Metjū Perimans Džounss šā gada Ziemassvētkos sagaidīs savu trīsdesmit devīto dzimšanas dienu. Viņš ir sakarīgs Nešvilas (ASV) puika. Talantīgs, emocionāls, ievērots. Un pēdējā laikā lielu dzīves vētru plosīts. Kā zināms, koki, ko vējš visu laika loka, top daudz spēcīgāki par pārsvarā bezvējā dzīvojošiem sugas brāļiem. Domājams, Džounss pēdējos pāris gados arī kļuvis saknēs daudz spēcīgāks. Neilgu laiku atpakaļ viņš zaudēja tēvu, un šī nāve bija gan nežēlīgu ciešanu un skumju, gan jaunu emocionālo apvāršņu pavēršanās avots. Džounsa piektais albums "Land of the Living" tapis šo pārmaiņu aurā, kad globālāka rakstura jautājumu ir vairāk par atbildēm.
"Katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad viņam sev jāuzdod jautājumi par savu kultūru, apkārtējiem un senčiem. Daži šos jautājumus var ignorēt, kamēr citi, īpaši mākslinieki, iesaistās cīņās ar tiem, un dara to tik ilgi, kamēr no tā rodas kas jauns," Džounsa iekšējās izjūtas albuma tapšanas gaitā aprakstītas viņa mājaslapā. Tēva nāve, Vincenta van Goga vēstules brālim Teo (no kā arī albuma nosaukums) un fanu atbalsts ir galvenie elementi, kas veido "Land of the Living" filozofijas noskaņu. Fanu atbalsts tiešām bijis arī taustāms - kad Džounss nolēma lūgt savus cienītājus "samesties" jaunā albuma ierakstam, trīsdesmit dienu laikā tie saziedoja 26 tūkstošus ASV dolārus. Tas bija pietiekami, lai plati ierakstītu vecā, 1700.gadā celtā fermas ēkā, kas pārveidota par ierakstu studiju, nolīgtu par producentu Keisonu Kūliju (šos pienākumus viņš veic arī Keitijai Hercigai) un laistu albumu tautās. Nu, varbūt arī viņš pats ko piemeta mazliet. Taču šis fanu atbalsta žests bija liels dzinulis Džounsam. "Tas manī atmodina to jēgu, kāpēc mūziku esmu licis sev pirmajā vietā, - radīt jēgpilnu saikni ar cilvēkiem caur mūziku."
"Land of the Living" - tas ir albums melodiskās popmūzikas cienītājiem. Desmit dziesmas, desmit stāsti. Jeb stāsti dziesmās. Stāsti par dzīves jēgu un atbilžu meklējumi uz teju neatbildamiem jautājumiem. Un tikpat aizraujoši kā skatīties uz kāmīti, kurš lēkā gar būrīša sienu, lai tiktu tai pāri, kas nekad nenotiks, ir lūkoties, kā viens mirstīgais cenšas atbildēt uz vienkāršu jautājumu: "Kas ir dzīve?" Ja kāmīša gadījumā var pasmaidīt par muļķa lopiņu, tad Džounsa versijā šo atbilžu meklēšana ir ausīm baudpilns process.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no www.secretroad.com.
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru