Clive Gregson - "This Is Now" (2013)

Ziemassvētki sūkā pakaļu! To komerciālā izpausme. Paši svētki jau droši vien domāti labi, kaut arī, bez šaubām, ir baznīcas mārketinga triks. Un veiksmīgs triks. Jo gadu tūkstošiem reizi gadā stāstot, kā šie svētki jāsvin, kādas paražas jāievēro, saprotams, ikviens cilvēks sāk pieņemt zināmus rituālus un lietas, ar ko tam visu dzīvi saistās Ziemassvētki: karstvīns, piparkūkas, mandarīni, nu jā, un vēl tam džekam tā dzimene. Pamēģini jūlija vidū ieraut karstvīnu! Pat neskatoties uz to, ka ārā +30 grādu, karstvīna aromāts atgādinās tieši par Ziemassvētkiem. Tāpat ar Ziemassvētku dziesmām - ja maija beigās netīšam sanāk paklausīties "Kluso nakti" (parasti tas notiek, kad iTunes "šuflē" repertuāru pēc sava prāta), asociācijas ar mandarīniem un Santaklausu ir neizbēgamas! Bet ir arī tādas dziesmas, kas nav Ziemassvētku dziesmas, bet tādas izklausās - nu tās ir tādas bezbēdīgas, varbūt konkrētajā brīdī kādas skaistas atmiņas atsaucošas, kaut arī "ne pēc teksta, ne struktūras" nav domātas skandēšanai pie pilsētas centrāli izpušķotās egles.

Angļu, jau varētu teikt, veterāns Klaivs Gregsons ir viens no Ziemassvētku vecīša palīgiem (laikam rūķīšiem) šajā noskaņu uzburšanas mākslā. Viņa jaunākais solo albums "This Is Now" ir, varētu teikt, mandarīns un karstvīns vienlaikus, jo apzināti vai nē, bet plates dziesmas ir sacerētas gluži kā roku rokā ejamām rotaļām ap izpušķotu eglīti. Goda vārds ir grūti noticēt, ka Gregsons savulaik spēlējis kopā ar tādiem nopietniem vīriem kā Ričards Tompsons un bijis britu "kulta grupas" (citāts no Gregsona mājaslapas) "Any Trouble" līderis. "This Is Now" mums māca divas lietas. Pirmkārt, ir reizes, kad viss jātver vienkārši - gan klausītājam, gan (dziesmas) radītājam. Un, ja tie abi savā vienkāršībā kaut kur satiekas, emocijas var arī eksplodēt. Un, otrkārt, tajā sūda svētvakarā nevis piestūķējies ar cūkas cepeti un aiz dāvanu kalna meklē, kur tavi tā saucamie "mīļie", bet aizbrauc uz mežu, aplaimo tur kāda augoša eglēna zarus ar burkāniem, āboliem, lai kādai stirnai un meža kuilim arī prieks... Fak, klausoties šito "This Is Now" jau pats, šķiet, sāku jūgties nost... Vārdu sakot, spraudiet tos burkānus un āboļus, kur vien gribat, bet nezodziet citiem Ziemassvētku brīnumu... Nu, ba, aizvāks no manis prom kāds šito plati vai nē?!

Ja patīk, noklausies arī šos:

"Barenaked Ladies" - "Gordon" (1992)

Kanādiešu jautrās grupas debijas albums, kurā divas iekļautās dziesmas - "If I Had $1000000" un "Be My Yako Ono" - arī palikušas teju kvarteta visu laiku populārākās. Ja citplanētieši ierakstu studijā nozagtu "lēdiju" vokālistu Džimu Krīganu un viņa vietā noliktu Gregsonu, marsiešu nedarbu neviens pat nepamanītu.

Boo Hewerdine - "God Bless The Pretty Things" (2009)

Bū Hjuverdīns ir grupas "The Bible" līderis, kas Gregsonam deviņdesmitajos rakstīja dziesmas. Viņi abi pat devās koncerttūrē (labi, koncertēja viņi kā trio kopā ar toreiz jau pajukušās popgrupas "Fairground Attraction" dalībnieku Edi Rīderu). Hjuverdīns izklausās mūzikā rāmāks kā Gregsons. Bet kopīgā ir vairāk.

Steve Tilston - "Ziggurat" (2008)

Kā viens (Gregsons), tā otrs (Tilstons) ar savu dziedājumu var pat akmeni saraudināt! Starp citu, 1971.gadā, izlasījis interviju ar Tilstonu žurnālā "ZigZag", Džons Lenons viņam uzrakstīja vēstuli. Bet kaut kā nesanāca nosūtīt, tāpēc par tādas esamību pasaule uzzināja tikai 2010.gadā...

2013, www.musicstories.lv

Tweet

John Fogerty - "Wrote A Song For Everyone" (2013)

"Ričards Niksons tika ievēlēts par prezidentu. Demokrāti bija zaudējuši uzticību, tāpēc Niksons uzvarēja. Viņš Amerikas cilvēkiem daudz meloja un, cita starpā, iebruka Kambodžā. Niksons nekavējoties zaudēja jaunāko paaudzi [kā vēlētājus]. Viņš bija elitārs. Ja jūs tajā laikā armijā kādam pajautātu, kāpēc viņš dodas uz Vjetnamu karot, neviens nevarētu atbildēt. Visbiežākā atbilde tolaik bija valstu krišanas komunismā domino efekta apturēšana. Iespējams, īstā atbilde bija neļaut apstāties kara mašīnai... un bizness." Šo rindu autors nav kāds vēsturnieks ar arhīvu putekļos notraipītu degungalu. Tas nav arī citāts no kāda bijušā politiķa memuāriem. Šī ir amerikāņu mūziķa Džona Fogertija dzīves pieredze un secinājumi.

Kāpēc mūziķim šādas atklāsmes tieši šobrīd? Tas ir vienkārši - 68 gadus vecā leģenda Fogertijs šogad izdevis jaunu plati, kas ir četrpadsmit viņa dziesmu tāda kā retrospekcija, bet jaunās skaņās. Protams, Džona Fogertija vārds komentārus neprasa - viņš ir slavenās grupas "Creedence Clearwater Revival" dibinātājs. Šīs grupas izpildītās un Fogertija sacerētās dziesmas kā "Have You Ever Seen The Rain?" ("Pendulum", 1971), "Who'll Stop The Rain" ("Cosmo's Factory", 1970) un "Proud Mary" ("Bayou Country", 1969) ir klasika, ko nereti atdzīvina gan zināmi skatuves vārdi, gan savu pirmo klausītāju "kapitālu" cenšas sakasīt pavisam zaļi jaunuļi, kam savu dziesmu vēl nemaz nav. "Creedence Clearwater Revival" mūžs bija īss - grupa pastāvēja no 1967. līdz 1972.gadam -, bet ražīgs. 1969.gadā vien tai iznāca veseli trīs albumi! "Toreiz [1969.gadā] mana muzikālā karjera bija patiešām lidojumā. (..) Es nepārtraukti rakstīju dziesmas. Bija svētdienas pēcpusdiena, kad manai toreizējai sievai bija gana, un viņa teica, ka dodoties izbraucienā. Tikko durvis bija aizvērušās, es "ieraudzīju" frāzi: "Uzrakstīju dziesmu visiem [citiem] un ar tevi nevarēju pat parunāt"," atmiņas turpina virpināt Fogertijs, vedinot domāt, ka šīs albuma tituldziesmas "Wrote A Song For Everyone" dziļā doma slēpjas populāru cilvēku nespējā komunicēt ar sev apkārt esošajiem, laikā kad viņi var ar savu daiļradi aizraut miljonus visā pasaulē (pravietiski vārdi tviter un feisbukpasaulei mūsdienās). 

"Wrote A Song For Everyone" ir tas gadījums, kad paņemt rokās fizisku albumu un pašķirstīt bukletiņu ir svētīgi. Par katru no albumā iekļautajām dziesmām Fogertijs ir pievienojis savu stāstu, kurā norādītas ietekmes un emocijas, kas pār mūziķi valdīja, konkrēto skaņdarbu radot. Tā, piemēram, Fogertijs atzīstas, ka dziesmas "Bad Moon Rising" ("Green River", 1969) pamatā ir iedvesma, kas radusies, noskatoties 1941.gada filmu "The Devil And Daniel Webster" (tā ir tāda kā pasaka, kurā nelabais cenšas nopirkt no kāda neveiksminieka viņa dvēseli. "Tas ir darījums, ko nekad nevajag noslēgt, bet daži to izdara," saka Fogertijs), bet "Who'll Stop The Rain" ir sekas "Vudstokas pieredzei" ("Vudstoka bija manas paaudzes milzīga kopāsanākšana"). Albuma brošūriņa ir tāds neliels ieskats Amerikas vēsturē Fogertija acīm, un viņš šo savu redzējumi ir pārvērtis skaņdarbos. 

Albuma tapšanā piedalījušies daudzi viesmākslinieki - "Foo Fighters" ("Fortunate Son"), Fogertija dēli Šeins un Tailers ("Lodi"), Miranda Lamberta un Toms Morello ("Wrote A Song For Everyone"), Bobs Sedžers ("Who'll Stop The Rain") un citi. Un tomēr visjūtīgāko dvēseles stīgu aizskar sadarbībā ar "My Morning Jacket" iedziedātā dziesma "Long As I Can See The Light". "Man šī [dziesma] ir kas tāds, kam iziet cauri katrs, kurš pamet savas mājas un dodas ceļojumā uz nezināmām vietām. Ja ceļojums ir sarežģīts, uztraukums neapmaldīties ir tikai dabisks. Es gribēju piedāvāt ideju par bāku, kas varētu vadīt uz mājām. (..) Tik ilgi, kamēr redzi gaismu, tu nekad nepazudīsi."

Ja patīk, noklausies arī šos:

Bruce Springsteen - "Wrecking Ball" (2012)

Fogertija laikabiedrs Springstīns, atšķirībā no sava kolēģa, ne īpaši aizraujas ar kopprojektiem, retrospekcijām un vecu dziesmu ieskaņošanu jaunās versijās. Viņš sacer un izdot pavisam jaunus albumus. Bet citādi viņos abos ir daudz kā kopīga.

"Eagles" - "Long Road Out Of Eden" (2007)

Pēc 28 gadu pauzes "Eagles" atgriezās ar skaistu popmūzikas albumu (gan par garu izstieptu divos diskos). Nu atkal pazuduši. Laikam gaidīs nākamos 28 gadus. Protams, ka Fogertija cienītājiem "Eagles" patīk!

Ike & Tina Turner - "Workin' Together" (1971)

Fogertija "Proud Mary" ir daudzkārt "kaverēta", bet nevienam tas nav izdevies tik enerģiski kā popmūzikas vecmāmiņai Tīnai Tērnerei - gan toreiz septiņdesmitajos, gan divdesmit gadus vēlāk.






2013, www.musicstories.lv

Tweet

Dziesmas (43.nedēļa / 2013)

***

1. Tony McManus - "Gnosienne #1"

Albums: "Mysterious Boundaries"

Izdošanas datums: 25.06.2013.

Valsts: Lielbritānija (Skotija)

2. "Esben And The Witch" - "Deathwaltz"

Albums: "Wash The Sins Not Only The Face"

Izdošanas datums: 21.01.2013.

Valsts: Lielbritānija

3. "Little Green Cars" - "Harper Lee"

Albums: "Absolute Zero"

Izdošanas datums: 22.03.2013.

Valsts: Īrija

4. "Cults" - "High Road"

Albums: "Static"

Izdošanas datums: 15.10.2013.

Valsts: ASV

5. "Belle Adair" - "Sister"

Albums: "The Brave And The Blue"

Izdošanas datums: 27.08.2013.

Valsts: ASV

6. "Lucius" - "Tempest"

Albums: "Wildewoman"

Izdošanas datums: 15.10.2013.

Valsts: ASV

7. Justin Currie - "Little Stars"

Albums: "Lower Reaches"

Izdošanas datums: 19.08.2013.

Valsts: Lielbritānija (Skotija)

8. "Frightened Rabbit" - "Be Less Rude"

Albums: "Sing The Greys"

Izdošanas datums: 02.10.2007.

Valsts: Lielbritānija (Skotija)

9. "Guards" - "Silver Lining"

Albums: "In Guards We Trust"

Izdošanas datums: 05.02.2013.

Valsts: ASV

10. Matt Pond - "Love To Get Used"

Albums: "The Lives Inside The Lines In Your Hand"

Izdošanas datums: 2013

Valsts: ASV

Foto raksta ievadā "Little Green Cars no www.timeout.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Justin Currie - "Lower Reaches" (2013)

Bija deviņdesmitajos tāda, gandrīz vai, viena hīta grupa "Del Amitri", un tas viens hīts bija dziesma "Roll To Me". Nu, varbūt bija arī citi hīti (galu galā "Del Amitri" karjeras laikā izdevusi sešas plates), bet tikai to varētu nosaukt, ja šajā jautājumā, tā teikt, tiktu negaidīti nogrābts aiz riekstiem. Grupa "beidzās" 2002.gadā, tiesa, tagad notiek tās reanimācija, tā vismaz skotu puika Džastins Karijs vasaras beigās paziņoja intervijā raidsabiedrībai "BBC". Lai nu kā, bet pauze bija, un Karijs to aizpildīja ar solodarbiem. Debitēja viņš 2007.gadā ar albumu "What Is Love For", un arī tas bija viena hīta albums - "If I Ever Loved You" klausoties smeldz joprojām! Turpinājums bija "The Great War". Jāatzīstas, šis ir palaists garām. Un nu ir jaunākais veikums albums "Lower Reaches".

Baidoties uzķerties uz kārtējo "vienhīta" sajūtu, "Lower Reaches", protams, iesākumā rada atturīgu reakciju. Jā, tā ir brīnišķīga popmūzika, glītas, "pareizi noformētas" dziesmas, akordi salikti kā nākas, bet tas nav iemesls, lai pārliecinātu iepriekš vīlušos klausītāju. Kad jau uz albuma otro pusi šī nedrošība vēl zemapziņā, bet tomēr sāk mazināties, Karijs izdomā uzdziedāt kantrī ("On My Conscience"), un visa dūša atkal papēžos! Un tikai vairākas reizes uzklausot Karija stāstus "Little Stars" (šī ir albuma pērle!), "Every Song's The Same" vai "I Hate Myself For Loving You", pašķetinot to muzikālos slāņus, tu saproti, ka tavās rokās ir sasodīti laba plate. Plate, kuras uzdevums nav izskaidrot Nīčes tekstus vai Džoisa "Ulisa" daudzslāņaino zemtekstu atreferējumu vienkāršos nepaplašinātos teikumos. "Lower Reaches" uzdevums ir izklaidēt. Skaisti izklaidēt. Bez intelektuālām pārmērībām.  Un ir forši!

Ja patīk, noklausies arī šos:

James Dean Bradfield - "The Great Western" (2006)

Jāsaka kā ir - šis Bredfīlda vienīgais soloalbums varbūt pat ir labāks kā katra atsevišķā "Manic Street Preachers" plate (Bredfīlds ir MSP solists, ja nu kas!). Jāiedziļinās, jāanalizē, protams, bet intuitīvi - "Lower Reaches", iespējams, ir labāks par jebko no "Del Amitri"... Ja nu kas!

Paul Carrack - "Blue Views" (1996)

Laikā, kad plauka un ziedēja Pola Karaka karjera, identiski procesi norisinājās arī ar "Del Amitri". Ar laika nobīdi klausoties, "tā laika" Karaks šķiet tieši tāds kā "šī laika" Karijs.

"Crowded House" - "Intriguer" (2010)

Pagaidām aktuālākā austrāliešu kvarteta plate. Nīls Finns varētu dziedāt sieviešu klostera korī, un starp simtu amata māsu balsīm pilnīgi droši varētu sazīmēt viņa puiciski nepieradināto.  

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Case Studies" - "This Is Another Life" (2013)

Ir pirmdienas vakars. Krodziņš, kas atrodas kādas trīsstāvu ēkas pagrabstāvā ar ieeju uz ielas stūri, grimst pustumsā. Cilvēku nav daudz, kādi pieci, neskaitot bāra dāmu ar brangām bļodām. Katrā rokā, kad nes klientiem "Dienas zupu". Visi "Komplekso pusdienu" pa Ls 2,50 (likums jāievēro: Eur 3,56) ēdāji no apkārtējiem birojiem jau sen kā pabeiguši nedēļas pirmo darba dienu, nu nododas citām, privātākām rūpēm. Ir astoņi vakarā. Liktos, ka būtu īstais brīdis iestādi slēgt. Bet tad ieslēdzas pavisam vājš (kādi 60w varētu būt) gaismas stars, un caur drūmo pazemes tumsu tas cenšas kaut mazliet izgaismot to, ko krodziņa īpašnieks reklāmas bukletos sauc par skatuvi. Tā bija tikai kādus 15 cm virs pārējās grīdas līmeņa, bet gods, kam gods, uz tās atradās klavieres "Boricov", ko iestādījuma īpašnieks pa 20 latiem nopirka, cauršķirot sludinājuma portāla ss.lv annāles, bet pārējos instrumentus, ja tie mūziķiem bija nepieciešami, viņi nesa līdzi paši.

Un šajā pirmdienas vakarā minūti pēc astoņiem ieskanējās pirmie "Boricov" akordi. Vēl pēc brīža ierunājās noguruša vīrieša balss. Tieši ierunājās, lai gan vīrs skaitījās dziedam. Pēc pirmā panta viņa klavieru solo papildināja arī maigs bungu ritms, kā arī elektriskā ģitāra - par to zinātāji varēja pabrīnīties, jo krodziņa saimnieks bija iegādājies tikai vienu pagarinātāju uz visu iestādi, un it kā pie tā šobrīd bārā bija pieslēgta bārdas skujamā mašīna (bāra dāmai šajā jautājumā bija zināmas problēmas). Sākumā tie pieci viesi nelikās par notiekošo zinis. Vien pavecāks pāris nodomāja, ka klusā un mājīgā atmosfēra nu tiks sagandēta un steidzās ātrāk apēst savas soļankas. Kad pirmā dziesma bija izskanējusi, vīrs uz skatuves stādījās priekšā: "Dāmas un kungi, šovakar jūs izklaidēšu es, Džesse Lorcs, un grupa "Case Studies", un mēs jums nospēlēsim visas dziesmas no mūsu jaunā albuma "This Is Another Life"." Pat ja Lorcs šo savu sveiciena uzrunu teiktu kapsētā divos naktī, tai būtu vairāk dzirdīgu ausu. Bet - kā ir, tā jādzīvo, nodomāja Lorcs un turpināja uzstāšanos. 

Patiesībā Lorcs neko nenodomāja, viņš vienkārši dziedāja. Pēc trešās nodziedātās dziesmas "Everything" Lorcam škita izliekamies, ka kāds netālu šņukst. Nodziedājis nākamo - "Driving East, And Through Her" -, Lorcam nebija šaubu - bāra dāma bija vienās asarās. Un ne jau tāpēc, ka skujot spalvas ar bārdas dzenamo, būtu tajā ierāvusi krūšu galus. Bāra dāma raudāja, jo viņu aizkustināja Lorca dziedājums. Viņš pasmaidīja un nākamo dziesmu novēlēja viņai. To sauca "House of Silk, House of Stone" (dziesmu, ne bāra dāmu). Lorcs to dziedāja no sirds, tiešām no sirds. Viņš dziesmā iegrima tā, ka nodziedāja to aizvērtām acīm, bet kad tās, izskanot pēdējiem akordiem, atvēra, viņš redzēja uz sevi pavērstus vēl piecus slapju acu pārus. Soļankas, marinētās cūkgaļas ar frī, alus kausi - tas visiem šiem pieciem apmeklētājiem pēkšņi bija kļuvis svešs un lieks. Viņi bija kā piekalti tam, kas notika uz skatuves. Lorcs dziedāja aptuveni stundu, ne reizes ārpus dziesmu lirikas nepasakot nevienu vārdu. Apokalipsi krodziņa elektrizētā atmosfēra piedzīvoja, kad Lorcam uz skatuves piebiedrojās Marisa Medlere, un viņi abi duetā nodziedāja dziesmu "Villain". 

Deviņos vakarā viss jau bija beidzies. Kopā ar lietus lāsēm no debesīm krita pirmais šāgada sniegs - tāds trausls, pat ne īsti balts. Ļoti smalks un smags. Visai pasaulei bija parasts pirmdienas vakars. Bet ne tiem pieciem un bāra dāmai. Viņi visi šajā saulē jau labu laiku dzīvojuši - guvuši panākumus, kļūdījušies, priecājušies un skumuši. Viņiem šķita, ka dzīvē viss jau ir bijis, tagad tā tikai godīgi jānodzīvo līdz galam, un brīnumi jau notiek tikai pasakās. Šiem pieciem un bāra dāmai šis pirmdienas vakars bija viņu pasaka. Ja baidies, ka savā vecumā varētu pasakām arī noticēt, no "This Is Another Life" turies pa gabalu.

Ja patīk, noklausies arī šos:

"Razorlight" - "Razorlight" (2006)

Britu šobrīd tādā garākā atvaļinājumā esošā kvarteta skaļākā dziesma "America" ļoti atgādina "Case Studies" kompozīcijas "Passage / Me in the Dark" jestrāku versiju.

Nick Cave & "The Bad Seeds" - "The Boatman's Call" (1997)

Multfilmā par Šreku krogā klavieres spēlē pirāts ar dzels āķi plaukstas vietā. Viņš Nika Keiva balsī dzied dziesmu "People Ain't No Good" no šīs plates. Un Džesse Lorcs taču arī dzied krogā!

"The Doors" - "Strange Days" (1967)

Nu ir! Ir tajā Lorca vokālā dažbrīd kaut kas no Džima Morisona. Sevišķi dziesmā "House of Silk, House of Stone".

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Barbarossa" - "Bloodlines" (2013)

Kad saules gaismas kļūst aizvien mazāk, kad gaiss atdziest un paliek stindzinoši dzestrs, dabā automātiski iestājas savi likumi. Kad no zara atdalījusies sārti dzeltena kļavas lapa, sākas tās ceļš uz nezināmo - vai to vējš aiznesīs un iemetīs kādā netīrā renstelē, kur tā sapūs, vai to siltā, mazā plaukstā pie citām bēdumāsām vienā buntītē savāks kāds mazs bērns? Varbūt tā paliks sava koka tuvumā, satrūdēs un dos spēkus kokam nākamā gada lapu rotas diedzināšanā? Ja par šo lapu uzņemtu mākslas filmu, par tās domām, nākotnes fantāzijām, jā, droši vien tā būtu viena no neinteresantākajām filmām pasaulē. Bet tai būtu ideāls skaņu celiņš - Londonā mītošā Džeimsa Meta (vai kā nu izrunā James Mathé) projekta "Barbarossa" debijas albuma "Bloodlines" kāda no dziesmām, piemēram, "S.I.H.F.L.Y." vai "Butterfly Plague".

Ja filmā par kļavas lapu būs iekļauta epizode, kurā stārķi bariņā mīņājas, lai gatavotos doties tālajā ceļā uz siltajām zemēm, tās fonā skanēs "Battles", kuras laikā kadrā arī varēs redzēt, kā viens stārķis ar asarām acīs prom no citu skatieniem atvadās no savas slepenās mīlas - kāda vecā mētelī ietērpta putnubiedēkļa, kurš joprojām kaut ko atbaida no lauka, kas jau gadus desmit atmatā. Epizodē, kurā kurmītis no rīta pamostas un konstatē, ka pirmā rudens salna tam nosaldējusi vienu oliņu, toni noteiks dziesma "The Load" - albuma asākā. Visbeidzot, skanot "Saviour Self", pār rudens krāsās nošļakstīto mežu uzspīdēs spilgta saule, un visiem skatītājiem būs skaidrs, ka gan stārķi, gan putnubiedēklis, gan jo īpaši kļavas lapa ir tikai mazi, mazi krāsas punktiņi šajā dabas skaistajā gleznojumā, tie ir tikai palīglīdzekļi, kas palīdz saskatīt un nofiksēt gadskārtu laika ritumu. Kāpēc filmā ir kurmītis, nezina pat pats režisors.

Protams, filmu par kļavas lapu neviens neuzņems (kaut Spīlbergs jau varētu iespringt mazliet), taču pieminētais "soundtraks" ir pilnīgi reāls! "Bloodlines" ir reāls albums! Darīsim tā: noklausies šo plati, un ja pēc divām trim reizēm arī tev gara acīm parādās kurmītis ar atsaldētu sēklinieku, uzskatīsim, ka tā nav tikai sagadīšanās. Tikai ņem vērā - jo vairāk klausīsies, jo vīzijas attīstīsies. Brīdinu: pie aptuveni divdesmitās reizes pie apvāršņa parādās kurmītis, kam nosalušas jau abas bumbiņas!

Ja patīk, noklausies arī šos:

"Low Roar" - "Low Roar" (2011)

Īslandiešu trio, kura debijas un, laikam, šobrīd arī vienīgais "pilnmetrāžas" darbs savulaik apbūra gandrīz līdz paralīzei, ir tuvākais, kas noskaņu ziņā stāv klāt "Barbarossa" veikumam.

"Alive in Wild Paint" - "Ceilings" (2008)

Diemžēl vairs neeksistējoša kolektīva vienīgais albums. Kas par enerģijas lādiņu!

"Night Beds" - "Country Sleep" (2013)

Vinstons Jellens, būdams normāls, 23 gadus vecs jauneklis, starp vētrainās studentu dzīves baudīšanu pamanījies ierakstīt albumu, kurā brīžiem šķiet: tur dzied eņģelis!

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Dziesmas (42.nedēļa / 2013)

***

1. Brian Wright - "Weird Winter"
Albums: "Rattle Their Chains"
Izdošanas datums: 10.09.2013
Valsts: ASV
Klausoties Braiana Vraita nomierinošajā žūžošanā, tā vien liekas, ka nekas cits, kā šī muzikālā stāstnieka samtainās dziesmas, pasaulē nemaz vairs neeksistē. Pat ja tajās tiek stāstīts par "dīvainu ziemu" vai "labo, mirušo karalieni" ("The Good Dead Queen").


2. "Night Beds" - "Even If We Try"
Albums: "Country Sleep"
Izdošanas datums: 12.02.2013
Valsts: ASV
Ļoti labi skan naktīs! Tā par "Country Sleep" kā "vislabākais, kas tajā patika", pērn secināja "The Guardian" jauno grupu apskatnieks Pols Lesters. Vinstona Jellena dzidrais vokāls un gar zemi gāzošās albuma desmit dziesmas patiešām atgādina, ka mūzikai ne vienmēr ir tikai fona loma darba dienās birojos un lielveikalos.


3. "Ra Ra Riot" - "Dance With Me"
Albums: "Beta Love"
Izdošanas datums: 22.01.2013
Valsts: ASV
Dziesmas nosaukums jau izsaka visu. Un nosaka visa albuma toni. Kā redzams video, uzdejot pie "Dance With Me" pretī nespēj nostāvēt pat samērā veselīga izskata skeleti. Bet tempu uzņemt vajag uzmanīgi, jo dziesma 2:40 (albuma versijā 2:24) tiek nocirsta kā ar nazi! 


4. "Foxygen" - "Make It Known"
Albums: "Take The Kids Off Broadway"
Izdošanas datums: 2011
Valsts: ASV
Jāsaka, ka leģendām "The Rolling Stones" ir dzimusi maiņa - kvartets "Foxygen". Nu vismaz Mikam Džegeram noteikti - "Foxygen" dziesmu teicēja Sema Frānsa personā (pareizāk - balsī).


5. "Local Natives" - "Breakers"
Albums: "Hummingbird"
Izdošanas datums: 29.01.2013
Valsts: ASV
Ir labi, ja vecajie palīdz jaunajiem apgūt dzīves smalkumus. Tā arī "The National" ģitārists Ārons Desners palīdzējis šiem pieciem Losandželosas puikām spert pirmos soļus Lielajā mūzikā, producējot "Local Natives" otro albumu. Nu jā, tad sanāk, ka palīdzēja spert otros soļus. Ir labi, bet nav, protams, "The National".


6. Bill Callahan - "Small Plane" 
Albums: "Dream River"
Izdošanas datums: 17.09.2013
Valsts: ASV
"["Dream River"] varētu būt pēdējais ieraksts, ko jūs klausāties pirms gulētiešanas, aptuveni pusnaktī. [Es gribēju, lai tā ir] maiga un relaksējoša, perfekts dienas noslēgums katram," mūzikas žurnālam "Spin" atzinies pats Bils Kelahans. 


7. "Blood Orange" - "Chamakay"
Albums: EP
Izdošanas datums: 2013
Valsts: ASV
"Es nolēmu pirmo reizi apmeklēt Gajānas galvaspilsētu Džordžtaunu, no kurienes nāk mana mamma. Viņa pati tur nav bijusi 30 gadus, tas ir trīs gadus, pirms piedzimu es. Es apmeklēju savus ģimenes locekļus, ieskaitot 92 gadus veco opapu, kuru līdz šim nekad nebiju saticis. Šajā video jūs redzēsiet mūsu pašu pirmo tikšanos" (Devs Hains mūzikas portālam "Pitchfork").


8. Grey Reverend - "My Hands"
Albums: "A Heo's Lie"
Izdošanas datums: 30.08.2013
Valsts: ASV
"Moderns blūzmenis... Ja jums tā gribas" (greyreverend.com).


9. Jeremy Messersmith - "Tourniquet"
Albums: EP
Izdošanas datums: 2013
Valsts: ASV
"Sveiki! Es šajā nedēļā izdevu jaunu dziesmu, kas saucas "Tourniquet". Tā būs manā jaunajā albumā, kas [ierakstu kompānijas] "Glassnote Records" paspārnē iznāks nākamgad" (www.jeremymessersmith.com).


10. John Zorn - "The Dream Machine"
Albums: "Dreamachines"
Izdošanas datums: 30.07.2013
Valsts: ASV
"Kopš septiņdesmito gadu vidus Zorna kungs vāca kopā improvizētāju grupas, lai atskaņotu (..) neprognozējama segmenta skaņdarbus. Daudzas [grupas] tika organizētas kā spēles ar noteikumiem, signāliem un hronometriem, lai noteiktu, kurš spēlēja (..) un kā" (www.nytimes.com).

Foto raksta ievadā Džeremijs Mesersmits no www.stiehlover.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Booker T - "Sound the Alarm" (2013)

Sešdesmit astoņus gadus vecā amerikāņu soulmūzikas zvaigzne Būkers T. Džounss šā gada vasarā klajā laida savu desmito solo albumu "Sound the Alarm". Kas ir Būkers T. Džounss? Melnādains, talantīgs vīrs, kurš savu debijas albumu izdeva tālajā 1962.gadā, tātad desmit plates viņam prasījušas 51 gadu. Jā, solo albumu skaita ziņā viņš nav pats ražīgākais, patiesībā, iespējams, daudzi vispār tikai tagad uzzina viņa vārdu un ka viņš tāds pasaulē ir. Bet Būkers T. Džounss ir, un kā vēl ir!

Villijs Nelsons, Rejs Čārlzs, Nīls Jangs - tie ir tikai daži no lielajiem vārdiem mūzikas pasaulē, ar kuriem Džounss spēlējis kopā uz lielākām vai mazākām skatuvēm, ar ko kopā strādājis ierakstu studijās. 1992.gadā viņš tika uzņemts Rokenrola Slavas zālē, bet 2007.gadā soulmūzikas leģendai tika piešķirta "Grammy" balva par mūža ieguldījumu mūzikā. 

"Sound the Alarm" ir viens no tiem albumiem, kas ļauj kaut uz mirkli pārstāt šausmināties, kādā purvā dažbrīd ved mūsdienu populārā mūzika. "Sound the Alarm" ir albums, kas ļauj atgūt tādu mūzikas stilu kā "soul" un "R'n'B" klausītiesspēju. Jo šie stili, īpaši pēdējais, mūsdienās ir tā "uzlaboti" un "optimizēti", ka brīžiem atgādina kolbā radītu monstru, ar kuru galā netiek pat tā radītājs. "Sound the Alarm" ir gaišs, spēcīgs, tas kā uz paplātes pienes tikai pozitīvas emocijas un asociācijas.  Jā, ir vienkārši skaisti!

Ja patīk, noklausies arī šos:

Phil Collins - "Going Back" (2010)

Albums, kurā apvienotas 1960.to gadu amerikāņu soulmūzikas klasiskās dziesmas, kas no mazā Fila izveidoja to Filu Kolinsu, kura priekšā ceļos bija gatavi krist (un droši vien ir joprojām) tūkstošu tūkstoši. Platē joprojām dzīvo sešdesmitie, un to var pat sajust fiziski!

Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)

Būkera T. Džounsa laikabiedrs, kas šajā konkrētajā projektā iesaistījis tādus vārdus kā Pinka, Džonu Ledžendu, Sīlu, un viss tas, protams, noris leģendārās Džona Lenona dziesmas "Imagine" zīmē. Vērojot Henkoku darbībā, rodas iespaids, ka brīnišķīgu dziesmu viņš varētu radīt arī, aranžējot, piemēram, kliba gaiļa palaista purkšķa skaņu.

"Fun Lovin' Criminals" - "Livin' in the City" (2005)

Amerikāņi "Fun Lovin' Criminals" sevis iezīmētajā teritorijā (mūzikā) jūtas kā zivs ūdenī. Gluži tāpat kā Būkers T. Džounss savā. Ir skaidrs, ka "krimināļi" savā agrībā ir bijuši lieli soula cienītāji, vismaz tā apliecina viņu plates. 

2013, www.musicstories.lv

Tweet

"Arp" - "More" (2013)

Nenoliedzami, šodienas kulta persona ir Stīvs Džobs, kurš, visai ticami, lai kurā debespusē vai pazemes gravā šobrīd atrastos, visus vairāk vai mazāk svēto vai velnišķīgo piedāvājumus noraida ar savu standarta frāzi: "Tas ir mēsls!". Viņš savus izgudrojumus radīja pēc formulas: vienkāršība ir izcilības augstākā pilotāža. Un patiesi - kas var būt vēl vienkāršāks, kā ripināt ar pirkstu iPod rimbulīti vai paijāt iPad spoguļgludo virsmu? Tas ir tik vienkārši, ka šīs augstās tehnoloģijas ikdienā lieto pat bērni! Bet kas slēpjas zem šiem karkasiem, kādās mokās šie produkti dzimuši, to var uzzināt gan no grāmatām un nu jau arī filmas par Džobsu. 

Iespējams un, visticamāk, Aleksis Džordžopuloss nav nedz apkārtējo tirāns, nedz izgudrotājs-ģēnijs, bet viņu tomēr saista kādas kopīgas iezīmes ar slaveno "Apple" priekšvīru. Džordžopuloss ir, tā teikt, "priekšsēdētājs" muzikālai apvienībai no Ņujorkas (ASV) ar askētisku (kas zīmīgi, ja kabinām klāt Džobsu) nosaukumu "Arp". Tas ir tāds eksperimentālas mūzikas kolektīvs. Pat nezinu, vai tas ir kolektīvs klasiskā izpratnē vai arī pats Džordžopuloss apkalpo visus instrumentus, bet to ir daudz - "džentlmeņa komplektu", kas piedien katrai grupai, "Arp" gadījumā papildina arī stīgu instrumenti, trompete, labi aprīkots dators un droši vien vēl vesels lērums tehnisku gadžetu. "Arp" trešā plate "More" sastāv no milzīga apjoma muzikālu slāņu - dziesmas patiesībā ir visai sarežģītas pēc savas struktūras. Dieva zīmes, ko Džordžopulosam nācās izdzīvot, sacerot un ierakstot šo albumu. Un tajā pašā laikā "More" skan tik vienkārši, kā virpināt iPod apaļo podziņu.

"Arp" jaunākais veikums lai turpina palikt strīdus ābols, kuram mūzikas stilam to var pierakstīt. Tur ir spēcīgs ģitārritms brīnišķīgā postroka manierē  ("Persuasion"), tur ir rotaļīgas spēles ar klavierēm ("High-Heeled Clouds), tur ir no "Arcade Fire" klonēts skanējums ("Judy Nylon"), šajā albumā patiesībā ir pilnīgi viss iespējamais! Nu gandrīz viss. "More" ir sarežģīts albums ar ļoti vienkāršu skaņu. "Tas ir mēsls," iespējams, par to teiktu pats Džobss. Un miljoniem visā pasaulē atkal būtu iespēja viņam nepiekrist.

2013, www.musicstories.lv

Tweet

Petra Haden - "Petra Goes to the Movies" (2013)

Jau vienā no mūzikas stāstiem galvenais varonis bija klauns. Ne tiešā veidā. Kā salīdzinošs personāžs. Jo nav cirkā profesionālāka triku un akrobātisko priekšnesumu meistara kā klauna - kā gan savādāk viņš tajās lielajās čībās spēj smaidot izdarīties tā kā trupas akrobāti un dresētāji var tikai, zobus sakoduši? Bet Petra Heidna nav klauns. Nē, nepavisam. Viņa ir amerikāņu džeza pianista Čārlija Heidna meita, profesionāla vijolniece un dziedātāja. Un viņas "klauniskā" puse uz skatuves izpaužas nevis lielās porolona čībās, bet spējā būt jaudīgākai par pārējiem uz skatuves un arēnā.

Savas karjeras laikā Heidna ir bijusi dalībniece tādās grupās kā "That Dog", "Tito & Tarantula", kā arī "The Decemberists", bet plecu pie pleca līdzdarbojusies ierakstos ar grupu "The Twilight Singers", "Foo Fighters" un "Green Day" dalībniekiem un vēl kompānijā ar Beku, Maiku Votu, Viktoriju Viljamsu un citiem. Un no šīm plašajām sadarbības robežām top skaidrs, ka Heidnā tā sauktās klauna profesionalitātes un talanta ir pārpārēm. Šajā, 2013.gadā, viņa izdeva albumu "Petra Goes to the Movies", kas ir filmu mūzikas izlase, ieskaņota lielākoties "a capella" (bet ne tikai) manierē. Šis stils var patikt, var nepatikt, bet ir skaidrs - lai ko tādu dabūtu gatavu (izdziedātu un ieskaņotu), ar dalību "Dziedošajās ģimenēs" būs par maz.

Albumā iekļautas versijas par filmu "Taxi Driver" (galvenajā lomā Roberts De Nīro, 1976), "Cool Hand Luke" (Pols Ņūmens, 1967), "Psycho" (Entonijs Hopkins, 1960), "The Social Network" (Džesijs Aizenbergs, 2010) un citu skaņu celiņiem. Protams, salīdzināt ar oriģinālu nav nepieciešams. Katrā no filmām dziesma raksturo kādu epizodi vai kopējo noskaņu, tās ilustratīvā nozīme, pilnīgi droši, ir spēcīgāka kā šādā kompilācijā. Heidnas sešpadsmit dziesmu virknējums uzskatāms vien kā savdabīga versija par oriģināliem. Interesanta versija. Bet ja vēl par tiem klauniem: "Petra Goes to the Movies" dziesmas brīžiem izklausās kā uzjautrinoši stāstiņi niķīgiem bērniem, un tāds taču ir viens no klaunu tiešajiem pienākumiem! Bet jābūt uzmanīgam. Savādāk, pavērtu muti klausoties albumu "Petra Goes to the Movies", var nepamanīt, ka tev no azotes kāds izvelk baltu trusi vai ar klauna burvju zizli piebur pilnas bikses olām. Un labi, ja tikai bikses...

Ja patīk, noklausies arī šos:

"The Decemberists" - "Picaresque" (2005)

Albuma ierakstā kā vijolniece un vokāliste piedalījusies arī Petra Heidna. Vispār "The Decemberists" albumus vajag klausīties - viņu versija par folkmūziku un Kolina Meloja mazliet spalgais vokāls dara ar klausītāju brīnumu lietas.

"Pink Martini" - "Get Happy" (2013)

Portlendas (ASV) miniorķestris nekad nesmādē klasiku un skaļus vārdus. Piemēram, šajā albumā klasisko "Smile" izpilda Filisa Dillere, bet tituldziesmu palīdz izdziedāt Rufus Veinraits.

Jeff Buckley - "Grace" (1994)

Šajā albumā iekļauta Džefa Baklija slavenākā izpildītā dziesma "Hallelujah", ko viņš, kā zināms, nozaga Leonardam Koenam. Savukārt Petrai Heidnai jaunajā platē ir savs "Hallelujah", un tā ir dziesma "It Might Be You".

2013, www.musicstories.lv

Tweet