Šis ir Džons Origans ar skatuves vārdu "Diamond Rings" (iepriekš viņš bija nosaucies arī par Timu Brutonu (Edvards Šķērrocis droši vien gājis pie sirds), Kailu Doneliju un Gregu Santillu. Daži mūzikas pazinēji viņu joprojām dēvē par Džonu O. Un tieši šie pazinēji būtu īstie, kas varētu pastāstīt, kā pēdējos gados sešos septiņos Origans ir mainījies. Agrāk pārstāvēto indīpopa skatuvi šis 27 gadus vecais jauneklis nu nomainījis pret glamūrīgu sintīpopa spozmi. Frizūra, gaismas, skatuves iekārtojums - viss kā pienāktos astoņdesmitajos. Origans uzmanību pievērš katram sīkumam. Kāpēc viņš tā dara? Viņš ir perfekcionists ar misijas apziņu.
"Es gribēju darīt kaut ko, kas izsistu no sliedēm ne tikai mani, bet arī publiku," "Diamond Rings" rašanās iemeslus pērn rudenī portālam "Next Magazine" atklāj pats Origans. "Es biju pavadījis visu dzīvi, spēlējot tādu salīdzinoši vienmuļu indīroku. Un man bija sajūta, ka no tā visa jātiek ārā. Es gribēju izteikt sevi veidā, kas pārsniedz mūzikas robežas - ar kaut ko dramatisku un ekstravagantu. Un tā radās "Diamond Rings"." Kad 2010.gadā "Diamond Rings" laida klajā savu debijas albumu "Special Afflections", to vēroja un vērtēja daudzi. Piemēram, "Pitchfork" uzskatīja, ka Origana lielais plus ir tas, ka viņš rada mūziku, kas paredzēta tikai pašpatēriņam, un viņam galvā nenotiek nekāda skaitļošana, kas būs, ja to dzirdēs arī citi.
Ar pērn rudenī klajā nākušo "Diamond Rings" otro plati "Free Dimensional" ir savādāk. Laikam jau pirmais pārsteiguma moments visiem pagaisis, un nu Origana veikums tiek analizēts vēsāku prātu, tomēr noturot piešķirto baļļu skaitu krietni virs vidējā. Tiem, kas ar "Diamond Rings" sastopas pirmo reizi, jābūt gataviem sagaidīt veselu plejādi astoņdesmito gadu zvaigžņu, izteiktākā no kurām ir to gadu spoži mirdzošā (tiešā un pārnestā nozīmē) Rietumvācijas diskogrupa "The Twins". Taču, ja klausītājs būs ausīgs, skarbākos bungu mašīnas ritmos viņš saklausīs arī norvēģu/dāņu kopprojekta "Apoptygma Berzek" albumos dzirdamās analoģijas. Visbeidzot - kur nu mūsdienās bez repa? Arī tas atrodams "Free Dimensional" 41 minūtē, un tas ir labs halicogēns.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no www.guardian.co.uk.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru