Mūzikas stāsti: "Tame Impala"

pirmdiena, 2012. gada 29. oktobris

"Tame Impala" - "Lonerism" (2012)

Katram, kuram dzīvē nācies būt stāvoklī (lielākajā vairumā gadījumu sievietēm), vai saskarties ar kādu kaiti, kuras izmeklēšanas viena no procedūrām ir ultrasonogrāfija vai ehokardiogrāfija, zina, ka nav pasaulē pretīgākas skaņas par tām, kuras šie aparāti izdod, kad dakteris vēlas paklausīties, kā tās iekšas izklausās vai arī pēc bērniņa purkšķa skaņas mātes vēderā cenšas noteikt tā gaidāmo dzimumu. Šīs skaņas burtiski iziet caur kauliem un dažreiz gribas tam ārstam krāmēt ar tabureti, ja viņš pārlieku ilgi liek šos trokšņus klausīties. Bet kas to būtu domājis, ka pienāks diena, un šādas skaņas tiks iepītas dziesmās. Liekas, tās varētu būt šausmīgas dziesmas, no kurām pār kauliem pāriet šermuļi, bet, izrādās, tā nav! Jo pastāv tāds šobrīd ļoti iemīļots mūzikas stils, kurš pēdējos gados atdzimis no septiņdesmitajiem, proti, psihedēliskā mūzika. Par to šeit stāsti bijuši daudzi. Šajā nedēļā par kvintetu no Austrālijas "Tame Impala".

Iepriekš pieminētās "iekšu skaņas" dzirdamas "Tame Impala" otrās plates "Lonerism" dažās dziesmās, piemēram, "Sun's Coming Up". Turpat no bada urkšķ vēders un tad kā svaigs vilnis visu noskalo ūdens šalts, un atliek tikai minēt, ko noskalo un no kurienes. "Tame Impala" uz dzimtenes skatuvēm rosās kopš 2007.gada, tās galvenais vīriņš Kevins Pārkers gan uz tām dreifējis jau kādu gadiņu agrāk ar savu iepriekšējo kolektīvu "Dee Dee Dums". 2010.gadā klajā nāca "Tame Impala" debijas albums "Innerspeaker", ko mūzikas portāls "Pitchfork" nosauca par "labāko jauno mūziku". Atšķirībā no šī veiksmīgā debijas ieraksta, grupas otrais albums tapis vienkāršākos apstākļos. "Kad ierakstījām "Innerspeaker", mums bija inženieri, rezervētas vietas, sava māja - viss bija tik oficiāli! Šajā albumā tas biju tikai es un mana mājas studija," tam pašam "Pitchfork" šā gada vasarā stāstīja Pārkers, piebilstot, ka bijis arī vairāk laika eksperimentiem, meklējumiem un jauniem atradumiem mūzikā.

"Lonerism" ir viens no "lidojošajiem" albumiem. No tiem, virs kuriem mūzikas ierakstu veikalos vajadzētu rotāties uzrakstam "Pārlieku ilga klausīšanās var izraisīt halucinācijas vai vismaz neizskaidrojamu labsajūtu!" un kura pircējiem pie kases palūgtu uzrādīt vecumu apliecinošu dokumentu. Mūzika gardēžiem! Ja "Kantoris 04", duets "Sandra" un jebkas no hiphopa būtu salīdzināms ar divlitrīgo "Stipro Apenīti", tad "Tame Impala" vairāk ir kā tāds dārgs konjaks vai ekskluzīvs viskijs. Šai mūzikai būtu jārosina pacelties virs zemiskām (ne ļaunā ziņā, bet atvasinot no vārda "zeme") lietām un problēmām.