Ko man nozīmē "Queen"?

Tas bija tālajā 1991.gadā. Atceros, koncertestrādē "Pūt, vējiņi!" pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bija baisais ārzemju mūziķu pieplūdums. Sākot ar Janu Gillanu (vēl tagad minos, ka virs pasta ielas no ēkas, kur tagad atrodas "Liepājas datoru centrs", pāri visai ielai bija pa augšu novilkta uz dzeltena brezenta izveidota koncerta reklāma, kura akurāt koncerta dienā mētājās uz bruģa, jo bija "nošļukusi" no troses), Kimu Vaildu (toreiz, va vellos, pirmā svaiguma stārs bez krunkām un skaistiem cičiem) un arī angļu glemroķeri "Nazareth". Nezinu, kāds bija izskaidrojums, ka viņi te brauca un tieši uz Liepāju, bet nu tā bija.

Nu lūk, un tad es, kam tajos laikos bija akurāt Žorža Siksnas frizūra, brilles un figūra, nolēmu, ka jāsāk interesēties, kas tie par mūzikantiem te braukalē. Nodevu aiz "Kurzemes" pudeļu nodotavā tukšās pudeles, mazliet nočiepu bračkām no krājkases un gāju uz veikalu "Melodiju" pirkt grupas "Nazareth" kaseti. Nopirku ar. Albūmu "Malice In Wonderland", un biju kruts džeks. Vēlāk gan uzzināju, ka šis ir gaužām vecs albūms - no tālā 1980.gada. Bet tas tā.

Taču kasetei ir divas puses, un otrā pusē bija kaut kāda grupa "Queen", kam nepievērsu nekādu uzmanību. Tikai vēlāk atskārtu, ka galvenā šajā kasetē bija tieši "Queen" ar tolaik vissvaigāko albūmu "Innuendo". Nezinu kāpēc, bet Nazareth pats no sevis aizgāja otrajā plānā, bez ierunām kapitulējot Fredijam Merkūrijam vēl dzīvam esot pēdējam izdotajam studijas albūmam.

Ar to arī viss sākās. Nākamais, ko iegādājos šajā pašā "Melodijā", bija "Queen" (oriģinālā!!!) vinilplate "Greatest Hits". Un, ja līdz tam bija šaubas, kā atbalstītājiem pieslieties - "Čikāgas piecīšu" vai "Queen" - , tad šī plate pilnīgi noteikti lika pamatu manai (varbūt ne īpaši izmsalcinātai, bet nu tomēr) muzikālajai gaumei.

Tālāk jau gals maisam bija vaļā - "Queen" pēdējais studijas albums ar Frediju "Made in Heaven" (ar ļoti, kā izrādījās, simbolisko dziesmu "Too Much Love Will Kill You"), Klāsa Vāveres latviskotā grāmata par Frediju Merkūriju, n-tās oficiālās un pusoficiālās "Queen" izlases. Pēdējo gadu laikā mana pieticīgā mūzikas kolekcija papildinājusies ar lielāko vairumu "Queen" agrīnās daiļrades albūmiem un virkni DVD koncertierakstu.

Kā šodienu atceros 1991.gada 24.novembri. Toreiz, gaidot vēstures skolotāju, kurai tad bija uzvārds Jermoļenko, spēlējām klasē kārtis un sitām klasesbiedru Klīsteri. Klasē skolotāja ienāca drūma, jo nupat esot uzzinājusi, ka Fredijs Merkūrijs miris no AIDS. Pārnācis todien no skolas, vēl un velreiz kausījos tos divus albūmus, kas man no "Queen" toreiz bija. Un ik reizi, kad šobrīd dzirdu kādu no tām dziesmām, visspilgtāk atmiņā nāk tieši to laiku notikumi.

Pirms paris gadiem pasauli pāršalca ziņa, ka "Queen" atsāks koncertēt, Merkūriju aizstājot (laikam jau nebūtu pareizi tā teikt) ar "Bad Company" balsi Polu Rodžeru. Arī man šķita, ka tā ir zaimošana vai kas tamlīdzīgs. Taču tad es mūzikas kanālā VH1 noskatījos interviju ar Braienu Meju un Rodžeru Teiloru (basists Džons Dīkons gan esot izvēlējies vairs nerubināt ģitāri, bet audzēt laukos govis), un redzēju, ka džeki vienkārši ļoti grib spēlēt un dot iespēju vēl pēdējās reizes ļaudīm visā pasaulē baudīt dzīvajā tos "Queen"us, kuri vēl šobrīd spēlē - jau abus pieminētos. Lai nomierinātu tos skeptiskos kā mani, Rodžers netiek pieminēts kā "Queen" dalībnieks, bet gan "Queen" un Pols Rodžers. Gluži kā "Prāta Vētra" Mumiņa aizstājēju basistu nekad nesauc par grupas basistu, bet vienkārši - draugu.

Un nu uzzinām, ka "Queen" ar Polu Rodžeru 19.septembrī uzstāsies "Arēnā Rīga". Es nekad neesmu par savām iemīlotajām grupām tā kaut kā baigi aģitējis un publiski ķidājis savu noieto ceļu līdz tām, bet nu šoreiz šis viss izspruka! Jā, var jau teikt, ka tie vairs nav īstie "Queen", var teikt, ka tas viss naudas dēļ. Bet es personīgi nelaidīšu garām iespēju pabūt pārdesmit metrus attālumā no diviem cilvēkiem (Meja un Teilora), kas lielu daļu savu mūžu pavadījuši kopā ar Frediju, redzējuši viņu dziestam, bet nedrīkstot publiski neko izpaust, diviem no četriem, kas patiesi ietekmējuši to, ko mūsdienās saprotam ar vārdu "Mūzika".

Tiekamies Arēnā!