svētdiena, 2013. gada 22. septembris

Trīs albumi siltumam

Vasara savus siltos brunčus, kas tik devīgi pārklāja mūs visu šo vasaru, kā ar nazi nogrieza pirms nedēļas. Nu klāt atkal lietavas, drēgnais laiks un zilie pupi. Kamēr izturīgākie cietīs iespējami ilgāk, pirms pieslēgties apkurei, imunitātē vārākie jau tagad ilgojas pēc siltajiem metāla daiktiem pie sienas, t.i., radiatoriem. Bet kamēr uz tiem vēl jāpagaida, ir piedāvājums gūt siltumu dvēselei caur skaistu mūziku. Un, kā zināms, ja prāts un domas gaišas, arī imunitāte uzlabojas... Dakteris, ba, ierunājās.

Christopher Owens - "Lysandre" (2013)

Kristofers Ouvens ir viens no dueta "Girls". Izrādās, abi ar Četu Junioru Vaitu pašķīrušies savu radošo ceļu meklējumos. Skumjš fakts, ņemot vērā, ka "Girls" daiļrade, īpaši viņu otrais albums "Father, Son, Holy Ghost" (2011), dvēseli baroja tik kupli kā miesu iebiezināts piens ar cukuru. Bet - viss, kas notiek, acīmredzot, notiek uz labu! Ouvena solo debija albums "Lysandre" piedāvā pilnu emociju spektru, un, kā norāda kritiķi un citi deguna urbinātāji, šī plate parāda Ouvena briedumu, kas audzis acīmredzamā kvantumā kopš "Girls" laikiem. 

Albums "Lysandre" sasildīs ar brīnišķīgām balādēm "A Broken Heart" un "Everywhere You Knew". Īpaši pēdējo dziesmu Ouvens iznes vokāli tik emocionāli, ka pie tās, visticamāk, pirmo reizi, kopš bērnībā skatījās multfilmu "Dāvana visvājākajam", asaras nenovaldīs arī vīri spēka un reproduktīvi aktīvākajos gados. Ja apsaimniekotājs nepieslēdz apkuri, Kristofers Ouvens ar "Lysandre" ir risinājums!



"Yo La Tengo" - "Fade" (2013)

Ņūdžersijas (ASV) trio "Yo La Tengo" vēsture nākamgad iesniegsies ceturtajā gadu desmitā, bet klausoties tā jaunāko veikumu plati "Fade", pēc naftalīna, ja kaut kas vispār ož, tad, iespējams, basketbola treniņa zeķes skapī sen aizmirstā mugursomā. Grupas savdabīgo skanējumu nodrošina apstāklis, ka "visu laiku dzied visi trīs". Nav kā vecos laikos pieņemts - priekšvīrs ar ģitāru un pūdeļa cirtām noceļ visu slavu, bet pārējiem ļauj tik vien kā kādā piedziedājumā ierūkt kaut ko basā vai falsetā, atkarībā no vajadzības un spējām. 

Sasodīti patīkamo retro skaņu (kā dziesmā "Is That Enough"), kas raksturīga tik daudzām mūsdienu "modernajām indīpopa grupām", "Yo La Tengo" gadījumā palīdz panākt kolektīva vienīgā dāma Džordžija Hableja. "Fade" ir trio (šādā sastāvā gan tas spēlē tikai no 1992.gada) trīspadsmitais albums, bet, jāatkārtojas, viņos nav ne kapeikas (pēc modernās versijas - ne centa) rutīnas vai pieradums pie tā, kas darīts tik ilgi un pamatīgi. Bet varbūt tas ir tikai maldīgs "Yo La Tengo" nupat iepazinēja viedoklis?



"Dawes" - "Stories Don't End" (2013)

Brāļi Goldsmiti (Teilors un Grifins), Vailijs Gelbers un Tejs Stratairns 2013.gadā turpina būt tik pat saldi kā 2009.gadā. Saldi labā nozīmē - ne šķebinoši. Kvarteta jaunākais veikums "Stories Don't End" jau nosaukts pat atbilstoši, jo Losandželosas puiši kā platē "North Hills" sāka stāstīt savus stāstus, pārlietus ar sīrupu, tā turpina to joprojām. Izskatās, ka viņu stāsti nebeigsies nekad. Un kaut nu tā būtu! Jo tādas dziesmas kā "Just My Luck" un "Just Beneath the Surface" atēsties nav iespējams. Un tās arī silda. Kas ir svarīgi šajā zilo pupu sezonā. Sasodīti laba plate!



Foto raksta ievadā "Dawes" no nxew.ca.

2013, www.musicstories.lv

Nav komentāru: