Ir mēneša pirmais datums. It kā pirmā pavasara mēneša pirmais datums. Atkal jaunas apņemšanās, jauni plāni. Tas nekas, ka viss būs aizmirsies jau līdz trešajai mēneša dienai. Vai pat vēl agrāk. Bet pirmais datums nav tikai kaut kā sākums - tas ir arī datums, kas sākas aiz kaut kā, kas nupat beidzies. Iepriekšējais mēnesis. Apkopotie apgrozījumi draņķīgi, algas atkal nebūs nekādas. Līdz pirmajam datumam bija jāsamaksā telekoma rēķins par internetu un televīziju, arī tas nav izdarīts. Visi mājās atrodamie ekrāni rāda tikai pilnīgi melnu. Labi, tie nav ieslēgti. Bet ja arī būtu, televizora ekrāns šņāktu pelēkā miglā, bet datorā varētu paskatīties tik vien kā 30 sekunžu garos pornoīsfilmiņu fragmentus. Tas, protams, ir vairāk kā nekas. Bet ne pietiekami. Labi, ka skapī vēl aizķērusies vīna pudele. Nu jā, tas ir ķiršu kagors - garšo kā siltas zirgu čuras, pirms vēl krēpaiņi nav bijuši samalti "Forevera" desās. Bet kāds grādiņš dzirā vēl ir, tad kāpēc to laist postā.
Un tā, absolūtā klusumā un saldās suslas reibināts, tu dodies citos saprāta līmeņos. Tu aizver acis un pēc mirklīša tām priekšā kā kino kadri sākas tava īsfilmiņa. Tu jāj melna (nesamalta) zirga mugurā. Vienīgā vieta, kas zirģelim nav melna, ir pakaļas caurums, taču tas pārsvarā ir maskēts ar kuplo saru veidoto asti. Tev galvā ir kovboja cepure, ādas vestīte ar bārkstīm un piešiem apkalti zābaki. Ja vien pēdējo trīs gadu laikā tu būtu šeit saticis kādu dzīvu dvēseli, tā apbrīnā noelstos, sastopoties ar tavu mačo šarmu. Bet te esi tikai tu un tavs melnītis. Viņš tevi, protams, novērtē un ciena, bet tavs fiziskais valdzinājums viņam ir vienaldzīgs. Tikai dažreiz, kad, atpūšoties pļavas maliņā, tu novelc savus piešu zābakus, melnītim aizcērtas elpa, un gluži vai čokurā sametas citādi allaž pa kājām maisošais metamais. "Viņš tīra kuņģīti. Nu malacīts," tu saki, kad zirgam paliek nelabi pat tīri fiziski. Bet viņš klusē - pavemj un klusē, un pēc stundiņas jūs jau atkal, piespiedušies viens otram, esat ceļā...
Šis stāsts, kura laikā tu izceļo tālas zemes, atbrīvo vismaz četras princeses un nocērt galviņu trīsgalvainam pūķim, ir turpinājies ne ilgāk kā tik iecienītās pusminūtes garās pornofilmiņas. Un tu saproti - nav pasaulē labākas kombinācijas kā ķiršu kagors un nesamaksāts interneta rēķins. Elektrību gan vajag, vismaz baterijas. Lai dzirdētu itāļu mini orķestra "Sacri Cuori" jauno plati "Rosario", kuras iedvesmas virzīts, prāts rada halucinācijas līdzīgas iepriekšējai. Bet ja nu tās nav halucinācijas? Ja tā ir patiesība? Jēziņ, tad žigli jānoskrien pēc vēl viena kagora, un tas telekoms lai iet ar savu rēķinu dirst!
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no jillyloves.com.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru