42 gadu vecumā Džons Grānts ir tikai sava muzikālā ceļa pašā sākumā, domā mūzikas žurnāls "Uncut", savā aprīļa numurā recenzējot bārdainā vīra otro solo albumu "Pale Green Ghosts". Un ļoti cerams, ka tā arī ir, jo paša dzīvē Grāntam ir tik daudz iekšēju ciešanu, ka mūzikas mīļotāji var būt pateicīgi, ka viņš savas negatīvās emocijas nerealizē jau iepriekšējā albumā "Queen of Denmark" piesolītajā pašnāvības aktā, bet gan nošu rakstos. Pieminētais Grānta 2010.gada debijas albums bija, un joprojām ir, viens no skaistākajiem "ciešanu albumiem" mūzikas vēsturē. Iekšējās mokas un pārdzīvojumi par citu (un arī paša) attieksmi pret savu homoseksualitāti, vispārējais pesimisms un depresija kādreizējam grupas "The Czars" līderim ļāva radīt plati, kas kā norīta granāta eksplodējot burtiski izšķaida sirdi un pat dvēseli, liekot padomāt par daudzām aplamībām, ko katrs savā dzīvē dara ikviens no mums.
"Pale Green Ghosts" turpina iesākto. Pilns ar "mazerfaker" liriku. "Es esmu lielākais "mazerfakers", kādu tu jebkad satiksi // No pašas galvvirsas līdz kāju pirkstu galiņiem," Grānts stāsta dziesmā "GMF", un uzreiz jākonstatē, ka atmiņā nenāk neviens cits mākslinieks, kas savā lirikā iekļautos "pimpis-jāklis-dirsa" vārdus spējis pasniegt ar tādu eleganci un gaumi, ka to mierīgi varētu izmantot kā šūpuļdziesmu pat bērniem, kuri jau samērā labi pārvalda angļu mēli. Albuma dziesma "Ernest Borgnine" (tas ir aktieris, kurš kopš piecdesmitajiem gadiem nospēlējis lomas vairākos simtos filmu, un 95 gadu vecumā aizgāja mūžībā pērn 8.jūlijā) klausītājiem nes mīklainu trauksmes sajūtu, jo tajā Grānts gaužām tieši atzīst, ka ir HIV pozitīvs. Ja citkārt klausītājs varētu saglabāt cerību, ka šāda "atzīšanās" ir tikai māksliniecisks pašizteiksmes veids, kam maz sakara ar reālo dzīvi, tad šajā gadījumā jebkuras cerības gaisināja pats Grānts, pagājušā vasarā koncertā Londonā šokējot klātesošos ar šo atzīšanos, ka HIV pozitīvs viņš reālajā dzīvē patiešām arī ir!
Ieslīdot jaunajā Grānta platē, pats sākums atvēsina, jo pirmās divas dziesmas "Pale Green Ghosts" un "Black Belt" šķiet šim amerikāņu mūziķim gana nepierasti "sintezatorētas" un "elektrizētas" ("Sintezatorus es mīlu vairāk par visu pasaulē," žurnālam "Uncut" atzīstas Grānts), taču tām sekojošā "GMF" (ar Šainedu Okonoru fonā, ja kas) nomet visus varbūt pārlieku savilktos paltrakus, klausītājam atklājot Džonu Grāntu, kādu viņu pazīstam no "Queen of Denmark" un kādu viņu esam šos trīs gadus atkal gaidījuši. Mēs Latvijā varam justies dubultā lepni un gandarīti, jo Grānta kungs būs viens no mūsu lielākā vasaras mūzikas festivāla "Positivus 2013" viesiem. Lai arī baneros izcelts ne kā "pirmā izmēra "stārs"", tieši Grānts būs tas magnēts, kas uz šo trīsdienu jautrības un mūzikas kokteiļa Meku aizvilinās dažus, kas citādi vispār tur kāju nespertu. Un, ja mums paveiksies, varbūt tieši Salacgrīvā Grānts klausītājiem pavēstīs kādu svarīgu savas dzīves jaunumu. Kaut gan, visticamāk, viņš burkšķēs kaut ko līdzīgu: "These motherfucker damn mosquitoes!"...
Papildus resursi:
Foto stāsta ievadā no Džona Grānta "Facebook" profila.
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru