pirmdiena, 2012. gada 28. maijs

Scott Matthew - "Gallantry´s Favorite Son" (2011, pilns albums)

Ir agrs pirmdienas rīts, un Vecais vīrs dodas savās ikdienas gaitās. Rīta tualete viņam jau sen vairs nav vajadzīga, jo prostata ir parūpējusies, lai tāda viņam būtu visas nakts garumā. Taču Vecais vīrs neskumst; viņš izņem no glāzes zobu protēzes, ieliek tās mutē, tad izdzer ūdeni, kurā zobi visu nakti gulējuši, un ir gatavs jauniem izaicinājumiem.  Vispirms viņš iet uz kūti, kurā mēģinās sameklēt savas izejamās bikses - tās viņam ir kopīgas ar  viņa lepnumu dresēto cūktēviņu. Cūķim bikses vajag, kad viņš vietējā bērnudārzā sniedz priekšnesumu - brauc ar divriteni vai lasa pasaku "Sniegbaltītes skola" lomās. Tas ir sasodīti grūti, jo mūsdienu bērni, pirmkārt, ir koncentrēties nespējīgi un, otrkārt, kādam no viņiem priekšnesuma laikā noteikti jāpavaicā: "Audzinātāj, vai šodien šašliks arī būs?" Tāpēc Vecais vīrs ir tik iejūtīgs pret savi šņukuraino kompanjonu un savas bikses aizdod.

Tālāk Vecais vīrs dosies citās dienas darīšanās - jānopērk pārtika visai nedēļai un jāizņem no ķīmiskās tīrītavas gailis, kas tur nodots nolūkā samazināt dzimumtieksmi, jo nesen pat Vecā vīra taksenei piedzima kucēni ar seksti. Visbeidzot specializētajā medicīnas preču veikalā jāsavāc viņnedēļ pasūtinātais ortopēdiskais tesmeņa turētājs gotiņai, kam iedzimta defekta rezultātā pupi ir izveidojuši divas pigas, nevis glīti stāv divās rindiņās. Vecajam vīram darbu netrūkst. Bet tiem visiem pa vidu viņš daudz domā. Un daudz skumst. Viņam sāp sirds par nodzīvoto dzīvi, kurā tā arī daudzas lietas palikušas neizmēģinātas, piemēram, viņš nekad nav mīlējis sievieti sniegā pēc sestdienas pirts. Patiesībā viņš nekad nav mīlējis sievieti. Ja precīzāk - viņš nav mīlējis vispār. Bērza stumbra dobuma aizvaskošana pēc sulu notecināšanas neskaitās.

Tā dziļās pārdomās un apcerēs savas dienas nu vada Vecais vīrs. "Kādam tā šķiet kļūda, bet man tas ir dzīvesveids," tā par savu vientulību saka Vecais vīrs. Un tieši tādus vārdus vienā no savām jaunākā albuma "Gallantry's Favorite Son" dziesmām dzied amerikāņu dziesminieks Skots Metjū. Šī viņa trešā plate ir Vecā vīra ikdienas pārdomas. Tā brīžiem ir gan pārsteidzoši viegla kā spēlējoties, brīžiem liek no baisajām sajūtām ieķerties krēslā un nelaisties vaļā, kamēr bailes nepāriet. Un tikai beigās tu saproti, ka "Gallantry's Favorite Son" ir gluži kā viena cilvēka mūžs - ar visiem kāpumiem, kritumiem, orgasmiem un, visbeidzot, nāvi. Lai arī izklausās tas varbūt baisi, Metjū plate tāda (baisa) nebūt nav. Patiesībā tā ir kas vairāk par vienkāršu mūzikas albumu. Bet līdz šādām domām katram jānonāk pašam...




Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no Skota Metjū profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Nav komentāru: