Melotu, ja sacītu, ka par tādiem "Grizzly Bear" neko nebiju dzirdējis - biju, bet likās, tie ir vieni no tiem indī mūzikas snobiem, par ko slapjās biksiņās staigā katrs sevi cienošs hipsters. Droši vien, ka tā ir (par tām biksiņām), taču, klausoties "Grizzly Bear" jaunāko veikumu albumu "Shields", "otrais viedoklis" par viņiem pašiem radās izteikti pozitīvs. Daniela Rosena vadītais kolektīvs ir izcils vairākās lietās, redzamākā no kurām ir dziesmu vokālie un instrumentālie aranžējumi. Bet tieši vokālie rada pārliecinātāko albuma pievienoto vērtību - "Grizzly Bear" izklausās kā profesionāls zēnu koris, kas, kamēr diriģents frakā neredz, paeksperimentē ar ko mūsdienīgāku par 18.gadsimta baznīcas klasiku.
No "Arcade Fire" līdz "Muse" - tāds nosacīti ir salīdzināmais mākslinieku areāls, kam vokāli līdzinās "Grizzly Bear". Viņu eņģelīšiem ar spārniņiem (šeit nav nekāds sakars ar higiēnas piederumiem) līdzīgie fona dziedājumi un gaisīgās fona melodijas droši vien ir viens no iemesliem, kāpēc grupa ierindota psihedēliskā roka žanra plauktiņā. Un tā arī ir - "Shields" ir kā pusnomoda/pusmiega stāsts četrdesmit minūšu garumā, pēc kura ir diezgan grūti izlemt, vai maz gribās no šī stāvokļa līst ārā. Es vēl laikam kādu brīdi pakaifošu...
Papildus resursi:
Foto raksta ievadā no thebackroom.me.
2012, www.musicstories.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru