sestdiena, 2011. gada 10. septembris

Zucchero - "Chocabeck" (2010, albuma apskats)

"Šis ir albums par manām saknēm. Dzīves un emociju fragmenti no tipiskas svētdienas ciemā, kurā uzaugu," šādi stāstu par savu divdesmit pirmo studijas plati "Chocabeck" uzsāk pats Adelmo Fornasiāri, ko pasaule vairāk pazīst kā vienkārši Zucchero. Mūsu priekšā stāv kārtējais albums, kurš veltīts aizgājušam laikam, laimīgai bērnībai; albums, kurā tā radītājs mūzikā izteicis emocijas no bērnu dienām. Jau albuma ievadošā dziesma "Un Soffio Caldo" ar bērnu čalām un Zucchero dzimtā ciema ainām Forte dei Marmi pilsētā Itālijā rada vajadzīgo noskaņu un ceļojums laikā var sākties.



Piecdesmit piecus gadus vecais Zucchero ir viens no zināmākajiem itāļu māksliniekiem, kaut arī tās mantas kartē zābakam līdzīgajā valstī nebūt netrūkst. Savu pirmo plati "Un po' di Zucchero" viņš izdeva 1983.gadā, bet to neviens īsti nepamanīja, tāpat kā otro un trešo. Bet ceturtā "Blue's" (1986) dzimtajā Itālijā beidzot bija nr.1! Zucchero priekšrocība, iekarojot pasauli, protams, ir dziedāšana ne tikai makaronu zemes valodā, bet arī starptautiskajā mūzikas valodā - angļu. Tomēr itāļu valoda allaž ir vilinājusi klausītājus visā pasaulē, tāpēc daļa šarma Zucchero daiļradei noteikti dod dziedāšana dzimtajā valodā.



Zucchero allaž bijis romantiskā un melodiskā popa cienītāju ikona - kas gan var būt vēl romantiskāks par dziesmu, kurā ir vārdi "pirdo" un "piska"?! "Chocabeck", protams, nav izņēmums; tajā tikai viena dziesma ir angļu valodā. Un, kā allaž, ja nav saprotams, par ko ir dziesma, melodijai ir dubulta nozīme. Un šajā ziņā Zucchero ir ziķeris uz goda. Vienpadsmit albuma dziesmas liek vai nu kājām pašām cilāties vai ieslīgt saldsērīgā apcerē par mazu ciematiņu Itālijas Dienvidrietumos, kurā dzīvo vien nieka septiņi tūkstoši cilvēku un no kuras nākuši tādi vispasaules mūzikas grandi kā Zucchero un Andrea Bočelli.

Droši vien tikai visskrupulozākais Zucchero fans un dziesmu pētnieks varētu teikt, ka platē "Chocabeck" ir kas unikāls un iepriekš no šī mākslinieka nedzirdēts. Principā tas ir Zucchero, kādu esam ieraduši dzirdēt, izņemot - kompaktdiska vāciņu rotā skati ar lauku ainavām, gaili, kurš nupat nokāpis vai tikai taisās kāpt uz vistas, un cūku bariņu, kurš pirms nokļūšanas karbonādes veidā uz kādas itāļu ģimenes galda badīgi vēl uzēd kaut ko. Tātad šī plate ir Zucchero faniem un, protams, tiem, kam parasti ir vienalga, kas skan fonā.





Albuma vērtējums: 5/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5
Rateyourmusic.com: 3,5/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Nav komentāru: