Albums "Clapton" ir kārtējais veltījumu albums. Veltījums mūzikai, kas izveidojis Kleptonu par to, kas viņš ir šobrīd. No plates četrpadsmit dziesmām tikai pie vienas tapšanas roku pielicis pats ģitārmūzikas ģēnijs. Visas pārējās ir klasika, kā, piemēram, augstāk skatāmā "Rocking Chair", kuru 1929.gadā sarakstīja populārais amerikāņu komponists Hougijs Kārmišels, uz kura "sirdsapziņas" ir vēl arī tādas pērles kā "Stardust" un "Georgia On My Mind".
Kleptons mūzikā ir gājis savu ceļu, izmetot nelielus līkumus. Viņa pamatu pamats bērnības iespaidā ir bijis blūzs. Mazs zēns būdams, viņš sastinga, radio aparātā izdzirdot "The Dorsey Brothers", Čaku Beriju vai operas klasiku "Nessun Dorma"; viņa gaume bija gana plaša, tomēr blūzs un vēlāk roks bija pāri visam. Deviņdesmito gadu beigās un šā gadsimta sākumā Kleptons nedaudz paniekojās ar popu - viņa 1998. gada "Pilgrim" to pierādīja ar dziesmas "My Father's Eyes" viesošanos daudzu valstu topu tabulās. Tomēr pēc tam maz pamazām Kleptons ir "atgriezies mājās" - pie mūzikas, kas ir viņa pamatu pamats.
"Clapton", kā uzskata mūzikas kritiķi, ir ļoti intīms albums. Tas noskaņas ziņā tiek pielīdzināts Kleptona visu laiku komerciāli veiksmīgākajam 1992.gada koncertalbumam "Unplugged". Savā autobiogrāfijā Kleptons raksta, ka albums tika ierakstīts eksperimenta kārtā, lai fani varētu mājās baudīt neliela koncerta atmosfēru; paši mūziķi nemaz ļoti neesot pievērsuši uzmanību šim ierakstam. Tomēr plate uzkāpa daudzu valstu topu virsotnē un tās pārdošanas rādītāji bija fantastiski - ASV vien tas tika pārdots desmit miljonos kopiju! Un varbūt tā lai ir mācība visiem - viss ģeniālais ir vienkāršs!
Ērika Kleptona jaunā plate ir ne tikai veltījumu plate, tā ir arī iespēju plate. Tā dod iespēju iepazīt un klausīties pagājušajā gadsimta pirmajā pusē tapušu mūziku mūsdienīgā skanējumā. Mūsu izlutinātās ausis, kam vajag tīru skaņu, basģitāru dunoņu un teju ģeniālu aranžēšanu, diez vai labpatikā spētu paciest stundu garu ierakstu veco laiku skaņuplatēs, kur skaļāk par pašu mūziku čerkst plate. Kleptons dod šo iespēju - izbaudīt vecu mūziku jaunās skaņās. Vai Kleptons ar šo plati atvadās? Nekas tāds nav dzirdēts. Viņam gan ir nopietnas problēmas ar dzirdi, bet viņš ir stingri pateicis, ka nekādus auss aparātus nelietos, jo tie nespējot līdz viņam novadīt reālo skaņu pasauli bez visādiem blakus trokšņiem. Tāpēc viņš dziedās, kamēr pats kaut cik dzirdēs. Un varbūt arī nebūtu vietā kalt plānus Kleptona vietā tikai tāpēc, ka viņš izdevis savas bērnības dziesmu albumu; ja paskatāmies, Kleptons allaž ar ļoti lielu pietāti un godu attiecies pret saviem elkiem mūzikā un viņu dziesmu versijas savā manierē iespēlējis un piedāvājis ļoti bieži. Sešdesmit seši gadi vēl nav vecums, kad mest plinti (ģitāru) krūmos.
Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4,5/5
Los Angeles Times: 3,5/4
Rolling Stone: 4/5
2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Tweet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru