1970.gada 10.aprīlī laikraksts "Daily Mirror" paziņo: "Pols pamet "The Beatles"!" Tā paša gada vasarā Pols Makartnijs un viņa sieva Linda pārceļas uz dzīvi pāris gadus iepriekš nopirktā lauku fermā Skotijā, tur top albums "Ram", ko tā paša gada rudenī abi dodas uz Ņujorku ierakstīt studijā ar pavadošo sastāvu. Gada beigās Makartnijs iesūdz tiesā Džonu Lenonu, Džordžu Harisonu un Ringo Stāru, lai sakārtotu ar "The Beatles" muzikālo mantojumu saistītās formalitātes, nākamā gada martā Augstākā tiesa spriež viņam par labu, tādējādi neitralizējot grupas menedžera Allena Kleina vēlmi visas tiesības uz "The Beatles" dziesmām paturēt sev. Šis bija fons, kura aizsegā iznāca Makartnija albums "Ram", un nav brīnums, ka publika to uzņēma ar nedalītām jūtām. Nedalīti nosodošām.
Iespējams, "Ram" ir mūzikas vēsturē visvairāk cietušais albums, kas kritiķu un klausītāju nosodījumu izpelnījies nevis dēļ sliktās muzikālās kvalitātes, bet gan tā radītājam pierakstītiem grēkiem. Nav noslēpums, ka, pateicoties tā laika preses interpretācijām, par "The Beatles" "sagrāvēju" tika uzskatīts tieši Makartnijs. Lai gan tā nav taisnība. Kā mūzikas žurnālam "Uncut" pērnā gada jūnija numurā atzīst pats Makartnijs, "tas bija Džons [Lenons], kurš pameta "The Beatles" 1969.gada septembrī." Arī sekojošo tiesas prāvu pret bijušajiem kolēģiem sabiedrība uztvēra nikni, kaut arī Makartnijs tagad atzīst, ka ar to vēlējies tikai saglabāt grupas kontroli pār kompāniju "Apple", kam pieder tiesības uz "The Beatles" dziesmām (vēlāk atlikušie Bītli viņam par to pateiksies). "Bet tas viss, protams, nepadarīja mani par Misteru Populāro," atceras Makartnijs, un šajā atziņā noformulēto smagāko nastu iznesa vienas nieka divpadsmit dziesmas.
"Dritvai šmizīt, tas ir drausmīgs!" krietni piezemētākiem vārdiem šādi varētu pārtulkot Džona Lenona reakciju, iznākot "Ram". Visai izsmējīgs savos komentāros bija Ringo Stārs, kā arī lielākā daļa lielās mūzikas preses. Droši vien, Makartnijs kaut kur sevī to pārdzīvoja, tajā pašā laikā viņš saprata, ka šis "Ram" albums, iespējams, ir paglābis viņu no sajukšanas prātā lielā sabiedrības spiediena dēļ. Tagad, kad viņš runā par šo 1970.gada vasaru savā Skotijas fermā, kas pavadīta kopā ar sievu Lindu, abu meitu Mariju un Lindas meitu Hīteru no iepriekšējām laulībām, rodas iespaids, ka tas bijis gandrīz vai skaistākais laiks Makartniju dzīvē. "Tur pļavās auga zāle. Tur bija bērni, mūzika, un tas viss ir atspoguļots [albumā]. Man nebija suns ar trim kājām, tas gan man jāatzīst [albumā ir dziesma "3 Legs" ("3 kājas"]. Bet man bija auns ["ram" - angliski] un iztēle," atceras Makartnijs.
"Ram", lai arī nīsts, pelts un nesaprasts, nav zudībā gājis albums. Pāri visam - tā patiesībā ir ļoti laba plate. Tajā skaidri fiksējams pārejas periods, kurā Makartniijs no Bītliem pārslēdzas uz savu tālāko mūzikas karjeru. "Vai man turpināt nodarboties ar mūziku?" pēc Bītlu izjukšanas sev vaicājis Makartnijs. Atbildot sev "jā", sekoja nākamais jautājums: "Kādā formātā un ar ko?" Un uz šo jautājumu visas atbildes deva darbs pie plates "Ram". Pirmkārt, tās tapšanas laikā radoši pieslīpējās pats Makartniju pāris, gan atsevišķas dziesmas sacerot kopā, gan Lindai piedaloties ar savu balsi visu dziesmu ierakstos. Un, otrkārt, Makartnijs "Ram" tapšanas laikā acīmredzot bija piefiksējis to "formātu", kādā vēlas turpināt. "Kad ieraksts jau bija iznācis, Pols reiz man piezvanīja un pajautāja: "Kā būtu, ja tu atbrauktu nelielā atvaļinājumā pie manis uz Skotiju?"," atminas viens no albuma "Ram" studijas pavadošā sastāva Denijs Sīvels. "Kad es tur aizbraucu, viņš [Makartnijs] teica: "Man tiešām trūkst būšana grupā. Uztaisām vienu kopā!" Tad mēs arī izveidojām [grupu] "Wings"."
Papildus resursi:
Rakstā izmantoti citāti no žurnāla "Uncut" 2012.gada jūnija numura.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru