Kā uzvesties slimnīcā?

Nupat man nācās kādu nedēļiņu pabūt slimnīcā, šepat Liepājas. Biju sasirdzis ar vecu sievu kaiti, kuru arī ārstē tās pašas vecās sievas, bet nu neliela ķirurģiska iejaukšanās arīdzan bija nepieciešama, tāpēc sasabiju vājinieku namā. Un man radās daži novērojumi.

Tomēr pirms novērojumiem, atzīšos, esmu ļoti patīkami pārsteigts par visa personāla attieksmi, sākot no sanitāriem un beidzot ar pašiem dakteriem.

Un tātad šeit mani novērojumi un varbūt arī daži padomi:

1. Par sanitāriem mēdz strādāt dažādi ļaudis. Un, lai arī viņi nav personāla "barības ķēdē" visaugstākajā vietā, viņu darbs ir ļoti nozīmīgs. Tomēr dažiem sanitāriem (manā gadījumā vienam) labāk ir pielāgoties, un ļaut viņam turpināt spēlēt galvenā ārsta lomu, par ko viņš sevi acīmredzot iedomājies. Vismaz līdz brīdim, kad kāda no māsām nepasauks viņu iznest no kādas palātas uzpildījušos pīli.

2. Ja gribi, ta teikt, nodarīties pa lielam vai mazam, un tev tam vajag palīdzību no malas, nekad nevajag tā kaut kā delikāti apvaicāties, vai drīkst "pa mazam" vai "lielam". Tur jāsaka tieši! Citādi nesapratīs. Visi mani "zirgu piesiešanas", "pa balto klausuli parunāšanas" un "šefam piezvanīšanas" lūgumi atstāja māsiņas sejā dziļu neizpratni, vai tik esmu nogādāts pareizajā nodaļā...

3. Klusā stunda domāta, lai izvārdzinātie vājinieki pēc procedūrām varētu atpūsties. Šajā laikā pat apmeklētājus oficiāli klāt nelaiž. Tomēr jābūt gatavam, ka palātā, kurā visi saldi iemiguši, var ienākt kāda no saimniecības māsām un skaļi (bet patiešām skaļi) pavaicāt: "Kurš te tās bikses piekakāja? Kuram vajag tās tīrās? Kas šī vispār ir par palātu?
Oi, šī nav pareizā. Guļam tālāk!"

4. Nekad nevajag strīdēties ar personālu par sīkumiem! Ja reiz jums liek iečurāt analīžu burciņā, uz kuras uzlīmēta uzlīme ar uzvārdu "Barānova", bet jums ir ne tikai cits uzvārds, bet arī dzimums - nestrīdamies! Nododam analīzes par Barānovu un lai viņai laba veselība!

5. Ja tevi ievieto kā jauniņo jau pilnā palātā, tad mēģini varbūt vispirms iepazīties ar citiem, aprunāties vai vienkārši aklimatizēties klusējot, nevis palīst uzreiz zem segas un piepurkšķināt palātu tā, ka tā sega gandrīz kā lidojošais paklājs paceļās pie griestiem. Saprotams, nākamo dienu laikā šī kļūda tika labota ar uzviju - uzzinājām, ka pieminētā persona ir slimnīcā, jo viņam viens vīrišķais bumbuļorgāns kļuvis lielāks par otru ("Netaisi te caurvēju! No tā man tie pauti arī paliek te lielāki, te mazāki!"). Tāpat visa palāta uzzināja, cik minūšu laikā izšķīst viņam uz vārās vietas uzmeistarotā komprese, ko viņš pats arī palātā ievietoja attiecīgajā ķermeņa puslodē. Līdz beigām tā arī nesapratu, kurā pusē viņam ir kas, bet tam vairs nebija nozīmes.

6. Nakad nestrīdies ar ēdienu iznēsātāju - ja viņš saka, ka tas ir kompots, nevis zivju zupa, zini, - viņam ir taisnība!

Bet kopumā - cepuri nost personāla priekšā!

Un lai Barānovai veselība turas!

Katram savas mantiņas

Es neesmu citu rakstu darbu pārpublicēšanas piekritējs, bet, izlasot šo, es būtu gatavs pieņemt pseidonīmu Kurmītis, jo vēl neviens līdz šim nav tik precīzi izņēmis man no mutes vārdus.


Man bērnībā mamma mācīja, ka nedrīkst ņemt to, kas tev nepieder. Un nedrīkst spēlēties ar cita bērna mantiņām bez "īpašnieka" atļaujas. Un noteikti pēc paspēlēšanās ir jāatdod atpakaļ

Vēl viņa mācīja - ja tu ej pa ielu un redzi, ka kaut kas mētājas, necel un neaiztiec to. Ja tā ir vajadzīga lieta un kādam ir pazudusi, viņš nāks to meklēt. Un neatradis - bēdāsies. Savukārt, ja to kāds ir nometis tāpēc, ka viņam tās nevajag, tad arī tev tā nav vajadzīga.
Kad mēs ejam uz vēlēšanām, mēs katrs pats izvēlamies, kuras būs manas mantiņas nākamajiem 4 gadiem. Kuras man patīk un liekas simpātiskākas un smukākas. Kuru partiju tieši es deleģēju pārstāvēt mani. Un, pat, ja kādā brīdī, man kāda no mantiņām apnīk vai pārstāj patikt, tas nebūt nenozīmē, ka tā vairs nav mana. Un, ka jebkurš garāmgājējs var tagad pateikt, ka tā pieder viņam vai pat izmest to ārā. Tā IR mana un tikai es pats pēc 4 gadiem lemšu, vai paturēt to, jeb iegādāties tās vietā kādu citu - smukāku.

Ja kāds saka, ka viņš jau uzreiz savu mašīnīti ir saplēsis vai tā viņam vairs nepatīk, tās ir viņa paša problēmas. Vajadzēja rūpīgāk izvēlēties un saudzīgāk spēlēties.
Ja viņš tagad piedāvā visiem izmest savas mantiņas miskastē tikai tāpēc, lai pats varētu atkal tikt pie jaunas - varbūt labākas - spēlītes - vēl jo vairāk.

Savukārt, ja viņš saka, ka visiem mums no mantiņām jātiek vaļā tāpēc, ka viņam nepatīk MANĒJĀS !??, tad tā ir jau nekaunība. Neba nu viņš lems par manām mantiņām. Un neba nu viņš lems par to, ar ko, kad un kāpēc es spēlējos.

Un neba nu 10% Jaunā Laika vai nedaudz vairāk Saskaņas Centra vēlētāju būs tie, kuri lems par to, palikt vai nepalikt Saeimā tām partijām, par kurām ir balsojis Tautas Partijas, mācītāju vai zemnieku elektorāts. Un vienpersonīgi atlaist no darba visu koalīciju. Par to var lemt tikai un vienīgi pats šo partiju elektorāts. Kurš viņus tur ievēlēja. Un pieņēma darbā. Un nevis puse, trešdaļa, ceturtdaļa, piektdaļa vai kāda cita "daļa" no šī elektorāta, kuru kāds prātvēders izdomās nosaukt par "kvorumu". Tieši tāpat kā tikai šis elektorāts var pateikt - grib tas vai negrib rīkot jaunas Saeimas pārvēlēšanas.

Tāpēc es saku - negrābstieties gar manām mantiņām ! Kad pienāks laiks - nākamās Saeimas vēlēšanas - un tās būs man apnikušas, es pats noplēsīšu plīša lācītim atirušo ķepu, lai varbūt piešūtu jaunu vietā, un savu laiku nokalpojušo mašīnīti izjaukšu rezerves daļās.

Spēlējaties un "remontējiet" savējās ... Un. Ja dikti gribas kādu atlaist, tad atlaidiet no Saeimas savējos deputātiņus ... To gan jūs varat izdarīt jau esošās likumdošanas ietvaros un pat bez visiem referendumiem ... Tik nez kāpēc nedarāt ...


Oriģinālais links: http://www.delfi.lv/news/national/Referendums/article.php?id=21515853