Eva Kesidija ir kā spoks. Cilvēkiem, kuri nemēdz pētīt mūziķu biogrāfijas datus, tikai nodoties to daiļrades baudīšanai, visticamāk, būtu šoks, uzzinot, ka dziesmas, kas iekļauta kāda mākslinieka pavisam svaigi izdotā platē, izpilda balss, kura mūsu vidū fiziski vairs nav. Kesidija ir, manuprāt, vistipiskākais šāds piemērs. To, ka Maikls Džeksons, pateicoties dakterim, aizgāja, zināja vai ikkatrs planētas iedzīvotājs; ne velti viņš ir viens no pelnošākajiem "mironīšiem" šobrīd. Kesidijas gadījumā viss ir daudz savādāk. Savas 33 gadus ilgušās dzīves laikā Kesidija izdeva tikai vienu (!) albumu - 1992.gada "The Other Side". Taču šogad klajā nākusī plate "Simply Eva" ir vienpadsmitā, kas šo pasauli silda jau bez savas balss īpašnieces.
Desmit gadi bija doti Kesidija, lai radīto to, ko vēl 15 gadus pēc viņas nāves baudīt visai pasaulei. 23 gadu vecumā viņu savas grupas sastāvā kā vokālisti uzaicināja kāds klases biedrs. Tā viņa nokļuva ierakstu studijā, kuras skaņu inženierim Krisam Biondo bija skaidrs - Kesidija ir tīrradnis, kurš jāpatur acīs, un viņa kļuva par šīs skaņu ierakstu studijas fona dziedātāju ierakstu sesijās. Skaidrs, ka Kesidijas vokālās dotības bija krietni virs fona dziedātāju līmeņa, un 1990.gadā tapa grupa "Eva Cassidy Band".
Kesidija zināja savus talantus, pazina tos. Un nekļūdīgi pieņēma lēmumu, ka viņas spēcīgā puse ir balss. Un neizgudroja riteni no jauna, bet uzlaboja jau esošo - viņa savā versijā izpildīja citu jau sacerētas par klasiku kļuvušas džeza, blūza, folka un popa dziesmas. Viņas izpildījumā tās rada pavisam jaunu jēgu un nozīmi. Tā pati "Over the Rainbow" Kesidijas izpildījumā šķiet pavisam cita dziesma, kaut to simtos versiju ir iedziedājuši simtiem mākslinieki. Gluži tāpat ar Pola Saimona un Ārta Gārfunkela klasisko "Kathy’s Song".
"Simply Eva" albuma iznākšanas jēga nav saprotama. Un tāda nemaz arī droši vien nav. Albumā iekļautas 12 klasiskas dziesmas Kesidijas akustiskās ģitāras pavadībā. Šīs dziesmas jau ir dzirdētas citos albumos, neviena no tām nav jaunums. Tomēr Kesidijas albumus turpina izdot. Droši vien tāpēc, ka tos turpina pirkt. Vienkāršība - šķiet, šis būs atslēgas vārds Kesidijas albumu pieprasījumam vēl ilgi pēc viņas aiziešanas. Un, protams, improvizācija. Dziesmas, kuras mēs visi zinām, esam dzirdējuši desmitiem reižu un dučiem versijās, Kesidija mums dāvā kā no jauna. Viņas dzidrā balss, spēja manipulēt ar vokālu, pavisam nedaudz novirzoties no oriģināla, bet tūdaļ atgriežoties atpakaļ, acīmredzot ir tas, kas rada svaiguma sajūtu šajās dziesmās. Vēl neviens nav tik labi nodziedājis "What a Wonderful World" vai to pašu "Over the Rainbow". Un esmu pārliecināts, pat Džons Lenons, sēžot uz sava mākoņa maliņas, sajūsmā aplaudē Kesidijai par savas dziesmas "Imagine" izpildījumu.
Pirms piecpadsmit gadiem Eva Kesidija atstāja šo pasauli, zaudējot cīņā ar ādas vēzi. Pēc piecpadsmit gadiem cilvēki izdod un pērk viņas plates, it kā tās būtu nupat ierakstītas. Jo to skanējums un Kesidijas improvizācija, acīmredzot, stāv pāri laikam.
Albuma vērtējums: 7/10
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru