Mūzikas stāsti: "Tu Fawning" - "A Monument" (2012)

trešdiena, 2013. gada 10. aprīlis

"Tu Fawning" - "A Monument" (2012)

Kad Portlendas (ASV) kvartets "Tu Fawning" šauros apstākļos dodas koncerttūrē, viņi var viens otru paņemt klēpī un, neizraisot neviena aizdomas, doties ceļā. Bon Džovi, piemēram, tā nevarētu, jo viņa grupā ir tikai veči, un, ja fani ieraudzīs, ka grupas furgonā čaļi sēž viens otram uz celīša, nesapratīs. "Tu Fawning" gan tā var, jo tā sastāvā dzied un spēlē divi puiši un divas meitas, viena no kurām - Korīna Repa - 2007.gadā šo apvienību arī dibināja.

Aptuveni pirms gada "Tu Fawning" izdeva savu otro plati "A Monument". Kritiķi, kā allaž, meklēja līdzības un pakaļdarinājumus, secinot, ka Repa ar kolēģiem skata pasauli "Florence and the Machine" un "Beach House" acīm ("Pitchfork"). "Netīras ģitāras [skaņas] un sarežģīts perkusiju darbs," tā uz "A Monument" savukārt skatās "Popmatters.com". Un, kā ierasts, parastam, mirstīgam klausītājam no šādiem salīdzinājumiem nav nekādas sajēgas, līdz viņš neņem un plati nenoklausās.

Kad tas darīts, ja godīgi, skaidrāks nepaliek nekas. Ir vienkārši interesanti. Albuma ievadziesma "Anchor" maldina, ja klausītājs domā, ka visas 44 minūtes varēs pavadīt tādos saldsērīgos toņos. Turpinājums ("Blood Stains", "Wager") "Tu Fawning" kuģi iepūš drīzāk Džeka Vaita un jau pieminētās Florences un viņas mašīnas nepavisam ne rāmajos ūdeņos. Ja vien vispār kaut ko iespējams sarežģīt, "Tu Fawning" šajā platē to ir izdarījusi. Citkārt varbūt liktos, kas tas ir ne pārāk labas gaumes paraugs, bet "A Monument" gadījumā izsekot to mirkli, kurā šī sarežģītā kombinācija pārvēršas par klausītāja apsēstību, nav iespējams. Viņš ir gatavs drīzāk atļaut izdzēst savu "Facebook" profilu vai nosolīties mēnesi nečivināt tviterī, bet, reiz ticis pie "Tu Fawning" plates "A Monument", no tās vaļā tik viegli nelaidīsies!