Aretha Franklin - "The Great American Songbook" (2011, albuma pskats)

Amerikāņu dziedātāja, komponiste un pianiste Areta Frenklina, kas 25.martā iesoļos savas dzīves astotajā gadu desmitā, ir viena no tām retajām mūsdienu populārās mūzikas pamatu veidotājām, ko vēl varam skatīt vaigā un, cerams, varēsim to vēl ilgi. Frenklina mūzikas vēstures kontekstā stāv blakus tādiem vārdiem kā Rejs Čārlzs, Elviss Preslijs, Luijs Ārmstrongs vai nupat mūžībā aizgājusī Eta Džeimsa. Var klausīties jebkuru interneta "oldies" radiostaciju, un stundas laikā noteikti būs dzirdama vismaz viena Frenklinas dziedātā dziesma. 18 "Grammy" balvas, neskaitāmi TOP 1 dažādā valstīs, 38 studijas un 6 koncertalbumi, un neskaitāmas dziesmu izlases - tie ir skaitļi, kas runā paši par sevi. 2011.gadā Frenklina, turpinot Roda Stjuarta pirms desmit gadiem aizsākto tradīciju, izdeva plati "The Great American Songbook" - tā ir klasisku amerikāņu populāro dziesmu izlase, kas ietver tādu komponistu darbus kā Kols Porters, Billija Holideja, Billijs Streihorns un citi.



Dzimusi mācītāja ģimenē, mazā Areta, protams, bija biežs viesis tēva draudzē. Un ir zināms, kā dievkalpojumi notiek Amerikā - tur visi rātni un klusi nesēž un neklausās, kā viņus bar onkolis melnajā apmetnī, bet kurš nav Betmens; tur visi ceļas kājās, dziet un dejo gospeļu kora pavadībā. Frenklinai tā bija pirmā saskare ar mūziku, un šī gospeļu dziedāšanas maniere vijas cauri visai viņas karjerai. Un kā gan savādāk - bērnībā viena no viņas vokālajām skolotājām bija slavenā gospeļu dziedone Mahalia Džeksone. 1960.gadā Frenklina izdeva savu pirmo singlu "Today I Sing the Blues", un tas uzreiz ieņēma desmito vietu ASV R'n'B dziesmu topā. Apbrīnojami sasniegumi un nenovētējams gribasspēks, jo tajā laikā Frenklinai jau bija piecus gadus vecs dēls (pašai viņai bija tikai 19).

Platē "The Great Americam Songbook" ir apkopotas Frenklinas iepriekšējos gados jau iedziedātas dziesmas, dažu dziesmu versijas gan iepriekš nav bijušas publicētas kā augstākminētā "Trouble in Mind", kas šeit ievietota 1965.gada versijā. Izvēloties dziesmas šim albumam, tā veidotāji paturēja prātā, ka Frenklina, patīk tas kādam vai nē, ir Amerikas gospeļu mūzikas iemiesojums un seja. Viņa jebkuru dziedāto dziesmu piemēroja šī stila prasībām. "No gaudulīgu 18. un 19.gadsimta himnu dziedāšanas Frenklina pārgāja uz lieliskām 20.gadsimta melodijām. Tas bija tā, it kā viņa būtu ieguvusi kādas jaunas sajūtas. Četrpadsmit gadu vecumā viņa iedomājās dzīvi pēc nāves, kurā "mēs nekad nepieaugsim"; desmit gadus vēlāk viņa dziedāja par rūgto zemi, kurā "mēs tik agri pieaugam." Piecpadsmit gadu vecumā viņa dziedāta par strūklaku, kas pilna asinīm; trīs gadus vēlāk viņa dziedāja: "Tas nebūt nav tā."" Šādi Frenklinas agrīno izaugsmi un noskaņu maiņu mūzikā grāmatā "The Fan Who Knew Too Much: On Sensation, Thought, and Secret Closets" apraksta Entonijs Heilbuts, kurš pats ir ne tikai rakstnieks, bet arī gospeļu mūzikas pazinējs un producents.



"Senioru mūzikas" apskatnieks Donalds Gibsons, kas publicējas vietnē writeonmusic.com, uzskata, ka Frenklinas muzikālo skanējumu vairāk ietekmējusi nevis viņa pati, viņas pārdzīvojumi vai izaugsme, bet gan ierakstu kompānijas, zem kurām viņa tajā brīdī strādāja. Gibsons uzskata, ka pat tad, ja "The Great American Songbook" būtu vienīgais Frenklinas ierakstītais albums, viņa arī tad kļūtu par slavenību. Albumā iekļautas tikai tās dziesmas, kuras Frenklina ierakstīja, strādājot "Columbia Records" paspārnē pašā karjeras sākumā. 1967.gadā viņa pārgāja uz "Atlantic Records". "Columbia Records" vadītājs tolaik bija Džons Hemonds - komponists, producents un tāds kā talantu meklētājs. Viņš pats arī parakstīja līgumu ar Frenklinu, un viņš ļāva tai dziedāt tajā stilā, kādam bija piemērota viņas balss. "Atlantic Records", savukārt, koriģēja it visu, ieskaitot stilu, kādā Frenklinai vajadzētu dziedāt. Kad septiņdesmito vidū parādījās pirmās disko vēsmas, Frenklinas plates vairs neguva atzinību pircēju maciņos, un līgums tika lauzts. Tomēr, paejot gadiem, visi saprata - disko aizies, bet Frenklina paliks, tāpēc jau astoņdesmito gadu sākumā pati Frenklina jau varēja noteikt, ko dziedāt un zem kādas ierakstu kompānijas.



2010.gadā Frenklinai veica operāciju. Kā jau tas ierasts, prese uzreiz metās minēt, kuru orgānu vēzis skāris, jo tā allaž ir pirmā diagnoze, ja kāds redzams cilvēks uz laiku pazūd no skatuves vai klusē, par iemeslu minot veselības problēmas. Patiesībā nekāda vēža nebija. Pati Frenklina gan neatklāj, ko viņai operēja, bet citē ārstu izteikumus, ka veiktā operācija paildzinās viņas dzīvi par 15-20 gadiem. Cerams, ārsti nebija vienkārši Fenklinas fani, kas deva savam elkam veltas cerības. Bet, šķiet, viss ir kārtībā. Pirms pāris nedēļām Frenklina paziņoja, ka gatavojas precēties ar savu ilglaicīgo partneri Viljamu Vilkersonu. "Mēs domājam par [kāzu] datumu jūnijā vai jūlijā. Un nē, es neesmu stāvoklī," nespējot par savu joku valdīt smieklus, presei paziņoja laimīgā līgava.

Precizitātes labad gan jāatzīmē, ka "The Great American Songbook" nav Frenklinas jaunākais albums. 2011.gadā viņai iznāca vēl divas plates - "More Gospel Greats" un "Take a Look: Aretha Franklin Complete on Columbia", otrais no kuriem joprojām pierāda, ka jebkurai ierakstu kompānijai allaž būs gods pārstāvēt tādu vārdu kā Areta Frenklina.





Albuma vērtējums: 8/10

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV