Aurora - "All My Demons Greeting Me as a Friend" (2016)

Deviņpadsmit gadus vecā norvēģu dziedātaja Aurora Aksnes, uz skatuves vienkārši Aurora, rada dīvainu iespaidu. Tādu tīru, mazliet naivu, katrā ziņā šī meitene neizskatās pēc izkrāsotām popzvaigznēm, viena no kurām - Keitija Perija - ir liela Auroras fane. Ar saviem zeltaini sudrabainajiem matiem un bezkosmētikas seju Aurora vairāk līdzinās... vienkāršai meitenei no Norvēģijas.

11.martā klajā nāca Auroras debijas albums "All My Demons Greeting Me as a Friend". Šī plate ir loģisks noslēgums meitenes līdzšinējam dzīves posmam. Bērnībā, ko viņa pavadīja nelielā pilsētiņā Osā netālu no Bergenas, Aurora savam priekam rakstīja dziesmiņas, lai vienkārši izteiktu emocijas. 16 gadu vecumā, iedvesmojoties no Boba Dilana, Aurora sarakstīja dziesmu par mieru pasaulē un nodziedāja to kādā skolas pasākumā. To nofilmēja draugs un video ievietoja feisbukā - Norvēģijas ierakstu kompānija "Petroleum Records" bija pirmā, kura jauno mākslinieci "pierakstīja" pie sevis. 

Pēc vairākiem lokāliem hitiem, ierakstu līgumu ar Auroru parakstīja izdevniecība "Glassnote Records", lai viņas mūziku izdotu Ziemeļamerikā. Turklāt tūlīt aprīlī Aurorai paredzēta 14 koncertu turneja pa ASV. Amerika Aurorai vēl jāiekaro, bet ar Lielbritāniju tā lieta jau ir darīta, pērn kādā TV reklāmā viņai izpildot "Oasis" dziesmu "Half the World Away", ierakstā piedaloties arī pašam "oāzistam" Noelam Galaheram. Lielbritānijai patika! Tiesa, tikai līdz singlu tabulas 11.vietai, bet, ja tā padomā, kas tā norvēģu Aurora angļiem tāda ir?!... Protams, tas ir lielisks sasniegums!

"Es nevaru lasīt avīzi neraudot," viņa atzīst sarunā ar žurnālu "Billboard". "Briesmīgi notikumi mani viegli iespaido." Iespējams, viņas dzīves līdz šim lielākā kļūda bija skatīties filmu par Titāniku. "Es mēnesi [pēc tam] raudāju. Tas mani vienkāŗsi salauza." Taču īstums un dabīgums ir aizvedis Auroru tur, kur viņa ir pašlaik - uz lielajām skatuvēm. "Neviens par to nav vairāk pārsteigts kā es," viņa uzstāj. Un kāpēc lai viņai neticētu? Meitenei, kura uzskata, ka aizsargājot no sāpēm sirdi, tā galu galā pārvēršas par akmeni. "Bet, jo vairāk lietu tu iemācies atzīt, jo lielāka iespēja, ka akmens pārvērtīsies pērlē." To saka meitene ar pērļu sirdi un draugiem dēmoniem.

2016, www.musicstories.lv.

Alan Walker - "Faded” (2015)

"Kad es biju bērns, mani apbūra programmēšana un grafiskais dizains," savā feisbuka profilā raksta norvēģis Alans Volkers. Viņa muzikālā karjera sākās, jūtūbē uzejot kādu dziesmu, kas viņu tik ļoti ietekmēja, ka viņš pats sāka ķimerēties gar mūzikas radīšanu. "Viss sākās tiešsaistē ar cilvēkiem, vai drīzāk "nikneimiem", no visas pasaules, kuri viens otram palīdzēja," savu ceļu atklāj Volkers. "Tagad mūzika ir liela daļa manas dzīves."

Volkera jaunākā dziesma "Faded" decembra vidū bija populārākā "Spotify" lietotāju vidū Zviedrijā un Norvēģijā. "Electro-house" stilā ieturētais skaņdarbs ir palīdzējis Volkeram iegūt arī "Spotify" nomināciju "Spotlight 2016", kas nozīmē, ka viņš būs viens no tiem, uz kuriem šajā gadā tiks raidīti pasaules lielākā straumēšanas servisa starmeši. Laiks Alanu Volkeru ielaist arī vēso latviešu sirdīs.

2016, www.musicstories.lv.

"Sunturns" - "Christmas" (2012)

Ņemot vērā emocijas, kas valda šā gada, laikam, 21.decembra gaidās, kad pēc kaut kāda tur mēnešreižu kalendāra gaidāms pasaules gals, populāra kļuvusi anekdote: "Klāt rudens. Drīz nāks 18.novembris, tad pasaules gals, tūlīt pēc tam - Ziemassvētki." Vienai lielai daļai zemeslodes ļaužu gan pasaules gals mēdz iestāties akurāt Ziemassvētkos, katram gan citu apstākļu veicināts - kādam uznāk pašnāvnieciskas tieksmes, jo vientulībā no malas jānoraugās, kā "gada mīļākos svētkus" pārējie svin ģimenes lokā pie nokrautiem galdiem; kādam, savukārt, ir kreņķis, ka vēl pirms lielveikala aizvēršanas svētvakara pēcpusdienā nav paspējis izpirkt visu, kas vēl palicis pāri no tādu pašu uzskatu tūkstošu uzlidojuma plauktiem. Vēl kāds ciest nevar no Ziemassvētku eglītēm nobirušās skujas, kas pēkšņi uzradušās gan zeķu purngalos, gan atverēs, pie kurām, nepārvarot vismaz trīs drēbju kārtas, pat svaigs gaiss klāt netiek. 

Līdz dāvanu, atvainojos, Ziemassvētku vakaram ir tieši divi mēneši. Daudz laika, lai sagatavotos, ko parasti gan visi pēkšņi tik kristīgi kļuvušie sāk darīt aptuveni ap 20.decembri. Bet ir ļaudis, kas Ziemassvētkiem gatavojas visu cauru gadu, un vieni no šādiem indivīdiem ir vokāli instrumentālais orķestris no Norvēģijas - "Sunturns". Tas ir sekstets, kas Ziemassvētku dziesmu albumu ar tiešu nosaukumu "Christmas" izdeva pirms gada. Tas viņiem ir debijas darbs, bet ne pirmie soļi mūzikā vispār. "Sunturns" patiesībā ir Norvēģijā labi zināmu indī mūzikas kolektīvu dalībnieku izlase. Piemēram, Einars Strejs vai trīs grupas "My Little Pony" dalībnieki.

"Christmas" patiesībā nav tradicionāls Ziemassvētku mūzikas albums. Tajā neskan žvadzošie zvaniņi, nav nekādu džingelbelu vai klusu nakšu, svētu nakšu - tas ir oriģināldziesmu (ar dažiem tradicionāliem akordiem vai ik dziesmā) albums, kam izdodas radīt kaut kādu pacilātību vai vismaz nojausmu, ka skanošās dziesmas ir radītas kādam īpašam gada notikumam. Šogad dzert karstvīnu, lobīt mandarīnus un kņubināt piparkūkas, "Suntunrs" mūzikai skanot, - lūk, tie būs īsti svētki! Pat, ja ne pareizajos datumos un īstajām dāvanām lielveikalu kulēs.

Visu albumu "Christmas" var noklausīties šeit.

Papildus resursi:
"Sunturns" profils portālā "Facebook"
Iegādājies "Sunturns" mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv


Tweet


Tweet to @MusicstoriesLV

"Mount Washington" - "Silver Screen" (video), "Mount Washington" (2012, pilns albums)

Katras valsts mūzikai ir jānes savs zīmogs - islandieši nekad netiks vaļā no savas Bjorkas, angļi - Bītliem un nu jau arī Engelbertu Hamperdinku, zviedri  - no "ABBA", bet latvieši - no Olgas un Kombuļu Ineses. Savukārt norvēģi, grozies kā gribi, vienmēr asociēsies ar Mortena Harketa falsetu un grupu "A-ha". Visi pārējie var darīt, ko vien vēlas, bet tos nomērīs tieši pēc katras valsts pazīstamākā mūzikas zīmola. To vērā ir ņēmuši trīs puikas no Norvēģijas - Rūne, Esko un Andreas - jeb grupa "Mount Washington", kas šā gada sākumā klajā laida savu ceturto studijas albumu, dodot tam grupas nosaukumu.

"Mount Washington" riteni no jauna neizgudro - Rūne Simonsens dzied Harketa balsī, savukārt grupa spēlē, apvienojot "A-ha" popu ar eksperimentālu indī mūziku. Rezultātā rodas šī interesantā sintēze, kuru tikpat labi var iekļaut gan popmūzikas, gan indī, gan eksperimentālās mūzikas kategorijās. Ja "Mount Washington" ceturtā plate sākas izteikti popsīgi ("How Does It Feel?", "Silver Screen"), tad turpinās tā jau gandrīz "dreamy" stilā ("Toscana"), pēkšņi pārejot gluži "Kīniskās" (no "Keane") skaņās ("Next Year"). Tāds ir šis Berlīnē ierakstītais albums - interesants, muzikālas dažādības pārbagāts, vienkārši teicams! Norvēģiem atkal ir ar ko lepoties.

Papildus resursi:

"Mount Washington" mājaslapa

"Mount Washington" profils portālā 'Facebook"

"Mount Washington" profils portālā "MySpace"

Iegātājies "MountWashington" mūziku legāli!

Foto raksta ievadā no "Mount Washington" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV

"Lukestar" - "Posers Of Doubt" (video), "Lake Toba" (pilns albums, audio)

Kad 2008.gadā norvēģu kvartets "Lukestar" izdeva savu otro plati "Lake Toba", mūzikas prese bija sajūsmā. Ietekmīgais izdevums "NME" grupas solista Trula balsi pielīdzināja "ēteriskas ūdens nimfas" balsij. Savukārt britu "The Indiependent" pāris teikumos precīzi apraksta "Lukestar" mūzikas formulu: "Ļoti klausāms "indie" albums. Tā veiksmes formula: trīs minūšu garas dziesmas, piesātinātas ar patīkamu agresīvu bungu, melodisku ģitāru un sievišķīgu balss miksli." Visiem, nu pilnīgi visiem, grupa tā patika, ka pašu mājās viņi šajā 2008.gadā ieguva Norvēģijas Grammy mūzikas balvu kā labākais gada roka ieraksts.

Šā gada 25.februārī "Lukestar" laida klajā jau savu trešo plati "Taiga". Tajā četrotne turpina iesākto - spēlē melodisku "indie-popu", ļaujot klausītājam klīst maldinājumos, ka grupas soliste ir kāda norvēģu daiļava. Bet nekā - tas ir apaļīgs puisis ar ūsām: Truls. Un arī pārējie trīs - Jorgens, Mariuss un Ingve - fonā žūžo kā jūras vāravas zelta matiem, pievilinot noklīdušus un nogribējušos jūrniekus.

Te nu viņi ir. "Lukestar" visā krāšņumā! Ar video dziesmai "Posers Of Doubt" no jaunākā albuma "Taiga" un tad visu leģendāro plati "Lake Toba".





Papildus resursi:
http://lukestar.com
http://www.facebook.com/lovelukestar

Foto raksta ievadā no "Lukestar" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"House By The Lake" - "Redwood" (video), "Wedding Song", "National Park" (audio)

Par sevi norvēģu duets (dažbrīd ari trio) "House By The Lake" ir vārdos skops. Viņi ļauj runāt citiem un savai mūzikai. Citi saka, ka šie ir "kā "Fleet Foxes" un "The Hollies" bērniņš", vēl kāds "House By The Lake" nosauc par pēdējā laika labāko norvēģu "indie-folka" apvienību.

Sondre Ārnesens un Kedriks Tīlots laikam jau tiešām ir Sietlas (ASV) grupas "Fleet Foxes" fani, taču viņu mūzikā atrodamas arī citas ietekmes: Bobs Dilans, Arts Gārfunkels un visa šiem līdzīgi muzicējošā plejāde. Šķiet, tādas īstas debijas plates norvēģu puikām vēl nav, bet ir pirmie singli, no kuriem, cerams, reiz izaugs pirmais lielais albums. Šobrīd varam baudīt "House By The Lake" video dziesmai "Redwood", kā arī dziesmas "Wedding Song" un "National Park" audio versijas, kuras še pat iespējams bez maksas lejupielādēt. Šie noteikti ir jāpatur acīs.



Wedding Song by HOUSE BY THE LAKE
National Park by HOUSE BY THE LAKE

Papildus resursi:
http://housebythelake.tumblr.com
http://www.myspace.com/tonightbooking
http://www.facebook.com/pages/House-By-The-Lake

Foto raksta ievadā no "House By The Lake" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Singli bez albumiem (Lucy Love, Freja Loeb u.c.)

Reizēm gadās saklausīt tādu, nu TĀĀDU dziesmu, ka ne vairs mierīgi maizi ēst, ne bietes rīvēt. Taču nereti tie ir jaunu grupu pirmie singli vai vecu grupu vienīgie sakarīgie gabali viņu jaunajos vai ne tik jaunajos albumos. Reizēm gadās, ka albums ar šādu dziesmu vienkārši nav pieejams "strīmošanai", bet dziesmu parādīt gribās, - arī tādas šeit būs. Tāpēc reizi pa reizei še iemetīšu pāris trīs vai vairāk šādas dziesmiņas ar nelielu komentāru.

Lucy Love - "Thunder"
Dāņu "Prodigy" sieviešu dzimuma prototips, kura interneta meklētājos tiek jaukta ar tāda paša nosaukuma čehu pornozvaigzni. Man patīk abas, bet šoreiz par dāņu mākslinieci. 2009.gadā viņa laida klajā savu debijas plati "Superbillion", piesakot sevi elektroniskās, regeja, "dub" un repa mūzikas kokteilī. Nu kārta jaunai Lūsijas platei "Kilo" un dziesmai no tās - "Thunder".

Klausies vēl:
http://www.myspace.com/lucylovemc

"Lama" - "Flashes"
Seši puikas no Oslo, kas apvienojušies "indieroka" kolektīvā "Lama", šā gada 30.septembrī laida klajā savu trešo plati, kuras nosaukumu, sasodīts, nevaru atrast...:) Bet sūds ar to! Galvenais, ka tas, ko Nils Mārtins Larsens spēj dabūt laukā no savas ģitāras un kolēģiem, ir vienkārši skaisti. Ne neparasti, ne unikāli, bet - skaisti gan!

Klausies vēl:
http://www.facebook.com/ilovelama?sk=app_178091127385

Freja Loeb - "Never Stop Coming Back"
Freja Lēba ir kā patīkams vēsa gaisa malks, ko ikviens kāri tver karstā vasaras dienā brīdī, kad no bērnības atminās dzeltenā citrona saldējuma par 7 kapeikām garšu. Šī dāņu kundze (vai jaunkundze) patīk visiem "Depeche Mode" (bet tikai grupas pirmssākumos) un "Pretenders" faniem. Viņas spēja apvienot astoņdesmito gadu sintezatoru toņus ar mūsdienu elektronikas iespējām, pa vidu vēl iespraužot saksafona solo, ir, ja ne apbrīnojama, tad vismaz par labu centību atzinīgi novērtējama. Un "Never Stop Coming Back", cik noprotams, ir pats, pats pirmais Frejas Lēbas singls.


"Kiriyama Family" - "Sneaky Boots"
"Mēs esam ģimene!" - tā vienkārši par sevi savā "Facebook" profilā raksta elektro-popa kvintets no Īslandes. "Sneaky Boots" ir viņu pats, pats pirmais singls, un ansamblis, kurā četri no pieciem dalībniekiem spēlē sintezatorus, attiecīgā žanra gardēžiem garām, cerams, nepaslīdēs. Ja rodas šaubas par to, ko turpmāk no īslandiešiem var sagaidīt, šeku reku klāt ir jau arī otrais grupas singls "Time Out", ko tās mājaslapā iespējams lejupielādēt bez maksas.


"Vicky" - "Feel Good"
Vēl viens īslandiešu kolektīvs - četru meiteņu grupa "Vicky". Viņu otrais albums "Cast A Light" iznāca šā gada oktobrī. Jāatzīst, viņas ir interesantas.

Klausies vēl:
http://www.myspace.com/vickytheband

"Indianna Dawn" - "I Always Miss You"
Šī ir skaistākā dziesma, kas šodien iekritusi ausīs. "I Always Miss You" ir pirmais singls no "Indianna Dawn", dāņu kvinteta, debijas plates "Somebody’s Dead", kas klajā nāca šā gada septembra sākumā. Nav vajadzības vairs pārdozēt plūmju kompotu, ja ir šāda mūzika!

Klausies vēl:
http://www.facebook.com/indiannadawndk?sk=app_178091127385

Iedvesma rakstam radusies, pateicoties skandināvu mūzikas portālam allscandinavian.com. Paldies viņiem par to!

Foto raksta ievadā Freja Lēba no portāla "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Kakkmaddafakka" - "Your Girl" (video), "Hest" (pilns albums, audio)

Šis ir vēl viens stāsts par kolektīvu, kurš, savācies, lai nospēlētu vienu koncertu, turpina to darīt joprojām un izdod plates vēl ilgi pēc "pirmā un vienīgā" koncerta. Norvēģu grupa "Kakkmaddafakka" ir nenosakāma skaita cilvēku muzikāla kopa, kuras kodols ir brāļi Aksels un Pēls Vindenesi. Šis Bergenas pilsētā bāzētais kolektīvs sastāv no klasisku mūzikas izglītību ieguvušiem jauniešiem, kas sapulcējās, lai 2006.gadā vietējā jauniešu centrā nospēlētu vienu koncertu. Tā lieta iepatikās, padevās, un jau gadu vēlāk viņi iznesa pasaulē savu debijas plati "Down To Earth".

Ja godīgi, nezinu kāpēc, bet, kā vēsta mediji, šī plate nesusi grupai "Kakkmaddafakka" tik negatīvas atsauksmes, ka tā drīz vien kļuva savā zemē visnotaļ zināma un populāra. Varbūt kritiķi pēla, bet publika to mīlēja, sevišķi viņu vitālo un atraktīvo uzstāšanos koncertos, kuros uz skatuves reizēm darbojas pat divpadsmit cilvēki.

Šajā gadā puikas ir sarūpējuši savu otro albumu "Hest". Tik pat dzīvelīgi kā koncertos, "Kakkmaddafakka" ir arī šajā platē. Jestro garastāvokli nodrošina dažādo mūzikas stilu kokteilis - šie norvēģi savā spēlē apvieno labāko, ko piedāvā poproks, apvienojot to ar džeza, disko un "funk" ritmiem. Protams, viņi noteikti ir izteikti favorīti paaudzei līdz 25, tiem, kas var viņu straujajām ģitāras stīgām izlēkāt līdzi; mēs, vecie, varam tikai mūzikas ritmā šūpot alus kausu un TV tālvadības pulti. Bet, kas noteikti ir ievērības cienīgi, tie ir "Kakkmaddafakka" videoklipi. Domāju, vidējais katra viņu klipa budžets ir ne vairāk kā pieci eiro. Bet jaunieši progresē arī šajā jautājumā - nevar i ne salīdzināt patiešām naivi smieklīgo dziesmas "Restless" video ar, piemēram, dziesmas "Gangsta" vizualizāciju. Vai arī "Your Girl", - beidzot kāds parāda tuvplānā, kā ir kārtīgi jālaizās (mūsdienu jaunatne taču to tā vēl sauc?). Vilšanos tik rada, ka nav parādīts, kā estētiski pareizi jālaiza kakls. Bet to jau var atrast cita rakstura interneta resursos. Un jā, man tomēr liekas, ka grupas nosaukumā slēpjas kāda rupjība. Šķiet, kaut kāds mazerfakers tur ir apslēpts...

Uzskatam divi video - "Restless" un "Your Girl", bet tūlīt aiz tiem visa grupas "Kakkmaddafakka" otrā plate "Hest", no kuras arī abas videoklipu dziesmas.







Papildus resursi:
http://kakkmaddafakka.com
http://www.myspace.com/kakkmaddafakka
http://www.facebook.com/kakkmaddafakkamusic

Foto raksta ievadā no grupas "Kakkmaddafakka" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Issa - "I'm Alive", "Looking For Love" (video), "The Storm" (pilns albums, audio)

Mūsdienās visa labā vīriešu iekārtotā pasaule aizgājusi nebūtībā - nu arī sievietes var vēlēt parlamentu, vadīt auto, lidot kosmosā un jā, - arī dziedāt ko smagāku par reliģiskiem psalmiem puskurla ērģelnieka pavadījumā. Septiņdesmitajos roka dīvu, šķiet, nebija; astoņdesmitajos vienu otru roķeri frizūru un smiņķu dēļ varēja sajaukt ar pretējo dzimumu, bet mūsdienās jau pavisam pierasta lieta, ja uz skatuves skarbu ģitāru pavadībā dzied kāds sievišķis, kuram apnicis visu laiku cept vīram pankūkas un mazgāt zeķes.

Un, lūk, Izabella Oversvīna, viņa arī Issa, pavisam oficiāli tiek dēvēta par "roka dīvu". Viņas 2010.gada debijas plate "Sign of Angels" ierindoja norvēģu dziedātāju vienā kategorijā ar Selīnu Dioniu, Avrilu Laviņu un "Evanescence" līderi Emiju Lī. Loģisks jautājums - kāds Dionai sakars ar roka dīvas titulu? Nekāds. Gluži vienkārši arī Issa jau patiesībā nav nekāda roka dīva, viņa izmanto savu spēcīgo vokālu melodisku, nedaudz pasmagāku popa dziesmu iedziedāšanai. Ja kāds ir Ričija Blekmora un Kendisas Naitas projekta "Blackmore's Night" cienītājs, tad, lūk, tieši viņiem Issa būs labākā dāvana šim rudenim.

Šonedēļ klajā nākusi Oversvīnas otrā studijas plate "The Storm". Pati autore uzskata, kā šī plate ir daudz emocionālāka un patiesāka par pirmo, tajā esot atklāti viņas dzīves notikumi pēdējos gados. Tiesa, klausoties šo plati, sit nost, bet acu priekšā stāv astoņdesmito gadu roķeri ar mikrofonu un pūdeļu frizūrām - Bon Džovi, "Europe", Def Leppard"... "Too Late For Love", jāatzīst, riktīgi atsit atmiņā laikus, kad tirgū par rubli piecdesmit varēja nopirkt "Donalda Daka" kožļenes ar komiksiem iekšā. Tāds riktīgs "The Pretenders" "I'll Stand By You" 21.gadsimta variants...

Turpinājumā lai grimstam nostaļģijā, noskatoties Issa debijas albuma dziesmas "I'm Alive" un jaunās plates ievaddziesmas "Looking For Love" videoversijas un noklausoties visu plati "The Storm". Un, ja kāds uzskata, ka šajā rakstā parādās dzimumdiskriminācijas pazīmes, tad tā nav! Vienkārši katram jādara savs darbs - vīrietim jādzer alus, jāatraugājās un jāstūrē visas iespējamās ierīces, bet sievietēm jākrāso lūpas, jādejo ap stieni un jādzemdē. Un nav ko skriet pretī pasaules kārtībai...







Papildus resursi:
http://www.issasite.com
http://www.myspace.com/isabelloversveen

Foto raksta ievadā no Izabellas Oversvīnas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Einar Stray - "Chiaroscuro" (pilns albums, audio)

Kādu laiciņu atpakaļ, klausoties Īslandes talanta Olafura Arnalda garadarbus, no sajūsmas aiz manis palika slapja svītra, gluži kā aiz gliemeža. Nu šīs sajūtas atkal ir atgriezušās, tikai vaininieks pavisam cits - norvēģis Einars Strejs.

Sācis ar debijas singlpati "Favors & Fields" 2008.gadā, šā gada sākumā Strejs izdeva savu pilno debijas plati "Chiaroscuro", kas sastāv vien no astoņām dziesmām, bet kādām! Šī plate ir no tām, kas ļauj ceļot laikā un telpā bez papildus psihotropo vielu lietošanas; dziesmas ieaijā iedomu ceļojuma miegā ar bagātīgu stīgu instrumentu un klavieru piedevu. Bet vispār tur nav daudz ko iespringt un runāt: te bus visa plate!



Papildus resursi:
http://www.einarstray.no
http://www.myspace.com/einarstraymusic
http://www.facebook.com/einarstraymusic

Foto raksta ievadā no www.einarstray.no.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Sebastian Waldejer - "Touch Of Soul", "Luka" (video), "We Never Get Away Anymore" u.c. (dziesmu liste, audio)

Pēdējo divu gadu laikā Norvēģijas mūzikas debesīs ir sākusi spīdēt vēl viena spoža zvaigzne - divdesmit divus gadus vecais komponists un dziedātājs Sebastians Valdjērs. "Valdjēram ir tas retais komponista talants, kurš koncertos pieceļ kājās pat vidējā vecuma auditoriju," atzīst kāds viņa līdzgaitnieks.

Valdjērs komponē un izpilda interesantu mūziku. Tajā ir apvienots gan roks, gan "indie", tajā ir gluži psihodēliskas balss partijas, reizēm spraucas ārā elegantas sintezatoru, arī stīgu instrumentu un bungu partijas. Pagājuša gadā mākslinieks izdeva savu debijas plati "Rise Of The Urban Child", bet nu runā, ka gatavs esot arī otrais albums, pirmais vēstnesis no kura ir singls "We Never Get Away Anymore". Šo un citas dziesmas aicinu ievērtēt še zem raksta, kopā ar dažiem Valdjēra iepriekšējo gadu video - "Touch Of Soul" un "Luka". "Esmu ellē," dziesmā "Always In Love Or In Hell" ("Vienmēr iemīlējies vai [vienmēr] ellē") dzied norvēģis. Nu ko, cerams, lielākā daļa paliks neuzvārīti negantā, ragainā vīra mūžīgi vārošajā zupas katlā, bet izvēlēsies pirmo. Un vispirms jau attiecībā uz Valdjēra mūziku.





Sebastian Waldejer - We Never Get Away Anymore (mp3) by CCAP




Papildus resursi:
http://www.sebastianwaldejer.com/
http://www.myspace.com/sebastianwaldejer
http://www.facebook.com/SebastianWaldejer

Foto raksta ievadā no Sebastiana Valdjēra profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Why Don’t We Love Lucy" - "Blue Monday", "10.10.10" (video), "With You", "Bohemian Girl" (audio)

Viņi ir četri. Daži no Dānijas, daži no Norvēģijas, bet principā viņi bāzējas Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. "Why Don’t We Love Lucy" ir jauniņie, jo tikai šā gada martā viņi izlaida savu debijas singlplati "CPH-OSL".

Lielu balvu vai galvu reibinošu panākumu šai grupai vēl nav, taču paši puikas uzskata, ka liels panākums bijis tas, ka vēl pirms oficiālas iznākšanas "Why Don’t We Love Lucy" dziesmu "With You" pārraidīja Norvēģijas Nacionālā radiostacija, bet "Blue Monday" par savu Dienas dziesmu bija izvēlējies Dānijas, acīmredzot, ietekmīgākais mūzikas portāls Bandbase.dk.

"Why Don’t We Love Lucy" ir popa puikas - viņu dziesmas ir vieglas, "fancīgas" (no vārda "funk") un tajās nav nekādu eksperimentu, kas tur arī nemaz neprasās. Kvarteta daiļrades ievērtēšanai pievienoju divus video dziesmām "Blue Monday" un "10.10.10", kā arī pārīti audio - dziesmas "With You" un "Bohemian Girl". Tad klausāmies!





With You by Why Don't We Love Lucy

Bohemian Girl by Why Don't We Love Lucy

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/why-dont-we-love-lucy
http://www.facebook.com/whydontwelovelucy?sk=info

Foto raksta ievadā no allscandinavian.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Uno Møller - "How To Lead You Home" (video), "Creature Days", "Songs From My Beautiful Colourball" (pilns albums, audio, bezmaksas lejupielāde)

Norvēģis Uno Mollers ir viens no daudzajiem dziedātājiem - komponistiem, kas cenšas iekarot atzinību un popularitāti šajā tik pārsātinātajā mūzikas nišā. Plaša un izsmeļoša informācija par Mollera bērnības gaitām un ceļu līdz mūzikai nav pieejama - viņš, acīmredzot, ir kautrīgs. Bet ne tik kautrīgs, lai savā "Twitter" profilā atklātu, ka viņam viena acs ir zaļa, bet otra oranža. Turpat 1.maijā viņš nospraudis nākošās nedēļas veicamo uzdevumu - beidzot iemācīties spēlēt ģitāru... Vot komponists! :)

Laikam jau Mollers vairāk ir tāds jokupēteris. Jo ģitāru viņš spēlē teicami. Jo kā gan citādi kāds būtu viņu laidis ierakstu studijā, lai taptu desmit dziesmas, kuras 2010.gada jūlijā pasaule iepazina Mollera debijas platē "Songs From My Beautiful Colourball". Džeks Džonsons, Netaniels Reitlifs, Endrjū Rips - ja patīk kāds no šiem dziedātājiem - komponistiem, arī Mollers ies pie dūšas. Reiz iedevu draugam mašīnā paklausīties Džeka Džonsona plati - kad plate jau trīs reizes bija nospēlējusies no sākuma līdz galam, draugs man atzina, ka principā neko garlaicīgāku viņš nav klausījies. Tomēr arī atzina, ka kaut kāds spēks viņam nav ļāvis plati izslēgt, un tas neesot bijis slinkums. Un tā mēs secinājām, ka kaut kas šajos vienkāršajos dziedājumos, kurus pārsvarā pavada tikai ģitāra, tomēr ir.

Taču Uno Mollers nav tikai ģitāras pavadībā dziedošs komponists, viņš izpaužas arī norvēģu grupā "Team Me", gan uzdziedot, gan spēlējot perkusijas un stīgu instrumentus. Pavisam nesen Mollers ar savu grupu atgriezās no koncerttūres pa Apvienoto Karalisti, kurā spēlēja kopā ar grupām "British Sea Power" un "The Wombats".

Pirms pāris mēnešiem, 7.martā, Mollers laida klajā divas jaunas dziesmas - "Creature Days" un "Spin Around the Underground", ko noklausīties un lejupielādēt iespējams zem video dziesmai "How To Lead You Home" no debijas plates, kuru visā pilnībā iespējams noklausīties visam šim pašā galā.

Uno Møller - How To Lead You Home from Uno Møller on Vimeo.

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/unomoller
http://www.facebook.com/UnoMoller?sk=info

Foto raksta ievadā no Uno Mollera profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"My Little Pony" - "Hard To Be Good", "Capital Of Norway" (video), "My Little Pony play the hits of​.​.​. My Little Pony" (pilns albums, audio)

Ievadot meklētājos vārdu salikumu "My Little Pony", izlēks lērums lapu ar rozā zirdziņiem, kam no dibena nāk ārā tik pat koši rozā spalvas, kas labākajā gadījumā būs aste. Tomēr mazi poniji nav tikai zirdziņi sēdoša suņa augumā, tie ir arī iedvesmas avots grupu nosaukumu izvēlē pieciem jauniem, muzikāliem cilvēkiem no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo.

Grupa "My Little Pony" spēlē viegli uztveramu indie-pop stila mūziku un ir vieni no kārtējiem (labā nozīmē) skandināvu mūzikas tipiskajiem pārstāvjiem. 2009.gadā pēc pāris gadus pastāvēšanas mazie poniji izdeva savu debijas plati "Think Too Much", ko samērā augstu novērtēja vietējie mūzikas kritiķi, un albums tika izdots arī dažās valstīs ārpus Norvēģijas. "My Little Pony" dalībnieki dzīvo mūzikā ar sirdi un dvēseli - paši dziesmas sacer, paši izpilda un ļoti labprāt uzstājas koncertos. Grupas neilgās pastāvēšanas laikā tā uzstājusies jau vairākos simtos koncertu.

Šā gada 17.janvārī "My Little Pony" izdeva jaunu studijas plati "Making Marks". Turpinājumā singls no plates "Hard To Be Good" mīļā video versijā ar zīlonīšiem, kā arī dziesmas "Capital Of Norway" filmklips un labāko "My Little Pony" dziesmu izlasīte audioversijā.







Papildus resursi:
http://www.myspace.com/mylittleponyoslo
http://www.facebook.com/pages/My-Little-Pony-official

Foto raksta ievadā no grupas "My Little Pony" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

"Kaizers Orchestra" - "Hjerteknuse" (video), "Philemon Arthur & the Dung" (audio)

"Kaizers Orchestra" ir sešu, izskatās, jautru puišu kompānija no Norvēģijas, kas apvienojušies alternatīvā roka grupā, lai izklaidētu sevi un mazliet arī citus. Viņi esot ietekmējušies no visiem mūzikas stiliem un viņu dzīvās uzstāšanās esot vienreizējas, "tā runājot cilvēki, kas to redzējuši," teikts "Kaizers Orchestra" mājas lapā.

Gāzmaska, cik saprotams, ir viens no iecienītākajiem grupas atribūtiem - tajā videoklipos staigā gan paši jautrie zēni, gan līgavas kāzu kleitā, gan vientuļš pianists, kurš spēlē klavieres jūras krastā. Tāds norvēģu "Monty Python". Viņiem visiem uzvārds ir Kaizer, loģiski, ja reiz grupa ir "Kaizers Orchestra". Savukārt mans uzvārds ir Leens un Linda ir mana dvīņumāsa no manas māsīcas iepriekšējām laulībām ar manu Kanādas onkuli.

Šobrīd "Kaizers Orchestra" pilda nesen doto solījumu izdot albumu triloģiju "Violeta Violeta", kuras pirmais darbs "Violeta Violeta Volume 1" jau nācis klajā. Vispār šie puiši ir čakli - viņu kontā ir jau pieci studijas albumi, četras singlplates un viens koncerta ieraksts DVD.

"Violeta Violeta Volume 1" jautrie norvēģi paši uzskata par šedevru. "Dziesmas ir vienkārši brīnišķīgas! Tajās atgriezusies vecā enerģija un albuma elegances augstākā izpausme ir stīgu un ragu mūzikas pielietošana," mūzikas portālam All Scandinavian savu grupu slavē tās dalībnieki. Triloģijas "Violeta Violeta" vadmotīvs ir stāsts par kādu ģimeni: māti Beatrisi, kura atrodas gan Dieva, gan sātana varā, tēvu Kenetu, kurš nolaupa savu meitu, lai viņai netiktu mātes liktenis, un meitu Violetu, kura ir tik skaista, ka vecāki dod viņai vienu vārdu divas reizes. Pēc septiņu gadu sērām Beatrise beidzot nolemj uzmeklēt savu meitu, bet savam vīram sagādāt zināmas nepatikšanas. Divas no šīs triloģijas pirmās daļas dziesmām noklausāmas un apskatāmas šeit apakšā.

Philemon Arthur & the Dung by KaizersOrchestra



Atliek vien mācīties norvēģu valodu vai palūgt Šleseram, lai iztulko. Bet paši "Kaizers Orchestra" puikas no jums tagad atvadīsies.

Omen oppsummerer from Kaizers Orchestra on Vimeo.

Nu? Vai viņi nav mīļi norvēģu pajoliņi? :)

Papildus resursi:
http://kaizers.no/
http://www.myspace.com/kaizerso
http://www.facebook.com/kaizersorchestra

Foto raksta ievadā no grupas "Kaizers Orchestra" mājas lapas.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Jonas Alaska - "In the Backseat", "Tonight" (audio, bezmaksas lejupielāde), "Aberdeen" (video)

Jonass Alaska ir 22 gadus jauns komponists un dziedātājs no Norvēģijas, kurš, izskatās, no rītiem neķemmē matus un kurš šobrīd dzīvo un studē Liverpūlē, kur spēlē grupā "Homestead". Norvēģijas mūzikas portāls "Birds Sometimes Dance" Alasku dēvē par "nešaubīgu Boba Dilana mūzikas tradīciju turpinātāju." Un piebilst: "Bet nekļūdieties - viņš nav pilnīga Dilana kopija, bet gan brīnišķīgs mūziķis, kurš spēlē tajā pašā stilā."

Šajā vasarā Alsaka plāno laist klajā savu debijas plati, savukārt jau līdz šim ir publiskotas vairākas viņa dziesmas un video, daļa no kuriem apskatāmi, noklausāmi un lejupielādējami zem šī raksta.

Jonas Alaska - Backseat by Volumfestivalen





Papildus resursi:
http://www.myspace.com/jonasalaska

Foto raksta ievadā no Jonasa Alaskas profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet