Kad 1970.gadā izjuka Bītli, pasaule mainījās daudziem. Lai arī jau kādu laiku bija skaidrs, ka Liverpūles Četrinieks nebūt nesadzīvo kā rociņa ar cimdiņu, vienmēr jau pastāvēja cerība, ka "viss nokārtosies, viss būs labi." Protams, toni Bītlos noteica Pols Makartnijs un Džons Lenons. Iespējams, tieši viņu nesaskaņu dēļ grupa arī pajuka (lai atceramies Lenona reakciju, kad Makartnijs tūlīt pēc Bītlu izjukšanas 1971.gadā izdeva solo albumu "Ram"), iespējams, pie vainas bija "sātans brunčos" Lenona jaunā dzīvesbiedre Joko Ono. Lai kā tur arī būtu, četras radošas personības, kuras dievināja visos kontinentos un kuru eksistenci atsevišķi reti kurš spēja iedomāties, 1970.gada tādas arī kļuva - brīvas no Bītlu zīmola.
"MY SWEET LORD" EFEKTS
Džordžs Harisons, šķietami klusākais no četrotnes, pēc Bītlu beigām, lai izvēdinātu galvu, devās Eiropas koncerttūrē kopā ar duetu "The Delaney & Bonnie", kas bija laulāta pāra Delanija un Bonijas Bramletu duets, kurā piecu gadu pastāvēšanas laikā paspēja uzspēlēt ne tikai Harisons, bet vēl vesela virkne citu tolaik un vēlāk slaveni mūziķi, piemēram, Leons Rasels, Bobijs Vitloks un Ēriks Kleptons. "Džordžs bija viens no mums, čaļiem. Viņā nebija nekā no "Es, redz, esmu bītls, bet tu nekas" attieksmes," tagad atceras viens no tūres dalībniekiem saksofonists Bobijs Kejs*. Pārbraucienos Harisons rakstīja dziesmas savam jaunajam albumam "All Things Must Pass".
Jau plates tapšanas laikā bija skaidrs, ka tajā būs viena dziesma, kas aizēnos visas pārējās. Tā ne tikai bija lipīga un dīvaini reliģiski hipnotizējoša, tā patiesībā joprojām ir Harisona vispopulārākā dziesma. Kurš gan nezina šo Krišnu slavējošo himnu, kurai tā vien gribas lēkāt līdzi, aizmirstot gan savus sekulāros, gan visus pārējos principus? Šo dziesmu dzirdēja arī amerikāņu meiteņu grupas "The Chiffons" menedžments, kas "My Sweet Lord" nošu līnijās sazīmēja meiteņu 1962.gadā izdotās dziesmas "He's So Fine" motīvus, un iesūdzēja Harisonu tiesā.
NEKOPĒJA, TĀ VIENKĀRŠI SANĀCA
Protams, pats Harisons vainu plaģiātismā neatzina, bet viņa grupas un tehnisko darbinieku viedokļi gan bija krasi atšķirīgi. "My Sweet Lord" Harisons sāka rakstīt 1969.gada decembrī, esot Kopenhāgenā, bet grupas dalībnieki to pirmo reizi dzirdēja "The Delaney & Bonnie" tūres laikā pārbraucienā ar autobusu. Pārējie, to izdzirdot, cēluši ārā arī savas ģitāras, un visi kopā lipinājuši melodiju un ritmus, "un es varu atcerēties, ka šīs dziesmas idejas iedīgļi radās tur," atceras Kejs. Viņš arī apgalvo, ka Harisons "patiešām nekad nebija dzirdējis "The Chiffons" dziesmu, kuras dēļ vēlāk tika iesūdzēts tiesā." Citas atmiņas ir Bobijam Vitlokam, kas "My Sweet Lord" ierakstu kuplinājis gan ar balsi, gan ērģeļu spēli: "Man gan jāsaka, ka tad, kad bijām to ["My Sweet Lord"] ierakstījuši, es [skaņas] kontroles telpā sāku dziedāt [šai dziesmai] līdzi: "He's so fine, wish he was mine...[citāts no dziesmas "He's So Fine"]. Es teicu: "Tā taču ir [dziesma] "He's So Fine"! Vai tu [Fil Spektor] to producēsi? (..) Viņš [Harisons] gan nekopēja to dziesmu, tā vienkārši sanāca."
Tiesa ilga gadiem, iesākumā piespriežot Harisonu samaksāt 1,6 miljonus ASV dolārus, bet viss turpinājās pārsūdzībās un bezgalīgos juridiskos strīdos. Viss šis process Harisonu ierosināja uzrakstīt satīrisku dziesmu "This Song", bet "My Sweet Lord" kļuva par 1971.gada pārdotāko singlu Lielbritānijā. Un tomēr šīs dziesmas nomācošais spiediens gan ir liels, taču pat tas nespēj noslēpt "All Things Must Pass" citas muzikālās kvalitātes. "What Is Life", "Beware The Darkness", "If Not For You". Kopā 18 dziesmas divās platēs, kuras caurstrāvo iepriekšējie desmit Harisona dzīves gadi, kas pavadīti Bītlu zvaigznājā.
* šeit un turpmāk izmantoti citāti no mūzikas žurnāla "Uncut" 2013.gada decembra numura raksta "The Making of... My Sweet Lord".
2013, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru