Dzīvē visas lietas ir saistītas viena ar otru. Nu, piemēram. 1945.gada 13.februāris. Viena no traģiskākajām dienām Vācijas vēsturē - sabiedrotie bombardē Drēzdeni. Lai iebiedētu vienu vienīgu neliela auguma vīriņu ar mazām ūsiņām, tiek nolemts upurēt veselu pilsētu un 135 tūkstošus civiliedzīvotāju dzīvības. Šajā pašā laikā pilsētā atradās arī slavenais rakstnieks Kurts Vonnegūts, viņš kopā ar vēl dažiem laimīgajiem bombardēšanas laikā atrada patvērumu kādā pazemes gaļas noliktavā. Protams, tas nebūtu Vonnegūts, ja šo personīgo pieredzi viņš vēlāk neizmantotu kādā no saviem literārajiem darbiem. Gaļas noliktavā pavadītais laiks vēlāk pārtapa romānā "Lopkautuve Nr.5". Kam te sakars ar ko? Pavisam elementāri - romāna "Lopkautuve Nr.5" varonis ir Billijs Pilgrims, karagūsteknis, kas pārdzīvo Drēzdenes baisos notikumus. Un tālāk? Kāds tam sakars ar mūsdienām, šo konkrēto stāstu? Pavisam vienkārši - angļu kvartets, kam veltītas turpmākās rindkopas, saucās "Sweet Billy Pilgrim". Nosaukums, kura saknes un iedvesma nākusi no Vonnegūta slavenā romāna.
Entonijs Bišops, visticamāk, ir viens no neskaitāmajiem Vonnegūta daiļrades faniem, kas viņa darbus ne tikai lasa, bet paņem kaut ko no tiem, kādu nieku, kas pēc laika dzīvo savu patstāvīgu dzīvi. Šajā gadījumā "Lopkautuves nr.5" varoņa vārdu. Runājot par pašu grupu "Sweet Billy Pilgrim", diez vai tā ir sava veida Vonnegūta prototips mūzikā, ja raugāmies no popularitātes viedokļa. Taču satura (stila) ziņā, ja labi grib, aiz ausīm šo to var pievilkt. Galvenā atšķirība - Vonnegūtu zina visi, "Sweet Billy Pilgrim" (ļoti rupji ņemot) neviens. Savukārt kopīgais - viņu abu darbos (Vonnegūta novelēs un "Sweet Billy Pilgrim" dziesmās), nedaudz iedziļinoties, var neatgriezeniski iegrimt. Iegrimt līdz ausīm. Kaut ne viens, ne otrs nav nekas vienkāršs. Patiesībā lasīt Vonnegūtu un klausīties šos ārtroka vīrus un sievu nav vienkāršs uzdevums.
Ja atmetam Vonnegūtu pavisam, paliekot vien pie "Sweet Billy Pilgrim", tad uzreiz jāsecina, ka šis rudens nācis ar tādām interesantām tendencēm mūzikā. Kaut vai šajā nedēļā šepat apskatītais Bobijs Konns - viņa un Bišopa daiļrades, šķiet, iet paralēli viena otrai. Viņi abi mūzikā "taisa mākslu". Tikai viens (Konns) to dara vairāk ironizējot, bet otrs (Bišops) ir nopietnības kalngals. "Sweet Billy Pilgrim" jaunākā plate "Crown and Treaty" ir kā muzikāla noveļu grāmata. Šī plate nebūt nav izklaidējoša, taču brīdī, kad tā tiek izslēgta, rodas sajūta, ka pazūd kaut kas būtisks un svarīgs. Pat obligāti nepieciešams - jo kad tā ir, mēs to pat nejūtam. Taču tikko tās vairs nav, mums gandrīz vai aptrūkstas gaisa, ko elpot. Pārspīlēti, protams. Bet ne tajā ziņā, ka šī ir lieliska pārdomu plate.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no www.mojo4music.com.
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru