Atzīšos, man nekad nav patikusi Emija Vainhausa. Vismaz ne viņai dzīvai esot. Un tas ir loģiski - jo vairāk par daiļradi nācās klausīties viņas privātās dzīves atreferējumus un lasīt, ka šī kārtējo reizi uz skatuves kāpusi pillā vai līdz tai vispār nav tikusi. Neinteresanti, mazliet jau apnicīgi, laikam tāpēc nedaudz aiz spīta arī viņas daiļradei īpašu uzmanību nepievērsu. Kad nu notika traģiskais, nenovēršamais un, godīgi sakot, visu jau paredzētais, Vainhausas mūzika piedzīvoja otro slavas vilni. Un tad sapratu, kāpēc viņu tā mīlēja, cienīja un citādi godāja par talantīgu esam. Viņa dziedāja kā iznākusi no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem sešdesmitajiem - viņa bija mūsdienu Areta Frenklina vai Eta Džeimsa. Vainhausa dziedāja pilnīgi brīvi, improvizēja, šķita - viņai nav neizdziedamu dziesmu!
Loģisks, saprotams, tagad ir jautājums - kāds Vainhausai sakars ar grupu "Alabama Shakes", par kuru ir šodienas stāsts? Tiešā veidā absolūti nekāds. Bet, kad, klausoties "Alabama Shakes" karalienes Britānijas Hovardas balsī, centos atcerēties, kur viņu jau esmu dzirdējis, mans spontānais Vainhausas cienīšanas periods ielēca atmiņā pirmais. Un tiešām - Hovardas vokālam piemīt tas pats pagājušā gadsimta vidus R'n'B zvaigžņu - jau pieminēto Frenklinas un Džeimsas - mežonīgums un brīvība. Jā, tieši brīvība. Tā nav "iekonservētā", līdz sīkumam perfektā Adeles balss, ne daudzo mūsdienu indī popmūzikas zvaigznīšu teju čukstošā un viegli pavedinošā koķetēšana ar klausītāju. Hovarda dzied tā, ka sirds lec pa muti ārā! Ar tādu spēku! Liekas, neviens mūris nenostāvētu viņas balss priekšā.
Tāpēc jo dīvaināks šķiet fakts, ka "Alabama Shakes" albums "Boys & Girls" ir viņu debija! Kad tādās dziesmās kā "Rise to the Sun" vai "Hold On" esi atpazinis gan Tīnu Tērneri, gan Meisiju Greju, gan visas iespējamās klasiskā R'n'B zvaigznes, šķiet, Hovarda ar saviem zēniem - Hītu Fogu, Zeku Kokrelu un Stīvu Džonsonu jeb grupu "Alabama Shakes" - mūs priecējusi jau vismaz gadus trīsdesmit. Bet tā nav. Šī ir viņu debija, kam, cerams, būs turpinājums. Vēl labāks par šo. Ja tas vispār iespējams.
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no www.gazetaonline.jor.br.
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru