Tom Waits - "Bad as Me" (2011, albuma apskats)

Aktieris, dziedātājs, komponists, vienkārši šovmenis, vārdu sakot, ģēnijs! Šķiet, šādās domās par savu elku ir vairums Toma Veita fanu, un to viņam, bez šaubām, ir daudz. Bet vēl vairāk ir ļaudis, kas, izdzirdot Veita griezīgo balsi, sāk skatīties apkārt, kur pālī dzied kāds dzērājs. Šis raksts tomēr būs vairāk no pirmās grupas viedokļa, jo 62 gadus vecais ģēnijs Toms Veits 2011.gada rudenī laida klajā savu septiņpadsmito studijas plati "Bad as Me", kura, aizsteidzoties notikumiem priekšā, ir līdz šim vienīgā šeit ķidātā, kas iegūs visaugstāko iespējamo novērtējumu.



Veits ir dzimis Kalifornijā (ASV) skolotāju ģimenē, viņa tēvs bija skotu/īru, bet māte norvēģu/amerikāņu izcelsmes. 1973.gadā klajā nāca Veita debijas plate "Closing Time" - tas ir albums, ko, šķiet, pats Veits nekad nav pārspējis. Pieļauju, viņš būtu leģenda, izdodot kaut vai tikai šo plati. Bet tā nenotika. Taču tai ļaužu grupai, kam Veita šā brīža "dziedāšana" liekas kā svepstošas polārpūces mēģinājumi sakliegt pārošanās partneri, mākslinieka iepazīšana būtu jāsāk tieši ar "Closing Time" - tur viņš tiešām dzied un nav "samaitājies" ar sev tagad raksturīgo meldiņu vilkšanas manieri.

Vēlāk, 1976.gadā, Veits izdeva vēl vienu leģendāru plati - "Small Change", ko ievada, šaubu nav, viņa vispopulārākā dziesma "Tom Traubert's Blues (Four Sheets to the Wind in Copenhagen)", kas zināma arī ar nosaukumu "Waltzing Matilda". Šajā platē Veits jau ir savā elementā - "The Piano Has Been Drinking (Not Me) (an Evening with Pete King)" saraudinās pat visciniskāko dzērāju, bet "Pasties and a G-String (At the Two O'Clock Club)" šim pašam dzērājam liks aizdomāties, kā varētu izrunāties viņa aknas, ja tām uz brīdi dāvātu runas spējas. Šīm divām platēm noteikti jau būtu jābūt katra melomāna kolekcijā sadaļā "Tom Waits". Nu tām piebiedrojas trešā - "Bad as Me".



Toma Veita mūziku nedrīkst iemīlēt uzreiz. Ja tā notiek, tas nav pa īstam. Iepatikties uzreiz, jā - tā var notikt, bet iemīlēt Veitu var tikai lēni un pamatīgi mēģinot uztvert vietu, stāvokli, dimensiju (nez, kā to vēl nosaukt?), kurā mājo viņa radošais gars. Sekojot līdzi mākslinieka daiļradei jau teju 15 gadus, "Bad as Me" ir pirmais albums pēc "Small Change", no kura burtiski nevar atrauties. Un, ja jāpasaka, kur tieši ir šis pievilkšanas spēks, to nemaz nevar - tas ir Veits un viss! Viņš visā iekļaujas tik organiski, ka nerodas nekādas šaubas - šis ir meistardarbs! Un šajā platē ir viens skaņdarbs, kam būtu vieta uz visu laiku labāko dziesmu pjedestāla - "Pay Me". Šīs dziesmas dēļ bija vērts nodzīvot līdz 2011.gada 21.oktobrim, kad "Bad as Me" nāca klajā.



"Bad as Me" ir pirmais Veita albums septiņu gadu laikā. Kādreiz plates viņam bira ik gadu vai, vēlākais, ik pa pāris gadiem. Un varbūt tieši tāpēc šī ir tik sasodīti laba! Vīrs jau ar vairs nav nekāds jaunais, un briedums dara savu. Platē "Bad as Me" Veits izklausās gluži kā noilgojies pēc sava klausītāja. Varbūt tāpēc viņš tam gribējis iztapt, dāvājot albumu ar dziesmām, ko reāli var nosaukt par hitiem?... Nē, Toms Veits ir un paliek Toms Veits, un lai viņš tikai pamēģina sākt dziedāt taisnāk, skanīgāk un ar labāku dikciju! Norausies!

Kritika plati uzņēma uz "urrā!". "The Daily Telegraph" un "The Independent" ar savu visaugstāko vērtējumu norāda uz plates pilnību. Arī man nav ko piebilst. Kādu brīdi atpakaļ domāju, nu kad beidzot priekšā nāks plate, kam arī es varētu ielikt maksimālo punktu skaitu? Un šeku klāt ir - Toma Veida albums "Bad as Me" saņem desmit balles no tikpat iespējamām. Tātad - tā tiešām ir pati pilnība! Labs sākums 2012.gadam.



Albuma vērtējums: 10/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5
The Daily Telegraph: 5/5
The Guardian: 4/5
The Independent: 5/5
Pitchfork Media: 8,1/10
Rolling Stone: 4/5

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet

Tweet to @VilnisKronbergs