Franču multiinstrumentālists un komponists Jans Tīrsens kinomīļiem vairāk būs pazīstams kā aktrises Odrijas Tatū pirmās lielās filmas "Amēlija" (2001) skaņu celiņa autors. Vēlāk Tīrsens komponējis mūziku vēl divām filmām - "Good Bye Lenin!" (2003) un "Tabarly" (2008) -, taču šo lenšu muzikālo pavadījumu publika vairāk uztvēra kā piedevu filmām, nevis, kā "Amēlijas" gadījumā, filmas skaņu celiņš tapa bezmaz populārāks par pašu filmu. Un nav brīnums, jo jebkurš kadrs, ilustrēts ar Tīrsena mūziku, skatītājam pārvēršas par dziļi personīgu līdzpārdzīvojumu. Tomēr ne vienmēr ir vajadzīga bilde. Tīrsens rada mūziku, kuru var redzēt. "Infinity" - tā saucās francūža jaunākais albums. Bezgalība, kas iet riņķiem vien, un nekad nebeidzas. "Infinity" pēc 49 minūtēm beidzas gan. Bet tikai fiziski. Virpulis, ko Tīrsens šajās minūtēs paspēj sagriezt klausītāju galvās, tiešām varētu turpināties mūžīgi. Ja vien cilvēks pats tāds būtu.
2014, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru