1992.gada 22.augusts. Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" jau no pusdienas laika, neskatoties uz rudenīgajiem mākoņiem, kam reizi pa reizei cauri izspraucas pa vāram saules staram, dzīvo uzvilktā gaisotnē. Jaunieši bariņiem vien klīst pa pilsētu, kurā piedzimst vējš, bet ap pašu koncertdārzu gaisu ik pa brīdim satricina bungu rīboņa un ģitāru uzskaņošanas sesijas, jo vakarā paredzams lielais notikums - jaunās un daudzsološās grupas "Jauns Mēness" koncerts. Deviņdesmito sākumā grupai bija teju vai superstāru statuss. Cik vēl nesen, rociņās sadevušies, "Kasdārzā?" rotaļas stilā jautri griezušies Ainara Mielava nevainīgās un šķīsti skaistās dziesmas "Nedalāmā" ritmos, to dienu divdesmit - trīsdesmitgadnieki nu savā pilsētā sagaidīja īstas zvaigznes - melnās ādas jakās un daudz dziedam svešā mēlē, kas visam procesam piedeva vēl papildus "svarīguma" sajūtu.
Kopš šī koncerta pagājuši jau vairāk kā 20 gadi. Ir lietas, kas mainījušās, ir, kas palikušas pa vecam. Pie otrajām pieskaitāma grupa "Jauns Mēness" - lai arī aktīvu koncertdarbību tā jau kopš deviņdesmito gadu beigām vairs nepiekopj, pagājušā gadā, atzīmējot grupas 25.dzimšanas dienu, "Jauns Mēness" sniedza savu "atvadu" koncertu. Gluži kā pirms divdesmit gadiem "Pūt, vējiņos!", arī "Palladium" koncertzāle bija pārpildīta, tāpēc tika izsludināts vēl viens "atvadu" koncerts, kas nodziedāts burtiski pāris dienas atpakaļ. Šī ir lieta, kas nemainās - vienīgā "baltu roka" grupa "Jauns Mēness", kā to nodēvējis pazīstamais krievu muzikologs Arts Troitskis, latviešus aizrauj joprojām.
Laiks gan ir tas, kas mainās. Un katrs cilvēks atsevišķi. Pēc 1999.gada albuma "Dzīvotājs" "Jauns Mēness" tā kā vairs īsti nepastāvēja. Tiesa, vienā otrā koncertā un klubā Mielavs ar kolēģiem uzstājās zem nosaukuma "Jauns Mēness", bet tas jau skanēja un bija kaut kas atšķirīgs un cits. Šobrīd, kad Mielavs pa mūzikas upi peld ar savu grupu "Mielavs un Pārcēlāji", tā vien gribas pakasīt jau noplikojušo pauri un pajautāt: "Kas notika?" Vēl 1997.gada "Liepājas Dzintarā" "Jauns Mēness" kopā ar Ilgu Reiznieci un folkloras grupas "Iļģi" dalībniekiem nospēlēja toreiz sava aktuālākā albuma "Garastāvoklis" koncertu. Uzstāšanās notika, šķiet, festivāla otrās dienas pašā sākumā, bet pie dziesmām "Ai, jel manu vieglu prātu" un "Ai, naivā sirdspuķīt" likās, ka publika estrādei noraus jumtu! Bet varbūt ir labi, ka daudziem "Jauns Mēness" beidzās tieši tā...
Grupas 1991.gada debijas albums "Aizlaid šaubas negaisam līdz" ir labākais, kas bijis latviešu estrādes mūzikā. Absolūti labākais! Lai piedod maestro un Imants Kalniņš, un "Prāta Vētra", grupu "Tranzīts" nemaz neskaitot. Ja "Jauns Mēness" būtu noturējušies šādā līmenī, mums tagad būtu savs latviešu "U2" - tas nu ir skaidrs. Šī plate arī pēc vairāk kā divdesmit gadiem skan! Tajā ir kaut kas tāds, ko pie mums nav spējis atkārtot neviens (tai skaitā pats "Jauns Mēness"). "Ice", "War Without Pain", "If You're Gonna Be A Hero" - tās ir pasaules līmeņa dziesmas joprojām! "Aizlaid šaubas negaisam līdz" nav albums nostaļģijai (nu labi, nedaudz arī tai), tas ir piemineklis labākajam, kas latviešu estrādē jebkad noticis. Un, kamēr nebūs nekā labāka, "Jauns Mēness" pirmie divi albumi - "Aizlaid šaubas negaisam līdz" (starp citu, atkal nopērkams vinila platē) un "Izrāde spogulī" (1993) - būs tā latiņa mūzikā, līdz kurai jāuzlec visiem pārējiem.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no "Jauns Mēness" profila portālā "Facebook".
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru