pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

"Birdy" – "People Help The People" (jaunākie singli un albumi - 31.10.2011)

Viņai ir tikai 15. Bet jau pēc nedēļas pasaule ieraudzīs viņas debijas plati "Birdy", kas nosaukta pašas Džasmīnas Van der Bogairdas skatuves vārdā. Šis jaunais talants no Apvienotās Karalistes uz lielās skatuves debitēja jau 12 gadu vecumā, kad konkursā "Open Mic UK" 2008.gadā startēja ar "Bon Iver" dziesmu "Skinny Love". Viņa uzvarēja! Gluži kā šīs nedēļas sacensībā par tetovējumu "Nedēļas singls" un kreisā dibena vaiga. Tas tagad viņai ir!

Ļoti labs šajā nedēļā ir Grafs Raiss - dziesma "Space Dust 2", kas tapusi sadarbībā ar zviedru dziesminieci Sāru Āsbringu, ir vienkārši skaista, bet kanādiešu Avrila Laviņa, šķiet, ir paaugusies. Ja par to neliecina auguma mēru atzīmes uz virtuves durvju stenderes, tad vismaz viņas jaunā dziesma "Wish You Were Here" gan.

Albumos atkal rudens - ražas laiks. Spēj tik klausīties! "Metallica" un Lū Rīda kopdarbs "Lulu", kura reklāmu - meiteni bez rokām - aizliedza reklamēt, šķiet, Londonas metro. "Manic Street Preachers" ar savu pilno singlu kompilāciju, pat mans pīņņainais draugs Džastins Bībers iekrekšķējis jaunu plati "Under The Misteltoe". Jau pagājušā nedēļā parādījās pirmais Ziemassvētku albums (par to parūpējās Maikls Bublē), šonedēļ atkal viens - no atraktīvā amerikāņu indie-popa dueta "She & Him". "A Very She & Him Christmas" gan ir tradicionālo Ziemassvētku dziesmu versijas, bet, domājams, lielāks marasms par mūsu pašu latviešu "Peļu Ziemassvētkiem" jau tas nav...

NEDĒĻAS SINGLS! "Birdy" – "People Help The People"


Beyonce – "Countdown"


Cher Lloyd – "With Ur Love"


"The Drums" – "How It Ended"


Gruff Rhys – "Space Dust 2"


"Little Dragon" – "Little Man"


Avril Lavigne – "Wish You Were Here"


Charlie Simpson – "Cemetery"


"Toploader" – "She Said"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Babybird" – "The Pleasures Of Self Destruction"
"The Beach Boys" – "The Smile Sessions"
Christy Moore – "Folk Tale"
"The Decemberists" – "Long Live The King EP"
"Florence And The Machine" – "Ceremonials"
"Funeral For A Friend" – "See You All In Hell EP"
"Grand Design" – "Idolizer"
"Joker" – "The Vision"
Justin Bieber – "Under The Misteltoe"
"Manic Street Preachers" – "National Treasures – The Complete Singles"
"Megadeth" – "Th1rt3en"
"Metallica" and Lou Reed – "Lulu"
Mike Patton – "The Solitude Of Prime Numbers"
Miranda Lambert – "Four The Record"
"Professor Green" - "At Your Inconvenience"
"Rizzle Kicks" – "Stereo Typical"
"She & Him" – "A Very She & Him Christmas"
"Steel Panther" - "Balls Out"
"Sounds Of Arrow" – "Voyage"
"Summer Camp" – "Welcome To Condale"
"Vain" – "Enough Rope"
"We Are The In Crowd" – "Best Intentions"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Active Child" – "You Are All I See"
Pets Grosi jeb "Active Child" ar savu debijas plati ir atbilde tiem, kas joprojām lauza galvu ar jautājumu: "Vai mūsdienu mūzikā vēl var radīt ko jaunu un aizraujošu? Ko tādu, dēļ kā atkārtos žoklis?" Jā, var. Tikai tad, ja šis albums ir noklausīts, cilvēks var sākt spriest, kas mūsdienu mūzikā ir labs vai slikts. "You Are All I See" ir albums, kas spēj pārliecināt, ka nākotnes mūzika mūs sagaida arī ar kaut ko labu.

Gary Numan – "Dead Son Rising"
"Manas acis bija kā divi čuru caurumi sniegā, tāpēc es tās sāku iekrāsot melnas," savu vēlmi grimēties jau agrā jaunībā apskaidro angļu roka veterāns Gerijs Ņūmens. Kopā ar visiem kolektīviem un projektiem, kuros savas karjeras laikā viņš iesaistījies, "Dead Son Rising" ir Ņūmena divdesmitā studijas plate. Un tā ir sasodīti laba! Enerģija, kas dziesmās nāk no Ņūmena, neskatoties, ka daudzi saista viņa karjeras slavas gadus ar astoņdesmitajiem, neliecina, ka viņš būtu kā radoši "noliesējis" vai zaudējis sparu. Taisni otrādi!

"Justice" – "Audio, Video, Disco"
Šī franču elektroniskās mūzikas dueta singlplate, savienojumā ar visur grupas atribūtikā neizpaliekošo krustu, rada divejādas sajūtas. Pirmkārt, tā ir teicama instrumentālās mūzikas plate ar dažbrīd tomēr vokālu iejaukšanos no dueta puses. Otra - šo albumu drīkstētu tirgot tikai aptiekās un pret recepti no kāda mentālu problēmu ārsta. Jo "Audio, Video, Disco" patiešām ārstē kā zāles. Ārstē no depresijas un nomāktības. Pārbaudīts praksē! Tiesa, pret caureju gan nepalīdz...

Foto raksta ievadā "Birdy" no jo-jo.ru.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

10 dziesmas: kuras nedzirdēsim Eltona Džona koncertā Rīgā

Protams, Eltona Džona veikums mūzikā ir tik bagātīgs, ka viņa 3.novembrī Arēnā "Rīga" gaidāmajā koncertā nedzirdēsim ne tikai desmit viņa dziesmas, bet tuvu vairākiem simtiem. Taču, sagaidot šo, ko tur liegties, manuprāt, gada izcilāko koncertu, nolēmu izveidot izlasi ar desmit dziesmām, ko, visticamāk, Eltona koncertā nedzirdēsim. Var likt galvu ķīlā, būs gan "Crocodile Rock" un "Rocket Man", gan "Tiny Dancer" un "Candle In The Wind" un, visticamāk, koncerts jau tradicionāli noslēgsies ar "Your Song". Taču Eltona Džona krājumos ir vēl daudz, daudz labu dziesmu, kam arī būtu vieta viņa koncertos. Tad nu desmit no tām manā skatījumā turpinājumā.

1. "Val-Hala" ("Empty Sky", 1969)


2. "First Episode at Hienton" ("Elton John", 1970)


3. "Jamaica Jerk-Off" ("Goodbye Yellow Brick Road", 1973)


4. "Original Sin" ("Songs from the West Coast", 2001)


5. "Teacher I Need You" ("Don't Shoot Me I'm Only the Piano Player", 1973)


6. "House" ("Made in England", 1995)


7. "Healing Hands" ("Sleeping with the Past", 1989)


8. "Tinderbox" ("The Captain & the Kid", 2006)


9. "Long Way from Happiness" ("The Big Picture", 1997)


10. "Electricity" ("Billy Elliot the Musical", 2005)




Papildus resursi:
http://www.fbi.lv/

Saistītie raksti:
Elton John & Leon Russell - "The Union" (2010) (albuma apskats)
Surogātkristieši

Foto raksta ievadā no eltonjohnnews.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

sestdiena, 2011. gada 29. oktobris

"Supertramp" - "Supertramp" (1970, albuma apskats)

Visam ir savs sākums, un visam ir savs gals. Ja gals katram ir savādāks, tad sākums, vismaz cilvēkiem, daudzmaz vienāds - plīsis prezervatīvs, laikus neiedzertas pretapaugļošanās tabletes vai vienkārši pārmērīga alkohola lietošana. Arī mūzikā katram ģēnijam reiz bijis sākums - biklie pirmie soļi skatuves virzienā, pirmie pīkstieni skaņu ierakstu studijā. Taču arī šiem ģēnijiem sākumi mēdz būt dažādi - viens iespīdas jau ar pirmajiem akordiem, cits cītīgi un smagi strādā, līdz atrod savu īsto vietu starp citām zvaigznēm. Britu septiņdesmito gadu spīdekļi "Supertramp" par likteņa devību nevarētu sūdzēties (to 1969.gadā izveidoja Riks Deivīs pēc kāda holandiešu miljonāra piedāvājumu šo projektu sponsorēt). Un 1970.gadā Deivīs kopā ar Rodžeru Hadžšonu, Ričardu Palmeru un Kītu Beikeru, jeb nu jau "Supertramp", izdeva savu debijas plati - savā vārdā nosauktu.



Kāds 1970.gadā, iznākot šai platei bija fons pasaulē? Visi joprojām dzīvoja Bītlu eiforijā - divus mēnešus pirms "Supertramp" debijas, klajā bija nācis "The Beatles" divpadsmitais studijas albums "Let It Be", kurš, kā vēlāk izrādīsies, bija pēdējais grupas pastāvēšanas laikā. Dienu pēc šī Bītlu atvadu albuma, 9.maijā, Vašingtonā notika leģendārā protesta sapulce pret karu Vjetnamā, kurā piedalījās 100 tūkstoši dalībnieku. Tā paša gada decembrī Ņujorkas Pasaules Tirdzniecības centra ziemeļu tornis sasniedza savu plānoto augstumu un kļuva par augstāko celtni pasaulē. Kontrastu valstis ir tās ASV...

Tajā pašā laikā Vecajā pasaulē arī vairs nekas nav pa vecam. Sākas hipiju un mūzikas festivālu laiki. Apreibināšanās ar visu, no kā reibst, protestēt pret kariem pasaulē un ģībt no psihedēliskās mūzikas - tie ir septiņdesmito gadu jaunatnes zelta tikumi. Un "Supertramp" ar savu debijas plati trāpa tam visam pašā sirdī. Tomēr, ar dažiem izņēmumiem, albums komerciāli izgāžas praktiski visās mūzikas lielvalstīs. Tiesa, ASV to izdeva tikai 1977.gadā, bet arī pat tad, lai gan "Supertramp" jau bija ar zināmu vārdu Eiropā, Amerika viņus uzņēma vēsi.

Taču šī plate ir gūti salīdzināma ar vēlāko gadu "Supertramp" veikumiem - tie ar laiku kļuva aizvien komerciālāki, līdz no britu sākuma vairs nebija palicis nekas. Albuma dziesmās ievērotas labākās septiņdesmito gadu tradīcijas - garums no 48 sekundēm līdz divpadsmit minūtēm, neizpaliekot tolaik ļoti populārajai džemošanai dziesmu laikā. Domājams, koncertos dziesma "Try Again" ilga tuvu pusstundai...

Tas "Supertramp", kurš spēlē 1970.gada platē un tas "Supertramp", ko redzam, piemēram, viņu populārākajā albumā "Breakfast In America", kas iznāca nieka deviņus gadus vēlāk, ir divi dažādi "Supertramp". Ne tikai muzikāli, bet arī sastāva ziņā - dalībnieki tur mainījās uz nebēdu. Taču - ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem "Supertramp" darbojos un uzstājas joprojām. Tiesa, ne tā pulvera, ne septiņdesmito noskaņas vairs īsti nav. Bet, kas teica, ka nav laika mašīnas? Par to parūpējās ierakstu izgudrotāji. Un tad nu - marš atpakaļ uz septiņdesmitajiem!



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 2/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

"Wise Blood" - "These Wings" (pilns albums, audio)

Ko darīt, ja gribās medu, bet netīk kāpt tam uz bišu stropu pakaļ? Izdomāt veidu, kā to dabūt tāpat - varbūt sarunāt ar bitēm, lai tās pašas atnes medu? Kristofers Laufmans rīkojās tieši tā. Mūzikas viņu aizrāva jau sen. Kā visi kārtīgi vidusskolnieki, arī viņš sēdēja kaktā un strinkšķināja ģitāru. "Bet es gribēju darīt kaut ko labāku par to, kas notiek mūzikā [šodien]," intervijā mūzikas izdevumam "Pitchfork" atzina Laufmans. Un tā radās projekts "Wise Blood".

Stāsts par "Wise Blood" ir savā ziņā oriģināls, savā - ļoti mūsdienīgs. Laufmans izvēlējās ceļu mūzikā - apvienot vienā kolāžā citu jau radītu dziesmu skaņas ar savu balsi. Kādu brīdi atpakaļ šeit bija stāsts par projektu "57 Splits"; "Wise Blood" darbojas pēc līdzīga principa. Bet Laufmanam ir strikts noteikums - skaņu mikslim ir jāveido melodija. "Es vēlējos radīt dziesmas, izmantojot dažādus resursus, tādējādi izveidojot ko jaunu, bet tam jābūt melodiskam," savus mūzikas radīšanas principus pamato Laufmans. Mūzikas kolāža tiek veidota no dažādu laiku un stilu mūzikas. Piemēram, savā dziesmā "B.I.G. E.G.O." viņš ir izmantojis leģendārās grupas "Led Zeppelin" dziesmas "When the Levee Breaks" bungu partijas. "Pitchfork" konstatē, ka "Laufmana balss parasti ir vienīgais oriģinālais elements "Wise Blood" dziesmās." Šo tad varētu uzskatīt par oriģinalitāti šajā stāstā.

Savukārt mūsdienīgs tas ir veidā, kā Pitsburgas (ASV) iedzīvotājs Laufmans nonāca uz skatuves. Sācis savā guļamistābā, sēžot pie laptopa, pirmos panākumus guvis virtuālajā vidē, nu viņš koncertē festivālos un citos pasākumos. Bet divdesmit vienu gadu vecais Laufmans atzīst, ka mūzikā ir vienpatis - viņš visu dara viens. Uz jautājumu, kā var nosaukt viņa mūziku, Laufmans intervijā portālam "Gothamist" pārliecinoši apgalvo - tā ir nākotnes mūzika! "Tas kaut kur bija rakstīts, bet [to varētu nosaukt] par "nākotnes mūziku". Man ir pārāk grūti izvēlēties no desmitiem vārdu kādu, kurš raksturotu to, ko es daru. Tāpēc es domāju - jā, nākotnes mūzika." Un ja tāda ir nākotnes mūzika, tad ir vērts vēl nedaudz padzīvot.

"Wise Blood" šajā gadā iznākusī singlplate "These Wings" pilnā versijā še zem raksta turpinājumā , lai ikviens varētu sagatavoties nākotnei.



Papildus resursi:
http://www.myspace.com/hazemotes
http://www.facebook.com/hazemotes
http://pitchfork.com/news/39773-rising-wise-blood/
http://gothamist.com/2011/03/31/wise_blood_musician.php

Foto raksta ievadā no pitchfork.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

"Plumb" - "Drifting" (video), "Blink" (pilns albums, audio)

"Lai ko jūs darītu, tikai gribēju, lai jūs neaizmirstat, ka esat kādam izmainījusi dzīvi," šādu vēsti no kādas fanes 2000.gadā pirms koncerta, kas bija iecerēts kā atvadas no mūzikas, saņēma Tifānija Arbukla Lī jeb "Plumb". Pateicība iemesls bija Tifānijas dziesma "Damaged", kas kļuva populāra pēc viņas 1997.gada debijas albuma "Plumb" iznākšanas.

Tiem, kas aizmieg jau pēc otrās "Enya" dziesmas, kas, nenoliedzami, ir skaistas, bet par narkozi pirms operācijām var kalpot diezgan droši, "Plumb" versija par mūziku varētu būt tuvāka. Viņas stils ir populārās mūzikas sajaukšana ar klasisko un etnisko. Kāds teiks - viņa ir otra Sāra Braitmana! Bet nē, šeit nav tik izteikts klasiskās opermūzikas vokāls, Tifānija dzied piezemētāk. Bet tikai vokāli. Idejiski viņa lido daudz lielākos augstumos, jo katrā albumā ir kāda nodeva "dieviņa tēmai". Bet to var pieciest vispārējās labsajūtas vārdā.

Rakstīt dziesmas Tifānijai Lī padodas un patīk. Viņas garadarbus labprāt izmanto arī citi, piemēram, Dženifera Peidža iedziedāja Lī debijas albuma dziesmu "Stranded", bet jau pieminētā "Damaged" Floridas remiksu meistaru dueta "Plummet" izpildījumā 2003.gadā kļuva par lielu deju zāļu grāvēju Apvienotajā Karalistē. Viens pēc otra šie skaņdarbi te turpinājumā:





Pēc liktenīgas vēstules saņemšanas Lī plānus mainīja - viņa palika mūzikā. Lai tiktu vāļā no savas ierakstu kompānijas, līgums ar kuru paredzēja, ka viņai tās paspārnē jāizdod divus albumus, "Plumb" izdeva labāko dziesmu izlasi, kaut iepriekš bija iznākušas tikai divas viņas plates "Plumb" un "candycoatedwaterdrops". Veikusi šo radošo manipulāciju, Lī parakstīja līgumu ar "Curb Records" un jūtas laimīga līdz šai baltai dienai, dzīvojot laimē un mierā ar savu vīru un trim bērniem.

Kaut kad vēl šajā gadā Lī sola savu sesto plati "Faster Than a Bullet", taču pirmo singlu "Drifting" no tās var noskatīties zem šī raksta, bet pēc tam visa "Plumb" līdz šim aktuālākā plate "Blink" (2007).





Papildus resursi:
http://onesheet.com/plumb
http://www.myspace.com/plumb
http://www.facebook.com/plumbmusic

Foto raksta ievadā no "Plumb" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

"Active Child" - "You Are All I See" (pilns albums, audio)

Kas notiek, kad daba mēģina sakrustot it kā nesaderīgus pārus, ir zināms. Kurš gan nav pazīstams ar šādiem piemēriem - āmurzivs, skudrulācis, Kombuļu Inese... Tomēr dažreiz eksperimenti attaisnojas. Vēsture taču ir pierādījusi, ka daudzas lielas lietas sākas no nejaušības vai pārgalvīgiem eksperimentiem. Mūsdienās, kad it kā nevienu ar neko vairs lāgā nepārsteigsi, tomēr uzrodas piemēri. Viens no tādiem ir projekts "Active Child" no Losandželosas (ASV).

Patiesībā šis projekts ir viens vīrs - Pets Grosi. Zēna gados, sācis savu muzikālo karjeru Filadelfijas zēnu korī, vēlāk pievērsies repam, līdz, visbeidzot, nolēmis to visu apvienot, piemetot klāt arī elektronisko mūziku, "New Order" "drums&synths" stilu, deju hip-hop ritmus un R'n'B klasiskos pamatus. Pēc visa uzskaitītā liekas, ka tur var sanākt tikai kaut kāds monstrs? Principā var, bet šoreiz tā nav sanācis - "Active Child" debijas plate "You Are All I See" patiesībā varētu būt viens no pēdējā laika aizraujošākajiem muzikālajiem piedzīvojumiem.

""You Are All I See" ir būvēts kā tilts starp klausītāju un mani, tas ir, - es rakstīju šīs dziesmas, cik daudz jums, tik daudz arī sev," savā mājas lapā stāsta Grosi. "Dziesmas galvenokārt koncentrējas uz prieku un sirdsdēstiem attiecībās, mīlestības zaudēšanu un no jauna atklāšanu, cīņu ar monogāmiju un cīņu ar identitāti."

Pats Grosi ierakstā liek lietā savu kora laikos ietrenēto tenora balsi, kora mūzikas elementiem savās dziesmās atvēlot lielu lomu. Mūzikas portālam "Pitchfork" intervijā viņš gan atzīst, ka pats šobrīd ar kora mūziku ir uz Jūs. Tāpat kā ka ar repu, kas viņam bijis tik tuvs skolas laikā (viņa tēvs strādāja ierakstu kompānijā "Priority Records", kas galvenokārt nodarbojās ar repa mūzikas izdošanu). Un arī šai Grosi aizraušanās ir atradusies vieta "Active Child" dziesmās. "Es nezinu, varbūt atsākšu repa karjeru, kad būs beidzies "Active Child"," ne bez koķetēšanas "Pitchfork" atzīstas Grosi.

Tomēr cerams, tā nenotiks. Grosi vieta šobrīd ir projektā "Active Child", un viņa debijas plate "You Are All I See" ir gandrīz pati pilnība. To tad ikviens var ievērtēt še zem raksta.



Papildus resursi:
http://activechildmusic.com
http://www.myspace.com/activechild
http://www.facebook.com/ActiveChild

Foto raksta ievadā no activechildmusic.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

"Dawes" - "When My Time Comes" (video), "North Hills" (pilns albums, audio)

Reiz jautāju savam draudziņam (tam pašam, kurš ir nopircis četrus Baibas Kranātes vienīgā diska eksemplārus): "Vai zini, kas tagad skan?", kad pa radio gāja viena laikam tikai man zināma nosaukuma dziesma. Viņš man atbildēja: "Man vienalga, kas skan, man nav jāzina nedz grupas nosaukums, nedz dziesmai vārdi - ja man patīk, tad es klausos un uz visu pārējo man ir po..." Šo sarunu atsaucu atmiņā, klausoties Losandželosas (ASV) kvarteta "Dawes" debijas plati "North Hills". Kad ir stāvgrūdām ēsti lepni, citās zemēs cildināti ēdieni, pienāk brīdis, kad gribās vienkāršu rupjmaizes šķēli. "Dawes" gan drīzāk būtu vairāk kā baltmaize ar ievārījumu - saldi tie puikas gan ir!

Brāļi Teilors un Grifins Goldsmiti kopā ar Vailiju Gelberu un Teju Stratairnu 2009.gadā uzsāka šī folkmūzikas kolektīva ceļu pie klausītājiem. Tajā pašā gadā tapa debijas plate "North Hills", bet šogad visi ir sagaidījuši "Dawes" otro plati "Nothing Is Wrong". Nekas nav nepareizi - tieši to pašu var teikt par visu "Dawes" daiļradi. Viņu folkroka un dažbrīd akustiskā folka labākajās amerikāņu tradīcijās ieturētās dziesmas vienmērīgi plūst viena aiz otras, tās aiznes domu virpuļos tik aizrautīgi, ka tikai pēc laika saproti, ka plati esi noklausījies jau vairākkārt. Sākot jau ar dziesmu "Bedside Manner", kas jau pašā startā parauj zem pārdomu okeāna viļņiem ar savu vieglumu, un tas turpinās gan ar "Love Is All I Am", gan "When My Times Comes". Un patiesi - ir vienalga, kas to dzied, kāds tam nosaukums, kas tā par dziesmu. Galvenais, lai tas būtu! Kaut kas, kura mierā iekrist mūsdienu trakajā pasaules skrējienā.

Turpinājumā "Dawes" debijas plate "North Hills" pilnā versijā, kā arī video dziesmai "When My Time Comes" no šīs pašas plates. Jauno albumu "Nothing Is Wrong" meklējiet iTunes bodē un grupas mājas lapā.



Papildus resursi:
http://www.dawestheband.com/
http://www.myspace.com/dawestheband

Foto raksta ievadā no "Dawes" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

"Manchester Orchestra" – "Virgin" (jaunākie singli un albumi - 24.10.2011)

Šonedēļ, protams, visi galvenie notikumu noris jaunāko albumu sarakstā. Kā vēl, ja ne par Notikumu dēvēt "Coldplay", iespējams, pēdējās plates "Mylo Xyloto" iznākšanu un to pavadošo ažiotāžu. Tomēr ir vēl kāds gards kumosiņš, un tas ir vecais meža vecis Toms Veits - viņa septiņpadsmitais studijas albums "Bad As Me" ir gaidīts ne mazāk - kā nekā iepriekšējo albumu viņš izdeva septiņus gadus atpakaļ!

Bet tomēr par singliem. Atlantas (ASV) kvintets "Manchester Orchestra" šā gada pavasarī laida klajā savu trešo studijas plati "Simple Math". "Virgin" no šīs plates ir aizraujoši himniski drēgns gabals, pasmags, bet ekselents. Tāpēc, nekādu šaubu, tas saņem šī nedēļas cepurīti ar nagu, kam virs saulē pabalējuša uzraksta "MOCKBA - 1980" rotājas uzraksts "Nedēļas singls". Neslikti pastrādājuši "Florence And The Machine" un "Hard - Fi". Visā visumā - aizraujoša nedēļa.

NEDĒĻAS SINGLS! "Manchester Orchestra" – "Virgin"


"Cobra Starship" feat. Sabi – "You Make Me Feel"


"Florence And The Machine" – "Shake It Out"


"Hard – Fi" – "Bring It On"


"Noah And The Whale" – "Waiting For My Chance To Come"


"Professor Green" feat. Emeli Sande – "Read All About It"


"Rizzle Kicks" – "When I Was A Youngster"


"Tribes" – "When My Day Comes"


"Twenty Twenty" – "Move It"


"Wolf Gang" – "Back To Back"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Active Child" – "You Are All I See"
"Aiden" – "Some Kind Of Hate"
Brian Wilson – "In The Key Of Disney"
"Camille" – "Illo Veyou"
"Chickenfoot" – "III"
"Class Actress" – "Rapprocher"
"Coldplay" – "Mylo Xyloto"
"Cradle Of Filth" – "Evermore Darkly"
"Electric 6" – "Heartbeats & Brainwaves"
Gary Numan – "Dead Son Rising"
"Haken" – "Visions"
Joe Jonas – "Fastlife"
"Justice" – "Audio, Video, Disco"
Kelly Clarkson – "Stronger"
"Machine Head" – "Unto The Locust"
Michael Buble – "Christmas"
Paul Simon – "Songwriter"
"Piney Gir" – "Geronimo"
Ronan Parke – "Ronan Parke"
"The Soldiers" – "Message To You"
Tom Waits – "Bad As Me"
"Visions Of Atlantis" – "Maria Magdalena"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

Issa - "The Storm"
Ar Selīnu Dionu, Avrilu Laviņu un Emiju Lī no "Evanescence" slīdzinātā norvēģu "roka dīva" pārstāv tā saukto "smagāko" poproka galu, kaut patiesībā viņas otrais albums ir vienkārši smagāks pops. Instrumentāli pilnīgas, melodiskas un nedaudz gotiskas - tādas ir Izabellas Oversvīnas dziesmas un kā šim stilam nebūt ne sliktas. Ar to Selīnu Dionu gan laikam vairāk būs tikai pabaidīts - viņas tur ir pavisam maz.

Patrick Stump - "Soul Punk"
"Fall Out Boy" līderis Patriks Stamps beidzot sadūšojies uz savu debijas plati. "Soul Punk" gan principā tas pats "Fall Out Boy" vien ir. Bet, ņemot vērā, ka jaunieši 2009.gadā tā kā noslēdza vai pārtrauca savu darbību, acīmredzot Stampa kungam tā visa pietrūkst vairāk. Patiešām - FOB faniem patiks!

Foto raksta ievadā grupa "Manchester Orchestra" (no www.themanchesterorchestra.com).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

svētdiena, 2011. gada 23. oktobris

10 dziesmas: labākās karaokes dziesmas

Kādreiz jaunībā man piemita tāds niķis dziedāt karaoki. Atzinu tikai vienu - "Vēja brāļu" karaoki ar Frīdi priekšgalā. Kur tie gadi, kad rokā nav ņemts mikrofons, bet viendien kārtējās nostaļģijas un vecuma marasma laikā mēģināju atcerēties, kuras dziesmas uz karaokes skatuves "manos laikos" bija topā tieši man. Protams, allaž visbiežāk bija pieprasītas visas tās "Zelta alus" latviešu karaokes dziesmas, no kurām šermuļi skrien pār kauliem. Ne no dziesmām, bet tiem pavarotti un olgām, kas tās izpildīja. Mans noteikums allaž bija - nekādus latviešu gabalus! Tad nu apkopoju desmit no tā laika savām karaokes dziesmām. Un, lai arī skatuve pēc Visuma Ģēnija, t.i., manis diez vai skumst, dažbrīd liekas, ka bez manis šie pasākumi sākuši degradēties. Un es, ja kas, nesirgstu ar lielummāniju. Bez tam, vispār pateicoties man, tāds karaoke Latvijā ienāca. Un vēl es izgudroju poda brilli un vispār bez manas ziņas nelec saule un nespīd mēness...

1. Rod Stewart - "Tom Traubert's Blues (Waltzing Matilda)

2. The Beatles - "Help"

3. "Brotherhood of the Man" - "Save Your Kisses For Me"

4. John Lennon - "(Just Like) Starting Over"

5. "The Cure" - "Friday I'm In Love"

6. "R.E.M." - "Man On The Moon"

7. "The Beatles" - "I Want To Hold Your Hand"

8. Elton John - "Crocodile Rock"

9. Dan Hill - "Sometimes When We Touch"

10. Billy Joel "Honesty"



Foto raksta ievadā no thejennywho.files.wordpress.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

"Lenny Kravitz" - "Black And White America" (2011, albuma apskats)

"Viņš ir savaldzinājis tādas zvaigznes kā Kailiju Minogu un pat Madonnu!" tā vai līdzīgi teikts pavisam drīz gaidāmā Lenija Kravica Rīgas koncerta reklāmā, neaizmirstot viņu nosaukt par tādu kā sieviešu mīluli, kāds viņš, neapšaubāmi, arī ir. Četrdesmit septiņus gadus vecais Leonerds Alberts "Lenijs" Kravics tiešām joprojām tiek apjūsmots, tiesa, to dara abu dzimumu fani. Kravica devītā studijas plate "Black And White America", kas klajā nāca šā gada 30.augustā, savā ziņā ir kā atgriešanās - šī plate burtiski staro savas mūzikas radītajā gaismā!



Nosaukt vienu stilu, kurā spēlē Kravics, nav iespējams. Viņš spēlē mūziku, kurā apvienoti dažādu stilu elementi - roks, souls, R'n'B, regejs, hārdroks, folks un psihedēlija. Kravica rokraksts ir izteikts bungu ritms un vislielākā loma tieši ģitārspēlei dziesmās. Droši vien tieši tāpēc, klausoties viņa albumus vai uzstāšanos koncetos, publika kā vienā, tā otrā gadījumā pati no sevis sāk kustēties dziesmas ritmā. Pamēģiniet pabraukt pie stūres pa Rīgas centru, skanot jebkam no Kravica.

Jaunā plate nav izņēmums, bet tā tomēr ir mazliet savādāka. Pēdējais Kravica albums, kurš tiešām aizķēra dvēseli, bija 2001.gada "Lenny". Pēc trim gadiem sekojošais "Baptism", godīgi, - nepatika, aiz kā iemesla 2008.gada "It Is Time for a Love Revolution" vispār ignorēju. Risks vilties vēlreiz, atgriežoties pie Kravica jaunākā plates, attaisnojās. Pie kam ar uzviju. Jaunā plate tiešām ir laba! Un pie sevis pamanīju vienu jaunu lietu - allaž noraidoši esmu izturējies pret tiem visiem klepotājiem-repotājiem, bet Kravics platē "Black And White America" ļoti labi pratis savienot savas patīkami skarbās ģitāru stīgas ar runātāju "Jay Z" un "Drake" iestarpinājumiem.



Šveice un Vācija "Black And White America" priekšā kapitulēja, otro vietu pārdotāko albumu topā tas sasniedza Nīdelandē; kā ierasts, neko labi Kravicam nesekmējas mājās ASV. Tomēr visumā kritika par šo albumu ir bijusi pozitīva. Vietne "Allmusic" pievienojas viedoklim, ka šis ir Kravica "pēdējo gadu labākais ieraksts", bet "Rolling Stones" atzīmē, ka šis ir albums, kurā Kravics ar laika nobīdi atskatās uz savām bērnu dienām, emocijām, ko viņš sešdesmitajos, būdams mazs puika, piedzīvojis savas rasu izcelsmes dēļ. Ne velti uz albuma vāciņa ir pats mazais Lenijs ar miera zīmi uz pieres un plates nosaukums arī zīmīgs...

Lenny Kravitz "Stand" from Machine Head on Vimeo.


Pats Kravics par savu izcelsmi saka: "Esmu pa pusei ebrejs, pa pusei melnais, esmu kaut kas pa vidu". Tāpat viņš atzīst, ka garīgums ieņem svarīgu vietu viņa izaugsmē, un par to viņš ir pateicīgs saviem vecākiem. Un, klausoties albuma "Black And White" dziesmas, nākas secināt, ka tā bērnība Lenijam pavisam melna jau bijusi nav. Galu galā viņa mamma Roksija Rokere bija aktrise tolaik populārā TV seriālā "The Jeffersons", bet tētis Sajs Kravics kanālā NBC bija ziņu producents. Tā kā prožektoru gaismas, spiedzoši fani, ģīmī iebrauktas TV kameras - tas viss Lenijam Kravicam diez vai bijis jāapgūst no nulles. Domājams, jaunā plates sakarā šī uzmanība tikai pieaugs. Tomēr, šķiet, pats Kravics jau iegājis vecumā, kad dzīvē rodas citas prioritātes, un te es nedomāju biežākas prostatas pārbaudes vai vienmēr siltas kājas. Kā reiz žurnālam "Christianity Today" atzinis pats Kravics, "mana sirds pieder Jēzum Kristum". Tā kā, cienītās dāmas, 11.11.11. arēnā "Rīga" varat lēkāt, cik augstu vien vēlaties, Lenijs vairāk skatīsies uz augšu.



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
Paste Magazine: 6,5/10
Rolling Stone: 3,5/5
Ultimate Guitar: 8/10


2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

piektdiena, 2011. gada 21. oktobris

Issa - "I'm Alive", "Looking For Love" (video), "The Storm" (pilns albums, audio)

Mūsdienās visa labā vīriešu iekārtotā pasaule aizgājusi nebūtībā - nu arī sievietes var vēlēt parlamentu, vadīt auto, lidot kosmosā un jā, - arī dziedāt ko smagāku par reliģiskiem psalmiem puskurla ērģelnieka pavadījumā. Septiņdesmitajos roka dīvu, šķiet, nebija; astoņdesmitajos vienu otru roķeri frizūru un smiņķu dēļ varēja sajaukt ar pretējo dzimumu, bet mūsdienās jau pavisam pierasta lieta, ja uz skatuves skarbu ģitāru pavadībā dzied kāds sievišķis, kuram apnicis visu laiku cept vīram pankūkas un mazgāt zeķes.

Un, lūk, Izabella Oversvīna, viņa arī Issa, pavisam oficiāli tiek dēvēta par "roka dīvu". Viņas 2010.gada debijas plate "Sign of Angels" ierindoja norvēģu dziedātāju vienā kategorijā ar Selīnu Dioniu, Avrilu Laviņu un "Evanescence" līderi Emiju Lī. Loģisks jautājums - kāds Dionai sakars ar roka dīvas titulu? Nekāds. Gluži vienkārši arī Issa jau patiesībā nav nekāda roka dīva, viņa izmanto savu spēcīgo vokālu melodisku, nedaudz pasmagāku popa dziesmu iedziedāšanai. Ja kāds ir Ričija Blekmora un Kendisas Naitas projekta "Blackmore's Night" cienītājs, tad, lūk, tieši viņiem Issa būs labākā dāvana šim rudenim.

Šonedēļ klajā nākusi Oversvīnas otrā studijas plate "The Storm". Pati autore uzskata, kā šī plate ir daudz emocionālāka un patiesāka par pirmo, tajā esot atklāti viņas dzīves notikumi pēdējos gados. Tiesa, klausoties šo plati, sit nost, bet acu priekšā stāv astoņdesmito gadu roķeri ar mikrofonu un pūdeļu frizūrām - Bon Džovi, "Europe", Def Leppard"... "Too Late For Love", jāatzīst, riktīgi atsit atmiņā laikus, kad tirgū par rubli piecdesmit varēja nopirkt "Donalda Daka" kožļenes ar komiksiem iekšā. Tāds riktīgs "The Pretenders" "I'll Stand By You" 21.gadsimta variants...

Turpinājumā lai grimstam nostaļģijā, noskatoties Issa debijas albuma dziesmas "I'm Alive" un jaunās plates ievaddziesmas "Looking For Love" videoversijas un noklausoties visu plati "The Storm". Un, ja kāds uzskata, ka šajā rakstā parādās dzimumdiskriminācijas pazīmes, tad tā nav! Vienkārši katram jādara savs darbs - vīrietim jādzer alus, jāatraugājās un jāstūrē visas iespējamās ierīces, bet sievietēm jākrāso lūpas, jādejo ap stieni un jādzemdē. Un nav ko skriet pretī pasaules kārtībai...







Papildus resursi:
http://www.issasite.com
http://www.myspace.com/isabelloversveen

Foto raksta ievadā no Izabellas Oversvīnas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

"MacGyver Knife" - "Why You Mean" (video), "Sewing Legend" (pilns albums, audio)

Kas ir zināms par Keiptaunu? 1488.gadā to atklāja portugāļu jūrasbraucējs Bartolomejs Diašs; 1795.gadā to apsēda angļi, 1990.gada 11.februārī no Keiptaunas pašvaldības ēkas balkona savu uzrunu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma teica bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela. Tik raiba vēsture ir šai trīs miljonu iedzīvotāju pilsētai, kas atrodas Atlantijas okeāna krastā Dienvidāfrikas dienvidrietumos.

Kāpēc īss ieskats tieši šīs pilsētas vēsturē? Tāpēc, ka savā muzikālajā ģeogrāfijā beidzot esam aizceļojuši līdz Āfrikai. Tas gan nenozīmē, ka šis būs stāsts par nēģeriem, kas, lēkājot ap ugunskuru, dauza bungas un gan ciema vecajiem vīriem, gan sievām ir vienāda izmēra līdz nabai nokarājušies pupi. Mūsdienu Āfrika jau sen ir citāda!

"MacGyver Knife" ir četru puišu kolektīvs no nu jau mums pazīstamās Keiptaunas. Daļa no grupas sākusi muzicēt kopā jau vidusskolā, to pēc tam turpināja jau nopietnākā līmenī. Par grupas tādu kā īsto dzimšanas gadu tiek uzskatīts 2008.gads, un šobrīd viņi, vismaz savās mājās, ir zināma lieluma zvaigznes. Iespējams, 1795.gada vēstures pagrieziens Keiptaunai nemaz nebija tik slikts, jo pateicoties grupas dziedāšanai angļu valodā, tās mūzika ceļo un to sadzird ausis visā plašajā pasaulē.

Pagājušā gadā "MacGyver Knife" izdeva savu debijas plati "Sewing Legend". Viņu "indie-roka" mūzikas maniere ir gluži tāda pati kā līdzīgām grupām no jebkuras citas valsts pasaulē - eleganta ģitārmūzika, papildināta ar, laikam jau brāļu, Māhira un Mišala Pandlu vīterojošiem vokāliem. Tiesa, dažās dziesmās jūtama zināma eksotika, piemēram, dziesmā "Sounds I've Found" puiši, šķiet, ir atraduši skaņas, kas vairāk nāk pat tā kā no Austrumu zemēm. Tomēr visā visumā "MacGyver Knife" ir labi, domāju, savā zemē vieni no labākajiem. Un, ja viņi ar savu talantu rīkosies tikpat meistarīgi kā Makgaivers ar savu nazi, gan jau Mandelas 100 gadu jubilejā arī viņus aicinās uzdziedāt nācijas vadonim.

Grupas pirmais videoklips "Why You Mean" un visa "MacGyver Knife" debijas plate "Sewing Legend" še turpinājumā.



Sewing Legend by macgyverknife

Papildus resursi:
http://www.macgyverknife.com
http://www.myspace.com/macgyverknife
http://www.facebook.com/macgyverknifeband

Foto raksta ievadā no "MacGyver Knife" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

trešdiena, 2011. gada 19. oktobris

"Arches" - "Like Fireworks" (video)

Četri Skotijas mūzikas dzīvē pazīstami puikas ir apvienojušies jaunā grupā "Arches" un pavasara pusē laiduši klajā savu debijas videoklipu dziesmai "Like Firework". Vokālists Maikls Raiss (iepriekš bijis dalībnieks skotu grupā "Yashin"), ģitārists Berijs Morelli ("Young States"), bundzinieks Naials Makgārvijs ("Jocasta Sleeps") un basists Endrjū Džonstons ir radījuši spēcīgu "indie-popa" kolektīvu, kas pilnīgi noteikti par sevi vēl liks runāt.

"Arches" mūzikā ir viss. Viņu "Facebook" profilā publiskotās dziesmas rada apcerīgumu, nedaudz smeldzi, nedaudz prieka. Tās ir skumjas pārdomu dziesmas. Pat filozofiskas. Arī video stāsts "Like Firework" ir par trīs paaudžu sievietēm. Vārdu sakot, šos skotus ir jāpatur acu priekšā. Domājams, viņi paši nekur nepazudīs, jo "Arches" nākotnes ambīcijās ir kļūt par "stadionu izmēra" grupu. Lai nu būtu. Uz stadionu klausīties šos droši vien neietu, bet, kā "Kings of Leon" cienītājs, visādos citādos veidos - ļoti labprāt.



Papildus resursi:
http://www.facebook.com/ArchesUK

Foto raksta ievadā no "Arches" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

"Motorama" - "One Moment" (video), "Alps" (pilns albums, audio)

"Sveiks, mazais draudziņ, mēs esam [grupa] "Motorama"!" tā draudzīgi ikvienu savā mājaslapā uzrunā kvintets no Krievijas pilsētas Rostovas. Simboliski, ka šajā mūsu kolosālās valsts tikpat kolosālajā pēcvēlēšanu gaisotnē, kad etniskā spriedze sabiedrībā ir nokaitēta kā nekad, ar neviltotu prieku varam konstatēt, ka mūzika stāv pāri visām politikām - šmolitikām, reformām - šmeformām, jo tā runā valodā, kuru nevar iemācīties, tikai sajust.

Jau kādu laiciņu atpakaļ atklājām krievu grupu "The Patience"; "Motorama" ir nākamais patīkamais mūsu lielās kaimiņzemes pārsteigums. Ietekmējušies no skandināvu mūzikas un astoņdesmito gadu romantikas, "Motorama" piedāvā īstenu "vintage" produktu, kuram cauri spīd gan "The Cure" savas karjeras pirmssākumos, gan mūsdienās aktuālie amerikāņi "Interpol". 2009.gadā "Motorama" laida klajā savu pirmo singlplati "Bear", bet savu lielo debijas albumu grupa piedzīvoja pagājušā gadā. "Alps" ir albums, kurš pēc pāris noklausīšanās reizēm pašam liek sākt runāt un domāt augstās toņkārtās. Vokāla "dreamy" atbalsis pēc pārdesmit minūšu klausīšanās kļūst par tādu kā normu un ja nevilšus kāds blakusesošs jāuzrunā, iesākumā gribās to darīt tik augstu kā to dara Vladislavs Paršins un Airīna Marčenko. Vai vismaz tikpat sapņainā balsī.

Šogad "Motorama" ir izdevusi vēl vienu singliņu "One Moment", tā video šeit turpinājumā, savukār tūlīt pēc tam visa debijas plate "Alps". Un grupas mājaslapā visu "Motorama" daiļradi iespējams lejupielādēt pilnīgi bez maksas. Šie krievi tiešām rullē!





Papildus resursi:
http://wearemotorama.com
http://www.myspace.com/motoramapage
http://www.facebook.com/wearemotorama

Zīmējums raksta ievadā no grupas "Motorama" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Lana Del Ray - "Video Games" (jaunākie singli un albumi - 17.10.2011)

Šķita jau, ka šajā nedēļā jauno singlu sarakstā triumfēs briti "Bombay Bicycle Club" ar otro singlu "Lights Out, Words Gone" no savas trešās studijas plates "A Different Kind of Fix", bet še tev - atnāk vienkāršs meitietis no Brūklinas un vienā rāvienā pārsit visus! Lana Del Reja ar savas debijas singlplates "Video Games" tituldziesmu šonedēl izvirzās neapšaubāmā vadībā un iegūst virtuli ar uzrakstu "Nedēļas singls". Bet bez Bombejiem tālu no panākuma jau arī nebija angļi "Metronomy" ar "Everything Goes My Way" no viņu trešās plates "The English Riviera". Pie šiem noteikti atgriezīsimies. Popa cienītājus droši vienaldzīgus neatstās Kellijas Klerksones un Riannas jaunie dziedājumi.

Ēriks Francis Šrodijs 2008.gadā izdeva kolosālu plati "Love, War and the Ghost of Whitey Ford", nu viņš ir atgriezies ar jaunumu - albumu "Song For The Ungrateful Living". Ērika skatuves vārds ir "Everlast", ja kas. Tāpat deviņdesmito gadu beigās it populāra bija īru alternatīvā roka grupa "Ash"; viņu dziesmu "Oh Yeah" no 1996.gada plates "1977" pa radio drillēja mazāk, jo tā neatbilda radio formātiem, bet mājās kompaktdisku ar to dažs labs nodrillēja gludu. Šonedēļ klajā nāk "Ash" labāko dziesmu izlase "The Best Of Ash", kurā, protams, atrodams arī leģendārais skaņdarbs. Un, visbeidzot, Noels Galahers, pārslimojis "pēc Oasis" mazvērtības kompleksus, visiem saviem cienītājiem dāvā sava jaunā projekta "Noel Gallagher's High Flying Birds" tāda pašā nosaukuma plati. Tā kā klausīties šonedēļ ir ko!

NEDĒĻAS SINGLS! Lana Del Ray - "Video Games"


"ASA" - "Why Can't We"


"Bombay Bicycle Club" - "Lights Out, Words Gone"


Kelly Clarkson - "Mr Know It All"


"Fanfarlo" - "Deconstruction"


"The Japanese Popstars" - "Take Forever" (feat. Robert Smith)


"The Joy Formidable" - "Cradle"


"Metronomy" - "Everything Goes My Way"


"Nero" - "Crush On You"


Nicki Minaj feat. Rihanna - "Fly"


"Niki & The Dove" - "The Drummer"


Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Alter Bridge" - "AB 3.5"
"Ash" - "The Best Of Ash"
"Boyz 2 Men" - "Twenty"
Darren Hayes - "Secret Codes & Battleships"
"Everlast" - "Song For The Ungrateful Living"
"Flashguns" - "Passion Of A Different Kind"
"Goldie Lookin' Chain" - "Blue Waffle"
"Iced Earth" - "Dystophia"
"Insomnium" - "One For Sorrow"
"Issa" - "The Storm"
"Jane's Addiction" - "The Great Escape Artist"
"Loney Dear" - "Hall Music"
"M83" - "Hurry Up, We're Dreaming"
Matt Cardle - "Letters"
Matthew Herbert - "One Pig"
"Noel Gallagher's High Flying Birds" - "Noel Gallagher's High Flying Birds"
Patrick Stump - "Soul Punk"
"Real Estate" - "Days"
"Spectrals" - "Bad Penny"
"Veronica Falls" - "Veronica Falls"

Atskaņas no pagājušās nedēļas albumiem:

"Givers" - "In Light"
Šī "indiepopa" kolektīva no Luiziānas štata ASV skanējums ir gana bagātīgs, jo to veido piecu jaunu cilvēku aizraušanās ar dažādiem mūzikas instrumentiem, ieskaitot flautu un saksafonu; tie nav nekādu divu ģitāru raustītāji un bungu klabinātāji. "Givers" debijas plate "In Light" ir teicams "indie" fons, tomēr pēc pāris noklausīšanās reizēm nākas atzīt, ka ir neeeedaudz tā kā par garlaicīgu. Bet vienalga to klausīšos vēlreiz.

Lisa Hannigan - "Passenger"
Trīsdesmit gadus vecā īru dziedātāja un komponiste Līza Henigana savā otrajā platē "Passenger" ir ielikusi ko tādu, kam top vara pār klausītāju. Iespējams, tā skolu viņa apguva, vairākus gadus esot Deimiena Raisa grupas dalībniecei. Lai tur vai kā, Heniganas "indie-folka" rokraksts jauno plati ierindo šā gada spēcīgāko šī stila albumu sarakstā.

James Blake - "Enough Thunder"
"Tur kaut kam ir jābūt!", šķiet, saucās joprojām pēdējā "Prāta Vētras" plate, un šo teicienu var attiecināt arī uz Džeimsu Bleiku; visi par viņu runā, visi slavē, bet dzirdējis vēl nebiju. Paklausījos. Lielisks albums. No "Anthony & The Johnsons" stilā ieturētām liriskām balādēm līdz skaņu jūklim, kurš varētu būt radies, zilonim ar snuķi tīrot aizdambējušos kanalizācijas aku. To nu vajadzētu noklausīties ikvienam.

Foto raksta ievadā no Lanas Del Rejas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris

10 dziesmas: visu laiku sliktākās kaverversijas

Var piekrist tiem, kas saka - sastādīt sliktāko lietu topus nav nedz lietderīgi, nedz korekti. Tomēr pēc šāda principa sarindotas lietas dažreiz mums norāda uz kļūdām, no kurām nākotnē izvairīties, bet dažreiz ļauj mums vienkārši pasmieties par sevi vai par tiem, kas šādos topos atrodas un par tiem, kas tos veido. Šoreiz desmit visu laiku sliktākās kavervesijas apkopojis mūzikas izdevums "NME". Taisnības labad jāatzīst, ka tops ir sastādīts pat trīsdesmit sliktāko kaverversiju tabulā, bet šeit - tikai pirmais desmitnieks. Un šoreiz gan "10 dziesmu" rubrikā kompozīcijas būs sarindotas pēc to vietas minētajā topā. Tātad noteiktā secībā - nobeidzot ar topa virsotni. Bet nu septītā un pirmā vieta ir pabriesmīgas...:)

10.Girls Aloud & Sugababes - "Walk This Way" (oriģinālā izpilda "Aerosmith", 1975)


9. Ronan Keating - "Fairytale Of New York" ("Pogues", 1987)


8. Madonna - "American Pie" (Don McLean, 1971)


7. Celine Dion & Anastacia- "You Shook Me All Night Long" ("AC/DC", 1980)


6. Joss Stone - "Fell In Love With A Boy" ("The White Stripes", 2001)


5. Emma Bunton - "What I Am" (Edie Brickell & "New Bohemians", 1988)


4. Hilary Duff - "My Generation" ("The Who", 1965)


3. "Duran Duran" - "911 Is A Joke" ("Public Enemy", 1990)


2. "Counting Crows" - "Big Yellow Taxi" (Joni Mitchell, 1970)


1. Mel B - "Word Up" ("Cameo", 1986)


Turpinājumā iespējams ievērtēt šo versiju oriģinālus un salīdzināt:


Papildus resursi:
http://www.nme.com/photos/30-worst-cover-versions-of-all-time

Foto raksta ievadā no en.wikipedia.org.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

sestdiena, 2011. gada 15. oktobris

"Red Hot Chili Peppers" - "I'm with You" (2011, albuma apskats)

"Kā tev patīk jaunais "Pepperu" albums?" viendien pats ar zināmu sajūsmu jautāju vienam savam draudziņam? "Nepatīk!" šis saka. Nošokējos: "Kā tā?" "Daudz labāk patika albums "Stadium Arcadium", tas bija tāds riktīgi traks un jestrs. Jaunajā kaut kas nav." Un, lai arī šī cilvēka viedoklis nebūtu īsti ņemams vērā, jo viņš pērk Intara Busuļa diskus un ir viens no, šķiet, 12 cilvēkiem Latvijā, kura īpašumā ir arī Baibas Kranātes balāžu albums (un lai netaisnojas, ka tas viņam uzdāvināts!), savā viedoklī viņš nav gluži viens.



No leišu saknēm cēlušais Entonijs Kiedis desmitajā RHCP platē "I'm with You" palicis tāds kā "pieradinātāks". Nezinu, varbūt vecums tāds... Kaut savos 48 viņš izskatās labāks kā septiņpadsmitgadīgs zirgs; nometis gan savas kuplās matu cirtas un uzaudzējis ūsas... Nu jā, laikam tomēr vecums nav bez vainas. Vien cerams, ka šamējie neuzstāsies līdz simt gadiem, bet ja tomēr to izdomās darīt, uz skatuves valkās kreklus. Tagad joprojām ar plikiem, bet glīti aptetovētiem pupiem. Labi, pupiem nē, bet rokām.



Savu darbību RHCP sāka 1983.gadā, bet pirmās trīs, pat četras, plates neguva pilnīgi nekādu atzinību, tās klausījās viņi paši, viņu omes, krustmātes un sanbernāru šķirnes suņi dārza pikniku laikā pa atvērto mājas logu. Tikai 1991.gada "Blood Sugar Sex Magik" ar grāvējiem "Under the Bridge", "Give It Away" un "Suck My Kiss" pasauli nospieda uz ceļiem RHCP priekšā. Bet jau pieminētais 2006.gada dubultalbums "Stadium Arcadium" visos lielajos mūzikas tirgos 100% (!!!) uzkāpa līdz pārdoto albumu topu virsotnēm! Un te nu loģisks izskaidrojums "I'm with You" plates iesākuma vērtējumam - pēc tik spilgtas komētas, kāda bija "Stadium Arcadium", nākamā zvaigzne nekad neliksies tik spoža.



Teikt, ka kritika plati uzņēma ar sajūsmu, arī nevar. Protams, nekas neliecina par mediju histēriju pirms iepriekšējā albuma; tādā ziņā "I'm with You" ir atnācis nosacīti klusi un nemanāmi. Bet teikt, ka plate ir "sūds, mesls un kaka", nav ne mazākā iemesla. Tie ir tie paši "Pepperi", tikai nedaudz prātīgāki, nedaudz pieslīpētāki, bet joprojām ne ar vienu nesajaucami un, kas nav mazsvarīgi, ar plikiem vēderiem uz skatuves. "I'm with You" ir lieliska plate. Kaut vai daļēji tāpēc vien, ka nav histērijas, pārliekas uzmanības un RHCP dziesmu pārsātinātības radiostacijās un mūzikas televīzijās. Kaut gan, ko es varu zināt - neskatos takš ne mūzikas televīzijas un neklausos radio. Bet vienalga - "I'm with You" ir lieliska plate!



Albuma vērtējums: 8/10
Citi vērtējumi:
AbsolutePunk: 8/10
Allmusic: 3,5/5
The Los Angeles Times: neapmierinoši
Q: 3/5
Rolling Stone: 3,5/5
Pitchfork Media: 4/10
Uncut: 3/5

2011, www.vilniskronbergs.blogpspot.com

Damien Rice - "One" (audio)

1991.gada 19.novembrī klajā nāca īru supergrupas "U2" septītais albums "Achtung Baby", kura divdesmitajai jubilejai tagad aktīvi gatavojas gan paši "U2", gan citi, kam šī plate devusi iedvesmu vai pavērusi jaunus vīziju apvāršņus. Deimiens Raiss ir viens no viņiem. "Achtung Baby" dziesmu sarakstā bija arī viena no populārākajām "U2" dziesmām "One", kas ir arī viena no šīs grupas vairāk "pārdziedātajām" jeb "kaverētajām". Raiss nu devis savu "One" skatījumu, kas, cik noprotams, tiks iekļauts "Achtung Baby" veltītajam kaverversiju albumam.

One by u2mexico

Foto raksta ievadā no zakka.egloos.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

piektdiena, 2011. gada 14. oktobris

"Indigo Girls" - "Closer To Fine" (video), "Beauty Queen Sister" (pilns albums, audio)

Diezgan neinteresanti. Divas lezbietes, kuras atzīst, ka nav pāris. Tas nozīmē, ka Emija Reja un Emīlija Salīrsa mēģinājumos un pirms koncertiem aizkulisēs tiešām tikai spēlē ģitāras un dzied. Duets, kurš ar savu pirmo plati "Strange Fire" debitēja 1987.gadā, nu ir laidis klajā četrpadsmito albumu "Beauty Queen Sister".

Pārītis "Indigo Girls" savas karjeras laikā pārdevis divpadsmit miljonus savu ierakstu kopiju, bijis septiņas reizes nominēts "Grammy" balvai un vienu reizi to dabūjis - 1990.gadā nominācijā "Labākais mūsdienu folkmūzikas albums". Tajā gadā viņas biju tuvu arī otrai balvai "Gada labākais jaunais mākslinieks", bet to "nocēla" toreiz ļoti populārie "Miili Vanilli", kam balvu vēlāk galu galā atņēma, šķiet, dēļ šmucēm ar fonogrammām un melīgi sev pierakstītiem citu dziedoņu vokāliem.

"Indogo Girls" nāk no Džordžijas štata ASV, līdz ar to viņu "tautas" mūzika, kas atvasināta no muzicēšanas stila nosaukuma "folk", ir vecais, labais amerikāņu kantrī. Tomēr Reja un Salīrsa šo pabriesmīgo stilu ir vairāk tomēr iegriezušas popa sliedēs. Lai arī ir dziesmas, kam cauri gaudo griezīgās kantrī stilā kaucošās ģitāras, visā visumā tas ir otrajā plānā. Arī jaunā plate "Beauty Queen Sister" ir vairāk mūsdienu izpratnes folkmūzikas stilā ieturēta - tas sasodītais kantrī tur nav dzirdams gandrīz nemaz. Tikai mazliet. Katrā ziņā ne pāri tai robežai, kad gribētos mīļās lezbietes izslēgt.

Jaunā plate noteikti jānoklausās visiem - gan tiem, kas jau 25 gadus seko "Indigo Girls" karjerai, gan tiem, kas par šīm dzird pirmo reizi. Vieglas, melodiskas, uztveramas - tādas ir "Indigo Girls" jaunā albuma "Beauty Queen Sister" dziesmas. Turpinājumā video "Closer To Fine" no dueta pirmssākumiem 1989.gadā un arī, protams, visa jaunā 2011.gada plate "Beauty Queen Sister".





Papildus resursi:
http://www.indigogirls.com
http://www.myspace.com/indigogirlsmusic
http://www.facebook.com/IndigoGirls

Foto raksta ievadā no coverlaydown.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

"The MOOoD" - "Stay Right" (video), "Back in the Shop", "Hey" u.c. (dziesmu liste, audio)

Ja viņi būtu divi - vīrs un sieva vai brālis un māsa -, šos varētu dēvēt par Rumāņu "The White Stripes". Bet viņi ir četri, pie kam visi puikas. Kolektīvs "The MOOoD", kas dibinājies jau 2006.gadā, savās mājās ir spices grupa - spēlē lielākajos valsts festivālos, iesilda Lenija Krevica koncertu Bukarestē, bet viņu pirmais starptautiskais uznāciens bija koncerts 2008.gadā Moldovā... Tagad puiši, šķiet, ir gatavi lielākam lēcienam, jo pēc piecu gadu darbošanās savā dzimtenē viņi laiduši klajā savu pārgaidījušos fanu tikpat gaidīto debijas albumu "OOo".

Plate ir dzīvīgi skaļa, tumši optimistiska un nav nekādu šaubu, ka "The MOOoD" skan "starptautiski" bez jebkādām aizdomām par viņu izcelsmes zemi. Dzied viņi angliski, viņu video veido profesionāli režisori, un, šķiet, tagad tikai no pašu puišu centības būs atkarīgs, vai pasaules mūzikas skatuves kapitulēs viņu priekšā. Tiem, kam jau pieminētie "The White Stripes" savā muzikālajā minimālismā varbūt īsti nebija pieņemami, "The MOOoD", iespējams, šķitīs "problēmas" atrisinājums - viņu tomēr grupā ir vairāk, ko var dzirdēt kaut vai piesātinātākās otrā plāna vokāla partijās, jo grupas līderis Mariuss Moise dzied, bet visi trīs pārējie piedzied. Katrā ziņā, pat ja nav šādas mūzikas izteikts fans, pie "The MOOoD" debijas plates mazliet gribās uzkavēties - tajā ir zināms mežonīgums, nepieradinātība, un, iespējams, tas ir šīs rumāņu grupas pašreizējā brīža trumpis - nebūt tapušiem samaitātiem ar ierakstu kompāniju perfektuma prasībām.

Nobeidzot video dziesmai "Stay Right" un dažas dziesmas no "The MOOoD" plates "OOo".





Papildus resursi:
http://www.themoood.ro
http://www.myspace.com/themoodofficial
http://www.facebook.com/themooodofficial

Foto raksta ievadā no "The MOOoD" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

"Dear Telephone" - "Providence" (video), "Birth of A Robot" (pilns albums, audio)

Ja ārsts ir izrakstījis antidepresantus, bet tos dzert negribas, jo tie "saķīmiķo" smadzenes, tad pastāv citas alternatīvas mentālo kaišu ārstēšanai. Var, protams, sākt ostīt līmi un iet uz teātri nosmieties par kādu jautru izrādi, var arī abus kopā, ja tas palīdz aizdzīt skarbās domas. Un var izmantot arī mūzikas terapiju. Tā ir pat nedaudz labāka par līmes ostīšanu. Atliek tikai izvēlēties, ko klausīties. Ideāls, protams, ir Ričards Klaidermans, bet kad pēc otrās noklausītās dziesmas ir izvemtas visas brokastis, aicinu ievērtēt šos - portugāļus "Dear Telephone".

Šis Dienvideiropas kvartets šā gada pavasarī izdeva savu debijas singlplati "Birth of A Robot"; tās ir sešas "elektroakustiskā" stilā ieturētas dziesmas, kuras nebūt nav lēnas un gaudulīgas, tās ir pat brīžiem diezgan skarbas, taču, klausoties plati vēl un vēlreiz, pārņem sajūta, ka tieši šajās sešās dziesmās rodama īstā mierīgā dzīve. Greiselas Koello un Andrē Simao vokālu saspēle, mijoties ar kompozīciju instrumentālo minimālismu, gluži kā iezīmē tādu kā apli, aiz kura iziet ir aizliegts. Un, ja cilvēkam nav visu laiku jādomā, kur tālāk aiziet, kur vairāk nopelnīt vai ko vēl grandiozāku dzīvē izdarīt, pārņem tāds kā miers. Tieši to arī panāk "Dear Telephone".

Ļoti gribētos cerēt, ka portugāļi pie šīm sešām dziesmām neapstāsies un jau drīzumā sagaidīsim viņu debijas lielo albumu. Bet līdz tam "Birth of A Robot" pilnā skanējumā. Tūlīt aiz dziesmas "Providence" video.





Papildus resursi:
http://www.deartelephone.com/
http://www.myspace.com/deartelephone
http://www.facebook.com/pages/Dear-Telephone

Foto raksta ievadā no www.deartelephone.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com