Reiz senos laikos dzīvoja vecs vīrs, viņa seši dēli un vecais opis. Taisnības labad gan jāsaka, ka tas bija opja izbāzenis, kuru vecais vīrs nevēlējās izmest ārā, jo vecajam opim bija tieši tādas formas deguns, lai uz tā varētu atvērt alus pudeli vai iebiezinātā piena bundžu, bet galvaskausa forma ideāli atbilda tam, lai ar to pārsistu valriekstu cieto mizu.
Gāja diena pēc dienas, nakts pēc nakts līdz vecais vīrs atskārta, ka tuvojas gada garākā nakts - Ziemassvētku nakts.
Vecā vīra ģimenē šajā naktī bija īpaši rituāli. Viens no tiem - visi seši dēli ievietoja abas rokas trīslitru burkās un glāstīja viens otram galvas. Vecais vīrs pa tam lāgam parasti slēpa zem eglītes dēliem domātās dāvanas. Tās visiem dēliem parasti bija vienādas, nereti pat viena dāvana bija domāta vairākiem dēliem. Bet taisnības labad jāsaka, ka visbiežāk tēvs tā arī zem eglītes nekādas dāvanas nepaslēpa.
Salatēvs šo ģimeni vairs neapciemoja. Pēdējo reizi tas šeit bija pirms daudziem gadiem. Nu, kopš tā laika viņš pie vecā vīra arī dzīvo.
Tomēr kaut kas lika vecajam vīram nojaust, ka šie Ziemassvētki būs īpaši. To vīrs jau bija pamanījis un sapratis jau agrā pavasarī, kad kaķis saēdies zaļu zāli, lai iztīrītu kuņģi, zaļo masu atvēma, pārvietojoties no kreisās uz labo pusi, nevis kā ierasts - otrādi. Vēl vecajam vīram likās dīvaini, ka tieši pirms Jāņu nakts pazuda viņa 1956.gadā Tallinā iegādātā cepurīte ar nagu un uzrakstu "GAUDEANUS TALLIN". Tas viss veco vīru darīja uzmanīgu.
Un tad pienāca Ziemassvētku nakts. Vecais vīrs ar dēliem bija atgriezušies no baznīcas, viņiem līdzi atnācis bija arī mācītājs (jāatzīst, kopš tā vakara viņš arī pie vecā vīra palika dzīvot). Vecais vīrs uzklāja galdu, goda vietā nolika cūkas šņukuru (ilgi gan šaubījās, vai kļūdas pēc nav nācies nošmorēt un piebāzt dibenu ar āboļjiem kādam no dēliem, bet, kad uzlika brilli, viss noskaidrojās uz labu), mācītājs noskaitīja Ziemassvētku vakara pātariņu un visi ķērās pie maltītes. Līdz atskanēja pie durvīm vārgi klauvējieni.
Vecajam vīram notrīcēja ceļi, viņš nosvīda, viņa brilles aizsvīda un tās bija tik lielas, ka uz aizsvīdušā laukuma mācītājs pat paspēja ar pirkstu uzrakstīt "Heavy Metal Rock rullē!" - tas bija ilgi gaidītais Liktenis!
Ar tādām trīcošām kājām vecais vīrs aizgāja līdz durvīm, smagu roku uzlika uz roktura, nopūtās un atvēra durvis...
Bet tur bija kaimiņiene, kas atnākusi pēc mācītāja, jo blakus mājā govij sākušās dzemdības, bet mācītājs amatu apvienošanas kārtībā bija arī veterinārārsts. Kaimiņiene bija ļoti uztraukusies - sākumā domājuši, ka tele vienkārši kakā jau visu ārā sasaiņotu atkritumu maisā. Bet tad vietējais frizieris, kurš amatu apvienošanas kārtībā pagastā strādā arī par logopēdu un datortīklu speciālistu, tomēr bija ieteicies, ka būtu jāpasauc mācītājs, jo tikai viņam vienīgam ir atslēga no pagasta šķūnīša, kurā visi sanes atkritumus sasaiņotus atkritumu maisos.
Brīnums bija noticis.
Tweet
Tweet to @VilnisKronbergs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru