svētdiena, 2010. gada 31. oktobris
Marks Čepmens - cilvēks, kurš nogalināja Džonu Lenonu. 4.daļa - Bēgšana uz paradīzi
YMCA karjera
Pēc Kolumbijas vidusskolas pabeigšanas Marks Čepmens un Maikls Makfārlands uz laiku pārcēlās uz Čikāgu. Tur viņi baznīcās un kristiešu sanāksmēs uzstājās ar komēdiju numuriem, kuros Čepmens spēlēja ģitāru, bet Makfārlands improvizēja dažādas lomas. Taču pavisam drīz viņi atmeta ar roku savam "šovbiznesam" un atgriezās Džordžijā.
Atgriezies Čepmens strādāja dažādus darbus kustībā YMCA. Rudenī viņš tika uzņemts Dienvidu De Kalbas kopienas koledžā, lai iegūtu atbilstošu grādu YMCA karjerai. Taču šīs viņa ambīcijas izzuda brīdī, kad viņš kā viens daudziem pretendentiem tika izvēlēts darbam vasaras nometnē YMCA programmā.
Čepmens nokļuva Libānas pilsoņu kara epicentrā
Čepmens tika nosūtīts uz nometni Libānā, taču nokļuva tur pilsoņu kara epicentrā. Organizācijas darbinieki tika evakuēti, bet Čepmenam tika piedāvāts darbs Vjetnamas bēgļu nometnē Arkanzasas štata pilsētā Fortsmitā.
Tur Čepmens ātri vien kļuva par vjetnamiešu bērnu varoni. Viņa ietekme YMCA sistēmā tikai auga, līdz viņš kļuva par šīs YMCA programmas direktora Deivida Mūra labo roku. Acīmredzot tāpēc Mūrs 1980.gadā žurnālistiem varēja paziņot: "Viņš patiešām rūpējās par bēgļiem un visu darīja patiešām pareizi. Viņš bija vienreizējs!"
Taču šī programma bija īstermiņa, un tā drīz beidzās. 1981.gadā laikrakstā "New York" Čepmena nometnes kolēģis Kreigs Angers atceras sarunu starp Čepmenu un viņu kolēģi Rodu Rīmersmu nometnes pēdējās dienās: "Mēs visi atkal sanāksim kopā," Čepmena sacīto atceras Rīmersms. "Kādu dienu viens no mums kļūs par ko īpašu. Apmēram piecu gadu laikā kāds no mums izdarīs ko tādu, kas mūs atkal savedīs kopā."
Un Angers piebilst: "Tas bija 1975.gada decembrī."
Pēc pieciem gadiem Čepmens bija sasniedzis, ko vēlējās - ar jaku uz galvas viņš tiek vests uz tiesas zāli
Gadījuma sekss un domas par pašnāvību
Pa to laiku Džesika Blankenšipa apciemoja Čepmenu Fortsmitā un abi jau sāka apspriest precību plānus. Pavasarī Čepmens pievienojās savai draudzenei studijās kristīgajā Prezbiteriešu koledžā Lūkoutmontainā Tenesijas štatā. Katru vakaru viņi mācījās kopā.
Tācu Čepmens aizvien vairāk un vairāk studijās sāka atpalikt. Viņu aizvien vairāk sāka mocīt vainas apziņa, ka Fortsmitas tuvumā nometnes laikā kādā viesnīcā viņu pavedusi viena no nometnes darbiniecēm, par ko viņš nekādi nevarēja atzīties Džesikai. Čepmens ieslīga depresijā. Kā viņš vēlāk atzīsies savam biogrāfam Džekam Džounam, tas bija sākums domām par pašnāvību, kas viņu nomocīs turpmākos četrus gadus. Kādreiz viņš bija priekšzīmīgs un atzīts YMCA sistēmas darbinieks, programmas direktora labā roka, Vjetnamas bēgļu nometnes koordinators. Tagad viņš vairs neesot nekas.
Vasaras nometnes laikā Čepmenu pavedināja kāda viņa kolēģe
"Kad es šo faktu apzinājos, man bija sajūta, ka es krītu lejā melnā caurumā," Džounam atzinies Čepmens.
Semestra beigās Čepmens pameta koledžu, bet Džesika atsauca saderināšanos. Viņš atgriezās Dekatūrā un atsāka darbu kā vasaras nometnes direktora vietnieks, taču pēc mēneša pēc strīda ar peldēšanas treneri Čepmens darbu pameta. Pēc kāda viņa drauga ieteikuma Čepmens sāka strādāt apsardzes firmā par apsargu. Pēc laika viņam jaunajā darbā tika piedāvāts ieņemt augstāku amatu, taču Čepmens no tā izvairījās, jo baidījās no atbildības. Viņš kļuva aizvien vieglāk uzbudināms.
Sākumā Čepmens pildīja darba pienākumus bez ieroča, taču, izgājis nedēļu ilgus kursus, viņš ieguva ieroču nēsāšanas atļauju un turpināja darbu kā bruņots apsargs.
Tajā pašā laikā Čepmens vietējā bibliotēkā sāka pētīt Havaju salu karti. Viņš to pētīja, iedomājoties sevi šajā paradīzes salā.
Havaju salas Čepmens uzskatīja par paradīzi zemes virsū
1977.gadā Čepmens iekāpj lidmašīnā, kas dodas uz Honolulu. Viņš iztērēja visus savus iekrājumus - 1200 ASV dolārus -, lai nopirktu vienvirziena biļeti un beigās padižotos paradīzē.
Tad viņš varētu izdarīt pašnāvību.
Turpinājums sekos.
Rakstā izmantoti citāti no kriminālistikas televīzijas kanāla trutv pētījuma, kā arī ārzemju un pašmāju ziņu lentes.
2010, www.vilniskronbergs.blogspot.com
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru