"The Proclaimers", "Keane", "The Killers": labākais no labākā!

"The Killers". Foto no musique.jeuxactu.com.

Ir dzirdēts uzskats, ka mākslinieki, kam ilgāku laiku nav ko teikt, bet albums tā kā jāizdod, ķeras pie plates ierakstīšanas ar simfonisko orķestri vai izdod labāko dziesmu izlasi. Šoreiz par trim pērnā gadā iznākušiem "Best of" apkopojumiem. Un katram pašam būs spriest, kura no šīm motivācijām katrai grupai bijusi par iemeslu izlases izdošanai. Iespējams, ir vēl kāds trešais iemesls...

"The Proclaimers" - "The Very Best Of 25 Years 1987-2012" (2013)

Skotu brāļu Čārlija un Kreiga Reidu dueta "The Proclaimers" saknes meklējamas 1983.gadā. Tiesa, slavas saulītē brāļus iznesa 1986.gadā sarakstītā dziesma "Letter From America", kas stāsta par skotu ekonomisko migrēšanu uz Ameriku un Kanādu. Šīs dziesmas "pavilkta", "The Proclaimers" debijas plate "This Is The Story" Lielbritānijā sasniedza pat Zelta diska statusu, bet 2003.gadā laikraksta "The Scotsman" aptaujā tā tika atzīta par 2.visu laiku labāko skotu albumu. 

25 darbības gadu atskates dubultalbumā bez "Letter From America", protams, ir daudz citu gan zināmu, gan mazāk dzirdētu "The Proclaimers" ceturtdaļgadsimta dziesmu. Apzināti vai nē, bet brāļi Reidi, kas turklāt ir dvīņi, savās uzstāšanās un reklāmas foto izdarās vairāk ar tādu ākstību elementiem, tāpēc īpašs pārsteigums var būt vesela virkne sirdi plosošas balādes kā, piemēram, "Love Can Move Montains", "S-O-R-R-Y" vai "Just Look Now". Turpretī "I'm Gonna Be (500 Miles)", "What Makes You Cry", "In Recognition" un vesela plejāde citu dziesmu kājām liek celties dejā pašām no sevis. Un, kas interesanti, šajā dziesmu retrospekcijā, lai arī šis laiks ir ietverts, nav smakas nedz no nūģīgajiem astoņdesmitajiem, nedz naivajiem deviņdesmitajiem.

"Keane" - "The Best Of" (2013)

Kas allaž patīk pie "Keane": viņi nekad neslēpj, ka grupas visvispopulārākā dziesma ir "Everybody's Changing", ar to arī koncertus iesākot un ar to startējot savu pirmo labāko dziesmu izlasi, kas iznākusi dažādās versijās (viena un divu CD komplektācijā), un iekļauj sevī arī divas pavisam jaunas dziesmas "Higher Than The Sun" un "Won't Be Broken".

Ja iespējams, labāk izmantot dubulto versiju, tas ir, komplektu ar 38 dziesmām ("Spotify" pieejams), jo tajā britu (kopš 2008.gada) kvarteta teju visu radiostaciju nodrillēto hītu (un "Keane" dziesmas ir radio formātiem dikti mīlīgas) gūzmā, var saklausīt arī kādu varbūt iepriekš gar ausīm palaistu daiļumu. Nu, piemēram, "Snowed Under", "Fly To Me" vai "Difficult Child". Gaidot iznākam "Keane" joprojām aktuālāko plati "Strangeland" (2012), grupas līderis Toms Čaplins bija izteicies, ka paredzēta atgriešanās pie debijas plates "Hopes And Fears" (2004) tipa klaviermūzikas, atkāpjoties no pārliekas nodošanās elektronikai, kas jo īpaši bija novērojama platē "Perfect Symmetry" (2008). Taču, kad visa grupas daiļrade salikta tā vienkopus, "Keane" evolūcija izskatās pilnīgi dabiska. Vienīgi žēl, ka labāko dziesmu skaitā nav iekļuvusi "The Frog Prince"...

"The Killers" - "Direct Hits" (2013)

Pērnā gada 11.septembrī Lasvegasas (ASV) kvarteta "The Killers" tvitera kontā tika publiskota bilde, kurā, izmantojot tā saukto Marsa kodu, bija rakstīts "The Killers Shot At The Night". Skaidrs, ka fanu pūļi gaidīja drīz parādāmies tāda nosaukuma singlu, bet nepacietīgākie berzēja rociņas cerībā, ka varbūt tas ir pat vesela albuma nosaukums, kam teju, teju jāiznāk. Un taisnība savā ziņā bija abiem. "Shot At The Night" tik tiešām iznāca kā singls, taču ne pavisam jaunam "The Killers" albumam, bet gan labāko dziesmu izlasei "Direct Hits". 

12 pastāvēšanas gadi, 4 albumi, daudz dažādu iegūtu mūzikas balvu - skaidrs, jāvelk vienam periodam apakšā svītra un jāskaita, vai sausais atlikums ir ar plusa vai mīnusa zīmi. No "Kas tie tādi?" līdz "Es iešu ar visu savu ģimeni, vectēvu un vecomāti ieskaitot!" veida komentārus varēja lasīt pagājušā gada sākumā, kad tika izsludināts bēdīgi slavenais "The Killers" koncerts Mežaparka estrādē. Un droši vien aptuveni tāpat viedokļi par grupas daiļradi sadalās pārējā pasaulē. Bez pieminētās "Shot At The Night" izlases albumā atrodama vēl viena jauna dziesma "Just Another Girl". Viss pārējais, jebkura no dziesmām lai katru aizved atpakaļ uz brīdi, kad tā tika izdzirdēta pirmo reizi. Jo no šādām atmiņām taču veidojas nostaļģija...

2014, www.musicstories.lv

"Keane" - "Strangeland" (2012, albuma apskats)

Šīs vasaras gaidītākie ciemiņi Latvijā - briti "Keane" - nepilnu desmit gadu laikā, kopš laida klajā debijas albumu "Hopes And Fears" (2004), kļuvuši par sava veida popmūzikas ikonām. Ir neskaitāmas grupas, kas cenšas atdarināt "Keane" spēles stilu, īpaši Tima Reisa Okslija neatkārtojamo klavierspēles manieri, kas pats par sevi jau ir šovs šovā. Jau pēc divām nedēļām nesen par kvartetu kļuvušie "Keane" baros odus Salacgrīvā notiekošajā "Positivus" festivālā. Visticamāk, lielāko repertuāra daļu aizņems grupas vecie hīti, tomēr nav par skādi ielūkoties "Keane" nesen iznākušajā ceturtajā albumā "Strangeland" - arī no tā, droši, Toms Čaplins ar kolēģiem nospēlēs dziesmas trīs četras.



Okslijs ar Čaplinu bija draugi jau kopš zēna gadiem. Kad abi beidza Čaplina ģimenes privātskolu, kuras direktors bija Čaplina tēvs un kurā mācās bērni līdz 13 gadu vecumam, viņi sāka apmeklēt Tounbridžas skolu Kentas provincē tajā pašā Anglijā. Tur abi sastapās ar kalsnu un slaidu jaunekli vārdā Ričards Hjūdžs, kura aizraušanās bija sitamo instrumentu spēle. Čaplins uz to brīdi jau bija apguvis flautu, Okslijs - klavieres, bet neviens no viņiem mūziku tolaik neuztvēra kā iespējamu kopēju karjeru. Okslijs bija iepazinis arī kādu Dominiku Skotu, un mūzika abiem nozīmēja ļoti daudz. 1993.gadā, jau studējot Londonas Universitātes koledžā, Okslijs ar Skotu, pievienojoties Hjūdžam, nodibināja grupu "Lotus Eaters", kas spēlēja, galvenokārt, "U2", "Oasis" un "The Beatles" dziesmu kaverversijas.

Liktenim patīk spēlēties un allaž ļaudis nomocīt ar jautājumu: "Kā būtu, ja būtu?" Tieši šis jautājums ar dažādām atbilžu versijām parādās brīdī, kad vēstures annāles izceļ šādu faktu: kad 1997.gadā kādā nelielā koncertā Kriss Mārtins dzirdēja un, galvenais, redzēja, kā Okslijs spēlē klavieres, viņš uzaicināja šo virtuozu pievienoties viņa nupat dibinātajai grupai "Coldplay". Taču Okslijs atteicās par labu "Lotus Eater"... Likteņa visuvarošais pirksts savu varenību ir parādījis - visticamāk, ja Okslijs būtu piekritis, tāda "Keane" nemaz nebūtu! Ja pieiet hronoloģiski pavisam precīzi, tad "Keane" aizmetnis uz to brīdi jau bija radies. "Es biju ļoti ieinteresēts [Mārtina piedāvājumā], bet "Keane" jau bija sākusi savu darbību un līdz ar to ideja par "Coldplay" taustiņinstrumentālista karjeru tika atmesta." Lai arī Hjūdžs un Skots to īsti neatbalstīja, grupai tajā pašā 1997.gadā pievienojās Toms Čaplins, lai uzņemtos galvenā vokālista lomu, ko līdz tam pildīja Okslijs. Papildus Čaplina devums kvartetā bija akustiskās ģitāras spēle. Tad arī mainījās grupas nosaukums - no "Lotus Eater" uz "Cherry Keane". Čerija Kīna bija Čaplina mātes laba draudzene, kas Okslijam un Tomam Čaplinam bērnībā daudz palīdzēja, lai viņi varētu sasniegt savus sapņus. Kad Kīna nomira no vēža, viņa Čaplinu ģimenei atstāja paprāvu mantojumu. Daļu no šīs naudas Čaplins izlietoja, lai pārdzīvotu grūtākos laikus, cenšoties izsisties mūzikas karjerā. Mazliet vēlāk grupas nosaukums tika saīsināts vienkārši uz "Keane".



Gadsimtu mijā "Keane" ierakstīja dažas dziesmas, pirmie singli bija "Call Me What You Like" (1999) un 'Wolf At The Door" (2001). Šobrīd tie tiek uzskatīti par lielu vērtību jebkurā mūzikas kolekcijā, taču toreiz ar pārdošanu īpaši neveicās. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc grupu atstāja Skots. Bet vēl ar visu Skotu 2000.gada novembrī producents Džeimss Sendžers uzaicināja "Keane" uz "Les Essarts" ierakstu studiju Francijā, lai ieskaņotu dažas dziesmas. Sadarbības laikā, kas ilga aptuveni gadu, šajā studijā tika ierakstītas ne tikai tādas nu jau plaši zināmas dziesmas kā "Bedshaped" un "This Is The Last Time", bet arī izkristalizējās grupas uz klaviersolo bāzētais skanējums.

2004.gadā "Keane" uzvarēja britu raidstacijas "BBC" jauno izpildītāju konkursā "Sound Of 2004". Šajā pašā gadā klajā nāca "Keane" debijas albums "Hopes And Fears", kas vismaz Apvienotās Karalistes mūzikas tirgu burtiski uzspridzināja, iegūstot deviņkārtēja (!!!) Platīna diska statusu. Izskanēja daudz kritikas par albuma pārspīlēti komerciālo skanējumu, bija dzirdami viedokļi, ka, visticamāk, "Keane" ir "viena albuma projekts" un vēl daudz kas cits līdzīgs. Nav zināms, ko par to domāja paši grupas dalībnieki. Iespējams, neko, jo bija aizņemti ar jaunas plates radīšanu. Kad 2006.gadā iznāca "Keane" otrais albums "Under The Iron Sea", daudziem iepriekšējiem pļerkšķiem mutes bija ciet - trio pierādīja ne tikai savus nopietnos mērķus, bet arī būtisku muzikālo izaugsmi. Ar katru no nākamiem albumiem "Keane" ir audzējusi savu muzikālo inteliģenci, kuras šā brīža augstākais posms ir nupat maijā iznākusī plate "Strangeland".



"Keane" ceturtais albums ir absolūti "kīnisks". Tajā ir pilnīgi viss, kas nepieciešams labai popmūzikai - Okslija klavierspēle, Čaplina zēniskā balss, gaisīgi melodiskās dziesmas. Bez tam ir mazinājusies vajadzība izmantot saprogrammētus skaņu elementus, jo tagad grupā ir ceturtais dalībnieks Džesse Kvinns, kurš ir meistars gan klavierspēlē gan basģitāras pārvaldīšanā. Iepriekš šīs funkcijas veica dators. "Strangeland" ir augstas raudzes popa albums. To producējis Dans Grečs-Margerats, kurš, Okslija vārdiem runājot, "ir milzīgs "Keane" fans". Grupa vēlējās atgriezties pie dziesmām, līdzīgas kādas bija pirmajos divos albumos. Okslijs atzinis, ka galveno ietekmi jaunās plates dziesmu tapšanā devis Greča-Margerata producētais grupas "The Vaccines" 2011.gada albums "What Did You Expect From The Vaccines?" (starp citu, arī viņi būs šajā pašā "Positivus" festivālā).

2008.gada albumu "Perfect Symmetry" varētu nodēvēt par nedaudz sintētisku. Šo kļūmi ar jauno plati vēlējās izlabot arī paši "Keane" dalībnieki. "Mēs mazāk koncentrējāmies uz "ražošanas lietām", vairāk uz to, lai šī albums dziesmas būtu lieliskas tieši kā dziesmas," mūzikas žurnālam "NME" pavasarī atzina Čaplins. "Tu saraksti daudz sūdainu dziesmu, lai iegūtu vienu patiesi labu!" atzīst Čaplins, piebilstot, ka "Strangeland" ir atgriešanās pie "Keane" skanējuma tās pirmsākumos.

"Keane" ir ļoti nozīmīga loma mūslaiku popmūzikā - tās ietekme ir līdzvērtīga "Coldplay" un "U2". To atdarina, kopē, cenšas līdzināties, un miljoniem cilvēku visā pasaulē spēkus un pozitīvas emocijas gūst tieši no viņu dziesmām, kurās netrūkst prieku, bēdu, mīlestības un vienkārši patiesu mūzikas stāstu, kas patrinkšķina pa kādai dvēseles stīgai pat tiem, ko citi uzskata par bezjūtīgiem.

Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
NME: 6/10
BBC: negatīvi
The Guardian: 4/5
The Observer: 3/5

Iegādājies "Keane' mūziku legāli!

2012, www.musicstories.lv


Tweet


Tweet to @MusicstoriesLV

Kā? Un šīs dziesmas nekad nav bijušas Nr.1? (1.sērija)

Šo rubriku aizsāksim, jo atkal un atkal nākas piefiksēt, ka topu virsotnes allaž sasniedz ne tās labākās dziesmas. Mūzikas industrija spēj virzīt tirgū viduvējas dziesmas, izmantojot dažādas metodes, un tās nereti arī kļūst par topu Nr.1. Interesanti, bet ļoti daudzas skaistas dziesmas, ko ikdienā dzirdam un par kurām domājam: "O, šitais vecais topu grāvējs!", patiesībā nekad valstu topos nav bijušas augstāk par otro trešo desmitnieku! Tāpēc šajā un turpmākajās sērijās baudīsim dziesmas, ko visi mīl, bet kas topos nekad nav īsti novērtētas. Daudzas pat no pašu to autoru puses, nekad neizdodot tās singla formātā... Un tas lieku reizi atgādina - vislabākās dziesmas allaž ir visur, tikai ne topu virsotnēs.

1. Alanis Morissette - "Out Is Through" ("So-Called Chaos", 2004)
Lai arī tā ne tuvu nav taisnība, kanādiešu dziedātāju Alanisu Moriseti vidusmēra mūzikas baudītājs var ierindot kategorijā "Viena hita brīnums", jo viņas 1996.gada dziesma "Ironic" joprojām aizēno visu pārējo Morisetes daiļradi, kas, būsim godīgi, ir pat spēcīgāka par šo viņas megahitu. Tendence apstiprinās - jo labāks albums, jo tā pārdošanas rādītāji pasliktinās. "Ironic" saturošo plati "Jagged Little Pill" ASV vien pārdeva teju 15 miljonos kopiju, bet 2004.gada "So-Called Chaos" vien nepilna pusmiljona kopijās. Taču tieši šajā albumā ir viena no Morisetes labākajām dziesmām, ko topi nekad nav novērtējusi, - "Out Is Through". Šī dziesma ASV singlu topā neiekļuva vispār, bet britu salās tā spēja sasniegt vien 56.pozīciju.



2. "Keane" - "The Frog Prince" ("Under The Iron See", 2006)
Šīs vasaras mūsu gaidītākajiem ciemiņiem - britu trio "Keane" - patiesībā ir daudz dziesmu, kas varētu būt topu virsotnēs. Toms Čaplins ar kolēģiem sacer popdziesmas vislabākajā šī vārda "pops" nozīmē. Viena no tām ir "The Frog Prince". Kā vēlāk atzina dziesmas galvenais mūzikas autors grupas taustiņinstrumentālists Tims Raiss Okslijs, šīs dziesmas iedvesmotājs jeb pasaku tēls Varžu princis ir kāds mūziķis, ko viņš ar Čaplinu reiz pēc kāda koncerta, nedaudz dzēruši, aprunāja viesnīcā. Viņi apbrīnojuši šo puisi, kurš spējis no nelielas indī grupiņas, kas spēlē pāris desmitiem fanu, pēkšņi pārvērsties par lielāko pasaules mūzikas skatuvju tricinātāju - gluži kā pasakā par vardi, kas nobučota pārtop par skaistu princesi, šajā gadījumā - par princi. Un šis "Varžu princis", kā runā, esot bijis grupas "Razorlight" līderis Džonijs Borels. Šī dziesma nekad nav bijusi izdota kā singls, tāpēc nav sastāvējusi nevienā topā. Cerams, gan šo dziesmu, gan "This Is The Last Time", ar kuru "The Frog Prince" ir identisks taustiņu ievadsolo, "Keane" nožūžos arī Salacgrīvā.



3. "The Fratellis" - "Babydoll" ("Here We Stand", 2006)
Britu "The Fratellis" bija gluži kā parādība - īsa, spoža un aiz sevis daudz jautājumus atstājoša. 2009.gadā trio pēc četru gadu darbošanās paziņoja, ka "dodas atvaļinājumā". Brāļi Fratelli (patiesībā viņi nav brāļi, tikai visi pieņēmuši vienādus skatuves uzvārdus), iespējams, jutās "izpumpējušies". Un kā nu ne? Viņu divas plates ir tik pārpilnas labām dziesmām, ka kolēģi var tikai viņus apskaust. "Babydoll" ir no "The Fratellis" otrā un šobrīd pēdējā albuma, tā nekad nav izdota kā singls, tāpēc atzinība topos ir izpalikusi. Bet, ja ir iespēja, noteikti jānoskatās kāds no grupas ierakstītajiem koncertiem!



4. "Band Of Horses" - "No One's Gonna Love You" ("Cease To Begin", 2007)
Šis amerikāņu "Zirgu ansamblis" ir izdevis jau trīs brīnišķīgas plates, no kurām tikai pēdējā, 2010.gadā iznākusī "Infinite Arms", nesusi grupai zināmu atzinību albumu topos. Taču arī iepriekšējais, 2007.gada albums "Cease To Begin", ir aizraujošs. Vislabāk viņus novērtēja Norvēģijā, bet pārējā pasaule izlikās neredzam. Taču tieši šajā platē ir viena no "Band Of Horses" labākajām dziesmām "No One's Gonna Love You", kas tika izdota arī kā singls, taču tās vienīgie sasniegumi bija 22.vieta Dānijas singlu topā. Amerikāņu resnajam onkulim dziedātājam "Cee Lo Green" dziesma iepatikās tik ļoti, ka viņš to, savā versijā saveidotu, iekļāva albumā "The Lady Killer" un pat izdeva kā singlu.



5. "Biffy Clyro" - "Folding Stars" ("Puzzle", 2007)
Skoti "Biffy Clyro" īstu slavu piedzīvoja, vien pateicoties vienam no talantu šoviem, kuru dalībieks izvēlējās dziedāt grupas dziesmu "Many Of Horror". Visi grupas līdz tam iznākušie singli nespēja pārkāpt pāri Apvienotās Karalistes singlu topam - pārējo pasauli viņi neinteresēja. Pēc "Many Of Horror" gan šis tas mazliet pamainījās, taču joprojām "Biffy Clyro" ir tāds vairāk lokāls produkts. 2007.gada grupas platē "Puzzle" ir dziesma "Folding Stars". Šķistu - nu ko vēl topiem vajadzētu, ja ne šādas brīnišķīgas dziesmas?! Bet nē, vajag lēdījas gāgas un vecas sievas madonnas. "Folding Stars" ir kolosāla dziesma! Tiesa, nedaudz skumja, jo tā ir grupas līdera Saimona Nīla veltījums viņa toreiz nesen mirušajai mammai.



6. "The Calling" - "Anything" ("Two", 2004)
Šie puikiņi jau laikam ir vēsture - kā 2005.gadā paņēma brīvdienas, tā joprojām klusē. Bet divas plates viņi paspēja izdot, debijas singlam "Wherever You Will Go" liekot slapināt biksēs tīņu publikai visās zemeslodes malās. Kaut kā tā sanāca, ka viss, kas turpinājās pēc šīs dziesmas, palika tās ēnā, un grupa nekad vairs neatkārtoja savas debijas panākumus, kaut viņu spēlētais pops nebūt nav zemē metams. "Anything" ir grupas "The Calling" pēdējais singls pirms atvadām, un pat ar tādu zemtekstu publika šo dziesmu nepieņēma.



7. "The Feeling" - "Fill My Little World" ("Twelve Stops And Home", 2006)
Lai arī šī britu grupas dziesma pašmājās tomēr ir spējusi iekāpt singlu topa pirmā desmitnieka pēdējā pozīcijā, ir sajūta, ka tā tomēr nav līdz galam novērtēta. Pētot "The Feeling" ceļojumu pa albumu un singlu tabulām, rodas tādas jokainas sajūtas: nu kāpēc viņus nemīl? Bet jāatzīst, ka tā ir, jo ārpus dzimtās zemes šim kvintetam nez ko spoži neiet. Un pēdējā, 2011.gada plate "Together We Were Made", pat Karalistē vairs nav guvusi nez ko lielu atbalstu. "Fill My Little World" oficiāli ir grupas otrais singls, kas sekoja panākumiem bagātajai debijai dziesmai "Sewn".



8. Jack Johnson - "Sleep Through The Static" ("Sleep Through The Static", 2007)
Džeka Džonsona 2007.gada albums "Sleep Through The Static" bija, un joprojām ir, viņa visu laiku ražīgākais albumu topu iekarotājs. Bet interesanti, ka plates tituldziesma, kas iznāca kā tās otrais singls, topos tika burtiski izsvilpta - vienīgā tās fiksētā pozīcija ir 150.vieta (!!!) Apvienotajā Karalistē...



9. "The Kooks" - "Mr. Maker" ("Konk", 2008)
Stāsts, kāpēc tāda kolosāla dziesma kā "Mr. Maker" nav gozējusies topu augšgalos, protams, sākas un beidzas ar teikumu, ka tā nekad nav izdota singla formā. Žēl. No otras puses tas ir labi - par vienu labu dziesmu, kas noriebusies pārāk biežas atskaņošanas dēļ, mazāk.



10. "Coldplay" - "Lost!" ("Viva la Vida or Death and All His Friends", 2008)
"Coldplay" albumu topos jau ierasta aina, ka visas ailītes, kurās norāda augstāko pozīciju dažādās valstīs, rotā cipars "1" - tā tas ir jau kopš 2005.gada plates "X&Y". 2008.gada "Viva la Vida" albuma tituldziesma ir "Coldplay" visu laiku veiksmīgākais singls, un varbūt tieši tāpēc tas aizēnoja pārējos trīs šīs plates singlus. Kad pusgadu pēc "Viva la Vida" iznāca "Lost!", dažos topos tie pat konkurēja savā starpā, jo iepriekšējais vēl no tiem nebija izkritis. Rezultātā pašu mājās Kriss Mārtins ar "Lost!" sasniedza vien 54.vietu, kas ne tuvu nebija zemākais rādītājs, ja salīdzina ar citām valstīm. Lūk kādu ļaunumu var atnest "visu odziņu likšana vienā groziņā"...



Rakstā minēto dziesmu liste:

Turpinājums sekos...

Foto raksta ievadā grupa "Coldplay" no www.kickingthehabit.nl.

2012, www.musicstories.lv


Tweet


Tweet to @MusicstoriesLV