Ceturtdaļgadsimtu amerikāņu pankrokeri "Green Day" valda pār vienu daļu pasaules, un nav nesaprotams, kā tas viņiem joprojām izdodas. Tāpat var tikai pabrīnīties, kur četrdesmitgadniekam Billijam Džo Ārmstrongam uz skatuves rodas tā duka joprojām būt tādam kā driģenes saēdušamies. Jo nekas nav mainījies no "Green Day" 1994.gada pirmā lielā hīta "Basket Case" laikiem. Tāpēc koncertalbums "Awesome as Fuck" patiesībā ir tāda kā "Green Day" retrospekcija. Tikai ar kliedzošu fanu pūli fonā.
"Green Day" ir viena no grupām, kuras fani ir traki. Ja citu grupu koncertos klausītāji iesilst pamazām, "Green Day" publika kā no pirmajām taktīm sāk, tā ar pēdējām beidz lēkāt, spiegt, kliegt un dziedāt līdzi. "21st Century Breakdown", kas plati un koncertu ievada, praktiski visa tiek pavadīta fanu nepārtrauktās spiegšanas fonā. Protams, mana kā vidusmēra Ričarda Klaidermana koncertu apmeklētāja viedoklis šajā gadījumā būtu absolūti ignorējams, taču ir patiešām grūti saprast šāda koncerta apmeklēšanas motivāciju, izņemot to, ka sajūtas, atrodoties tādā pūlī, mēdz būt sirreālas.
"Awesome as Fuck" klausījos tikai, lai pārliecinātos, ka "Green Day" ir tie paši vecie, labie (šis vārds šeit nebūt nenozīmē "patiešām labie") "Green Day"; ka nekas nav mainījies. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu nopircis un aktīvi klausījies kādu no Billija Džo Ārmstronga ierakstiem, izņemot šo, protams. Tomēr taisnības labad nākas atzīt, ka "Green Day" mūzika ir nodēvējama gandrīz vai par reliģiju, kam prāvs pūlis seko allaž un vienmēr, un vienalga, labs tas, kam viņi seko, vai slikts. "Green Day" ir kā mūsdienu Bītli (skaļi teikts, pārāk, skaļi!) - pāris akordiņi, uztverama melodija un pūlis pavelkas.
No malas raugoties šķiet, ka Billijam Džo Ārmstrongam ir bail novecot. Tiem, kam "Green Day" mūzika tika adresēta 20 gadus atpakaļ, nu ir izauguši un pieņēmušies prātā, bet "Green Day" tagad tāpat mērķē un trāpa uz tiem, kam pubertāte aizsākusies tikai nupat. Taču, būsim godīgi, nekā jauna "Green Day" mūzikā neatrast ne šajā, ne visos nākamajos albumos. Viņi vienkārši tādi ir un paliks vienmēr. Un paldies par to teiks tie, kam "Green Day" ir gluži dievības vietā, un degunus rauks tie, kam tas viss liekas gaužām garlaicīgi.
Albuma vērtējums: 5/10
Papildus resursi:
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru