No arhīviem: "Genesis" - "We Can't Dance" (1991)

Pēdējais "Genesis" albums ar Filu Kolinsu pie bungām un mikrofona, taču pie šādām un līdzīgām pārmaiņām grupa gadu gaitā jau ir pieradusi - "Genesis" 1969.gada debijas albuma "From Genesis To Revelation" balss bija neviens cits kā Pīters Geibriels. Kolinss grupai pievienojās gadu vēlāk, un no maza, aizvien progresējoši basgalvaināka vīriņa pie bungām viņš izvirzījās par "Genesis" līderi. Sevišķi pēc tam, kad grupu septiņdesmito vidū pameta Geibriels. Un lai arī vienīgie dalībnieki, kas dibinājuši "Genesis" un joprojām tajā spēlē, ir Maiks Razerfords un Tonijs Benks, paaudzei, kam šobrīd ap 50, šī grupa saistās vairāk ar Geibrielu, bet tiem, kam zem 40, ar Kolinsu.

1991.gada plate "We Can't Dance" ir sava veida Kolinsa "dženesiskā" kulminācija - tas ir lielisks popmūzikas albums ar spilgtu sešdesmito un septiņdesmito gadu rokmūzikas piejaukumu, pie albuma garākajām dziesmām ("Driving The Last Spike" (10:09), "Fading Lights" (10:20)) liekot gara acīm paviesoties kaut vai Vudstokas festivālā sešdesmito beigās, kad jebkura dziesmu, kas īsāka par desmit minūtēm, droši vien tika pavadīta ar neapmierinātu ņurdoņu. "We Cant't Dance" tituldziesma, ja ne gluži pabojā, tad pilnīgi noteikti rada nepareizo iespaidu par šo plati - tā ir albumā vienīgā tāda nebēdnīgā dziesma, ko labi dziedāt jautrā bariņā karaokes vakarā. Visi pārējie muzikālie stāsti ir simboliski - par mīlestību, arī Jēzus nav izsprucis nepieminēts. Dziesma "Since I Lost You" ir veltījums Kolinsa draugam Ērikam Kleptonam - gadu iepriekš, izkrītot no 53.stāva, bojā bija gājis Kleptona dēlēns Konors. Pirms dziesmas iekļaušanas albumā Kolinss to atskaņoja Kleptonam un saņēma viņa piekrišanu...

Kad "We Can't Dance" iznāca, deviņdesmito sākumā, plaši pieejami nebija ne kompaktdiski, ne citi digitālie datu nesēji. Ar internetu strādāja droši vien ne vairāk kā pieci onkuļi raga brillēs Pentagonā. Arī mūzikas tirgus balstījās uz entuziasmu un apšaubāmu kvalitāti, pārkopējot no vienas lentes uz otru  un atpakaļ. Taču "TDK" sarkanā kasete, ko toreiz nopirku valūtas veikalā Pasta ielā, kur pēc tam bija "Pingvīna" saldējuma kafejnīca, ar "We Can't Dance" ierakstu, ko veicu skaņu ierakstu (kopēšanas) studijā (jā, toreiz bija arī tādas) Pasta ielā, kur šobrīd atrodas konfekšu veikals "Serenāde", pat neskatoties uz dažbrīd ļodzīgo kvalitāti, ilgu laiku bija mana mīļākā kasete. Starp citu, nesen to atkal atradu, rokoties vecos plauktos, tik diemžēl nav vairs, kur to atskaņot. Ļaujoties nostaļģijai, lejupielādēju plati "iTunes" veikalā, un ir diezgan grūti izskaidrot divdesmit gadus senas vīzijas, kas, acis pieverot, parādās, klausoties tādas dziesmas kā "Jesus He Knows Me", "Driving The Last Spike" vai "Dreaming While You Sleep".

Iegādājies albumu legāli!

2012, www.musicstories.lv

Tweet

Tweet to @MusicstoriesLV