nevis tāpēc, lai neko nedzirdētu, bet gan tāpēc, lai baudītu uzlabotu skaņu.

Žurnāls "Newsweek Europe" jaunākajā numurā raksta, ka jaunuzņēmums (start-up) "Doppler Labs" plāno izlaist produktu ar nosaukumu "Here" ("Here Active Listening System"). Tās būs bezvadu austiņas-ausu aizbāžņi, kas to lietotājam ļaus sadzirdēt apkārtējo pasauli daudz kvalitatīvāk. Piemēram, "Here" lietotājs varēs ar savu sarunu biedru sarunāties skaļā telpā, nedzirdot apkārtnes trokšņus, tikai sarunas partnera balsi. Tāpat būs iespējams ierīci uzstādīt tā, lai tā "nobloķē", piemēram, bērnu raudāšanas troksni vai pilsētai raksturīgās ikdienas skaņas vai tikai kādu no tām.

Īpaša šī ierīce var izrādīties mūzikas koncertu apmeklētājiem. Patiesībā "Here" sākotnēji tika izstrādāts dzīvās mūzikas cienītājiem. "Doppler Labs" izpilddirektors Noa Krafts, kurš pats ir mūziķis un hi-fi mūzikas kvalitātes entuziasts, uzskata par netaisnību, ka koncertos skaņas kvalitāte dažādās vietās atšķiras. "Here" šo problēmu atrisinās, ar to būs iespējams regulēt mūzikas skaļumu un basus, vārdu sakot, katrs varēs pielāgot koncerta skaņu savai gaumei un patikšanai. "Doppler Labs" vīzija paredz, ka pēc desmit gadiem "dators, austiņas un mikrofons" katrā ausī cilvēkiem būs 24 stundas diennaktī, vēsta "Newsweek". 

Jaunajai ierīcei finansējums tiek vākts pūļa finansējuma vietnē "Kickstarter", līdz šim brīdim savācot vairāk kā 635 tūkstošus ASV dolārus. "Kas par mēnesi!" 1.jūlijā "Kickstarter" rakstīja "Doppler Labs" . "Divdesmit astoņas dienas atpakaļ mēs pasauli iepazīstinājām ar "Here Active Listening System". Šodien mēs jūtamies pacilāti, savācot 235% no plānotā finansējuma, kas mūs noved jau daudz tuvāk [ierīces] ražošanai un mūsu vīzijai par nākotnes klausīšanās [paradumiem]." Kā ziņo "Newsweek", ierīces cena būs zem 300 ASV dolāriem.

Foto raksta ievadā no gadgetsin.com.

2015, www.musicstories.lv