svētdiena, 2011. gada 13. novembris

10 dziesmas, kas man liek lepoties būt latvietim

Atzīšos, latviešu mūzika nav mans iecienītākais žanrs. Manā ieskatā mums populārā mūzika beidzās astoņdesmito sākumā, līdz ar Ojāra Grīnberga & Margaritas Vilcānes un Noras Bumbieres & Viktora Lapčenoka noiešanas no skatuves. Vēl mazliet "jūtu" astoņdesmito vidus un nedaudz uz beigām mūziku, bet deviņdesmitajos - tur nu sākas slima suņa murgi! Tik uz deviņdesmito beigām, šķiet, kaut kas mazliet uzlabojās. Par latviešu tautas muzikālo degradāciju gan jāpasakās valsts finansētajam "Latvijas Radio 2". Ja nu jaunā kultūras ministre solās veikt šajā jomā reformas, tad pirmais būtu nolemt slēgt to balagānu vai izdevīgi pārdot, naudu investējot, piemēram, "Radio Klasika" attīstībai. Bet, kā teiktu bijušais kardināls Pujāts, es jau esmu tikai "fantazjors".

Lai nu kā, saņēmos un par godu Latvijas dzimšanas dienai mēģināju apkopot desmit dziesmas, kas man tomēr liek justies lepnam, ka esmu latvietis. Ja vēl mēs naturalizētu Eltonu Džonu...

1. "The Sound Poets" - "Pearl Tears" (2008)


2. "Jauns Mēness" - "Tavs Superveikals" (1995)(


3. "Instrumenti" - "Pilnīgi Viens" (2011)


4. "Prāta Vētra" - "Neatgriešanās" (1997)


5. "Menuets" - "Dziesma, Ar Ko Tu Sāksies"


6. Uldis Stabulnieks - "Zvaigžņu Zaglis"


7. Kārlis Kazāks - "Nāc Nakts" (2011)


8. Mārtiņš Brauns - "Saule, Pērkons, Daugava"


9. Igo - "Uz Krustcelēm" (1988)


10. "Labvēlīgais Tips" - "Es Neesmu Redzējis Tevi Jau Sen" (2000)


Foto raksta ievadā no cgimage.lv.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Nav komentāru: