trešdiena, 2013. gada 3. aprīlis

No arhīviem: "The Doors" - "Strange Days" (1967)

Kad 1967.gadā "The Doors" izdeva savu debijas plati, grupas līderis Džims Morisons un pārējie no tiesas uzskatīja, ka devuši nopietnu pretsitienu "bītlmānijai", kas tobrīd kā mēris Viduslaikos kāva gados un dvēselē jaunus cilvēkus prātam neaptveramos apmēros. "Light My Fire", kas joprojām uzskatāma par "The Doors" vizītkarti, kaldināja lielāko daļu panākumu. Taču arī kopumā viss albums deva alternatīvu primitīvajām un vienkāršajām Bītlu balādītēm. Kad pēc aptuveni deviņiem mēnešiem tajā pašā gadā Losandželosas četrinieks, tā teikt, esot uz viļņa, nolēma izdot savu otro albumu "Strange Days", ar pārliecību par tā komerciālo un visādu citādu veiksmi viss bija kārtībā. "Visi to uzskatīja par ["The Doors"] labāko albumu, tajā pašā laikā tā pārdošanas rādītāji bija ļoti vāji," vēlāk atzina "Strange Days" producents Pols Rodšilds. "Mēs bijām pārliecināti, ka tas ir kas lielāks kā Bītli jebkad ko ir radījuši!" Iespējams, komerciālo panākumu iztrūkuma iemesls rodams paša Rodšilda atzinumā, ka "albumā nebija singla." Kā "Light My Fire" debijas plates gadījumā.

Tomēr skumt nav par ko. "Strange Days" ir gards kumosiņš "to laiku" mūzikas gardēžiem. Plates tapšanas laikā Morisons bija ļoti aizrāvies ar kādu tā laika novitāti - sintezatoru. Amerikāņu elektroniskās mūzikas pionieris Roberts Mūgs bija izgudrojis instrumentu, kura radītās muzikālās vibrācijas, sākot ar "Strange Days", turpmāk bija visas "The Doors" radošās biogrāfijas saklausāmā vizītkarte. 1967.gadā šim albumam bija jākonkurē ar "The Beatles" vienu no visu laiku spožākajiem panākumiem - plati "Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band". Balsojumā ar klausītāju maciņiem "The Doors", protams, zaudēja. Otrā Pasaules kara laikā un tūlīt pēc tā dzimusī jaunatne priekšroku deva Bītlu vieglumam, ne Morisona "pamatīgumam" un eksperimentiem.

"Cilvēki ir savādi, kad savāds esi tu pats // Sejas izskatās neglītas, kad esi viens // Sievietes liekas ļaunas, kad tevi neviens negrib // Ielas šķiet nelīdzenas, kad tu krīti." Šīs ir rindas no dziesmas "People Are Strange". Tās, iespaidojoties no ciemošanās Ņujorkā, "The Doors" līderis sarakstīja sešdesmito gadu otrajā pusē tāpat kā visas pārējās "Strange Days" dziesmas, kurām neatradās vieta grupas debijas platē. Un šajā "Strange Days" albumā ir atrodama arī pati, pati pirmā Džima Morisona sacerētā dziesma "Moonlight Drive". "Cilvēki ir savādi, kad savāds esi tu pats," saka Morisons, un varbūt šajā brīdī apstāties un padomāt, vai tiešām apkārt viss nav "tāds" tāpēc, ka "tādi" esam mēs paši?...




Papildus resursi:

2013, www.musicstories.lv

Nav komentāru: