"The D.O.T." - "Diary" (2013)

Animācijas seriāla "Simpsoni" slavas laikmetā dzīvot ar uzvārdu Skiners droši vien nav īpaši komfortabli. Lai gan Maiks Skiners dzimis un audzis Anglijā, nevis "simpsonizētajā" Amerikā, gan jau arī viņu klasesbiedri šad tad sauca superintendanta Čalmera manierē: "Skinnnneeeer!"... Un kur nu vēl direktora Skinera māte, kas uz dēla aizrādījumu supermārketā, ka pie kases jāpagaida, jo "es neesmu pirmais rindā", izsmejoši nekautrējās izmest repliku: "Tāds tu esi ne tikai pie kases!" Dzīve gan meta līkločus, un vienā no sērijām noskaidrojās, ka direktors Skiners nemaz nav vecās kundzes īstais dēls. Bet, par cik īstais izrādījās gatavais draņķis, vecā sieva nolēma, ka kā īsto dēlu paturēs pamīksto direktoru. Tiktāl "Simpsonu" anotācija.

Minētais angļu Skiners ir cits stāsts. Viņš ir reperis, kas atpazīstamību ieguva apvienībā "The Streets". Tā vismaz runā. Un šīm runām vajadzētu kalpot par patiesību ļaudīm, kas ar šo māksliniecisko izteiksmes veidu - repu - ir, maigi izsakoties, uz "jūs". Taču šī vēderrunātāju trio kontā ir viens Apvienotās Karalistes singls Nr.1 - 2004.gada "Dry Your Eyes". Pa lielam - tas laikam arī viss. Bet tie paši "Simpsoni" skaidri un gaiši vēsta, ka dzīve bez asiem pagriezieniem nav iespējama (kā savādāk lai nosauc vecā Simpsonu opja Otrajā Pasaules karā gandrīz izdevušos Hitlera pavedināšanu netiklībā, tērpušamies par seksīgu kabarē dziedātāju tīkliņzeķēs), un 2011.gadā, angļu Skineram, apvienojoties ar alternatīvās roka grupas "The Music" līderi Robertu Hārviju, radās duets "The D.O.T.".

Kas sanāk, ja reperis sāk radošu kopdzīvi ar roķeri? Ja abi ir "ortodoksāli" savu stilu piekritēji, tad viens staigā nokarena dibena biksēs un naga cepurītē, kas nošķiebta uz vienu sānu, bet otrs ir notetovējies un mazgājās reizi nedēļā. Tajā nedēļā pirms Ziemassvētkiem... Skinera&Hārvija gadījums šis nebūs, abi izskatās un izklausās gaužām saprātīgi. Un, galvenais, viņu duets "The D.O.T." arīdzan pielīdzināms šim viedoklim. Nesen iznākušais grupas otrais albums "Diary" spēcina! Tas spēcina domas ar apziņu, ka ir vēl mūsdienās mūzika, kas spēj izdīgt caur visu to drazu, ko diendienā cenšas iebarot radiostacijas (kaut arī paši "The D.O.T." atbilst šim formātam un, patiesībā, varbūt pat tiek tur atskaņoti) , un radīt interesantas sajūtas. Ja "Diary" ar kaut ko pārsteidz, tad tas ir ātrums, ar kādu klausītājs tiek ierauts šo dziesmu dažādos līmeņos. Klausīties šo "The D.O.T." plati nav kā slidot pa cietu ledu, tas ir kā iegrimt siltā okeānā. Bet nedrīkst aizmirst, ka tādos ūdeņos mēdz iemaldīties haizivis. Pārāk jau "Diary" tomēr ierauj sevī un notrulina atsevišķas maņas. Un šādos kritisko momentos nebūtu par skādi, ja kāds skaļi uzbrēktu: "Skinnnneeeer!"...

Foto raksta ievadā no www.clashmusic.com.

2013, www.musicstories.lv

Tweet