Pagājušā gada 31.maijā "The Divine Comedy" laida klajā savu desmito studijas plati "Bang Goes The Knighthood", kas sekoja, maigi sakot, neizteiksmīgajai "Victory for the Comic Muse" (2006). Tieši tāpēc bija zināmas bažas, ņemot rokā jauno ripuli, jo bailes vilties divas reizes pēc kārtas ir saprotamas. Tomēr - albums ir izdevies sasodīti labs! Nav man visu "The Divine Comedy" albumu kolekcija, bet "Bang Goes The Knighthood" ir labākais, kas no jokainā īra Henona nācis ausīs.
Neil Hannon - 'The Complete Banker' @ MTV Urband Beats from binalogue on Vimeo.
Kas tad ir jaunā albuma trumpis? Domājams, tas ir tuvu ģeniālam, jo ir vienkāršs. Divpadsmit vienkāršas dziesmas ar dziļdomīgiem tekstiem - tas ir kā klausīties dzejas grāmatu jaukas mūzikas pavadībā. Sasodīti jaukas! Un, domājams, Henonam nācās dēļ tā iesvīst, jo dziesmā "Can You Stand Upon One Leg?" ir vārdi: "Vai tu vari uzrakstīt jauku dziesmu? / Tas ir grūtāk kā tu domā / Tā ir ne par īsu / Tā ir ne par garu / Tai jādzied līdzi visiem / Pamēģini / Vai vari to izdarīt labāk par mani." Henonam tas izdodas, un izdodas arī savas dziesmas pasniegt koncertos, dziesmas laikā sarunājoties ar publiku.
Savu skatuves karjeru Henons uzsāka jau tālajā 1989.gadā, gadu vēlāk laižot klajā "The Divine Comedy" debijas albumu "Fanfare for the Comic Muse", kura galvenā ietekme bijusi grupa "R.E.M.". Tālāk sekoja plates "Liberation" (1993), "Promenade" (1994) un "Casanova" (1996), kura Henonam atnesa pirmos vērā ņemamos panākumus, ar dziesmu "Something for the Weekend" padarot viņu par popzvaigzni ar "eleganta dendija" stilu.
Kas ir "The Divine Comedy"? Patiesībā - tikai Nīls Henons. Viņš ir vienīgais konstantais grupas dalībnieks, šo divdesmit divu gadu laikā sadarbojoties albumu ierakstos ar nepilniem divdesmit mūziķiem, kuru starpā ir, piemēram, britu filmu komponists Džobijs Tolbots un basģitārists Saimons Litls, kurš darbojies projektos gan ar Megiju Reiliju, gan Krisu Difordu.
"The Divine Comedy" albumi vienmēr ir kā roku laušanās ciņa starp divām pretrunīgām personām. No vienas puses tas ir elegants un asprātīgs balāžu meistars kā hibrīds no Skota Volkera un Rendija Ņūvmana, no otras puses tas ir pašapzinīgs tips kā Gilberts Salivans. Tā par Nīlu Henonu raksta "BBC" mūzikas apskatnieki, uz ko viens no raksta komentētājiem piebilst, ka "šajā pasaulē vietas ir vairāk kā vajag, lai tajā satilptu abu veidu Henona dziesmas". "Mums ir savs galdiņš stūrī, kurš vienmēr ir mūsu / Tūlīt aiz Moriseja plakāta un puķu pušķa," dziesmā "At The Indie Disco" dzied laikam jau šajā reizē salivaniskais Henons.
""The Divine Comedy" vienmēr būs mana grupa, jo... es par to iedomājos pirmais," reiz intervijā mūzikas izdevumam "Music OMH" teicis Henons. Un, domājams, viņam nav par ko uztraukties. Jo bez viņa balss, izskata, smalkās humora izjūtas un bagātīgā talanta "The Divine Comedy" nav nekas. Jo Nīls Henons ir "The Divine Comedy"! Nobeigumam vēl dziesma "I Like" no "Bang Goes The Knighthood", kas atkal ir jestrais Henons, bet tūlīt pēc tam "The Frog Princess" no plates "Casanova", un tas atkal ir elegantais balāžu meistars Henons. Un šo dziesmu iespējams lejupielādēt un savos iPodos klausīties no rīta līdz vakaram. Vismaz es tā darītu, ja man būtu iPods. Bet man ir tikai parastais.
The Divine Comedy - The Frog Princess by musicfan007
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru