Nupat man nācās kādu nedēļiņu pabūt slimnīcā, šepat Liepājas. Biju sasirdzis ar vecu sievu kaiti, kuru arī ārstē tās pašas vecās sievas, bet nu neliela ķirurģiska iejaukšanās arīdzan bija nepieciešama, tāpēc sasabiju vājinieku namā. Un man radās daži novērojumi.
Tomēr pirms novērojumiem, atzīšos, esmu ļoti patīkami pārsteigts par visa personāla attieksmi, sākot no sanitāriem un beidzot ar pašiem dakteriem.
Un tātad šeit mani novērojumi un varbūt arī daži padomi:
1. Par sanitāriem mēdz strādāt dažādi ļaudis. Un, lai arī viņi nav personāla "barības ķēdē" visaugstākajā vietā, viņu darbs ir ļoti nozīmīgs. Tomēr dažiem sanitāriem (manā gadījumā vienam) labāk ir pielāgoties, un ļaut viņam turpināt spēlēt galvenā ārsta lomu, par ko viņš sevi acīmredzot iedomājies. Vismaz līdz brīdim, kad kāda no māsām nepasauks viņu iznest no kādas palātas uzpildījušos pīli.
2. Ja gribi, ta teikt, nodarīties pa lielam vai mazam, un tev tam vajag palīdzību no malas, nekad nevajag tā kaut kā delikāti apvaicāties, vai drīkst "pa mazam" vai "lielam". Tur jāsaka tieši! Citādi nesapratīs. Visi mani "zirgu piesiešanas", "pa balto klausuli parunāšanas" un "šefam piezvanīšanas" lūgumi atstāja māsiņas sejā dziļu neizpratni, vai tik esmu nogādāts pareizajā nodaļā...
3. Klusā stunda domāta, lai izvārdzinātie vājinieki pēc procedūrām varētu atpūsties. Šajā laikā pat apmeklētājus oficiāli klāt nelaiž. Tomēr jābūt gatavam, ka palātā, kurā visi saldi iemiguši, var ienākt kāda no saimniecības māsām un skaļi (bet patiešām skaļi) pavaicāt: "Kurš te tās bikses piekakāja? Kuram vajag tās tīrās? Kas šī vispār ir par palātu?
Oi, šī nav pareizā. Guļam tālāk!"
4. Nekad nevajag strīdēties ar personālu par sīkumiem! Ja reiz jums liek iečurāt analīžu burciņā, uz kuras uzlīmēta uzlīme ar uzvārdu "Barānova", bet jums ir ne tikai cits uzvārds, bet arī dzimums - nestrīdamies! Nododam analīzes par Barānovu un lai viņai laba veselība!
5. Ja tevi ievieto kā jauniņo jau pilnā palātā, tad mēģini varbūt vispirms iepazīties ar citiem, aprunāties vai vienkārši aklimatizēties klusējot, nevis palīst uzreiz zem segas un piepurkšķināt palātu tā, ka tā sega gandrīz kā lidojošais paklājs paceļās pie griestiem. Saprotams, nākamo dienu laikā šī kļūda tika labota ar uzviju - uzzinājām, ka pieminētā persona ir slimnīcā, jo viņam viens vīrišķais bumbuļorgāns kļuvis lielāks par otru ("Netaisi te caurvēju! No tā man tie pauti arī paliek te lielāki, te mazāki!"). Tāpat visa palāta uzzināja, cik minūšu laikā izšķīst viņam uz vārās vietas uzmeistarotā komprese, ko viņš pats arī palātā ievietoja attiecīgajā ķermeņa puslodē. Līdz beigām tā arī nesapratu, kurā pusē viņam ir kas, bet tam vairs nebija nozīmes.
6. Nakad nestrīdies ar ēdienu iznēsātāju - ja viņš saka, ka tas ir kompots, nevis zivju zupa, zini, - viņam ir taisnība!
Bet kopumā - cepuri nost personāla priekšā!
Un lai Barānovai veselība turas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru